Jaunākais par mājsaimniecību ienākumiem

Ineta Jansone, ekonomiste, Oļģerts Krastiņš, Dr.habil.oec., — “LV”

Apkopojot pēdējos mājsaimniecību budžetu pētījumu rezultātus, CSP ir konstatējusi, ka 2002.gadā mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sasniedza 80 latus. Rīgā tas bija Ls 105, bet laukos tikai Ls 64, Latgales reģionā vēl mazāk — Ls 58, aptuveni puse no rīdzinieku ienākumiem. Ienākumu pieaugums, salīdzinot ar 2000.gadu, ir iespaidīgs — ievērojami vairāk nekā 10%. Cik īsti, to CSP nerēķina un nepublicē, jo nevar precīzi pateikt, kādu daļu ir devusi reālā dzīves līmeņa paaugstināšanās un kādu — pētījuma metodikas pilnveidošana.

Par pašu pētījumu

Lasītāji jau būs ievērojuši, ka ne CSP, ne Ekonomikas ministrijas ziņojumos, ne presē ilgāku laiku nav parādījušies svaigāki dati par Latvijas mājsaimniecību budžetiem. Spiedīgas vajadzības gadījumā tika izmantoti nu jau diezgan vēsturiskie 2000.gada dati.

2001.gada sākumā CSP pārtrauca mājsaimniecību budžetu pētījumu pēc tās metodikas, kuru izmantoja laikā no 1995. līdz 2000.gadam. 2001.gada maijā pētījumu atjaunoja, bet jau pēc ievērojami pilnveidotas – tā vērtē darba izpildītāji — metodikas. Iegūtie rezultāti par 2001.gada 8 mēnešiem netika publicēti.

Jaunais pētījums par mājsaimniecību ienākumiem no vecā atšķiras ar vairākām būtiskām iezīmēm.

Būtiski uzlabots mājsaimniecību izlases teritoriālais izvietojums. Tagad izlase ir izvietota visās Latvijas pilsētās un pagastos; agrāk tika izmantota t.s. ligzdveida izlase, un dažās administratīvi teritoriālajās vienībās pētījums nenotika. Izlases apjoms gan ir palicis tuvs iepriekšējam. 2002.gadā aptauju veica 3949 mājsaimniecībās, to skaitā 2744 — pilsētās un 1205 — laukos. Kā izlases bāzi izmantoja 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātus.

Jaunajā aptaujas anketā paplašināts rādītāju loks jautājumos par ienākumiem un patēriņa izdevumiem. Patēriņa izdevumu reģistrācijai izstrādāta jauna mājsaimniecību dienasgrāmatas veidlapa.

Preces, kas pirktas uz kredīta vai līzinga, tiek reģistrētas iegādes brīdī pilnā vērtībā (plašāk par šiem jautājumiem sk. “Ziņojumu par mājsaimniecību budžetu pētījuma rezultātiem 2002.gadā”, R.:CSP, 2003).

Šos pilnveidojumus neapšaubāmi var vērtēt pozitīvi, bet ekspertu domas varbūt dalīsies par lēmumu ienākumiem un izdevumiem izmantot dažādu novērošanas periodu. Vecajā pētījumā ienākumu un izdevumu sabalansēšana atsevišķās mājsaimniecībās nebija obligāta, bet bija iespējama, taču tagad tā ir zudusi pilnīgi. Rezultātā patēriņa izdevumi pārsniedz rīcībā esošo ienākumu ne vien atsevišķās mājsaimniecībās, bet arī valstī kopumā. Šīs parādības skaidrojumi atrodami minētajā ziņojumā, tomēr šķiet, ka par to vēl ir jādomā.

Zinām, ka valsts budžetā tiek pieļauts deficīts tikai dažu procentu apmērā. Tāpat tam vajadzētu būt saprātīgi saimniekojošās mājsaimniecībās.

Pilsētas un lauki

Nevienu vairs nepārsteigs, ka Rīgas mājsaimniecību ienākumi ir lielāki nekā citās pilsētās un laukos. 2002.gadā Rīgas mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija Ls 104,53 jeb par 31% vairāk nekā vidēji valstī (Ls 80,00) un par 64% vairāk nekā laukos (Ls 63,93). Jo lielāka pilsēta, jo lielāki iedzīvotāju ienākumi. Jāņem gan vērā, ka arī dzīves dārdzība lielajās pilsētās ir lielāka, sevišķi izdevumi par mājokli.

Salīdzinot Rīgas un citu pilsētu ienākumu pieaugumu 2002.—2000.gada periodā, jāsecina, ka Rīga turpina atrauties no citām pilsētām, īpaši no mazākajām.

Negaidīti liels ienākumu pieaugums šajā periodā ir vērojams lauku mājsaimniecībās. Taču tieši to lielā mērā varēja ietekmēt pētījuma metodikas izmaiņas. Jaunajā pētījumā informācija par ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas tika vākta par pēdējiem 12 mēnešiem kopš intervēšanas brīža, tādējādi cenšoties uztvert ienākumus, kuriem ir sezonāls raksturs. Iepriekšējo gadu pētījumos tas netika pilnībā nodrošināts. Šis varētu būt viens no pārliecinošākajiem argumentiem, kāpēc CSP ir atteikusies no ienākumu pieaugumu tempu publicēšanas 2002.—2000.gada pētījumos.

Protams, daļa zinātnieku un publicistu šos rādītājus aprēķinās un izmantos, datus par 2000.gadu ņemot no iepriekšējiem izdevumiem, piemēram, “Mājsaimniecības budžets 2000.gadā”. — R.:CSP, 2001. Taču vispirms būtu nepieciešams detalizēti iepazīties ar 2000. un 2002.gada mājsaimniecību budžetu pētīšanas metodiku īpatnībām un tikai tad izlemt, kādus rādītājus aprēķināt un kādus secinājumus izdarīt.

Pievēršoties ienākumu struktūrai, 1.tabulā redzam, ka ienākumu lielāko daļu tiklab pilsētās, kā laukos dod algotā darba samaksa: pilsētās 66%, laukos mazāk — 46%, vidēji valstī — 61%.

Otrs svarīgākais Latvijas iedzīvotāju ienākumu avots ir sociālie un citi pārskaitījumi (transferti). Starp tiem nozīmīgākās ir pensijas. Pilsētās pensijas dod 20% no iedzīvotāju ienākuma (Rīgā 18%), bet laukos vēl vairāk — 22%.

Ienākumiem no uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības lielāks īpatsvars ir lauku mājsaimniecībās — 21%, bet pilsētās — tikai 5,4% (Rīgā 5,0%). Vai pilsētās būtu mazāk izvērsta uzņēmējdarbība nekā laukos? Protams, ne. Tikai vairums uzņēmumu ir organizēti kā statūtsabiedrības (akciju sabiedrības, SIA u.c.). To īpašnieki parasti ir šo sabiedrību vadošie darbinieki, kuri formāli saņem darba algu.

Ienākumiem no īpašumiem un rentes Latvijas mājsaimniecībās joprojām ir maza loma: vidēji valstī tie dod tikai 0,6% no rīcībā esošā ienākuma. Tas mudina domāt par ļoti lielu ārzemju investoru daļu Latvijas uzņēmumos.

Vēl varētu atzīmēt, ka mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums veidojas no ienākumiem naudā un natūrā. Dominējošā ir pirmā daļa, kas vidēji valstī veido 92% no visiem mājsaimniecību ienākumiem, pilsētās pat 95%. Ienākumu naturālajai daļai lielāka nozīme ir laukos. Tur iedzīvotāji no visiem ienākumiem naudā saņem 82%, bet 18% ir pašu ražotās un bez maksas iegūtās produkcijas patēriņš, novērtēts naudā.

Ir sagaidāms, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas pieaugs valsts reģionu nozīme. Latvijas reģioni pēc mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli sarindojas šādi:

Rīgas reģions — Ls 102,43.

Zemgale — Ls 71,07,

Kurzeme — Ls 68,30,

Vidzeme — 67,52.

Latgale — 58.44

Demogrāfiskās grupas

Kā esam parādījuši iepriekšējo gadu rakstos, lai pamatoti salīdzinātu dažādu demogrāfisko grupu labklājību, ir nepieciešams tiklab rīcībā esošos ienākumus, kā arī patēriņa izdevumus rēķināt nevis vidēji uz mājsaimniecības locekli, bet uz nosacītu patērētāja vienību. Šajā darbā esam izmantojuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekvivalences skalu. Pēc šīs skalas pirmais pieaugušais mājsaimniecības loceklis tiek pieņemts par vienu vienību, nākamie pieaugušie — par 0,7 vienībām, bet līdz 14 gadiem veci bērni — pielīdzināti 0,5 patērētāju vienībām.

Redzam, ka, pat vienkāršoti rēķinot, vislabāk situēti ir precēti pāri bez bērniem, kuru ienākumi par 26% pārsniedz valsts vidējo. Tāpat par 13% valstī vidējo ienākumu pārsniedz precētu pāru ar vienu bērnu ienākumi. Viens bērns labklājību neapēd!

Samērā labi rādītāji ir arī vienas personas mājsaimniecībām. Taču šī grupa ir kvalitatīvi neviendabīga, tajā pārstāvēti gan gados jauni, materiāli ļoti labi situēti strādājošie vieninieki, gan arī vientuļie pensionāri, kuru ienākums ir tālu zem vidējā labklājības līmeņa. 2002.gadā rīcībā esošais ienākums pensionāru vieninieku mājsaimniecībās bija Ls 72,17, kas ir par 29% zemāks nekā vidēji valstī.

Lai ar kādu metodi rēķinātu (vidēji uz patērētāju vienību vai mājsaimniecības locekli), materiāli visgrūtāk klājas nepilnajās ģimenes, parasti mātei ar bērnu un daudzbērnu ģimenēm, kur ir trīs un vairāk bērnu.

Jau rakstījām, kāpēc ir apgrūtināta mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu salīdzināšana 2000. un 2002.gadā. Pēc mūsu domām, drošāk ir salīdzināt nevis ienākumus tieši latos vai no tiem aprēķinātos augšanas vai pieauguma tempus, bet dažādus struktūras vai koordinācijas relatīvos lielumus. Tad var attiecināt kādas demogrāfiskās grupas ienākumus pret visu mājsaimniecību vidējiem ienākumiem (2.tabulas pēdējās ailes).

Piemēram, precētu pāru grupā bez bērniem 2000.gada rīcībā esošie ienākumi pārsniedza visu mājsaimniecību vidējos ienākumus par 12%, bet 2002.gadā jau par 26%. Šī demogrāfiskā grupa ir ne vien vislabāk situētā citu grupu vidū, bet arī visstraujāk uzlabojusi savu labklājību.

Savukārt grupa, ko veido viens pieaugušais ar bērniem, atrodas ne vien sliktā stāvoklī, salīdzinot ar citām grupām, bet viņu stāvoklis ir vēl pasliktinājies.

Kaut gan ienākumi ir primārais faktors, kas nodrošina pirktspēju, iespēju izdarīt maksājumus un veidot uzkrājumus, mājsaimniecību budžetu pētījumu jaunā metodika par galveno mērķi uzskata pēc iespējas precīzāku un reprezentatīvāku informāciju par patēriņa izdevumiem — gan kopējiem, gan pa veidiem dažādas detalizācijas grupējumos. Par tiem nepieciešams plašāks apskats.

1.tabula

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (Ls), un tā struktūra (%)

2.tabula

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums (kopā naudā un natūrā) dažādās demogrāfiskās grupās