Lai savām vecumdienām krājam savos spēka gados

Aizvakar, 4.augustā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) notika preses konference, kurā VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Laima Zīlīte pastāstīja par VSAA 2. pensiju līmeņa darbības pārskatu 2002. gadā, kuru ir apstiprinājusi labklājības ministre Dagnija Staķe. Tika sniegti arī pieejamie dati par šā gada pirmo pusgadu.

Par 2. pensiju līmeņa principiem

Otrā pensiju līmeņa būtība ir tā, ka daļa no strādājošo (2. pensiju līmeņa dalībnieku) sociālajām iemaksām tiek nevis izmaksāta esošajiem pensionāriem, bet individuāli uzkrāta otrā pensiju līmeņa dalībniekiem. Līdz ar to cilvēkiem ir izvēles iespējas, kur šo pensiju kapitālu uzkrāt - Valsts kasē vai pie privātiem līdzekļu pārvaldītājiem. VSAA darbojas kā šā otrā līmeņa administrators, izpildot arī starpnieka funkcijas starp klientiem un līdzekļu pārvaldītājiem. L. Zīlīte uzsvēra, ka aģentūras galvenais uzdevums ir informēt cilvēkus par fondētajām pensijām. Sadarbībā ar Centrālo depozitāriju tiek veikta klientu kontu uzturēšana. VSAA ir tā, kas slēdz līgumus ar privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem. Aģentūras pienākumos ir sastādīt par savu darbību gada pārskatu, kurā ir apkopoti dati, kas saņemti no visiem līdzekļu pārvaldītājiem.

Pensiju 2. līmeni regulē Valsts fondēto pensiju likums, Ministru kabineta noteikumi, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi. Otrajā pensiju līmenī ir obligātie dalībnieki (personas, kas dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija) un brīvprātīgie dalībnieki (kas dzimuši laika posmā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam). Lai kļūtu par brīvprātīgo dalībnieku, ir jāiesniedz iesniegums savā VSAA filiālē vai sadarbības organizācijā. L. Zīlīte arī uzsvēra, ka vēl nekas nav nokavēts, un tiem strādājošiem, kas ietilpst brīvprātīgo dalībnieku vecuma grupā, vēl ir iespējams pieteikties otrajam pensiju līmenim, nekādi termiņi nav noteikti.

Par 2002.gada darbības rezultātiem

2002. gads bija pirmais fondēto pensiju pilnas darbības gads, kad vienīgais finanšu pārvaldītājs bija Valsts kase. L. Zīlīte ar gandarījumu atzīmēja, ka pagājušajā gadā ir pieaudzis gan fondēto pensiju dalībnieku skaits, gan uzkrāto līdzekļu apjoms. Ļoti būtiski ir tas, ka 2002. gadā tika noslēgti līgumi ar 5 privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem, kas savu darbību sāka šajā gadā. 2002. gada beigās bija 336 000 fondēto pensiju dalībnieku, no kuriem lielākā daļa gan bija obligātie dalībnieki. 52,6% no visiem dalībniekiem ir sievietes. Izdalot brīvprātīgos dalībniekus (28 131 cilvēks jeb 5% no tiem, kam ir tiesības pievienoties), ir jūtams sieviešu pārsvars - 61,21%.

Otrā pensiju līmeņa dalībnieku vidējais vecums ir 26, 6 gadi. Kā teica L. Zīlīte, mēs varam runāt par ilgtermiņa ieguldījumiem. Pagājušajā gadā fondētajās pensijās tika ieguldīti 2% no iemaksām pensijai (18% paliek pirmajam līmenim). Saskaņā ar likumu iemaksu likmes otrajam līmenim pakāpeniski pieaugs un 2010. gadā sasniegs 10% (10% aizies pirmajam pensiju līmenim). Turklāt, kā uzsvēra L. Zīlīte, strādājošiem nebūs jāveic nekādas papildu iemaksas, esošās sociālās iemaksas tiks pārdalītas starp pirmo un otro līmeni. Ir pamats domāt, ka ar katru gadu ieguldījumi fondētajās pensijās pieaugs, jo pieaugs dalībnieku skaits, kā arī būs lielāka pašu ieguldījumu atdeve. Pagājušā gada beigās kopējie līdzekļi bija 12, 3 miljoni latu (0,3% no IKP). Salīdzinājumam, 2001. gadā tie bija tikai 2,8 miljoni latu. Pagājušā gada peļņa Valsts kasei bija 442 000 latu, un gada ienesīgums bija 6,62 %, virs inflācijas ir nopelnīti ir 4,36%. Jāņem vērā, ka pagājušajā gadā Valsts kase bija vienīgais līdzekļu pārvaldītājs. Lielākā daļa līdzekļu (75,3%) tika ieguldīti valsts vērtspapīros.

Par privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem

2003. gads ir ļoti nozīmīgs fondēto pensiju attīstībā, jo ar šo gadu otrā līmeņa līdzekļus drīkst pārvaldīt arī privātie līdzekļu pārvaldītāji, šobrīd tie ir 7. Šie pārvaldītāji piedāvā 15 ieguldījumu plānus (ieskaitot Valsts kasi, kas ir viskonservatīvākā). Kā atzina L. Zīlīte, līdz ar privāto līdzekļu ieguldītāju ienākšanu ir būtiski pieaudzis brīvprātīgo ieguldītāju skaits, šā gada jūnija beigās tie ir 18% no tām personām, kam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties otrajam līmenim. Kopējais dalībnieku skaits pārsniedz 400 000, kopējie uzkrātie līdzekļi, noslēdzot pirmo pusgadu, bija 17, 8 miljoni latu (pēc operatīvās informācijas datiem, šobrīd tie pārsniedz jau 19 miljonus latu). Privātie līdzekļu ieguldītāji ieguldījumus drīkst uzkrāt atbilstoši ieguldījuma plāna prospektam, kurš nedrīkst būt pretrunā ar likumu un tam jābūt reģistrētam Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Vispārējie principi ir: līdz 30% no kopējiem aktīviem drīkst ieguldīt akcijās, līdz 30% aktīvu drīkst ieguldīt arī ārvalstu valūtās. Jūnija beigās 34, 5% no visiem ieguldījumiem fondētajās pensijās pārvaldīja privātie pārvaldītāji, no kuriem visvairāk līdzekļu (50,14%) pārvaldīja Hansas ieguldījumu plāns “Dinamika”. L. Zīlīte norādīja, ka privāto pārvaldītāju pārvaldītie līdzekļi salīdzinājumā ar Valsts kasi tikai pieaugs. Salīdzinot privāto pārvaldītāju ieguldījumu plānus, jāatzīst, ka “visejošākie” ir aktīvie ieguldījumie plāni, kur var visvairāk nopelnīt, taču ir mazliet lielāks risks.

Jāpiebilst, ka strādājošā ieguldījumi otrajā līmenī, viņam kļūstot par bezdarbnieku, nekur nepazūd, bet turpina strādāt viņa labā. Jāatceras, ka otrā līmeņa dalībnieki ir ne tikai strādājošie, bet arī attiecīgās vecuma grupas (pēc 1971. gada 1. jūlija dzimušie) personas, kas saņem sociālos pabalstus, piemēram, jaunās māmiņas.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore