Ministru kabineta noteikumi Nr.415

Rīgā 2003.gada 22.jūlijā (prot. Nr.41, 37.§)

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 14.panta otro daļu un 16.pantu

 

 I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – aizsargājamās teritorijas) vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus aizsargājamās teritorijās, kā arī aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

2. Noteikumus piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar aizsargājamo teritoriju individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Aizsargājamās teritorijās ir spēkā arī citos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.

3. Aizsargājamās teritorijas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm, kuru paraugs un lietošanas kārtība noteikti šo noteikumu 1.pielikumā. Informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina aizsargājamās teritorijas administrācija vai, ja tādas nav, attiecīgā pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

4. Aizsargājamās teritorijās aizliegts:

4.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus un izgāztuves;

4.2. veicot kopšanas cirti, izcirst valdaudzes valdošās koku sugas kokus (izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz:

4.2.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

4.2.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;

4.2.3. apšu audzēm - 30 gadus;

4.3. bez attiecīgas atļaujas vai iepriekšējas rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:

4.3.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

4.3.2. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

4.3.3. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci).

5. Ja par vides aizsardzību atbildīgā valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši tās kompetencei pieņem pārvaldes lēmumu, ka kādai darbībai ir vai var būt būtiska negatīva ietekme uz aizsargājamo teritoriju, tās ekosistēmām vai dabas procesiem tajā, vai darbība ir pretrunā ar aizsargājamās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem, šo darbību veikt aizliegts.

6. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) aizliegts savā īpašumā (lietojumā) ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, takām, ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kas norādīti attiecīgās aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānā (turpmāk – dabas aizsardzības plāns) un paredzēti aizsargājamās teritorijas apskatei.

7. Jebkāda veida reklāma dabas rezervātos, dabas liegumos, dabas parkos, kā arī nacionālo parku un biosfēras rezervātu dabas lieguma zonās izvietojama pēc saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi.

8. Informāciju par aizsargājamās teritorijas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar attiecīgās aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

 

 II. Dabas rezervāti

9. Dabas rezervāta stingrā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības, kas veicamas dabas rezervāta administrācijas noteiktajā kārtībā un saskaņā ar dabas aizsardzības plānu (ja tāds ir apstiprināts):

9.1. teritorijas apmeklēšana, lai to apsargātu un kontrolētu aizsardzības režīma ievērošanu;

9.2. zinātnisko pētījumu veikšana;

9.3. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošana, cilvēku glābšana un meklēšana;

9.4. dabas aizsardzības plānā paredzēto pasākumu īstenošana, kas nepieciešami ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai;

9.5. pārvietošanās pa dabas aizsardzības plānā noteiktiem un dabā īpaši norādītiem maršrutiem;

9.6. ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšana.

10. Dabas rezervāta regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības, kas veicamas dabas rezervāta administrācijas noteiktajā kārtībā un saskaņā ar dabas aizsardzības plānu (ja tāds ir apstiprināts):

10.1. teritorijas apmeklēšana, lai to apsargātu un kontrolētu aizsardzības režīma ievērošanu;

10.2. zinātnisko pētījumu veikšana;

10.3. vides monitorings;

10.4. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošana, cilvēku glābšana un meklēšana;

10.5. dabas aizsardzības plānā paredzēto pasākumu īstenošana, kas nepieciešami ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai;

10.6. pārvietošanās pa dabas aizsardzības plānā noteiktiem un dabā īpaši norādītiem maršrutiem;

10.7. dabas tūrisms un izziņas infrastruktūras ierīkošana;

10.8. pārvietošanās pa vispārējās lietošanas ceļiem (izņemot regulējamā režīma zonas iedzīvotājus, kuriem atļauts izmantot visus ceļus);

10.9. ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšana un rekonstrukcija, izņemot darbus, kas saistīti ar zemes transformāciju;

10.10. medības, ja medījamo dzīvnieku populāciju blīvums rezervāta teritorijā pārsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot dabisko biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu degradāciju vai mainot dabisko procesu norisi, kā arī lai nepieļautu epidēmiju vai epizootiju izplatīšanos;

10.11. regulējamā režīma zonas iedzīvotājiem – makšķerēšana, savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana personiskām vajadzībām, kā arī lauksaimnieciska darbība lauksaimniecības zemēs.

  

III. Nacionālie parki

11. Nacionālā parka dabas rezervāta (stingrā režīma) zonā ir spēkā šo noteikumu 9.punktā noteiktās prasības.

12. Nacionālā parka dabas lieguma zonā ir spēkā šo noteikumu V nodaļā noteiktās prasības.

13. Nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā ir spēkā šo noteikumu VII nodaļā noteiktās prasības.

  

IV. Biosfēras rezervāti

14. Biosfēras rezervāta dabas lieguma zonā ir spēkā šo noteikumu V nodaļā noteiktās prasības.

15. Biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā ir spēkā šo noteikumu VII nodaļā noteiktās prasības.

  

V. Dabas liegumi

16. Dabas liegumu teritorijā aizliegts:

16.1. veikt jebkādas darbības, par kurām saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu pieņemts lēmums, ka tām ir vai var būt:

16.1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā;

16.1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm;

16.2. pārvietoties ar ūdens motocikliem un motorjahtām, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;

16.3. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

16.4. pļaut virzienā no lauka malām uz centru;

16.5. veikt zemes transformāciju, izņemot zemes transformāciju (pēc rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju) nacionālo parku dabas lieguma zonās;

16.6. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

16.7. nosusināt purvus;

16.8. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;

16.9. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

16.10. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus saskaņā ar šo noteikumu 16.29.apakšpunktu un citiem normatīvajiem aktiem), ja valdaudzes vecums pārsniedz:

16.10.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

16.10.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;

16.10.3. apšu audzēm - 30 gadus;

16.11. no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

16.12. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz vispārējās lietošanas ceļiem;

16.13. cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu;

16.14. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

16.15. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;

16.16. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

16.17. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

16.18. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus;

16.19. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;

16.20. uzstādīt vēja ģeneratorus;

16.21. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;

16.22. iegūt derīgos izrakteņus;

16.23. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

16.24. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem;

16.25. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

16.26. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;

16.27. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises;

16.28. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:

16.28.1. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

16.28.2. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

16.28.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

16.28.4. atjaunot un ieaudzēt mežu;

16.28.5. mainīt zemes lietošanas mērķi;

16.28.6. vākt dabas materiālus kolekcijām;

16.28.7. veikt zinātniskos pētījumus;

16.28.8. ierīkot jaunas un paplašināt esošās ūdenstransporta līdzekļu bāzes;

16.29. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamās teritorijās, kurām ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.

17. Būvniecība dabas liegumā pieļaujama tikai atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam, kas rakstiski saskaņoti ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi, kā arī ievērojot citus šajos noteikumos, citos normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā noteiktos ierobežojumus.

  

VI. Dabas parki

18. Dabas parku teritorijā aizliegts:

18.1. veikt jebkādas darbības, par kurām saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu pieņemts lēmums, ka tām ir vai var būt:

18.1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā;

18.1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm;

18.2. pļaut virzienā no lauka malām uz centru;

18.3. nosusināt purvus;

18.4. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;

18.5. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

18.6. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

18.7. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

18.8. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;

18.9. uzstādīt vēja ģeneratorus;

18.10. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;

18.11. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem;

18.12. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises;

18.13. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:

18.13.1. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

18.13.2. veikt zemes transformāciju un mainīt zemes lietošanas mērķi;

18.13.3. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

18.13.4. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

18.13.5. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;

18.13.6. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

18.14. cirst kokus sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamās teritorijās, kurām ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.

19. Būvniecība dabas parkā pieļaujama tikai atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam, kas rakstiski saskaņoti ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi, kā arī ievērojot citus šajos noteikumos, citos normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā noteiktos ierobežojumus.

  

VII. Aizsargājamo ainavu apvidi

20. Aizsargājamo ainavu apvidu teritorijā aizliegts:

20.1. veikt jebkādas darbības, kas būtiski pārveido raksturīgo ainavu;

20.2. uzstādīt vēja ģeneratorus;

20.3. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

20.4. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus.

21. Būvniecība aizsargājamo ainavu apvidū pieļaujama tikai atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam, kas rakstiski saskaņoti ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi, kā arī ievērojot citus šajos noteikumos, citos normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā noteiktos ierobežojumus.

  

VIII. Dabas pieminekļi

22. Šīs nodaļas prasības attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem:

22.1. aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi;

22.2. aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem izmēriem);

22.3. aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi;

22.4. aizsargājamās alejas.

23. Dabas pieminekļu teritorijā un 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) un akmeņiem aizliegts:

23.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kuras rezultātā tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;

23.2. iegūt derīgos izrakteņus;

23.3. ierīkot atpūtas vietas un nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

23.4. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas (kurā ietilpst dabas pieminekļa teritorija) administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:

23.4.1. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

23.4.2. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai, ja šie pasākumi nav paredzēti dabas aizsardzības plānā;

23.4.3. veikt tādu pazemes būvju celtniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;

23.4.4. mainīt zemes lietošanas mērķi.

24. Papildus šo noteikumu 23.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:

24.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļiem un tos pārvietot;

24.2. cirst kokus kailcirtē;

24.3. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas (kurā ietilpst dabas pieminekļa teritorija) administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:

24.3.1. tīrīt dabas pieminekļus;

24.3.2. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;

24.3.3. veikt zemes transformāciju;

24.4. cirst kokus galvenajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā, kas ietilpst tādā aizsargājamā teritorijā, kurai ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.

25. Ja ģeoloģiskais vai ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir valsts aizsardzībā kā kultūras piemineklis, šo noteikumu 24.3. un 24.4.apakšpunktā minēto darbību veikšanai papildus nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiska atļauja.

26. Papildus šo noteikumu 23.punktā noteiktajām prasībām 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem aizliegts:

26.1. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

26.2. apkraut aizsargājamos kokus;

26.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un barošanās režīmu;

26.4. veikt zemes transformāciju;

26.5. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem, citiem normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plānu;

26.6. cirst kokus bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu tajā aizsargājamo koku teritorijā, kas ietilpst tādā aizsargājamā teritorijā, kurai ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.

27. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un ir saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja.

28. Papildus šo noteikumu 23.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo dendroloģisko stādījumu teritorijā aizliegts:

28.1. cirst kokus galvenajā cirtē;

28.2. veikt zemes transformāciju;

28.3. atjaunot dendroloģiskos stādījumus, izņemot stādījumu atjaunošanu atbilstoši dabas aizsardzības plānam;

28.4. cirst kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē vai citā cirtē bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu tajā aizsargājamo dendroloģisko stādījumu teritorijā, kas ietilpst tādā aizsargājamā teritorijā, kurai ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.

29. Papildus šo noteikumu 23.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo aleju teritorijā aizliegts:

29.1. veikt zemes transformāciju;

29.2. cirst kokus bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu tajā aizsargājamo aleju teritorijā, kas ietilpst tādā aizsargājamā teritorijā, kurai ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.

  

IX. Noslēguma jautājums

30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 21.oktobra noteikumus Nr.354 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 280.nr.).

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 79/406/EEC un 92/43/EEC.

Ministru prezidents E.Repše

Vides ministrs R.Vējonis

 Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 9.augustu.

 

 1.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 22.jūlija noteikumiem Nr.415

 

Informatīvā zīme aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai un tās lietošanas kārtība

 1. Informatīvā zīme aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

  

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šī pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

Vides ministrs R.Vējonis

  

2.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 22.jūlija noteikumiem Nr.415

 

Aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr. p.k.	Suga	Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)	Augstums (metros)
1	2	3	4
I. Vietējās sugas
1.	Apse (Populus tremula L.)	3,5	35
2.	Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)	1,6	25
3.	Āra bērzs (Betula pendula Roth)	3,0	33
4.	Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.)	3,0	32
5.	Pūpolvītols (Salix caprea L.)	1,9	22
6.	Egle (Picea abies (L.) Karst.)	3,0	37
7.	Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens Tausch)	1,5	32
8.	Parastā goba (Ulmus glabra Huds.)	4,0	28
9.	Parastā ieva (Padus avium Mill.)	1,7	22
10.	Parastā kļava (Acer platanoides L.)	3,5	27
11.	Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)	4,0	33
12.	Parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.)	4,0	30
13.	Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.)	3,0	30
14.	Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)	4,0	34
15.	Parastais ozols (Quercus robur L.)	5,0	32
16.	Parastais skābardis (Carpinus betulus L.)	1,9	20
17.	Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.)	1,7	21
18.	Parastā priede (Pinus sylvestris L.)	3,0	38
19.	Šķetra (Salix pentandra L.)	1,6	22
20.	Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis L. var. suecica Ait.)	0,8	11
II. Svešzemju sugas
21.	Skujkoki
21.1.	Balzama baltegle (Abies balsamea (L.) Mill.)	1,5	24
21.2.	Eiropas baltegle (Abies alba Mill.)	2,7	32
21.3.	Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.)	1,6	22
21.4.	Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.)	3,2	39
21.5.	Kanādas tsuga (hemlokegle) (Tsuga canadensis (L.) Carr.)	1,3	15
21.6.	Krievijas lapegle (Larix ledebourii (Rupr.) Cin.)	3,0	34
21.7.	Melnā priede (Pinus nigra Arnold)	1,9	23
21.8.	Menzīsa duglāzija (Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco)	2,4	-
21.9.	Rietumu tūja (Thuja occidentalis L.)	1,4	16
21.10.	Sibīrijas baltegle (Abies sibirica Ledeb.)	1,8	30
21.11.	Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du Tour)	1,9	22
21.12.	Veimutpriede (Pinus strobus L.)	2,7	36
21.13.	Vienkrāsas baltegle (Abies concolor (Gord. & Glend) Lindl. ex Hildebr.)	1,7	32
22.	Lapu koki
22.1.	Ailantlapu riekstkoks (Juglans ailanthifolia Carr.)	1,4	20
22.2.	Āra bērzs, šķeltlapu (Betula pendula ‘Crispa’)	1,6	25
22.3.	Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia L.)	1,9	20
22.4.	Baltais vītols (Salix alba L.)	4,5	20
22.5.	Britānijas goba (Ulmus glabra var. montana Lindquist)	3,2	30
22.6.	Duglasa krustābele (Crataegus douglasii Lindl.)	0,8	10
22.7.	Dzeltenais bērzs (Betula aleghaniensis Britt.)	1,2	15
22.8.	Hibrīdpīlādzis (Sorbus hybrida (L.) L.)	1,0	10
22.9.	Holandes liepa (Tilia x europaea L.)	2,8	26
22.10.	Kalnu kļava (Acer pseudoplatanus L.)	2,2	20
22.11.	Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch)	1,9	20
22.12.	Lauku kļava (Acer campestre L.)	1,5	18
22.13.	Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica Maxim.)	1,6	18
22.14.	Papeles un to hibrīdi (Populus ģints)	5,0	35
22.15.	Papīra bērzs (Betula papyrifera Marsh.)	1,6	20
22.16.	Parastais dižskābardis (Fagus sylvatica L.)	3,8	-
22.17.	Parastais dižskābardis, purpurlapu (Fagus sylvatica ‘Purpurea Latifolia’)	3,1	30
22.18.	Parastais ozols, piramidālais (Quercus robur ‘Fastigiata’)	2,4	24
22.19.	Parastā goba, lietussargveida (Ulmus glabra ‘Camperdown’)	1,9	-
22.20.	Parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum L.)	3,0	23
22.21.	Pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea L.)	2,8	20
22.22.	Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica Marsh.)	2,0	23
22.23.	Platlapu liepa (Tilia platyphyllos Scop.)	3,1	27
22.24.	Punktainā krustābele (Crataegus punctata Jacq.)	1,0	8
22.25.	Saldķirsis (Cerasus avium (L.) Moench)	1,6	12
22.26.	Sarkanais ozols (Quercus rubra L.)	1,9	27
22.27.	Sarkstošais vītols (Salix x rubens Schrank)	3,1	25
22.28.	Stepju goba (Ulmus minor L.)	2,2	20
22.29.	Sudraba kļava (Acer saccharinum L.)	3,2	26
22.30.	Sudrabvītols (Salix alba ‘Sericea’)	4,5	20
22.31.	Vācijas krustābele (Crataegus alemanniensis Cin.)	0,7	10
22.32.	Zaļais osis (Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima (Vahl) Fern.)	2,0	23
22.33.	Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.)	1,9	12

 Vides ministrs R.Vējonis