Par Lielo teroru pret latviešiem

Par mocekļiem un mocītājiem no 1937. līdz 1938. gadam

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” Nr.108, 25.07.2003.

Smoļenska

Izvilkums no XI strēlnieku korpusa IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes Sevišķās daļas priekšnieka Oļehnoviča safabricētā Žaņa Bāres pratināšanas protokola

1937.gada 5.decembrī

 

Apsūdzētā Žaņa Andreja dēla Bāres pratināšanas protokols

(..) Jautājums: Izmeklēšana ir noskaidrojusi, ka jūs esat latviešu nacionālistiskās kontrrevolucionārās sacelšanās – spiegu organizācijas dalībnieks. Iesakām jums dot liecības par to, kad un kas jūs iesaistīja šajā kontrrevolucionārajā organizācijā?

Atbilde: (..) Latviešu kontrrevolucionārajā nacionālistiskajā organizācijā Roslavļas pilsētā 1933.gadā mani iesaistīja tās aktīvais dalībnieks Bankovičs.

Jautājums: Kas ir Bankovičs?

Atbilde: Bankovičs ir latvietis, dzimis Latvijā, strādāja par tehniķi vienā no Roslavļas uzņēmumiem. Vienlaikus viņš bija Osoaviahima latviešu strēlnieku Roslavļas sekcijas sekretārs (..).

Jautājums: Kādos apstākļos jūs latviešu nacionālistiskajā organizācijā savervēja Bankovičs?

Atbilde: Ar Bankoviču es iepazinos Roslavļā 1933.gada februārī. Būdami latvieši, pie tam nacionālistiski noskaņoti, mēs ātri sapratāmies (..). Bankovičs (..) bieži teica, ka latvieši uz saviem pleciem iznesuši revolūciju, bet tagad viņu revolucionārie nopelni aizmirsti. Latvieši iekaroja revolūciju, bet valsti pārvalda citi. Citām PSRS nacionalitātēm ir savas nacionālās karaspēka daļas, bet latviešiem tas viss ir atņemts. Tamdēļ latviešiem vajagot apvienoties un izveidot stipras latviešu nacionālās karaspēka daļas, lai jebkurā momentā, ja izcelsies karš starp PSRS un Latviju, latvieši varētu uzstāties pret Padomju Savienību.

Latviešu kontrrevolucionārajai organizācijai, kā teica Bankovičs, cīņai pret padomju varu esot jāizmanto Osoaviahima latviešu strēlnieku sekcijas (..).

Bankovičs Roslavļā mani iepazīstināja ar organizācijas biedru Krinģeli, kurš tajā laikā bija Roslavļas Osoaviahima latviešu strēlnieku sekcijas priekšsēdētājs (..). Krinģelis un Bankovičs bieži brauca uz Maskavu – Osoaviahima centrālo latviešu strēlnieku sekciju – un no kontrrevolucionārās latviešu nacionālistiskās organizācijas locekļa Jokuma – latviešu strēlnieku centrālās sekcijas sekretāra — saņēma direktīvus norādījumus.

Jautājums: Kāds bija šo direktīvu saturs?

Atbilde: 1933.gadā Krinģelis un Bankovičs pēc viņu atbraukšanas no Maskavas teica, ka pēc Jokuma norādījuma latviešu uzdevums esot izveidot spēcīgu bruņotu “kulaku”, kurš kara gadījumā starp Padomju Savienību un Latviju varētu aktīvi palīdzēt Latvijai. Latviešu strēlnieki, kā teica Bankovičs un Krinģelis, jāorganizē militārās apakšvienībās pēc Latvijas militāri fašistiskās aizsargu organizācijas parauga (..).

Jautājums: Ar kuriem latviešu nacionālistiskās organizācijas dalībniekiem Smoļenskā jūs bijāt saistīts?

Atbilde: Pēc manas aizbraukšanas no Roslavļas 1934.gada aprīlī es paliku dienēt Smoļenskā (..). Baltkrievijas kara apgabala artilērijas priekšnieka vietnieks Stumburs man paziņoja, ka (..) pie Smoļenskas latviešu kluba pastāv latviešu organizācija, kura veic aktīvu darbu, lai apvienotu latviešus un lai no latviešu strēlniekiem izveidotu stipru, kaujiniecisku organizāciju, kura PSRS un Latvijas kara gadījumā ietu palīgā Latvijai pret padomju varu. Stumburs man paziņoja, ka Smoļenskas latviešu klubā aktīvi latviešu organizācijas biedri ir: Jānis Eglītis, Eviņš, Jansons un Kriviņš, pie kam visaktīvākā un vadošā loma bija Jānim Eglītim. Kādā sarunā Stumburs man paziņoja, ka no militārpersonām latviešu organizācijas biedri ir: Ozolings – Baltkrievijas kara apgabala štāba izlūkošanas daļas priekšnieks un Strautmanis – Smoļenskas aviācijas brigādes parka komisārs. (..)

Pratināja: XI strēlnieku korpusa IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes

Sevišķās daļas priekšnieks valsts drošības vecākais leitnants Oļehnovičs

 

29. strēlnieku divīzijas IeTK valsts drošības galvenās pārvaldes

Sevišķās daļas priekšnieka palīgs

valsts drošības jaunākais leitnants Sologubs

 

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3513.l., 60., 61., 62., 63., 67., 68., 71.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Žanis Bāre – Vjazmas garnizona dzīvokļu daļas priekšnieks, majors. Arestēts 1937.gada 28.novembrī. Pēc PSRS iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora lēmuma nošauts 1938.gada 8.februārī.

 

 

Maskava

Izvilkums no IeTK darbinieku Horhorina, Vidjakina

un Mironova safabricētā Elša Jāņa pratināšanas protokola

1938.gada 2.februārī

 

Apsūdzētā Elša Jāņa Jēkaba dēla pratināšanas protokols

(..) Jautājums: Kas un kur jūs savervēja?

Atbilde: Darbam Latvijas izlūkdienesta labā mani 1929.gadā Maskavā savervēja bijušais latviešu divīzijas komisārs Apinis, kurš tajā laikā strādāja par Maskavas padomes latviešu sekcijas priekšsēdētāju.

(..) es satikos arī ar Cini – bijušo latviešu divīzijas 3.brigādes komisāru. Cinis tajā laikā strādāja Aizsardzības tautas komisariāta Artilērijas pārvaldē.

Daudzās sarunās ar mani (..) Apinis un Cinis runāja par to, ka latviešu divīzija pilsoņu kara gados bija labākā visās frontēs, bet pēc pilsoņu kara to izformēja un nedeva nekādas priekšrocības. Komandējošo sastāvu izdzenāja pa visām SZSA karaspēka daļām (..), tas tagad ieņem zemākus amatus nekā pilsoņu kara laikā. (..) Apinis un Cinis minēja piemērus, ka Latvija optācijas laikā ļoti labi sagaidīja dzimtenē atgriezušos strēlniekus un komandierus un izteica nožēlu par to, ka arī viņi nav atgriezušies. (..)

Apinis teica, ka katra godīga latvieša pienākums ir veicināt ar savu darbu Latvijas varenības stiprināšanu, jo nākamajā karā tā karos pret Padomju Savienību. Tamdēļ, lai izpelnītos Latvijas valdības piedošanu un uzticību, visiem dalībniekiem, bijušās latviešu divīzijas strēlniekiem un komandieriem jau tagad ir jāpalīdz Latvijas izlūkdienestam ziņu vākšanā. Šajā nolūkā, kā teica Apinis, latviešu sekcija Maskavā tagad veic visu bijušo latviešu divīzijas strēlnieku uzskaiti un jau ir komandieru grupa, kura (..) jau sen strādā Latvijas labā.

(..) Apinis ieteica man kā bijušajam latviešu divīzijas komandierim iestāties šajā grupā un nodarboties ar spiegošanas ziņu vākšanu (..).

