“Lai kopējais darbs nestu maksimālu labumu” —

Ekonomikas policijas priekšnieks Rauls Kviesītis

Foto: A.F.I.

Intervija Latvijas Radio 5. augusta raidījumā “Aktuālā intervija”, plkst.12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Iekšlietu ministrs vēl gada sākumā līdzās citām institūcijām, kas strādā neapmierinoši, nosauca Ekonomikas policiju. Pagājušajā nedēļā pēc iekšējās rotācijas nomainījās šīs institūcijas vadītājs — no Dzelzceļa policijas pārvaldes šajā amatā sācis strādāt jaunais Ekonomikas policijas priekšnieks Rauls Kviesītis. Labdien! Ekonomikas policijas darba rezultātu uzlabošanai jūs kā pirmo darbu solāt prasīt stingrāku uzdevumu izpildi no padotajiem. Vai līdz šim viņi savus uzdevumus nav pildījuši?

Rauls Kviesītis: — Varbūt formulējums nav pareizs, ka nav pildījuši, taču kā jauns priekšnieks, protams, es gribētu arī izvērtēt esošo funkcionālo pienākumu izpildi. Galvenais, ko es gribu prasīt, katra darbinieka funkcionālo pienākumu izpildi, jo es domāju, ka jebkurš priekšnieks, strādājot ilgi savā nozarē, varbūt viņš ar laiku uzskata, ka viss ir labi padarīts, varbūt es arī tā domāju par savu bijušo nozari, taču jebkurā vietā, jebkurā darbā var uzlabot gan rezultātus, gan attiecības un tā tālāk.

— Iepazīstoties ar līdzšinējo Ekonomikas policijas darbu, — kas līdz šim ir darīts nepareizi?

R.Kviesītis: — Šobrīd es uzskatu, ka nepareizi nav darīts gandrīz nekas — tāpēc, ka rezultāti ir. Tomēr jāņem vērā, ka Ekonomikas policija ir struktūrvienība kopējā Kriminālpolicijas sastāvā un mēs esam vieni no redzamākajiem zobratiņiem šinī mehānismā. Tāpēc kopumā darba rezultāti manā skatījumā ir veidoti un arī attīstīti pareizā virzienā.

— Jums ministri ir devuši vienu mēnesi laika Ekonomikas policijas darba rezultātu uzlabošanai. Vai tas ir pietiekami ilgs? Ko jūs tieši domājat mainīt?

R.Kviesītis: — Mēnesis visai situācijas analīzei, protams, ir par maz. Taču, ņemot vērā to, ka man ir priekšstats par šo darbu, es domāju, ka mēneša laikā man būs ministram ko konkrēti teikt jau par tiem virzieniem, pie kuriem mēs strādāsim perspektīvā un kuriem mēs veltīsim vairāk uzmanības. Domāju, ka būs arī rezultāti šī mēneša laikā.

— Ministrs Māris Gulbis saka, ka pēc nākamgad atvēlētajiem budžeta līdzekļiem no darba varbūt būs jāatlaiž aptuveni tūkstotis policistu. Vai jūs ar valsts atvēlētajiem budžeta līdzekļiem spējat paveikt to, kas tiek no jums prasīts?

Rauls Kviesītis: — Protams, tas ir sāpīgs jautājums ne tikai Ekonomikas policijai, bet arī visai Valsts policijai. Vēlreiz gribu atgādināt, ka Ekonomikas policija ir viena no Valsts policijas un Kriminālpolicijas sastāvdaļām, un šis samazinājums radīs grūtības arī Ekonomikas policijas darbam. Tāpēc, ja samazinās iecirkņu inspektoru skaitu, kas veic profilaktiskos darbus savā apkalpojamajā teritorijā, būs papildu slodze Ekonomikas policijai, jo šīs funkcijas mēs nevaram pārņemt pilnībā. Tātad šos reidus organizēt un tā tālāk — mēs varam koordinēt.

— Kas vēl samazināsies?

R.Kviesītis: — Nu, grūti pateikt, es tikai varu secināt, kas ir presē izteikts, konkrēti par Ekonomikas policiju. Protams, finansējums, iespējams, nav pietiekams tāpēc, ka ir ļoti daudz tehnisku iespēju, kā atklāt šos ekonomiskos noziegumus. Tur ir nepieciešama nauda tehnisko ieroču pirkšanai, varbūt arī transportam.

