Jauna, norvēģes dota telpa divu kultūru dialogiem

Vakar, 26.aprīlī, Valsts mākslas muzejā tika atklāta konferenču zāle, kam vārdu devusi Hēge Bomane Grundešone ( Hege Boman Grundekjųn ).

To tā arī sauc — Hēges zāle. Agrāk te atradās viena no muzeja krājumu noliktavām. Pie zāles sienas piestiprinātā misiņa plāksnīte vēstī, ka Hēges konferenču zāles restaurāciju pēc Hēges Bomanes Grundešones iniciatīvas atbalstījušas norvēģu akciju sabiedrība "Linstow International" un SIA "Re&Re". Muzeja ēkā, kas būvēta 1905.gadā, līdz šim nav notikusi mūsdienu prasībām atbilstoša rekonstrukcija, tāpēc īpašs prieks par šo pilnīgi atjaunoto 50 kvadrātmetru lielo zāli ar stikla un ozolkoka durvīm un restaurētajiem griestu veidojumiem. Tā atrodas aiz pirmā stāva Baltās izstāžu zāles un ir piemērota gan konferenču un semināru rīkošanai, gan nelielām izstādēm.

Galvenā un svarīgākā zāles funkcija gan būs konferences, pārrunas un lekcijas, taču atklāta tā tika tieši ar izstādi. Tā ir ļoti neparasta izstāde — reizē norvēģiska un latviska, reizē māksla un literatūra. Tā ir norvēģu literatūras dižgara Knuta Hamsuna tēlu pasaule latviešu mākslas klasiķa Kārļa Padega izjūtā, viņa divpadsmit darbu cikls, kas tapis 1939.gadā.

Gleznotājs un grafiķis Kārlis Padegs (1911—1940) savas radošās darbības gados nekad nav bijis ārpus Latvijas, taču viņa tēlotie varoņi darbojas visdažādākajās pasaules malās — Parīzē un Čikāgā, Japānā un Ēģiptē. Arī ziemeļnieciski skarbajā klinšu zemē Norvēģijā. 1935.gadā viņa mākslā ienāca slavenās Henrika Ibsena lugas varonis Pērs Gints un dažus gadus vēlāk — arī Solveiga. Mūža pēdējos gados Kārlis Padegs izveidoja divpadsmit Knuta Hamsuna romānu tēlu ciklu, kas ar filigrāno zīmējumu un tēlu smalko psiholoģisko raksturojumu pieder pie izcilākajiem sasniegumiem latviešu grafikā. Mākslas vēsturnieks Jānis Kalnačs atsaucās uz laikabiedru atmiņām, ka Padegam bijusi iecere izdot šos zīmējumus mapē ar Hamsuna rakstītu ievadu. Mākslinieka pāragrā nāve toreiz pārvilka šai iecerei svītru, arī vēsturiskie apstākļi nebija tai labvēlīgi, jo Norvēģiju okupēja nacistu karaspēks, bet Latviju — Sarkanā armija. Tagad, kad Latvija un Norvēģija roku rokā ceļ un stiprina savu valstiskumu un to kultūras sakari kļūst aizvien ciešāki, pie nepiepildītās ieceres var atgriezties. Ir nodoms izdot mapi ar Kārļa Padega zīmējumiem un Knuta Hamsuna romānu tekstu fragmentiem norvēģu, latviešu un angļu valodā. Arī izstādē blakus attēliem lasāmi fragmenti no Hamsuna romāniem Lizetes Skalbes un Elijas Klienes tulkojumā, kādus tos pazīst jau daudzas lasītāju paaudzes. Lūk, Edvarda, kas liekas paša Hansuma gleznota. Romānā "Pāns" par viņu lasāmas rindas: "Edvardai ir divdesmit gadu, bet varētu dot arī piecpadsmit. Viņai ir nemierīga dama un tā neliek miera viņas mazajai galviņai. Kad viņa stāv un skatās uz jūru un uz kalniem, viņai ap lūpām ievelkas sāpīgs vaibsts un redzams, ka viņa nav laimīga, bet viņa ir pārāk lepna un iecirtīga, lai raudātu. Viņa ir dēku meklētāja, viņai bagāta fantāzija, viņa gaida savu princi." Te arī leitnants Glāns, Augusts, Viktorija, Īzaks... Padega radītie Hamsuna varoņu portreti ir tik trāpīgi, ka Hēge Bomane Grundešones kundze priecīgi izsaucas: "Es viņus pazīstu!"

Hēges dzīvesbiedrs Arvīds Grundešons ir Latvijas Goda ģenerālkonsuls Norvēģijā un savam darbam nododas ļoti aizrautīgi. Tieši tāpēc Hēge, kam ir juridiskā izglītība, no algota darba atteikusies, lai pēc iespējas vairāk varētu palīdzēt vīram. Viņa piedalījusies vairāku kultūras projektu īstenošanā. Pašlaik viņas rūpju lokā ir tekstilmākslinieces Edītes Paulas–Vīgneres izstādes sarīkošana Norvēģijā.

"LV" informācija