Jautājums: Kādus mērķus un uzdevumus izvirzīja latviešu kontrrevolucionārā organizācija?

Atbilde: Apinis un Cinis par latviešu organizācijas mērķiem un uzdevumiem man teica sekojošo.

1. Miera laikā organizācijai galvenokārt ir jānodarbojas ar spiegošanas rakstura ziņu vākšanu par SZSA kaujas varenību un jānodod Latvijas izlūkdienestam, lai kara gadījumā pret PSRS citu valstu grupā sagatavotu pretpasākumus no Latvijas puses.

2. Īpašu uzmanību pievērst ziņu vākšanai par slepeniem uzlabojumiem, par jaunām kaujas formām un metodēm, kuras izstrādā SZSA, lai ar to veicinātu Latvijas armijas aizsardzības spēju pastiprināšanu.

3. Miera laikā veikt kadru sagatavošanu no bijušajiem latviešu strēlniekiem, kuri ir palikuši pēc optācijas PSRS. Veikt viņu vidū šovinistiska rakstura darbu, lai kara gadījumā viņu vārdā pieprasītu Padomju Savienībai saformēt nacionālo latviešu divīziju pēc pilsoņu kara parauga.

4. Sākoties Rietumeiropas valstu kara darbībai pret PSRS, tā kā Latvija arī nenovēršami tiks ierauta šajā karā pret PSRS, latviešu divīzijai pilnā sastāvā būs jāpāriet pretinieka pusē, kas līdz ar to veicinās SZSA karaspēka daļu sakāvi.

Jautājums: Kā praktiski latviešu kontrrevolucionārā organizācija, kurasdalībnieks jūs esat, domāja veikt latviešu divīzijas nodevību?

Atbilde: Latviešu divīzijas nodevības praktisko izpildi, pēc Apiņa un Ciņa vārdiem, bija iecerēts veikt šādā veidā: miera laikā latviešu sekcija Maskavā ar nolūku apvienot visus PSRS atrodošos latviešus ņem uzskaitē visus bijušos latviešu divīzijas strēlniekus, kuru pēc optācijas PSRS ir palicis vairāk nekā 30 000.

Šī uzskaite tiek veikta ar mērķi, lai kara darbības atklāšanas gadījumā pret PSRS no Rietumeiropas valstu puses uzskaitīto strēlnieku vārdā no PSRS valdības pieprasītu:

1) saformēt nacionālo latviešu divīziju pēc pilsoņu kara parauga;

2) pieprasīt no PSRS valdības, lai šī divīzija tiktu nostādīta Latvijas virzienā.

Visu to personu vidū, kuras ir uzskaitījusi sekcija, līdz kara sākumam ir jāveic plašs šovinistisks darbs nacionālistiskā garā, lai tās sagatavotu priekš brīvprātīgas iestāšanās latviešu divīzijā un turpmākai nodevībai — visas divīzijas pāriešanai Latvijas pusē.

Par vislabvēlīgāko situāciju nodevībai tika uzskatīts Rietumeiropas valstu kara sākums pret PSRS, kad SZSA karaspēka daļām, kuras darbojas pēc vecā operatīvā plāna, virzienā caur Latvijas un Lietuvas teritoriju uz Poliju pretī tiks nostādīta valstu grupa: Latvija, Lietuva un Igaunija, kuras atbalstīs rietumu kapitālistisko valstu desanta karaspēka daļas. Tamdēļ izšķirošajā uzbrukuma brīdī latviešu divīzijas pāriešana pretinieka pusē novedīs pie SZSA karaspēku daļu sakāves — frontes pārraušanas Latvijas virzienā un SZSA trieciena neveiksmes galvenajā virzienā rietumu frontē.

Bez tam Latvijas armija būs saņēmusi labi sagatavotu, saliedētu, labi apbruņotu un apgādātu divīziju. (..)

Pratināja: IeTK Čitas apgabala pārvaldes priekšnieks

un Aizbaikāla kara apgabala IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes Sevišķās daļas priekšnieks valsts drošības majors Horhorins

 

Aizbaikāla kara apgabala IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes

Sevišķās daļas priekšnieka vietnieks

Valsts drošības vecākais leitnants Vidjakins

 

Aizbaikāla kara apgabala IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes

Sevišķās daļas 1. nodaļas operatīvais pilnvarotais

valsts drošības seržants Mironovs

 

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3441.l., 118., 119., 120., 121., 122., 123., 124., 126.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

J.Elsis nošauts 1938. gada 2. oktobrī Čitā.

 

 

Izziņa par Jāņa Karlovska apsūdzību

1956. gada “..” janvārī

 

Izziņa arhīva — izmeklēšanas lietā Nr. 739314

par Jāņa Krišjāņa dēla Karlovska, dzimuša 1894. gadā (..), latvieša (..), līdz arestam strādāja par inspektoru Vissavienības Ļeņina vārdā

nosauktajā bibliotēkā, dzīvojuša Maskavā, apsūdzību.

Karlovski IeTK Maskavas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 3. daļa arestēja 1938. gada 17. janvārī.

Kā redzams no izziņas arestam, par viņa aresta pamatu kalpoja aktīvo kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieku Karnovalova* un Žideļa liecības par Karlovska piederību latviešu kontrrevolucionārajai fašistiskajai organizācijai.

Lietā atrodas Karlivāna un Žideļa liecības. Izmeklēšanā Karlovskis liecināja, ka viņš ir iegājis latviešu kontrrevolucionārajā fašistiskajā organizācijā, kura pastāvēja Maskavā, un šās organizācijas uzdevumā viņš veica kontrrevolucionāru darbību.

Augstāk minētajā kontrrevolucionārajā organizācijā 1934. gada pavasarī viņu iesaistīja Roberts Apinis — viens no bijušo latviešu strēlnieku organizācijas centrālā biroja vadītājiem. Viņa vervēšanā piedalījās bijušo latviešu strēlnieku Maskavas biroja locekļi Pēteris Karlivāns, Ozoliņš un Petrovs, ar kuriem Karlivāns turpmāk kontrrevolucionārajā darbā uzturēja tiešus sakarus. Taču par to, kādi bija šie sakari, Karlovskis liecības nesniedza.

Kā redzams no Karlovska liecībām, minētā kontrrevolucionārā organizācija par savu uzdevumu izvirzīja padomju varas gāšanu un fašistiskas iekārtas nodibināšanu padomju Savienībā ar fašistisko valstu karadarbības palīdzību.

Šo mērķu īstenošanai organizācija par savu uzdevumu izvirzīja sacelšanās un diversiju grupu izveidošanu no bijušajiem latviešu strēlniekiem, kuri dzīvoja Maskavā un Maskavas apgabalā.

Iedarbīgākām cīņas formām ar partijas un padomju valdības vadītājiem organizācija pastiprināti gatavoja teroristu kadrus, šim nolūkam izmantojot legālus bijušo strēlnieku pulciņus kā pie bijušo latviešu strēlnieku biroja, tā arī pie Osoaviahima pastāvošās organizācijās.

Karlovskis veica vervēšanas darbu kontrrevolucionārajā fašistiskajā organizācijā un personīgi gatavoja jaunus kadrus terora aktu veikšanai pret partijas un Padomju valdības vadītājiem.

Vervēšanas darbu Karlovskis veica 1934.—1935. gadā, pie kam katram jaunam biedram vispirms tika izvirzīts jautājums par latviešu strēlnieku apvienošanas nepieciešamību, bet turpmākajās sarunās viņiem tika kultivētas nacionālistiskas jūtas, izskaidroti organizācijas mērķi un uzdevumi, bet pēc tam katram ieteica aktīvi piedalīties un pacensties savā darba vietā izveidot latviešu grupu, ar kuru veikt darbu kontrrevolucionārās organizācijas interesēs. (..)

Lietā atrodas izraksts no apsūdzētā Pētera Toma dēla Karlivāna 1938. gada 10. janvāra pratināšanas protokola, kurš liecināja, ka Karlovskis iegājis kontrrevolucionārās organizācijas sastāvā un piedalījies jaunu biedru vervēšanā.

Bez paša Karlovska liecībām un Žideļa un Karlivāna liecībām nekādu citu materiālu, kuri apstiprinātu viņa noziedzīgo darbību, lietā nav.

Pēc PSRS IeTK 1938. gada 15. februāra lēmuma J.K. Karlovskis nošauts 1938. gada 20. martā.

Nekādu sūdzību vai atteikšanos no liecībām Karlovska lietā nav.

Bez izziņā minētajām personām nevienu citu, kas saistīti ar viņa noziedzīgajiem sakariem, Karlovskis nenosauca.

PSRS MP VDK Maskavas apgabala pārvaldes izmeklēšanas daļas

darbinieks vecākais leitnants Matašovs

 

LVA, 1986.f., 2.apr., P-2784.l., 65., 66., 67., 68.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

*Acīmredzot domāts Karlivāns – J.R.

 

 

Izvilkums no izziņas par Mārtiņa Žideļa apsūdzību

Izziņa arhīva – izmeklēšanas lietā Nr.739535, kura atrodas glabāšanā PSRS MP VDK uzskaites–arhīva daļā

1937. gada 4. decembrī IeTK Maskavas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 3. daļa arestēja Mārtiņu Jāņa dēlu Žideli, dzimušu 1892. gadā (..), latvieti, strādāja Kijevas rajona komunālo uzņēmumu saimniecībā par dārznieku (..)

Kā Židelis liecināja, viņš, būdams latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks, no šīs organizācijas dalībnieka Bārdas saņēmis uzdevumu veikt terora aktu pret padomju valdības vadītājiem J.V.Staļinu un L.M.Kaganoviču. Bez tam viņš “veicis darbu, lai sagatavotu teroristu kadrus”, un nodarbojies ar jaunu personu vervēšanu (..).

Izmeklēšanā Židelis nosauca vairāk nekā 50 kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieku. (..)

Lietā ir izraksts no akta par to, ka PSRS IeTK 1938. gada 11. februāra lēmums par M.J.Žideļa nošaušanu izpildīts 1938. gada 22.martā. (..)

 

LVA, 1986.f., 2.apr., P-2784.l., 55., 58.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izziņa par Kārli Meikuli

Izziņa arhīva – izmeklēšanas lietā Nr.665100

Kārlis Pētera dēls Meikulis, dzimis 1898. gadā Rīgā, latvietis, PSRS pilsonis, līdz arestam strādāja par mākslinieku, IeTK Maskavas apgabala pārvalde viņu arestējusi 1938. gada 29. janvārī.

1938. gada 1. februāra pratināšanā Meikulis sevi par vainīgu atzina par to, ka 1934. un 1935. gadā viņš ticis izsaukts uz Maskavas latviešu klubu, kur kontrrevolucionārajā latviešu organizācijā viņu savervējis Roberts Apinis.

Nākošajā pratināšanā Meikulis liecināja, ka viņam Lūse devis uzdevumu PSR Savienības Lielajā teātrī izveidot kontrrevolucionāru teroristisku grupu, lai izdarītu terora aktus pret VK(b)P un padomju valdības vadītājiem.

Šāda grupa, kā liecināja Meikulis, tika izveidota 1937. gada otrajā pusē. Tās sastāvā iegāja Droņa, Roberts Jākobsons un Paegle. Bez tam Meikulis liecināja, ka Lielajā teātrī tajā laikā strādāja nacionālistiski noskaņota latviete Zelma Kārļa meita Celma. Citas personas Meikulis par saviem noziedzīgajiem sakariem nenosauca.

Pēc PSRS IeTK lēmuma Meikulis tika nošauts.

Maskavas apgabala VDK pārvaldes izmeklēšanas daļas

vecākais izmeklētājs vecākais leitnants Gorbunovs

 

LVA, 1986.f., 2.apr., P-2784.l., 61.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Turpmāk — vēl