— Kad notikusi pēdējā darbinieku atestācija un vai nav plānots kaut kāds darbinieku izvērtējums?

R.Kviesītis: — Kā noteikts Valsts policijā, atestācijas ir kārtējās un ārkārtējās. Konkrētu datumu es nenosaukšu, kad tās ir bijušas. Turpmāk, strādājot šai nozarē, nepieciešamības gadījumā tātad varbūt tiks noteiktas ārkārtas atestācijas. Ceru, ka darbinieki sapratīs, ka ir jāstrādā, jāpilda savi pienākumi, ka šīs atestācijas būs tikai kārtējās.

— Māris Gulbis saka, ka Ekonomikas policijai nākotnē vairāk jākoncentrējas uz lielo lietu atklāšanu, jo šis dienests ir pietiekami svarīgs instruments. Savukārt mazās lietas varētu uzticēt teritoriālo pārvalžu nodaļām. Vai šajās nodaļās ir pietiekami daudz cilvēku un līdzekļu, lai to darītu?

R.Kviesītis: — Viens no mana darba virzieniem pašā sākumā ir sakārtot šo te darbu un veidot, lai Ekonomikas policijas pārvalde Valsts policijas sastāvā būtu tas koordinējošais spēks, kas gan apmācītu, gan dotu metodiskus norādījumus un koordinētu šo darbību.

— Bet vai tur ir ko koordinēt?

R.Kviesītis: — Protams, ir, tur ir štata vienības, kuras ir teritoriālo pārvalžu sastāvā. Par ekonomisko noziegumu atklāšanu atbild pārvalžu priekšnieki, tāpēc mums būs jāveic atbilstošs organizatoriskais darbs, lai mēs koordinētu šīs darbības un efektīvi atklātu ekonomiskos noziegumus.

— Jūs arī solāt, ka turpmāk Ekonomikas policija aktīvāk sadarbosies ar Finanšu ministriju, lai veicinātu nodokļu iekasēšanu. Bet tā taču vairāk ir Finanšu policijas kompetence?

R.Kviesītis: — Jā, piekrītu. Reglamentā ir noteikts, ka mums ir jāsadarbojas ar vairākām institūcijām. Šinī gadījumā ir arī Finanšu policija. Tātad dažādu uzdevumu risināšanai mēs atradīsim kaut kādu kopsaucēju, lai mūsu kopējais darbs valstij nestu maksimālu labumu.

— Pavasarī runāja par iespējamo Finanšu un Ekonomikas policijas apvienošanu. Tās ir pieklusušas, tomēr joprojām notiek šāda viedokļu izvērtēšana. Vai jūs piekristu šādām izmaiņām?

R.Kviesītis: — Vai es piekristu vai nepiekristu? Ņemot vērā, ka es…

— Labi, vai tas būtu lietderīgi?

R.Kviesītis: — Patlaban man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, man jāiepazīstas dziļāk ar šo situāciju, izvērtējot šīs sadarbības punktus starp Finanšu policiju un Ekonomikas policiju. Būs lietderīgi vai nebūs lietderīgi — to rādīs laiks, un, ja būs dots uzdevums — apvienot, tādā gadījumā tas arī mums būs jādara.

— Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs saka, ka pēdējo mēnešu laikā abām struktūrām notikusi tikai viena kopīga operācija.

R.Kviesītis: — Nākamnedēļ mums ir paredzēta tikšanās ar Finanšu policijas vadību, lai pārrunātu daudzus jautājumus, arī tās krimināllietas, kas atrodas pie mums. Varbūt arī informācijas apmaiņas jomā. Domāju, ka šīs tikšanās turpmāk notiks biežāk, un ne tikai ar Finanšu policiju.

— Māris Gulbis uzskata, ka tik mazā valstī kā Latvija ir izšķērdīgi uzturēt divus atsevišķus dienestus, kam principā ir līdzīgi uzdevumi.

R.Kviesītis: — Par izšķērdību man ir grūti teikt — ne es apstiprinu bud?etu, ne kaut kādā veidā risinu šos finanšu jautājumus. Varbūt ir jārod kaut kāds kopsaucējs šinī jomā, lai līdzekļus ietaupītu.

— Maijā iekšlietu ministra padomnieks Aldis Lieljuksis mums intervijā atzina, ka Ekonomikas policijai ir jāizmeklē vismaz 60 dažādi kriminālnoziegumu sastāvi, ka tie ir ļoti komplicēti, ka trūkst pieredzes, piemēram, datornoziegumu atklāšanā. Vai tā ir?

R.Kviesītis: — Šinī jomā mums ir viena no lielākajām problēmām. Šis noziegumu veids ir jauns un trūkst speciālistu. Nevienam nav noslēpums, ka labs speciālists vienmēr atradīs darbu labi apmaksātās vietās un nevis Valsts policijā.

— Bet ko jūs domājat darīt?

R.Kviesītis: — Šinī jautājumā vajadzētu arī runāt ar Policijas akadēmijas vadību. Mēs varētu domāt par to, lai sagatavotu šos speciālistus Policijas akadēmijā tieši policijas vajadzībām. Un tad arī nebūs jautājuma par atalgojumu, tad cilvēks būs policijas sistēmā un viņam būs tur jāstrādā.

— Kā jūs vērtējat drošības iestāžu darbu cīņā ar naudas atmazgāšanu?

R.Kviesītis: — Uzskatu, ka darbs notiek pareizajā virzienā, nu bet…

— Darbs jau vienmēr notiek.

R.Kviesītis: — Jā, darbs notiek un arī pareizajā virzienā. Es uzskatu, ka šo iestāžu sadarbība nav tik laba, kā gribētos, tieši informācijas apmaiņā. Arī šeit es mēģināšu darīt to, kas būs manos spēkos.

— Jau gadiem kontrabandas preču tirgotājiem pievilcīga vieta bijusi Rīgas Centrāltirgus. Ekonomikas policija arī kontrolē tirgū esošās novērošanas kameras, bet vai rezultāti ir pietiekami?

R.Kviesītis: — Uzskatu, ka rezultāti nav pietiekami, šinī jomā ir daudz darba. Šo teritoriju apkalpo Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Ekonomikas policijas darbinieki, un mums būs daudz ko pārrunāt. Arī konkrēti uzdevumi tiks doti Rīgas Galvenās policijas pārvaldes ekonomikas policijas darbiniekiem, vadībai. Es domāju, ka darbs tuvākajā laikā arī tur uzlabosies.

— Intelektuālā īpašuma aizsardzības problēmas, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, kļūs aizvien aktuālākas, tāpēc policijai nākotnē būs jāpapildina gan zināšanas, gan darba metodes, — tā pavasarī teica Māris Gulbis, solot uz šo Ekonomikas policijas darbības virzienu vērst likumsargu uzmanību. Bet tie ir tikai skaisti vārdi, jo martā ar pirātu apkarošanu Ekonomikas policijā nodarbojās tikai trīs inspektori, kuru darbalauks ir visa Latvija. Vai nav par maz?

R.Kviesītis: — Vēlreiz gribu atgriezties pie iepriekš teiktā — šie trīs Ekonomikas policijas inspektori organizēs un dos priekšlikumus, kā reorganizēt darbu visā Latvijā. Liela loma būs tieši teritoriālajām pārvaldēm, arī Rīgas pilsētas Ekonomikas policijai. Mēs uzņemsimies koordinatoru lomu, veicot gan reidus, gan dažādas citas darbības, jo vieni paši, protams, mēs to neizdarīsim.

— Vai nav tā, ka tas nav labākais variants, bet vienkārši piemērošanās situācijai?

R.Kviesītis: — Nē, es uzskatu, ka tā nav piemērošanās situācijai. Varbūt šinī jomā pārāk maz uzmanības pievērsts tieši teritoriālo pārvalžu ekonomikas policijas darbiniekiem un viņu darbam.

— Jūs turpmāk solāt katru ceturtdienu divas stundas klātienē uzklausīt iedzīvotāju informāciju par ekonomiskajiem noziegumiem. Vai, jūsuprāt, tas nesīs gaidītos augļus?

R.Kviesītis: — Juridiskā jomā varbūt ne, bet es vismaz sapratīšu tās problēmas, kas uztrauc iedzīvotājus kopumā. Tātad gaidu jebkuru Latvijas iedzīvotāju katru ceturtdienu no pulksten 14 līdz pulksten 16, protams, iepriekš piesakoties, jo, ja būs ļoti daudz, tad man ir jāatvainojas jau tagad, ka es varbūt nevarēšu visus pieņemt. Tātad nāksies atlikt uz nākamo nedēļu.

— Paldies! Jāvēl sekmes jums darbā, un skatīsimies, kā jums veiksies.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā