Ģenerālprokurors:

— intervijā Latvijas Televīzijā, vakar, 26.aprīlī

Intervija Latvijas Televīzijas 26. aprīļa raidījumā "4. studija" pulksten 19.30. Raidījumu vada žurnālists Andris Jakubāns

— Labvakar. Es, pēdējo reizi skatoties "Panorāmu", īsti nesapratu, kāds ir jūsu viedoklis par Motti. Kādreiz Motte "Panorāmā" smējās. Es zinu, ka no Mottes valdes locekļiem kādi četri ir dabūjuši dzīvokļus, kurus vēlāk tiesa viņiem ir atņēmusi. Pirms neilga laika prokuratūra teica, ka viņš nav vainīgs, jo Motte nav zinājis, ko viņš dara. Kāda šobrīd ir situācija? Es zinu, ka jūs pašlaik šo lietu pētāt.

Jānis Maizītis: — Vispirms ir jārunā par secību, kāda ir bijusi prokuratūras rīcība kopumā jautājumos, kas saistīti ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūru. Ar Mottes izveidoto nolikumu un nelikumīgi piešķirtajiem dzīvokļiem. Prokuratūra visu laiku ir aizstāvējusi viedokli, un es uzskatu, ka iepriekšējie gadi ir pierādījuši, ka prokuratūrai ir bijusi taisnība, ka nolikums ir apstiprināts un pieņemts nelikumīgi un dzīvokļi ir piešķirti nelikumīgi. To pierāda Satversmes tiesas spriedums, kā arī pēdējie Senāta lēmumi. Pēc civiltiesiskā jautājuma risinājuma visi materiāli, kas bija saistīti ar šiem dzīvokļiem, tika nodoti Krimināltiesiskajam departamentam izvērtēšanai, vai ir pamats ierosināt krimināllietu par vienu vai otru noziedzīgu darījumu. Prokurors uzskatīja, ka šāda pamata nav un pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Lai arī neviena persona nav pie manis vērsusies ar attiecīgu lēmumu, arī valsts nostāju izpildvara nav paudusi, es uzskatīju par nepieciešamu iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un izvērtēt, vai prokurors šo lēmumu ir pieņēmis pamatoti. Problēma ir daudz dziļāka un daudz plašāka, jo ir pieņemts un apstiprināts nelikumīgs nolikums, un ir nelikumīgi piešķirti dzīvokļi.

— Vai šo nolikumu apstiprināja pats Motte?

Jānis Maizītis: — To apstiprināja valde. Līdz ar to ir jautājums, vai par šo faktu ir pamats ierosināt krimināllietu. Tāpat ir jautājums, kā rīkoties ar citiem, iespējams nelikumīgi piešķirtajiem dzīvokļiem.

— Jūs vēl lēmumu neesat pieņēmis?

J.Maizītis: — Lai pieņemtu lēmumu tik nopietnā lietā, man ir jāiepazīstas ar visiem materiāliem, kas sastāda 12 sējumus, katrs 200–300 lapas biezs. Es esmu pēdējā amatpersona, kas juridiski var izteikties par šo lietu. Līdz ar to es nevaru bezatbildīgi pieņemt lēmumus, neiepazīstoties ar lietu kopumā.

— Vai tas nenozīmē, ka jūs neuzticaties saviem darbiniekiem?

J.Maizītis: — Tā tas nav, tā ir loģiska juridiska procedūra, tā tas ir noteikts Prokuratūras likumā. Vēsturē, kas ir saistīta ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūru (VNĪA), visu laiku ir bijuši dažādi juridiski viedokļi. Arī prokuratūra ne vienmēr tika atbalstīta. Bija dažāda tiesas pieeja prokuratūrai. Arī jautājumā par lietas ierosināšanu ir dažādi juridiski novērtējumi. Es uzskatu, ka mans pienākums, domājot par valsts interesēm, bija izvērtēt šo prokuroru lēmumu.

— Cik ilgi jūs to domājat vērtēt?

J.Maizītis: — Tas noteikti nebūs bezgalīgi. Vienīgi situācija ir tāda, ka šis darbs man ir papildu ģenerālprokurora pienākumiem. Sākotnēji runa bija par divām nedēļām. Diemžēl lielais apjoms un mani veicamie pienākumi ir tādi, ka es vēl līdz galam ar šo lietu neesmu iepazinies. Šobrīd ir pietiekami daudz juridisku problēmu, uz kurām es koncentrējos, lai tiktu skaidrībā par lēmuma būtību.

— Daudzi no piešķirtajiem dzīvokļiem bija avārijas stāvoklī, tur cilvēki ieguldīja milzīgas naudas. Man kāds cilvēks teica, ka viņš šajā dzīvoklī ir ieguldījis 120 tūkstošus dolāru. Šie cilvēki ar tiesas spriedumu zaudē ne tikai jumtu virs galvas, bet arī ieguldīto naudu. Vai tas ir taisnīgi? Nupat uz ielas izmeta daudzbērnu ģimeni.

J.Maizītis: — Runāt par taisnīgumu ir ļoti grūti. Atteikt ierosināt krimināllietu šādā situācijā nav taisnīgi, tikai ir jautājums, vai tas ir likumīgi. Mūsu likumi ir taisnīgi, tikai problēma ir plašāka, tā neattiecas tikai uz VNĪA, bet arī uz pašvaldībām. Tur bija līdzīgas situācijas. Tika pārdotas īres tiesības personām, kas bija gatavas segt komunālos maksājumus. Prokuratūra jau divas reizes ir skatījusi šo jautājumu Ģenerālprokuratūras padomē. Es uzskatu, ka šis jautājums līdz šim brīdim nav valstiski atrisināts. Prokuratūrai, domājot par valsts interesēm un taisnīgumu, ir jārīkojas tālāk.

— Bet vai to var vispār izsecināt? Kādreiz senie latvieši nolika šķēpu, kuram veda pāri baltu zirgu, un skatījās, ar kuru kāju tas kāpj pāri.

J.Maizītis: — To pierādīs tālākie notikumi visā, kas ir saistīts ar VNĪA.

— Tātad jūs kādā lugā šobrīd ar Motti esat divas galvenās personas. Vēl ir Linards Muciņš. Mēs pagājušā raidījumā runājām par to, ka viņš ir kaut ko noviltojis. Ir pagājuši divi mēneši kopš mūsu tikšanās, cik tālu ir pavirzījusies Muciņa lieta, vai viņš jau sēž ar roku dzelžiem? Kaut gan šorīt es dzirdēju, ka viņš vēl ir Saeimā.

J.Maizītis: — Jūsu minētajā krimināllietā es jau pagājušoreiz teicu, ka ir nozīmētas vairākas ekspertīzes. Šobrīd ir saņemti četru ekspertu atzinumi. Nav saņemts vēl viens ekspertīzes atzinums. Es un prokurori varēs konkrētāk izteikties par tālāko rīcību pēc tam, kad tiks saņemts šis atlikušais ekspertīzes atzinums. Tas ir pietiekami nozīmīgs.

— Vai šie četri ekspertīzes atzinumi ir labvēlīgi Muciņam?

J.Maizītis: — Tas ir izmeklēšanas noslēpums.

— Nupat tika piešķirti pieci gadi pedofilijas lietā apsūdzētajam Eisakam. LNT ziņas rādīja ar atpakaļejošu datumu šīs lietas vēsturi. Šķēles kungs tur izteicās, ka ar šo lietu ir saistīti vairāk nekā trīssimt cilvēku, ka tas ir plaši sazarots noziedzības tīkls. Kāpēc Eisaks ir notiesāts tik strauji, bet pārējie vēl gaida?

J.Maizītis: — Te ir jautājums par to, kādēļ Eisaka lieta ir izdalīta atsevišķi. Uz šodienu ir konkrēts notiesājošs spriedums, kas jau ir stājies spēkā. Ir bijuši daudzi pārmetumi par šo sadalīšanu, par to, ka prokuratūra neatzīst Eisaka saistību ar "Logos" centru. Saistība starp Eisaka darbībām un "Logos" centru ir, taču tā nav krimināli sodāma, jo grozījumi Kriminālkodeksā, kas regulēja šo juridisko novērtējumu, ir stājušies spēkā tikai 1997. gadā. Bet šī saistība, par ko tiek runāts, kā dēļ prokuratūrai tika pārmesta lietas sadalīšana, attiecas uz laiku pirms šiem grozījumiem Kriminālkodeksā. Jautājums ir arī par to, cik ātri persona tiek notiesāta. Jurjeva un Kutireva lieta joprojām nav pabeigta. Gan Jurjevs, gan Kutirevs iepazīstas ar lietas materiāliem, to abi apsūdzētie dara jau no janvāra sākuma. Jautājums, vai tiešām tas nebija mērķtiecīgi izdalīt atsevišķu lietu, lai ātrāk stātos spēkā notiesājošs spriedums.

— Dažādās Rīgas kafejnīcās runā, ka tas ir tāpēc, lai glābtu Eisaka kungu.

J.Maizītis: — Es nedomāju, ka notiesājošs spriedums ir glābjošs spriedums.

— Nu baumas ir baumas. Prokuratūra lūdza atcelt lēmumu par slavenā zviedru kuģa pietauvošanu. Rīgas dome balsoja pret, jo tas nozīmēja, ka viņiem būtu jāsamaksā par šī kuģa sagriešanu. Kur ir tā sāls? Lēmums ir vecs, kādēļ tas būtu jāatceļ?

J.Maizītis: — Tā sāls ir juridisko attiecību pareizā novērtēšanā. Prokuratūra ir pilnīgi likumīgi griezusies ar protestu, kas ir likumā paredzēts Rīgas domē. Rīgas domei bija tiesības ieklausīties prokuratūras argumentos un šos protestus apmierināt. Pašos pamatos tas bija jautājums par juridiski korektu lēmumu. Rīgas dome neizvērtēja pareizi šo protestu, bet tas nekādā mērā mūsu izpratnē nav saistīts ar to, kurš juridiski ir materiāli atbildīgs — vai valdība, vai Rīgas dome. Mēs par materiālu atbildību attiecībā uz mūsu amatpersonām varēsim runāt tikai tad, ja būs konkrētas amatpersonas sauktas pie kriminālatbildības.

— Bet vai jūs jau zināt, kādas amatpersonas, jo pavēles deva cilvēki? Vai šīs pavēles ir pazudušas?

J.Maizītis: — Pavēles nav pazudušas. Es varu tikai atkārtot, ka joprojām prokuratūra ierosinātās krimināllietas ietvaros izvērtē gan Ārlietu ministrijas, gan Rīgas domes amatpersonu rīcību.

— Vai šie cilvēki vēl sēž Rīgas domē, vai tie ir izvēlēti ārā?

J.Maizītis: — Es negribētu runāt par konkrētiem cilvēkiem, jo tad man būtu jārunā par konkrētām apsūdzībām. Ja prokurors uzrādīs apsūdzību konkrētai amatpersonai, tas arī publiski tiks darīts zināms.

— Tauta gribētu zināt savu varoņus, nevis juridiskus strīdus.

J.Maizītis: — Tauta neuzzinās savus nevaroņus bez juridiska novērtējuma.

— Vēl ir diezgan šaušalīga lieta: "Glābiet bērnus", Ebela un pansionāts "Veģi". Pirmdien mums bija raidījums "Krustpunkti", kur sēdēja divas cienījamas dāmas, kuras abas teica, lai prokuratūra šo lietu noskaidro. Vai jūs kaut ko darāt?

J.Maizītis: — Es šai diskusijai pievērsīšos no būtiskā. Būtiskais manā izpratnē — un es esmu pārliecināts, ka tāds ir arī manu kolēģu prokuroru viedoklis, — ir tas, ka nevar runāt publiski par personām, kas varbūt ir izdarījušas kādu noziegumu vai noziedzīgu nodarījumu līdz tam brīdim, kamēr tas nav pierādīts. Nevar runāt pieņēmumos vai iespējamībās. Tas nav pamats, lai mēs publiski varētu runāt par personu vainu. Šajā gadījumā arī sekoja attiecīgo "Veģu" darbinieku sūdzība un vēršanās tiesā par to, ka tiek aizskarts viņu gods un cieņa. Es uzskatu, ka Latvijā joprojām turpinās situācija, ka mēs bez jebkāda pamata aizskaram personu godu un cieņu. Es visām šīm aizskartajām personām ieteiktu vērsties tiesā, lai beidzot mēs pavirzītos uz priekšu šajā jautājumā. Jo cilvēka gods un cieņa tiešām kaut ko nozīmē.

— Es domāju, tā ir mūsu laika kopēja slimība. Problēma ir tīri cilvēciska — mums liekas, un pierādījumi nav vajadzīgi.

J.Maizītis: — Tā noteikti ir problēma, un es domāju, ka ļoti efektīvi būs tad, kad tīri materiālā ziņā, kad personas būs paziņojušas un aizskārušas citu personu godu, tīri materiāli par to cietīs. Un tas notiks tiesas rezultātā.

— Televīzijā rādījā un arī "Privātajā dzīvē" bija rakstīts par mācītāju, kuram mašīna bija aprīkota ar noklausīšanās un novērošanas ierīcēm, lai cīnītos ar ceļu policiju. Nupat viņš badojās trīs dienas, lai prokuratūra ātrāk izskatītu viņa lietu. Kāds tur ir rezultāts?

J.Maizītis: — Galarezultāts ir tāds: prokuratūra uzskata un ir iesniegts protests Valsts policijas priekšniekam, ka administratīvais sods ir uzlikts nelikumīgi. Nav taisnība, ka prokuratūra nav atbildējusi uz šo konkrēto sūdzību. Sūdzība netika atrisināta 30 dienu laikā tādēļ, ka bija vajadzīgi ekspertu atzinumi. Par to iesniedzējam arī tika paziņots. Šobrīd ir iesniegts protests par administratīvā soda piemērošanu. Tai pašā laikā mēs uzskatām un materiālā ir pierādīts, ka ceļazīmes pārkāpums konkrētajā gadījumā ir bijis.

— Es apbrīnoju, kā jūs varat paturēt prātā tik daudz kriminālllietu. Televīzijā ziņoja, ka kāds zviedru autobraucējs, kas ir "Statoil" darbinieks, sabrauca divas latviešu policistes. Zviedrija viņu neizdod Latvijai tiesāšanai. Tā ir diezgan traka situācija — divas nāves, divas jaunas meitenes.

J.Maizītis: — Latvijas prokuratūras nostāja šajā ziņā ir viennozīmīga — mēs nesaskatām pamatu krimināllietas izbeigšanai. Mēs pieprasījām no Zviedrijas pārņemt atpakaļ konkrēto tiesvedību. Tā pašreiz ir nodota Autotransporta prokuratūrai. Prokuratūra ir saņēmusi sankciju konkrētās personas arestam. Mēs izsludināsim starptautisko arestu. Tas nozīmē, ja minētā persona ieradīsies kādā no trešajām valstīm, būs pilnīgs pamats viņu aizturēt. Problēma ir jautājumā, kas saistīts ar zviedru pilsoņa izdošanu. Lielākā daļa no valstīm neizdod savus pilsoņus kriminālvajāšanai. Latvija arī ir pieskaitāma šīm valstīm. Arī mēs neizdodam savus pilsoņus citām valstīm kriminālvajāšanai.

— Pat tad, ja divi ir gājuši nāvē… Jo Eiropā nāve tomēr skaitās pārkāpums.

J.Maizītis: — Šī situācija manā izpratnē nav bezcerīga. Mēs meklējam starptautisko konvenciju pamatojumu, lai atrieztos pie šī jautājuma risināšanas.

— Vismaz cilvēkiem tiktu samaksāta kaut kāda kompensācija. Jūs pagājušonedēļ bijāt Igaunijā, vai tur arī ir tāda pati problēma, ka cilvēki divus, trīs gadus gaida tiesas spriedumu? Mēs parasti uz Igauniju skatāmies kā uz valsti, kas mums ir priekšā.

J.Maizītis: — No šī viedokla mēs dzenamies pakaļ Igaunijai. Igaunijai līdzīga situācija kā mums ar lietu nozīmēšanu, ir bijusi pirms gadiem četriem. Tajā pašā laikā ir sekojusi ļoti enerģiska un saprātīga rīcība, ir ieviestas daudzas vienkāršotas izlemšanas formas, vienošanās process, par ko mēs esam daudz diskutējuši. Šie trīs, četri gadi Igaunijā ir pierādījuši, ka tas dod ļoti labus rezultātus. Igaunijā nav vairs rindu uz lietu izskatīšanu tiesā. 35 procenti no visām tiesā izskatāmajām lietām, tiek izskatītas vai nu vienkāršotā vai saīsinātā veidā. Tas nozīmē, ka aptuveni 20 dienās par nenozīmīgu nodarījumu, persona jau saņem sodu. Tā ir Eiropas prakse, kas ir veiksmīgi, tepat 100 kilometrus tālāk, ieviesta. Šis brauciens man personīgi lieku reizi apstiprināja to, ka lietas, par kurām mēs runājam, ir ļoti nepieciešamas. Nepietiek ar šausmināšanos, ir konkrēti jārīkojas.

— Vai jūs to pastāstījāt mūsu apgabaltiesai? Kā šo jautājumu var ātri atrisināt?

J.Maizītis: — To var izdarīt tikai ar kriminālprocesa grozījumiem, to nevar izdarīt prokuratūra vai tiesa pati par sevi. Ir nepieciešami likuma grozījumi. Tās Saeimas Aizsardzības un Iekšlietu komisijas sēdes, kas bija gada sākumā saistībā ar Kriminālprocesu, kurās es arī runāju par šiem virzieniem, es deputātos saklausīju sapratni.

— Vai šo jūsu teikto var uzskatīt par uzrunu risināt šīs lietas ātrāk, jo mēs par to 4. studijā runājam jau ļoti sen?

J.Maizītis: — Tas nav viegls jautājums. Tā ir nopietna izšķiršanās. Tā ir jauna juridiskā domāšanā un diezgan krass pavērsiens visā, kas notiek. Bet es uzskatu, ka tas ir vienīgais virziens, kā kaut ko izdarīt.

— Varbūt jūs varētu sadarboties ar manu draugu Borovkova kungu, viņš tāds enerģisks zēns… Varbūt Juristu biedrība varētu sākt šo lietu kaut kā risināt?

J.Maizītis: — Ja ir deputātu atbalsts, tad eksperimentālus grozījumus varētu ieviest jau pusgada vai gada laikā.

— Vai jūs nevarētu Muciņa kungam teikt: mēs tevi atlaižam brīvē, bet tu mums uztaisi šito likumu?

J.Maizītis: — Mana atbilde ir viennozīmīga — nē.

— Es jūs gribēju provocēt, man tas neizdevās. Kur vēl Igaunija ir mums priekšā?

J.Maizītis: — Viņi ir pavirzījušies uz priekšu jautājumā par krimināllietas ierosināšanu. Arī jautājumā par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu saistībā ar VNĪA. Tikko ir kaut kāds pamats, ka ir jāpārbauda kriminālprocesa kārtībā, tas arī tiek uzsākts. Es uzskatu, ka Latvijā tas arī būtu ļoti progresīvi.

— Vai tā nav pārāk liela vara prokuratūrai?

J.Maizītis: — Prokuratūrai ir jābūt varai, bet tai ir jābūt līdzsvarā ar cilvēktiesībām. Bez varas pret cita veida varu — naudu utt. nav iespējams cīnīties.

— "Viedas" skolēnu sacerējumu konkurss sacēla ap sevi lielu troksni. Es domāju, ja kāda krievu nacionāla organizācija būtu sarīkojusi šādu konkursu par latviešiem ar šādiem pašiem jautājumiem, troksnis būtu ļoti liels. Kā prokuratūra skatās uz šo lietu?

J.Maizītis: — Laikraksta "Čas" redaktores iesniegums prokuratūrai ir pilnīgi pamatots, lai notiktu pārbaude. Tā ir uzdota Satversmes Aizsardzības birojam. Tas arī izvērtēs, ir vai nav pamats ierosināt krimināllietu.

— Ir jūtama kaut kāda liela neizlēmība šajos jautājumos.

J.Maizītis: — Tā ir mūsu tiesu sistēma, tā ir mūsu kriminālprocesa kārtība. Mēs strādājam jaunos apstākļos ar vecām metodēm. Tādēļ es ļoti iestājos par to, ka mums vajag citu kārtību. Mēs daudzus jautājumus varētu atrisināt ātrāk, un mēs tos arī atrisināsim ātrāk.

— Vai tas nav jūsu pienākumos ieviest jaunu kārtību?

J.Maizītis: — Mans pienākums ir par to visu laiku atgādināt un runāt, jo, darot šo darbu, mēs redzam, kas ir tiešām jāizdara, lai sabiedrība būtu gandarīta. Mums ir jāizskauž tiesiskais nihilisms.

— Ja jauni cilvēki dzīvo pēc vecas kārtības, var veidoties dumpis.

J.Maizītis: — Tas nav dumpis. Ir vienkārši jāsaskata reālā situācija, ko mēs varam un ko mēs nevaram izdarīt. Bet jauna domāšana ir vajadzīga.

— Paldies par sarunu.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā