"Ceru, ka Latvijas prezidentūrai varēsim pielikt izsaukuma zīmi"

Vakar Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, pildot Eiropas Padomes Ministru padomes priekšsēdētāja pienākumus, sniedza ziņojumu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā

Indulis Bērziņš, ārlietu ministrs, pa tālruni no Strasbūras tūdaļ pēc ziņojuma sniegšanas — vakar, 26.aprīlī, speciāli "Latvijas Vēstnesim"

— Kā Eiropas Padomes (EP) Parlamentārā asambleja uzņēma jūsu ziņojumu?

— Es domāju, ļoti atzinīgi. Daudziem jautājumiem pat nebija tā saukto papildjautājumu, tas ir, otrā jautājuma, kuru Eiropas parlamentāriešiem ir tiesības uzdot. Bet parlamentārieši vienkārši teica: "Paldies par atbildi!" Arī parlamenta vadītājs profesors Rasels Džonstons augstu novērtēja Latvijas prezidentūras un arī manu darbību. Kopumā parlamentārieši šo ziņojumu uztvēra ne vien ar izpratni, bet arī ar ļoti pozitīvu attieksmi. Es domāju, tas ir mūsu valsts prezidentūras un īpaši visu cilvēku, kas saistīti ar Latvijas prezidentūru, — gan Latvijas pārstāvju šeit, Strasbūrā, gan Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieku — nopelns.

— Kuri ziņojuma aspekti izraisīja vislielāko uzmanību?

— Mana runa bija pietiekami strukturēta. Es domāju, klausītāji lielu uzmanību veltīja visiem svarīgākajiem jautājumiem, kas bija izcelti manā ziņojumā. Vispirms jau Kaukāzs, turklāt ar Kaukāzu saistītie aspekti bija dalīti: sākumā es ziņoju par divām jaunajām Eiropas Padomes dalībvalstīm Armēniju un Azerbaidžānu, kas tika uzņemtas Latvijas prezidentūras laikā, un pēc tam par Ziemeļkaukāzu jeb Čečeniju. Tālāk ziņoju par Dienvidslāviju un valstīm, kas šobrīd stāv rindā jeb gaida uz uzņemšanu Eiropas Padomē — Dienvidslāviju un Bosniju un Hercegovinu. Tie visi asamblejai ir ļoti svarīgi jautājumi. Piemēram, ja es runāju par Dienvidslāviju un Bosniju un Hercegovinu, tad Eiropas Padomes Ministru komiteja gaida arī asamblejas viedokli šajā jautājumā.

— Kādi jautājumi jums tika uzdoti pēc ziņojuma?

— Jautājumi bija visdažādākie, taču tie nebija saistīti ar Latviju. Divi jautājumi bija par Krieviju. Viens bija saistīts ar Čečeniju, otrs — par īpašumu atdošanu. Respektīvi, par to, kā Krievija pilda iestāšanās laikā Eiropas Padomē dotos solījumus par to Baltijas valstu diplomātisko īpašumu atdošanu, kurus savā laikā pārņēma Padomju Savienība.

— Šeit acīmredzot runa bija par Latvijas vēstniecības ēku Parīzē, ko Krievija joprojām nav atdevusi.

— Jā, Latvijas gadījumā tā ir mūsu vēstniecības ēka Parīzē. Citi jautājumi bija saistīti ar Ukrainu, ar Kioto konvenciju, ar atsevišķiem tiesas procesiem un cietumnieku nemieriem Turcijā. Bija arī jautājums par kāda Francijas pilsoņa ilgstošu arestu, arī par sektām Francijā. Tātad visdažādākie jautājumi.

— Vai atbildēs jums vajadzēja paust Latvijas viedokli šajos jautājumos?

— Precīzāk būs teikt, ka man vajadzēja paust Eiropas Padomes prezidentūras viedokli. Bet Latvija ir EP prezidējošā valsts.

— Vai izskanēja arī kādi vērtējumi par Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē?

— Cik līdz šim esmu dzirdējis, vērtējums ir ļoti pozitīvs. Taču pagaidīsim 11. maiju, mūsu prezidentūras beigas, kad varēsim savai prezidentūrai pielikt punktu. Vai, kā es ceru, pielikt izsaukuma zīmi.

— Kādi pienākumi jums vēl jāveic līdz 11. maijam?

— Pirmkārt, jau vienmēr pastāv iespēja kādiem negaidītiem pienākumiem, piemēram, jāsniedz kāds negaidīts paziņojums, kā tas bija sakarā ar vardarbības un terorisma uzliesmojumu Maķedonijas teritorijā pie Kosovas apgabala robežas. Taču es ļoti ceru, ka šādu pienākumu man vairs nebūs, jo līdzīgs paziņojums nozīmētu, ka ir uzliesmojis jauns konflikts. Taču ir vēl citi uzdevumi. 3. maijā man Rīgā būs jāatklāj starptautiska konference par pašvaldību jautājumiem un reģionālajām problēmām, kurā piedalīsies arī Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Valters Švimmers. Pēc tam, 10. un 11. maijā, Strasbūrā būs Latvijas prezidentūras nobeigums. Es uzstāšos ar apkopojošu runu un vadīšu ārlietu ministru sesiju. Pēc tam būs mana uzruna, oficiāli nododot simbolisko Eiropas Padomes atslēgu nākamajai prezidējošajai valstij.

— Man nupat bija saruna arī ar Eiropas Komisijas Latvijā vadītāju Ginteru Veisu, kurš lūdza jums nodot sirsnīgu sveicienu un arī apsveikumu sakarā ar drīzo Eiropas Padomes dienu, ko atzīmēsim 4. maijā.

— Paldies! Kā jau teicu, 3. maijā Rīgā būs šī konference, un līdz ar to arī 4. maijs Latvijā, domāju, paies lietišķā gaisotnē.

— Var teikt, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē iegājusi finiša taisnē. Ko jūs šai sakarā gribat no Strasbūras pavēstīt Latvijas sabiedrībai?

— Man ir prieks, ka Latvijai izdevies sekmīgi izmantot šo unikālo iespēju, kas dota reizi divdesmit gados. Jo nākamā Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē mūsu valstij pienāks tikai pēc vairāk nekā divdesmit gadiem. Man ir prieks, ka varu šodien ar visu pārliecību sacīt: mums ir izdevies pierādīt, ka Latvija ir atbildīga starptautiskās sabiedrības locekle. Ka Latvija ir valsts, kas spēj ne vien prasīt vai dot. Ka Latvija spēj arī vadīt šādu ļoti autoritatīvu Eiropas mēroga organizāciju.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors