Vakar, 5. augustā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa nomaiņa. Līdzšinējo Ekonomikas ministrijas deleģēto pārstāvi, proti, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Liepiņu, aizstās Andris Ozols.

Saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 9.panta otro un trešo daļu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē tiek iekļauti pa vienam deleģētam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, kā arī pa trim deleģētiem pārstāvjiem no Liepājas pilsētas domes un Liepājas uzņēmējiem. Visus valdes locekļus pēc Liepājas pilsētas domes priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets.

Akceptēts noteikumu projekts “Dokumentu paraugu informācijas sistēmas veidošanas un izmantošanas noteikumi”, kas nosaka personu apliecinošu un tiesību apliecinošu dokumentu, kā arī spiedogu veidus, kuru paraugi ir iekļaujami dokumentu paraugu informācijas sistēmā – reģistrā.

Tāpat projekts nosaka Dokumentu paraugu reģistrā ievadāmās normatīvās, tehniskās un statistiskās informācijas apjomu un reglamentē paraugu reģistra veidošanas un izmantošanas kārtību.

Reģistra darbību un uzturēšanu nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Savukārt informācijas apmaiņu un satura uzraudzību nodrošina un koordinē Valsts robežsardze.

Akceptēta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa nomaiņa. Līdzšinējo Ekonomikas ministrijas deleģēto pārstāvi, proti, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Liepiņu, aizstās Andris Ozols.

Saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 9.panta otro un trešo daļu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē tiek iekļauti pa vienam deleģētam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, kā arī pa trim deleģētiem pārstāvjiem no Liepājas pilsētas domes un Liepājas uzņēmējiem. Visus valdes locekļus pēc Liepājas pilsētas domes priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets.

Akceptēts noteikumu projekts “Dokumentu paraugu informācijas sistēmas veidošanas un izmantošanas noteikumi”, kas nosaka personu apliecinošu un tiesību apliecinošu dokumentu, kā arī spiedogu veidus, kuru paraugi ir iekļaujami dokumentu paraugu informācijas sistēmā – reģistrā.

Tāpat projekts nosaka Dokumentu paraugu reģistrā ievadāmās normatīvās, tehniskās un statistiskās informācijas apjomu un reglamentē paraugu reģistra veidošanas un izmantošanas kārtību.

Reģistra darbību un uzturēšanu nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Savukārt informācijas apmaiņu un satura uzraudzību nodrošina un koordinē Valsts robežsardze. Reģistra veidošanā piedalās Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvalde, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvalde, Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Jūras administrācija un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

Reģistram ir noteikti divi līmeņi informācijas pieejamībai un izmantošanai.

Līdz šim valstī nepastāvēja vienota informācijas sistēma, kurā būtu apkopoti dati par attiecīgajās valstīs izdoto dokumentu atzīšanu un dokumentu izmantošanas normatīvajiem aspektiem. Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Imigrācijas likuma 4.panta piekto daļu, kas paredz, ka ceļošanas dokumentu, vīzu, uzturēšanas atļauju, zīmogu un spiedogu paraugus iekļauj dokumentu paraugu informācijas sistēmā. Kārtību nosaka Ministru kabinets.

Akceptēts noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības saprašanās memorandu un sadarbību ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola īstenošanā”.

Tas paredz apstiprināt saprašanās memoranda projektu starptautiskas sadarbības sākšanai ar Dāniju, lai īstenotu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola elastīgos mehānismus – kopīgi īstenojamos projektus un starptautisko emisiju samazinājuma tirdzniecību.

Saprašanās memorands dos iespēju attīstīt sadarbību un veicinās investīciju piesaisti projektiem, kurus realizējot samazinās siltumnīcefekta gāzu izmeši. Kopīgie projekti tiks īstenoti saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu “Par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģiju (2002.–2012.gadam)”.

Memorands paredz iecelt pilnvarotu valsts institūciju, kas savas kompetences ietvaros apstiprinās kopīgi īstenojamus projektus, slēgs projektu līgumus, vienosies par apstiprināšanas procedūras noteikumiem, kā arī emisijas samazinājumu pārbaudi u.c.

Memorandu parakstīt pilnvarota Dānijas Vides aizsardzības aģentūra un Latvijas Vides ministrija. Memorands stāsies spēkā tā parakstīšanas brīdī.

Satversmes 81.panta kārtībā akceptēti grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un Informācijas atklātības likumā, kas paredz izslēgt ierobežotas lietošanas informācijas jēdzienu, attiecīgi iekļaujot to Informācijas atklātības likumā kā vēl vienu kategoriju – informācija dienesta vajadzībām. Grozījumi nepieciešami, lai saskaņotu Latvijas normatīvajos aktos paredzēto ar Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas klasificētās informācijas aizsardzības prasībām.

Likuma grozījumus steidzami bija nepieciešams veikt, lai pielīdzinātu Latvijas klasificētās informācijas aizsardzību NATO un Eiropas Savienības prasībām, tādējādi samazinot klasificētās informācijas apjomu un palielinot tās aizsardzības pakāpi; standartizētu Latvijas, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības prasības; samazinātu valsts institūciju paredzēto darba apjomu un novērstu nepieciešamību atsevišķām ministrijām (īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem), kas saņem tikai Restricted informāciju, izveidot sevišķās lietvedības nodaļas un klasificēto dokumentu glabātavas.

Akceptēts rīkojumu projekts “Par valsts nozīmes pasākumiem starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā”, nosakot, ka Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki (13.–15. augusts) ir valsts nozīmes pasākums.

Rīkojums paredz par minēto valsts nozīmes pasākumu tiešo organizatoru noteikt Aglonas svētvietas apsaimniekotāju – reliģisko organizāciju “Aglonas bazilikas draudze”.

Tāpat noteikts, ka pasākumu norises laikā valsts medicīnas iestādēm, Valsts policijai un Zemessardzei, nodrošinot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, ēku apsargāšanu, kā arī sabiedriskās kārtības un satiksmes drošības uzturēšanu, jāievēro īpaši šim nolūkam noslēgtie līgumi ar “Aglonas bazilikas draudzi”.

Akceptēts rīkojumu projekts par Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekļu atbrīvošanu no amata, uzdodot līdz šā gada 6.augustam satiksmes, ekonomikas, finanšu un vides ministram atbrīvot no ieņemamā amata Rīgas brīvostas valdē attiecīgo ministriju un Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersonas.

Akceptēti grozījumi Likumā par ostām un grozījumi Rīgas brīvostas likumā, precizējot Rīgas brīvostas pārvaldes tiesisko regulējumu. Pašreizējais ostas pārvaldes statuss, kas noteikts Likumā par ostām (iestāde, kuru izveido pašvaldība), ir neskaidrs un dažādi interpretējams, kas vairākkārt ir apgrūtinājis valsts kontrolējošām iestādēm pienācīgu kontroli pār Ostas pārvaldes darbību. Tāpēc grozījumi Rīgas brīvostas likumā skaidri definē tās statusu — atvasināta publisko tiesību juridiskā persona ar skaidru pārraudzības mehānismu un saistošiem normatīvajiem aktiem.

Savukārt grozījumi Rīgas brīvostas likumā palielina valsts pārstāvju īpatsvaru Rīgas brīvostas valdē. Grozījumi paredz, ka ostas valdē ir pieci valdes locekļi – pa vienam pārstāvim no Finanšu, Ekonomikas, Satiksmes un Vides ministrijas, kā arī no Rīgas domes. Rīgas osta ir valsts stratēģiskās nozīmes objekts, kas ieņem svarīgu vietu valsts transporta sistēmā un tranzīta nodrošināšanā, tāpēc tai jāatrodas valsts pastiprinātas uzmanības lokā ar iespējām nodrošināt kontroli pār ostas darbību, sniegt nepieciešamo palīdzību ostas attīstībai. Līdzīga situācija ir, piemēram, Tallinas ostā, kas pilnīgi atrodas valsts kontrolē. Tas ir viens no priekšnoteikumiem, kas nodrošina Tallinas ostas izaugsmi, jo noteikts valsts statuss garantē investoriem lielāku drošību, nodrošina ostas darbības caurspīdīgumu un līdzekļu mērķtiecīgāku izmantošanu.

Apkopotā informācija liecina, ka Rīgas brīvostā notiek lēmumu pieņemšanas procesi, kas var nodarīt kaitējumu Rīgas brīvostai un Latvijas valstij. Aktuālākā problēma ir Rīgas brīvostas strīds ar SIA “Neste Latvija” par zemes nomas līguma laušanu, kas varētu izraisīt pat starptautisku tiesas procesu pret Latvijas valsti. Līdzīgi var rīkoties arī SIA “Statoil Latvija”, vēršot piedziņu pret valsti par dzelzceļa pievedceļu jaudas palielināšanas līgumu.

Kā piemēru var minēt arī zemes nomas darījumus un 12 miljonu latu galvojuma izsniegšanu SIA “Rīgas pasažieru termināls” kredīta saņemšanai “Pareksa bankā”. Par šo galvojumu negatīvu viedokli ir izteikusi Valsts kontrole, jo juridiski korekti noformētie darījumi ir ekonomiski neizdevīgi valstij un Rīgas brīvostai. Rīgas brīvostas pārvalde nav organizējusi konkursu par Vecrīgai tuvās Rīgas pasažieru ostas teritorijas iznomāšanu, ar valdes lēmumu piešķirot nomas tiesības uz 30 gadiem un kredītgarantijas privātuzņēmumam. Līdzīgā veidā ostas valde atrisināja jautājumu ar prāmja “Max Mols” uzņemšanu, atļaujot a/s “Rīgas Jūras līnijas” būvēt pagaidu piestātni, kas ir izmantojama tikai un vienīgi šī prāmja pieņemšanai, pēc prāmja satiksmes pārtraukšanas ieguldītā nauda – 80 tūkstoši latu – tiek pieprasīta no Rīgas brīvostas, u.c. gadījumi.

Kā valdības sēdē norādīja Ministru prezidents Einars Repše, līdz ar šiem grozījumiem Rīgas brīvosta beidzot sāks strādāt valsts interesēs.

Pieņemtie likumgrozījumi tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā.

Akceptēts rīkojuma projekts “Par valsts austrumu robežas izbūves realizāciju”, kas paredz sagatavot parakstīšanai vienošanās protokolus ar divām kompānijām - a/s “8CBR” un SIA “A.C.B.” par četru līgumu maiņu - par pierobežas ceļa Liepnas pagastā projektēšanu un būvniecību; par pierobežas ceļa pie Pededzes RPP projektēšanu un būvniecību; par pierobežas ceļa ap Plesņevu projektēšanu un būvniecību, kā arī par pierobežas ceļa ap Ikožencu novērošanas torni projektēšanu un būvniecību.

Ja līdz šā gada 1.septembrim netiks panākta vienošanās par līgumu grozīšanu ar pārējām būvfirmām, Iekšlietu ministrijai būs jānodrošina līgumu vienpusējas izbeigšanas procedūra.

Līdz ar to Iekšlietu ministrija līdz 28.augustam turpinās pārrunas ar uzņēmējiem un līdz 29.augustam iesniegs Valsts kancelejā informāciju par šī uzdevuma izpildi.

Akceptēts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.311 “Naftas produktu (degvielas) aprites noteikumi””, kuru mērķis ir uzlabot degvielas aprites uzraudzības efektivitāti.

Noteikumu projekts ir papildināts ar nodaļu “Kārtība, kādā iegādājama degviela uzņēmuma darbības nodrošināšanai”, kurā paredzēts, ka uzņēmumam, kurš neveic uzņēmējdarbību ar degvielu un kura degvielas patēriņš savas darbības nodrošināšanai pārsniedz 60 000 litru gadā, degvielas iegādei ir jāsaņem Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izsniegta izziņa.

Tāpat noteikts, ka uzņēmumiem, kuri ir naftas produktu valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji, valsts materiālo rezervju degvielu un uzņēmumam piederošo degvielu atļauts uzglabāt vienā tilpnē, tvertnē, cisternā vai spiedtvertnē.

Papildus noteikumu projektā ir ietvertas arī citas normas, lai nodrošinātu uzraudzības sistēmas caurskatāmību un nostiprinātu legālā degvielas tirgus aizsardzību pret nelegālās produkcijas nelabvēlīgo konkurenci, kā arī paaugstinātu to uzņēmumu atbildību, kuriem ir degvielas vairumtirdzniecības licences.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments