Dziesmu vijā — balsis no septiņām zemēm

Par meiteņu un bērnu koru festivālu

No 6. līdz 10. augustam Latvijā notiek III starptautiskais meiteņu un bērnu koru festivāls.

Starptautisko mūzikas svētku atklāšanas koncertu, kas vakar notika Rīgas Domā, ievadīja Maijas Einfeldes “Ave Maria” ērģelnieces Kristīnes Adamaites izpildījumā, latviešu tautas dziesma “Pūt, vējiņi!” Jāzepa Vītola apdarē un Bruno Skultes “Lūgšana”, ko dziedāja Rīgas Skolēnu pils meiteņu koris “Rīga”, meiteņu kamerkoris “Tonika” un Tukuma Raiņa vidusskolas meiteņu koris “Noktirne”. Savu tautu garīgo, klasisko un tautas mūziku reprezentēja Kijevas bērnu koris “Ščedrik”, Nagoijas bērnu koris no Japānas, meiteņu koris “Efroni” no Izraēlas, Poznaņas meiteņu koris “Skovronki”, Berlīnes G.F.Hendeļa mūzikas skolas meiteņu koris un Maskavas bērnu koris “Poļot”.

Festivāla patronese ir Vaira Vīķe-Freiberga, kam šī godpilnā misija tikusi uzticēta jau pirmajos svētkos, kad viņa vēl nebija Latvijas Valsts prezidente. Kā teica Rīgas Skolēnu pils direktors Juris Bogdānovs, ar pazīstamāko kultūras un zinātnes cilvēku atbalstu festivāla rīkotāji ir centušies pievērst tam sabiedrības uzmanību un sponsoru atsaucību, jo šādu lielu starptautisku pasākumu organizēšana prasa daudz līdzekļu. Festivāla ideja tikusi izauklēta Rīgas Skolēnu pilī, un par svētku dvēseli kļuvusi meiteņu kora “Rīga” mākslinieciskā vadītāja Gunta Malēvica. Viņa uzsver, ka festivāla mērķis ir popularizēt mūsu meiteņu un bērnu korus Latvijā un pasaulē, gūt salīdzinājumu ar citu zemju labākajiem kolektīviem un pievērst komponistu uzmanību šai koru grupai. Kāpēc atsevišķi tiek izdalīti meiteņu un bērnu kori? — Tā ir starptautiska prakse: bērnu koros dzied 12 līdz 18 gadus vecas meitenes, bet meiteņu koros — 16 līdz 24 gadu vecas jaunietes. Repertuārs bieži vien koriem ir līdzīgs, taču tas varētu būt bagātāks ar mūsdienīgiem skaņdarbiem. Kā saka Gunta Malēvica, “repertuārs ir koru maize, ar ko tie dzīvo un pārtiek”. Tāpēc ir liels gandarījums, ka šis festivāls rosinājis triju lielisku skaņdarbu rašanos: korim “Rīga” savas jaunās kompozīcijas veltījuši Indra Riše un Agris Engelmanis, bet Artura Maskata dziesmu “Dzelzgalvju zeme” ar Ineses Zanderes dzeju festivāla noslēguma koncertā, kas 10. augustā notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā, dziedās visu dalībnieku kopkoris.

“Mūzika veido tiltus, kas ved uz saprašanos,” uzskata Izraēlas meiteņu kora “Efroni” diriģente Maija Šavita. Viņa par to pārliecinājusies, savā zemē sadarbojoties ar palestīniešu un arābu koriem un piedaloties starptautiskos mūzikas svētkos un konkursos. Maskavas bērnu koris “Poļot”, kas ar savām 60 dziedošajām meitenēm ir viens no kuplākajiem festivāla vieskolektīviem, ar meiteņu kori “Rīga” iepazinies prestižajā Debrecenes koru konkursā Ungārijā. Diriģente Natālija Filatova ļoti priecājas par Rīgas festivāla interesanto ievirzi, kas katram korim ļauj parādīt savas tautas mūziku bez žanru ierobežojumiem un laika robežām.

Popularitāti iemantojušas festivāla laikā rīkotās meistarklases, ko vada pasaulē plašu ievērību guvuši diriģenti un komponisti. Pirmajā festivālā tas bija Bo Johansons no Zviedrijas, otrajā - somu diriģents un mūzikas pedagogs Erki Pohjola un komponists Peka Kostiaiens. Visjaunākā mūzika trešdien, 6. augustā, tika demonstrēta meistarklasē par elektroniskās mūzikas izmantošanu bērnu un jauniešu koros. Meiteņu kora “Rīga” izpildījumā pirmo reizi skanēja Indras Rišes kompozīcija “Gadatirgus”, ko pavadīja skaņu ieraksti.

Par festivāla dalībniekiem kļuvuši pieci Latvijas kori, kam bijuši vislabākie panākumi Skolēnu dziesmu svētku skatē. Tie ir jau minētie “Rīga”, “Tonika” un “Noktirne”, kā arī Smiltenes bērnu un jauniešu kora studija “Lido!” un Cēsu 1. pamatskolas koris. Piektdien, 8. augustā, vieskolektīvi izbrauks uz Latvijas novadiem un sadziedāsies ar Preiļu, Cēsu, Tukuma, Valkas, Valmieras un Smiltenes koriem, bet nākamajā dienā koncertēs Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”.

Vēlot visiem festivāla rīkotājiem, atbalstītājiem un dalībniekiem saules enerģiju, dziesmas mīlestību un dziedāšanas prieku, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savos apsveikuma vārdos izsaka gandarījumu, ka starptautiskais meiteņu un bērnu koru festivāls veidojas par vienu no skaistākajām Latvijas dziesmotajām tradīcijām, kas priecē klausītājus Latvijā un dara mūsu zemi labāk pazīstamu tālu pasaulē.

“LV” korespondents