"Mani saviļņo Latvijas plašums"

30. aprīlī Nīderlandes Karalistē valsts svētki — karalienes Beatrikses dzimšanas diena

Nikolass Bētss, Nīderlandes Karalistes vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, laiks rit ātri. Kad pienākuši Nīderlandes valsts svētki, ir skaidrs— aprīlis jau pagājis. Kādi jūsu valstij bijuši šā gada un vienlaikus arī jaunā gadsimta pirmie mēneši?

— Kopumā var teikt, ka Nīderlandei klājas ļoti labi. Mums ir stabils ekonomikas pieaugums. Mūsu darba tirgū ir pilnīga nodarbinātība. Ir arī daži sektori, kuros mēs vēl meklējam papildu darbaspēku. Taču, protams, arī Nīderlandei ir problēmas ar lopu mutes un nagu sērgu. Mūsu valsts dara visu iespējamo, lai šo slimību apkarotu, un tagad tā sastopama tikai divos mūsu valsts rajonos. Mums ir prieks par to, ka Eiropas Savienības (ES) komisārs veselības un patērētāju aizsardzības jautājumos Deivids Birne nesen pēc vizītes Nīderlandē teica: ja nebūs jaunu saslimšanas gadījumu, Nīderlande varēs atsākt gaļas eksportu. Izskatās, ka mēs cīņā ar šo slimību būsim uzvarējuši, pateicoties ne vien lopu masveida izkaušanai, bet arī veselam pasākumu kompleksam.

— Cik nopietni šī epidēmija iespaidoja jūsu valsts ekonomiku?

— Protams, zemniekiem infekcijas skartajos rajonos tas bija smags pārbaudījums. Daļai zemnieku tā bija īsta katastrofa. Taču nacionālās ekonomikas kopējos rādītājus tas būtiski neietekmēja.

— Domājams, ka fermeri par izkautajiem lopiem saņems kompensāciju?

— Jā, pašlaik tiek apspriests kompensāciju izmaksāšanas veids. Protams, gribētos, lai galarezultātā visi būtu apmierināti, taču tas nebūt nav vienkārši panākams. Sarunas pagaidām vēl ir sākuma stadijā.

— Šī lopu slimība ir visas Eiropas Savienības problēma. Būtībā tas ir arī pārbaudījums ES vienotībai un spējai risināt kopīgas problēmas.

— Jā, taču šī nebija pirmā tāda mēroga krīze. Atcerēsimies problēmas, ko izraisīja dioksīns putnu gaļā, cūku masveida saslimšana un vēl citas ar lauksaimniecību saistītas problēmas ES valstīs. Pašreizējais lopu mutes un nagu sērgas uzliesmojums nav pirmā reize, kad ES valstīm kopīgi jācīnās ar šādu masveida saslimšanu. Jā, tā ir nopietna problēma, taču tā vairs nav pārbaude ES stiprumam. ES jau agrāk ir sekmīgi atrisinājusi šādas problēmas, kopīgi iesaistot nepieciešamos resursus, tāpēc ES valstīs pastāv kopīga pārliecība, ka ES ar šādām problēmām spēj tikt galā.

— Vai var sacīt, ka ES dalībvalstīm kopīgi šo problēmu ir vieglāk atrisināt, nekā to spētu atsevišķas valstis pašu spēkiem vien?

— Jā, noteikti.

— Es saprotu, ka šī problēma nav iespaidojusi jūsu valsts svētku svinēšanu. Kādi būs šie svētki?

— Kā allaž, tie būs lieli visas tautas svētki. Laiks šajās dienās Nīderlandē parasti ir jauks, cilvēki iet brīvā dabā. Visās pilsētās un ciemos ir sarīkoti gadatirgi, ielās un laukumos notiek koncerti. Visa valsts šķiet tērpusies oranžos toņos. Tā ir patiešam brīnišķīga pavasara diena. Bet Rīgā mēs šogad savām valsts svētku svinībām esam izraudzījušies Nīderlandes karaliskās jūras kara flotes kuģi "Karel Doorman", kas Rīgā ieradīsies jūsu pilsētas 800 gadu jubilejas svinību ieskaņā. Līdz ar to mums būs iespēja svinēt Nīderlandes karalienes dzimšanas dienu uz šī kuģa klāja. Pieņemšanu uz kuģa mēs rīkosim līdzīgi kā savus svētkus svinam Nīderlandē. Orķestris, kas īpaši šīm svinībām ieradīsies Rīgā, spēlēs dažādu tautu mūziku. Fregate ieradīsies Rīgā 29. aprīlī. 30. aprīlī uz tās notiks mūsu valsts svētku svinības, un 1. maijā kuģis dosies atceļā. Šajās dienās rīdziniekiem būs iespēja apmeklēt mūsu kuģi.

— Mūsu saruna atnākusi līdz Rīgai, un gribētos dzirdēt jūsu vērtējumu par jaunāko Latvijas un Nīderlandes divpusējo attiecību attīstībā.

— Šajā sakarā es gribētu vispirms atgādināt virkni nozīmīgu politisko vizīšu. Pirmā bija Latvijas premjerministra Andra Bērziņa oficiālā vizīte pērn oktobrī Nīderlandē. Savukārt decembrī Latviju apmeklēja Nīderlandes parlamenta spīkere Jeltje Nīvenhovena. Mēs esam parakstījuši arī divpusējās sadarbības memorandu. Šīs sadarbības ietvaros mūsu valsts piešķīrusi Latvijai īpašu pabalstu pusotra miljona latu vērtībā, lai palīdzētu Latvijai gatavoties iestājai ES. Šī nauda paredzēta gan dažādiem sadarbības projektiem un ekonomisko sakaru veicināšanai, gan valsts ierēdņu apmācībai, studentu apmaiņas un citām programmām.

— Kādi varētu būt mūsu turpmākās sadarbības tuvākās nākotnes projekti?

— Mums ir daži valdības atbalstīti sadarbības projekti, piemēram, jūras kravu informācijas sistēmas attīstība Ventspils ostā. Projekta ietvaros maija vidū Ventspilī ieradīsies Nīderlandes uzņēmēju misija, lai satiktu partnerus no vietējo uzņēmēju vidus. Arī mūsu firmas pašas aktīvi meklē sadarbības iespējas. Piemēram, holandiešu firma uzņēmās vadošo lomu Pasaules bankas atbalstītajā atkritumu pārstrādes sistēmas izveidošanas projektā Liepājā. Tiks turpināti arī konsultāciju projekti, kas atbalsta Latvijas institūcijas sagatavošanās procesā pirms iestāšanās ES. Šogad, piemēram, tie ir projekti nodokļu politikā un veterinārijas dienesta darbā. Nīderlandes investīciju apjoms Latvijā ir trīs procenti no investīciju kopējā apjoma, kas absolūtajos skaitļos ir apmēram piecdesmit miljoni eiro. Nīderlandes imports no Latvijas ir trīssimt divdesmit miljoni eiro gadā (ar tranzītkravām). Savukārt mūsu eksports uz Latviju ir simt trīsdesmit miljoni eiro gadā. Kā redzams, mūsu sadarbība ir ļoti stabila un laba.

— Kā, no šīs stabilās sadarbības pozīcijām raugoties, jūs vērtētu Latvijas pēdējo gadu attīstību?

— Es varu teikt tikai to labāko. Ja paraugāmies, ko Latvija sasniegusi desmit gados kopš neatkarības atjaunošanas, tad jūsu progress ir tiešām iespaidīgs. Jūsu galvaspilsēta ir pārmainījusies līdz nepazīšanai. Latvija ir arī sekmīgi pārvarējusi Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvo iespaidu. Sarunu process ar ES atstāj vislabāko iespaidu. Jūsu valsts sarunas ar ES sāka pirms gada, taču jau ir slēgtas vienpadsmit sarunu sadaļas no trīsdesmit vienas. Zviedrijas prezidentūras laikā tiks atvērtas visas sarunu sadaļas, un ir skaidrs, ka Latvija ir ļoti aktīvi iesaistījusies tā sauktajā panākšanas procesā. Es domāju, Latvijas virzība ir iespaidīga, un jūsu valdība dara visu iespējamo, lai tāda tā būtu arī turpmāk. Protams, ir vēl ļoti daudz darāmā, īpaši likumdošanā. Tas ir normāls attīstības process. Raugoties uz ļoti būtiskiem aspektiem no ES perspektīvas, piemēram, nepilsoņu situāciju, var secināt, ka izdarīts ļoti daudz pozitīva. Latvija sekmīgi integrē nepilsoņus, uzlabo nepilsoņu situāciju, ir pieņemts valsts valodas likums, ir pieaudzis to nepilsoņu skaits, kuri vēlas naturalizēties. Latvijas pilsonību ieguvuši jau četrdesmit tūkstoši cilvēku. Taču Latvijai joprojām ir daudz darāmā ceļā uz ES.

— Kā, jūsu skatījumā, Latvija virzās uz NATO , kas ir otrs mūsu ārpolitikas stratēģiskais mērķis?

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka šie ir divi ļoti atšķirīgi procesi. Latvijas virzība uz ES jau ir ļoti konkrēts, stingri regulēts sarunu process, apspriežot aizvien jaunas sarunu sadaļas un dažādus tehniskos jautājumus. Šis process jau ļoti lietišķi noris. Attiecībā uz NATO paplašināšanu vēl atliek gaidīt nākamās NATO dalībvalstu vadītāju apspriedes lēmumus, un līdz šai apspriedei NATO dalībvalstīs notiek aktīvas diskusijas par to, kā virzīties uz NATO paplašināšanu. Pagaidām vēl ir visai grūti noteikt, tieši kā šis NATO paplašināšanas process attīstīsies tālāk. Ļoti būtiska ir ASV jaunās administrācijas pozīcija, un šajā kontekstā ārkārtīgi nozīmīga ir Latvijas Valsts prezidentes vizīte pašlaik Savienotajās Valstīs un nesenā tikšanās ar augstākajiem Savienoto Valstu vadītājiem.

— Kāda ir pašas Nīderlandes oficiālā attieksme pret Latvijas vēlmi iestāties NATO?

— Nīderlande vēl nav noteikusi savu oficiālo pozīciju. Arī mūsu valstī notiek diskusijas par NATO paplašināšanos, un tās , domājams, turpināsies līdz pat nākamajai NATO dalībvalstu vadītāju apspriedei.

— Kad pērn man pēc jūsu Ārlietu ministrijas laipna ielūguma bija iespēja apmeklēt Nīderlandi, mani un arī manu ceļabiedru, kolēģi no "Lauku Avīzes", patīkami pārsteidza daudzu jūsu valsts ierēdņu plašās zināšanas par Latviju.

— Atzīšos, man ir patīkami to dzirdēt. Es domāju, tas ir likumsakarīgi. Ja paskatāmies vēsturē, tad jau 16. gadsimtā starp Nīderlandi un Rīgu pastāvēja intensīvi tirdzniecības sakari. Tie aizsākās jau Hanzas savienības laikā. Pēc neatkarīgās Latvijas valsts nodibināšanas šie sakari tika atjaunoti. Liela nozīme ir tam, ka Rīga jau gadsimtiem ilgi bijusi Hanzas savienības pilsēta. Tirdzniecībai starp Nīderlandi un Latviju ir gadsimtiem ilga vēsture. Šīs vēsturiskās saknes varētu būt viens no iemesliem, kāpēc mūsu valsts ierēdņi ir labi informēti par Latviju.

— Kāda ir jūsu paša pieredze un informētība par mūsu valsti? Rīgā jūs sākāt strādāt tikai pērnvasar.

— Jā, bet šī nav mana pirmā saskarsme ar Latviju. Rīgā es biju jau 1998. gadā, kad ierados kā ES ierēdnis. Manā kompetencē bija ES paplašināšanas jautājumi. Uzzinājis par savu norīkojumu vēstnieka darbam Rīgā, es sāku mācīties latviešu valodu un pastiprināti interesēties par Latvijas kultūru. Pērn ierodoties Latvijā, man likās, ka es jūsu valsti jau labi pazīstu.

— Kādas ir jūsu sekmes latviešu valodā? Vai mēs varētu šo interviju turpināt nevis angliski, bet latviski?

— (Atbild latviski.) Nē, pagaidām es runāju tikai mazliet latviski. Bet es jūsu valodu jau saprotu.

— ( Saruna turpinās angliski. ) Es jūtu, ka jūs kā tipisks eiropietis atļausities latviski runāt tikai tad, kad jutīsities pilnīgi drošs par savu izrunu un gramatikas zināšanām. Spriežot pēc nupat dzirdētā, varu teikt, ka šis brīdis nav tālu.

— Paldies. Jāteic, ka jūsu valoda ir skaista, taču visai grūta. Es mācos, mani pašu priecē rezultāti, taču sniegt interviju latviski — tas tomēr būtu pārāk daudz no manis prasīts. Un es varu nešauboties teikt, ka jūsu zemē jūtos ļoti labi. Pēc Nīderlandes es ļoti dziļi izjūtu Latvijas plašumu, tas mani valdzina. Nīderlandē taču piecpadsmit miljoni cilvēku dzīvo teritorijā, kas līdzīga tikai divām trešdaļām no Latvijas teritorijas. Ir patiešām bauda izjust jūsu zemes plašumu, vērot un izjust Latvijas brīnišķās pludmales, jūsu gleznainos mežus, jūsu zemes plašās pļavas... Interesanti, ka Latvijā ap laukiem nav žogu. Jūs jau arī pats redzējāt, ka mūsu zemē viss ir iežogots. Nīderlande ir ļoti "saorganizēta" zeme. Latvijā vairāk izjūtama daba visā savā dabiskajā skaistumā. Un, protams, Rīga ir vērtība pati par sevi. Īpaši šogad, kad jūs svinat Rīgas astoņsimt gadu jubileju. Ir īpaši interesanti vērot, kā jūs šīs jubilejas gaidās pārskatāt un spodrināt savu kultūras mantojumu.

— Jūsu vēstniecība atrodas pašā Rīgas vēsturiskajā centrā— Jēkaba kazarmās. Katru reizi, kad eju garām šai skaistajai vēsturiskajai celtnei, es atceros, cik nožēlojamā stāvoklī tā bija padomju okupācijas laikā.

— Jā, tagad šī ir brīnišķīga ēka. Mums ir ļoti veicies, ka varam šeit atrasties. Līdzās ir Saeimas nams, tuvu arī daudzas valdības un municipālās iestādes.

— Taču šeit jūs nepavadāt visu savu laiku. Ko darāt vaļasbrīžos?

— Jāteic, ka jūsu jautājumi kļūst aizvien sarežģītāki. Es tā īpaši pat neesmu par to padomājis. Man patīk pastaigāties pa parkiem. Kad labs laiks, man patīk izbraukt ārpus Rīgas un vērot brīnišķīgās lauku ainavas. Vasarā es gribu atkal pievērsties savai senajai mīlestībai — golfam. Man arī patīk staigāt pa Rīgas tirgiem, īpaši pa jūsu Centrāltirgu. Tas ir tik kolorīts ar vēsturiskajiem paviljoniem un lielo preču bagātību.

— Latvijas plašsaziņas līdzekļi šo tirgu bieži kritizē par daudzām nekārtotām lietām.

— Patiešām?! Bet es jau turp eju, nevis lai kritizētu, bet vērotu pozitīvo. Man kā vienkāršam pircējam imponē preču bagātība, mani valdzina kolorītais puķu tirgus... Man tur patīk. Protams, jums pašiem var būt kritiskāks skatījums.

— Vai mūsu intervijā palika vēl kas nepateikts, ko es neiedomājos pavaicāt?

— Es gribu apsveikt latviešus ar jūsu valsts ekonomisko izaugsmi. Varu jūsu tautai arī ieteikt vairāk domāt par to, ko esat sasnieguši desmit gados kopš savas valsts neatkarības atjaunošanas. Latvijā atkal ir demokrātiskas vēlēšanas, jūsu sabiedrība ir stabila.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors