Par sadarbību ar ārvalstīm tieslietās

Vakar, 2. februārī, pēc atgriešanās no ārzemju komandējuma ASV un Beļģijā tieslietu ministrs Valdis Birkavs rīkoja preses konferenci

Viņš pastāstīja par nozīmīgākajām sarunām ar augstām amatpersonām gan no ANO, ASV un Eiropas Savienības, to skaitā ar ANO ģenerālsekretāra vietnieku juridiskajos jautājumos, ANO Attīstības programmas bijušo vadītāju Latvijā Džonu Hendru, ASV ģenerālprokuroru un citiem tiesu sistēmas pārstāvjiem, arī vairāku nevalstisko organizāciju vadītājiem.

V.Birkavs teica: — Savu vizīti es gribētu sadalīt trīs jautājumu blokos: sadarbība ar ANO, Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību. Katrā ir padarīts kāds konkrēts darbs, kas nepaliks bez sekām. Tātad pirmais — ANO. Konkrēti mans ceļš veda pie ANO ģenerālsekretāra vietnieka juridiskajos jautājumos, kā arī pie Džona Hendras, kas pārzina resursu mobilizāciju, un, visbeidzot, pie Viduseiropas, Austrumeiropas un Neatkarīgo Valsu Savienības departamenta vadītāja, kurš atbildīgs par ANO Attīstības programmu šajā reģionā. Tas, ko mēs pārrunājām, skāra sociālās integrācijas un tiesu varas nostiprināšanu, arī Starptautiskās krimināltiesas attīstības perspektīvu. Kā zināms, 86 valstis ir gan parakstījušas šo konvenciju, bet ratificējušas tikai četras.

Otrais jautājumu bloks — sadarbība ar ASV un nevalstiskajām organizācijām. Šai sakarā sarunas skārušas korupcijas novēršanas programmu, nacistisko un citu pret cilvēci vērstu noziegumu speciālo izmeklēšanu, tiesu varas stiprināšanu un sociālo integrāciju. Šajās jomās dažādu programmu ietvaros turpināsies un kļūs konkrētāka Latvijas un ASV sadarbība, kā arī ārvalstu palīdzība.

Valdis Birkavs piebilda, ka Hārvarda universitātē viņš teicis runu par etnisko attiecību specifiku, kas skar mūsu izstrādāto sabiedrības integrācijas programmas koncepciju. Šī programma ārzemēs novērtēta kā unikāls dokuments.

Runājot par vizīti Briselē, tieslietu ministrs atzīmēja, ka bijusi lietišķa tikšanās ar ES komisāru iekšlietu un tieslietu jautājumos Antonio Vitorino un citām augstām amatpersonām. Galvenais uzdevums ir apzināt vājās vietas Eiropas paplašināšanās procesā. Latvija uzņēmusies saistības pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2003.gada 1.janvārim. Vēl nav īstas skaidrības, kā notiks jaunu valstu uzņemšana — grupās vai atsevišķi. Tāpēc ļoti nozīmīgi ir tā dēvētajā trešajā pīlārā ietvertie jautājumi — cīņa ar korupciju, narkotiku tirdzniecību un ar tiem saistītajiem noziegumiem, nelegālie imigranti u.c. Tieši šīs problēmas rada šo valstu iedzīvotājos nedrošību, gatavojoties uzņemt jaunas valstis Eiropas Savienībā.

Tieslietu ministrs informēja žurnālistus, ka viņš uzaicinājis A.Vitorino apciemot Latviju un šī vizīte varētu notikt rudenī. Kā atzīmēja V.Birkavs, finansu palīdzības saņemšanā no ārvalstīm ļoti svarīgi, lai valdība par prioritāti uzskatītu trešā pīlāra jautājumus.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore