Vijolniece Oshilda Nīhusa ar norvēģu tautas melodijām
		Līgavas galvasrota      Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Tāpat kā Latvijā, arī Norvēģijā katrs novads lepojas ar savu tautastērpu bagātību, un tautastērps ir kļuvis par spilgtu nacionālās identitātes zīmi. Šī izstāde, ko Norvēģijas Ārlietu ministrija sarīkojusi sadarbībā ar Nacionālo tautastērpu padomi un Rietumnorvēģijas Lietišķās mākslas muzeju, iekļaujas Norvēģijas un Baltijas valstu projektā "Focus Balticum" un no Rīgas tālāk ceļos uz Kauņu, Tartu un Tallinu.

Brunču rakstos un izšūto ņieburu dažādībā daudzkrāsainie tautastērpi labi iederas zem Jura baznīcas senatnīgajām velvēm. Jo krāšņu šo kopainu dara tautastērpam piederīgās galvasrotas, it sevišķi līgavu vainagi. Izstādes veidotāji akcentējuši norvēģu tautastērpa tradīciju dzīvīgumu un to tālāko attīstību mūsdienu mākslā.

Kā izstādes atklāšanas svētkos sacīja muzeja direktore Alīda Krēsliņa, šī ekspozīcija ir Augstā dziesma tautastērpam. Arī latviešu. Lai izceltu Norvēģijas un Baltijas valstu kultūru mijiedarbi un savstarpējo bagātināšanos, plašo norvēģu tautas mākslas parādi papildina neliela latviešu lietišķās mākslas ekspozīcija ar Nīcas tautastērpu un Lielvārdes jostu centrā. Ceremoniju vadīja Norvēģijas Ārlietu ministrijas pirmais sekretārs Bords Ivars Svendsens. Un darīja to nevainojamā latviešu valodā. Izstādes atklāšanai viņš deva vārdu Norvēģijas Kultūras ministrijas valsts sekretāram Rogeram Ingelbrigtsenam. Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone šai laikā uzturējās Parīzē sakarā ar plašās latviešu vēstures, etnogrāfijas un mākslas izstādes atklāšanu Cilvēka muzejā. Ministrijas vārdā izstādes rīkotājus un apmeklētājus sveica valsts sekretārs Aivars Gailis. Norvēģu krāšņo tautastērpu darinātāju un valkātāju klātbūtnes sajūtu uzbūra Oslo jaunās vijolnieces Oshildas Nīhusas priekšnesums.

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore

Latvijas Kultūras ministrijas valsts sekretārs Aivars Gailis:

Norvēģijas tautastērpi visā to daudzveidībā un krāsainībā ir tik ietilpīgi, ka izteikt sajūsmu par tiem kādos vienkāršos sadzīviskos vārdos nav nepieciešamība. Gan tiešā, gan netiešā veidā šī kolekcija sniedz tēlainības un pārdzīvojuma starojumu, kas piemīt katram cilvēkam atsevišķi un visai Norvēģijas tautai kopumā.

Norvēģijas vēstniecības pirmais sekretārs Bords Ivars Svendsens
Norvēģijas Kultūras ministrijas valsts sekretārs Rogers Ingebrigtsens un Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja direktore Alīda Krēsliņa

To pašu mēs varam teikt par latviešu tautastērpiem un lietišķās mākslas darinājumiem, kas līdzās mūsu viesu kolekcijai uzmirdz villaiņu, cimdu un brunču rakstos un krāsās.

Un tieši šī tradīciju un piederības izjūta ir vienojošais posms krāšņajā ekspozīcijā, par kuru lielu paldies sakām tās iniciatoriem un organizētājiem gan Norvēģijā — Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijai, Norvēģijas Tautastērpu padomei un Rietumnorvēģijas Lietišķās mākslas muzeja darbiniekiem, gan Latvijā — Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja un Latvijas vēstures muzeja darbiniekiem.

Norvēģijas Kultūras ministrijas valsts sekretārs Rogers Ingebrigtsens:

Katrai valstij ir vajadzīgi vienojoši simboli, kas izsaka tās būtību un atšķir tās tautu no citām. Norvēģijā tautastērpi ir viens no spilgtākajiem nacionālajiem simboliem. Šie daudzkrāsainie, skaistie tērpi ir būtiska mūsu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Tomēr tie ir arī būtiska mūsdienu dzīves sastāvdaļa. Svinīgos gadījumos, kā, piemēram, Konstitūcijas dienā, mēs visi ar lepnumu un prieku valkājam tautastērpus, kas padziļina un akcentē tautas vienotības izjūtu.

Katram Novērģijas novadam ir savs raksturīgs tautastērps. Mēs tos uzskatām par kaut ko Norvēģijai vien īpaši raksturīgu. Tomēr reizē tie pieder visas Eiropas kultūrai.

Izstādē ir apskatāma arī Latvijas tautas māksla, un, kā varam redzēt, abām mūsu valstīm ir daudz kopīga. Tas tāpēc, ka starptautiskie tirdzniecības un darījumu sakari gadsimtu gaitā atveda uz mūsu valstīm vienas un tās pašas Eiropā valdošās modes un stila tendences. Tādējādi mūsu tautastērpi ir vēl viena joma, kurā starp Latviju un Norvēģiju pastāvējuši ilgstoši savstarpēji sakari un apmaiņa.

Norvēģu tautastērpi nav tikai pagātnes mantojums. Šī tradīcija ir dzīva, mainīga un pastāvīgi piedzīvo jaunus interpretējumus. Pēdējo gadu desmitu laikā, izejot interesantu attīstības ceļu, tautastērpi kalpojuši mūsdienu māksliniekiem kā būtisks iedvesmas avots.

Šajā izstādē esam mēģinājuši sniegt ieskatu norvēģu un latviešu tautastērpu plašajā daudzveidībā. Mēs arī vēlējāmies izgaismot spēcīgas un plaukstošas tradīcijas dažādus aspektus.