Par nākamā gada budžeta projektu

Vakar, 5. augustā, tiekoties ar Saeimas Latvijas Pirmās partijas frakciju, Ministru prezidents un finanšu ministrs uzsāka dialogu ar Saeimas deputātiem par nākamā gada budžetu.

Valdības pārstāvji un deputāti diskutēja par pretrunīgo situāciju, kas saistīta ar nākamā gada budžeta komunikāciju – sabiedrība uztraucas, ka tiek samazināts finansējums svarīgām un sociāli jutīgām jomām – veselībai, labklājībai, kā arī kultūrai un autoceļiem. Lai kliedētu bažas, gan Ministru prezidents, gan finanšu ministrs aicināja ielūkoties faktos.

Nākamā gada budžeta izdevumi pieaugs par 150 miljoniem latu. 2003. gadā tie ir 1,87 miljardi latu, bet 2004. gadā budžeta izdevumi sasniegs 2,02 miljardus latu, par 8% pārsniedzot šāgada izdevumu apjomu. Izskanējušie izteikumi par finansējuma samazināšanos sociāli jutīgām jomām nav korekti. Piemēram, Veselības ministrijas budžets nākamajā gadā par 38 miljoniem latu vai par gandrīz 20% pārsniegs šā gada apjomu. Labklājības ministrijas budžets par gandrīz vai 760 tūkstošiem latu pārsniegs šāgada apjomu, ņemot vērā vēl faktu, ka šā gada sākumā veselības izdevumi, kas tagad ir Veselības ministrijas budžetā, bija Labklājības ministrijas pārziņā. Līdzīgi ir ar Satiksmes ministrijas budžetu – nākamā gada finansējums par gandrīz 25% vai par vairāk nekā 27 miljoniem latu pārsniegs šāgada apjomu, tāpēc izbrīnu rada it kā katastrofālā situācija Satiksmes ministrijas pārziņā esošajās nozarēs, to skaitā autoceļu attīstībā. Kultūras ministrijas finansējums nākamajā gadā būs 35,5 miljoni latu, šogad tas ir 37,3 miljoni latu. Tomēr jāņem vērā, ka šogad tika rīkoti Dziesmu svētki, kas prasīja apjomīgus izdevumus no Kultūras ministrijas budžeta.

Uz jautājumu, ko tad īsti nozīmē 6% izdevumu samazinājums visu ministriju izdevumos, valdības pārstāvji paskaidroja, ka tas attiecas uz katras ministrijas tā sauktajiem bāzes izdevumiem, bet kopumā faktisko izdevumu apjoms pieaugs.

Ministru prezidents atkārtoti skaidroja, ka valdība budžeta sastādīšanā nevadās no neierobežotu vēlmju saraksta, bet gan no reālajām iespējām.

Einars Repše atzina, ka sociāli jutīgu jautājumu nolikšana budžeta samazinājuma saraksta priekšgalā kādā nozarē ir tikai un vienīgi attiecīgā ministra iniciatīva un sen pazīstams populistisks paņēmiens, nevēloties samazināt tēriņus, piemēram, administratīvām izmaksām, ko sabiedrība noteikti atbalstītu.

Finanšu ministrs noraidīja apgalvojumu, ka nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozes būtu pesimistiskas. Ņemot vērā pozitīvo situāciju nodokļu iekasēšanas jomā, budžeta ieņēmumu daļa nākamajā gadā palielināsies, tā ir reāla prognoze, aicinot piekrist, ka labāka situācija ir tad, ja, šo prognozi pārsniedzot, ir iespējams finansēt papildu prioritātes ar budžeta grozījumu palīdzību, nevis pusgadā atskārst, ka, pateicoties pārāk optimistiskām budžeta ieņēmumu prognozēm, naudas pietrūkst un ir jāpārtrauc jau sāktu programmu finansējums.

Ministrijām līdz piektdienai jāsagatavo projektu saraksti, ko tās plāno realizēt ar ES finansējuma palīdzību. Kā zināms, valdība paredzējusi 50 miljonus latu līdzfinansējuma nodrošināšanai ES fondu līdzekļu piesaistei.

Finanšu ministrijas preses dienests