Tēvzemei par godu un tautai par svētību

Par Liezēres baznīcas atdzimšanu

Sestdien, 2. augustā, ar vīru kora “Tēvzeme” dziesmām un solistu priekšnesumiem tika vainagots vēl viens pabeigts Liezēres baznīcas atdzimšanas posms. Gan kā solists, gan duetā ar Kārli Miesnieku dziedāja arī baznīcas atjaunošanas iniciators Pēteris Lielzuika. Pateicības vārdus Dievam un paldies ziedotājiem un darba darītājiem teica mācītājs Kārlis Zuika, kas uzstājās arī kā vijolnieks. Tāpat kā tikko aizvadīto Dziesmu svētku goda virsdiriģents Roberts Zuika, viņi nāk no bērniem svētītas zemnieku ģimenes, kas neatkarīgās Latvijas laikā saimniekoja tepat netālu Līdēres Ambātos, bet kara gados tika izkaisīta pasaulē. Māsa palika Latvijā, brāļi - cits Vācijā, cits Anglijā, cits Amerikā.

Liezērieši savas baznīcas vēsturi apzinājuši jau kopš 17. gadsimta četrdesmitajiem gadiem. Liktenis tai bijis tikpat sīvs kā pašiem latviešiem, ko Andrejs Eglītis trāpīgi nosaucis par ziemcieti tautu, Tā Kunga svēto nezāli. Dievnamu nesaudzēja ne Pirmais, ne Otrais pasaules karš, bet draudze noturējās visās vētrās. Kā stāsta vietējās avīzītes veidotājas, 1944. gadā te trīs mēnešus atradusies frontes līnija un baznīca tikusi uzspridzināta, bet jau 1947. gadā draudze atsākusi savu darbību. Mācītājs Paulis Birzulis ticis izsūtīts, bet pēc atgriešanās no Sibīrijas tūlīt stājies draudzes priekšgalā. Visu mūžu draudzē pašaizliedzīgi kalpojusi Jadviga Rozīte. Viņai tagad jau 88 gadi, un iesākto darbu turpina meita Anna. Vecākie ļaudis atceras pirmskara laiku mācītājus Hincenbergu un Oliņu, tagad garīgo dzīvi vada prāvests Ingus Dāboliņš un mācītājs Osvalds Miglons.

Liezēres baznīcā kristīti un netālajā Liezēres kapsētā atdusas daudzi ievērojami ļaudis. Te apglabāts dakteris Kārlis Blaus, kas Ozolos izveidojis un vadījis pirmo lauku slimnīcu, un viņa ne mazāk slavenais amatabrālis Teodors Vankins, viens no pirmajiem lauku kordziedāšanas tradīciju kopējiem — diriģents Inselbergs, kas liezēriešus aizvedis jau uz pirmajiem vispārējiem Dziesmu svētkiem, un latviešu pirmo mākslas filmu autors Vilis Lapenieks, kura ceļš kinomākslā, kā viņš to teicis savas autobiogrāfiskās grāmatas virsrakstā, veda “no Liezēres līdz Holivudai”. Tās, protams, nav visas lielās personības, kas saistītas ar šī novada bagāto kultūrvēsturi. Minēju tikai tās, kuru vārdus varēja izlasīt uz kapu plāksnēm un par kurām stāstīja pazīstamā pedagoģijas metodiķe Ērika Liepiņa — rīdziniece ar dziļām saknēm šai pusē, arī ar daudzām aprūpējamām senču un tuvinieku kapu kopiņām Liezēres kapsētā. No Valmieras savukārt bija atbraukušas māsas Biruta un Agita no kuplās Avenu dzimtas. Liezēres baznīcā 1930. gadā laulājušies viņu vecāki, līdz karam kristīti bērni. Agita ir pastarīte. Kad viņa piedzimusi, baznīcas vairs nav bijis, tā dzīvojusi tikai nostāstos un meitenes iztēlē. Tāpat kā visi liezērieši māsas priecājas par baznīcas atdzimšanu un ir ļoti pateicīgas saviem novadniekiem brāļiem Zuikām par lielo uzņēmību un neatlaidību.

Atjaunotā Liezēres baznīca (augšējā attēlā); dziedonis Pēteris Lielzuika un mācītājs Kārlis Zuika (brāļi Pēteris un Kārlis Zuikas)

Pēteris Lielzuika: “Es biju leģionārs un redzēju, kā tiek uzspridzināta Gaujienas baznīca. Mūsu divīzija atkāpās caur Liezēri, un es paguvu ieiet baznīcā pielūgt Dievu. Ceļš veda tālāk. Biju labi ja kilometru nogājis, kad arī mūsu dievnams tika uzspridzināts. Pēc piecdesmit gadu ilgas prombūtnes pirmo reizi atgriezies dzimtajā pusē, es ieraudzīju ar zāli aizaugušas drupas, gruvešu kalnus. Un man bija tikai viena vienīga vēlēšanās un apņēmība: baznīca ir jāatjauno! Brāļi mani atbalsta, darbos ir iesaistīti daudzi cilvēki. Iesāktais tiks novests līdz galam — Tam Kungam par slavu, Tēvzemei par godu un ļaudīm par svētību!”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore