• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar pētnieka atvērto dvēseli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.04.2001., Nr. 66 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7794

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Katrs mēs ceļam savas pilsētas slavu

Vēl šajā numurā

27.04.2001., Nr. 66

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar pētnieka atvērto dvēseli

"Divās darba dzīvēs dedzis" — ar šādu virsrakstu mūsu avīze pirms pieciem gadiem publicēja apceri, ko pazīstamā baltu filoloģe Rasma Grīsle bija uzrakstījusi par savu studiju biedru Alfrēdu Gāteru (1921—1986) — "augstas raudzes valodnieku, iecienītu ārstu un visnotaļ ētisku personību". Viņš piedzima Kalncempju pagasta "Spīvuļos", skolas gaitas sāka Madonā un 1942.gadā iestājās Latvijas Universitātē. Kara pārtrauktās studijas viņš atsāka Vācijā un 1949.gadā Hamburgas Universitātē ieguva filoloģijas doktora grādu salīdzināmajā valodniecībā. Vācu, itāļu un beļģu zinātniskajos izdevumos rakstīja par salīdzināmās un baltu valodniecības jautājumiem un dažādām enciklopēdijām un leksikoniem sagatavoja rakstus par latviešu valodu un literatūru.

Alfrēds Gāters mēdza apgalvot: "Mans lielākais lepnums ir būt dzimušam brīvā un neatkarīgā Latvijā" un pilnīgi pievienojās Aīdai Niedrai viņas pārliecībā: "Man nevajag manas mājas, man vajag Latvijas valsts!" Viņš uzskatīja, ka latviešu literatūra jau 19.gadsimtā bija tikusi līdz Eiropas labākajiem paraugiem, īpaši izceļot tādus darbus kā brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikus" un Rūdolfa Blaumaņa noveli "Nāves ēnā", un sāpīgi pārdzīvoja vācu sabiedrības mazo interesi par to. Gandrīz vai aiz spītības viņš iestājās Hamburgas Universitātes Medicīnas fakultātē un, to sekmīgi pabeidzis, kļuva par visai atzītu iekšķīgo slimību speciālistu. Apzinīgi darīdams savu maizes darbu, viņš līdz mūža galam darbojās arī literatūrpētniecības un valodniecības laukā.

1977.gadā iznāca grāmata "Die lettische Sprache und ihre Dialekte" ("Latviešu valoda un tās dialekti"), kas tika ļoti atzinīgi novērtēta. Kārlis Draviņš autoru nosauca par vienu no izcilākajiem salīdzināmās valodniecības speciālistiem. Plašais pētījums par latviešu tautasdziesmu sintaksi "Lettische Syntax. Die Dainas" iznāca 1993.gadā — pēc autora aiziešanas mūžībā. Tagad Amerikas Latviešu apvienība laidusi klajā arī viņa literatūrvēsturisko grāmatu "Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem". Par to arī filoloģijas doktores Daces Lūses raksts.

"LV" informācija

 

Pie informācijas avota literatūras pētniekiem un interesentiem

Ārsts un baltu filologs Alfrēds Gāters visus apjomīgos pētījumus veica brīvajā laikā pēc garām ārsta darbā vadītām stundām. Tāpēc jo apbrīnojams ir viņa lielais devums latviešu rakstniecības apzināšanā, kas atspoguļojas grāmatā "Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem".

Cik noprotams no apakšvirsraksta "no nepabeigtā latviešu literatūras vēstures manuskripta", šī apjomīgā grāmata (665 lpp.) ir tātad tikai kāda lielāka darba daļa. Tāpēc vien A.Gātera veikums ir apbrīnas cienīgs. Taču tas arī izskaidro šīs grāmatas uzbūves un saturiskās īpatnības. Grāmatas sakārtotāji (Ojārs Jēgens, vēlāk Silvija Indrane–Bļodnieks) ir salikuši vienkopus apjoma ziņā dažādas apceres par latviešu rakstniekiem, kuri strādājuši trimdas apstākļos. Starp viņiem ir ļoti pazīstami vārdi (K.Skalbe, Z.Lazda, Andrejs Eglītis, Anšlavs Eglītis, V.Strēlerte, P.Jēger–Freimane, A.Švābe, J.Grīns, K.Dziļleja, P.Ērmanis, Aīda Niedra, K.Lesiņš, P.Klāns, J.Klīdzējs, T.Zeltiņš, V.Sniķere) un mazāk vai pavisam nepazīstami, kā E.Ardenss, O.Kalējs, A.Krūmiņš. Pavisam aplūkots 21 latviešu rakstnieka literārais devums. Autors vēsā objektivitātē izsekojis viena vai otra rakstnieka veikumam soli pa solim, resp., no viena darba uz nākamo. Tiesa gan, ir respektēts žanra princips un darbi skatīti žanra aspektā to iznākšanas secībā. Šī iemesla dēļ tikpat kā nav runa par mākslinieciskām kvalitātēm, un lasītājam var šķist, ka rakstnieki no darba uz darbu ir gājuši ar vienādu māksliniecisko veiksmi.

A.Gāters galvenokārt kavējas daiļdarbu tematiskajā aplocē, prozas darbiem respektējot fabulisko risinājumu, tēlojumu un atsevišķus kompozicionālos paņēmienus, dzejoļos bez tematikas norādot arī uz to ritmisko un skanisko organizāciju un tropu izmantojumu, dramaturģiskajos sacerējumos bez satura pārstāsta dodot arī personāža raksturojumu un atklājot lugas ideju. Nozīmīgs ir rakstnieku valodas vērtējums.

Lakoniska, bet precīza ir apcere par mazpazīstamo novelistu Oskaru Kalēju, kurš ilgus gadus vadījis laikrakstu "Latvija" (1959–1976). Te ir kopsavilkums par būtiskāko Oskara Kalēja daiļradē: noveles viela, kompozicionālā izkārtojuma īpatnība, raksturu zīmējums, zemnieciskās vides tēlojums.

Īpaši atzīmējama nodaļa par Veltas Sniķeres dzeju. Tas ir līdz šim plašākais un dziļākais dzejnieces devuma vērtējums pēc būtības, respektējot viņas daiļrades ciešo saistību ar indiešu un tibetiešu kultūrām. Austrumu filozofijas un kultūras nezinātājam viņas dzeja ir tikpat kā slēgta pasaule. Alfrēdam Gāteram, izmantojot arī dzejnieces vēstulēs dotos skaidrojumus, izdevies viņas veikumu padarīt tuvāku lasītājam. Mums ir iespēja novērtēt, cik labi literatūrvēsturnieks pats orientējas gan hinduisma, gan budisma mantrās un to tēlos. V.Sniķeres īpatnā poētiskā domāšana, kurā priekšstati, iedomu gleznas un tēli no senām austrumu un Eiropas kultūras dzīlēm jaucas ar latvju dainu morālfilozofisko pasaules skatījumu, A.Gātera apcerē ir precīzi norādīta.

Alfrēda Gātera grāmatu bagātina plašie daiļdarbu un literatūrkritisko vērtējumu citējumi.

"Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem" ir vērtīgs informatīvais materiāls literatūras pētniekiem un interesentiem.

Dr. philol. Dace Lūse — "Latvijas Vēstnesim"

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!