ASV kongresmenis — Latvijas vizītē

5.–6. janvārī Rīgā uzturējās Amerikas Savienoto Valstu kongresmenis Toms Lantoss

— Saeimā

Trešdien, 5. janvārī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar ASV kongresmeni Tomu Lantosu.

Tikšanās laikā pārrunāts Latvijā pastāvošo politisko partiju spektrs, to ģeogrāfiskais izvietojums un partiju pārstāvniecība 7. Saeimā.

ASV kongresmenis tikās arī ar Latvijas un ASV parlamentu sadarbības grupas, Ārlietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvjiem.

Latvijas un ASV parlamentu sadarbības grupas vadītāja Vaira Paegle sveica augsto viesi Latvijā un parlamentā.

Toms Lantoss sveica Latviju sakarā ar neatkarības atgūšanu 1991. gadā un izteica patiesu prieku par mūsu valsts ekonomisko augšupeju un progresu demokrātijas attīstībā, kā arī vēlmi iekļauties Eiropas Savienībā.

V.Paegle nodeva viesim Baltijas asamblejas 1999. gada 4. decembrī pieņemto rezolūciju par Baltijas valstu parlamentu sadarbību ar ASV Kongresu. T.Lantoss apliecināja, ka personīgi veicinās regulāru kontaktu attīstību starp Baltijas valstu parlamentiem un Baltijas valstu atbalsta grupu ASV Kongresa Pārstāvju palātā, kā arī izteica cerību, ka Latvijas un ASV vēstnieku sadarbība kļūs vēl ciešāka.

Saeimas preses dienests

— pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga trešdien, 5.janvārī, tikās ar ASV kongresmeni Tomu Lantosu.

V.Vīķe–Freiberga un T.Lantoss pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Vēstures komisijas darbību. Valsts prezidente pateicās par jau sniegto ASV palīdzību komisijai, kā arī pauda cerību uz turpmāku atbalstu, savukārt T.Lantoss izteica gandarījumu par V.Vīķes–Freibergas vispusēju atbalstu un personīgo ieguldījumu, rosinot komisijas darbību.

Valsts prezidenta preses dienests

— pie Ministru prezidenta

Trešdien, 5.janvārī, Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar ASV kongresmeni Tomu Lantosu. Tikšanās laikā augstais viesis izteica atbalstu Latvijas centieniem ceļā uz transatlantiskajām drošības struktūrām. Ministru prezidents apliecināja, ka valdība turpinās konsekventu politiku attiecībā uz iestāšanos NATO, veicinot reālu Latvijas aizsardzības struktūru gatavību iekļauties NATO struktūrās.

A.Šķēle informēja, ka valdība atbalsta padziļinātu Latvijas vēstures jautājumu izpēti, tādēļ vēsturnieku komisija, kas darbojas Valsts prezidentes kancelejā, ir saņēmusi papildu finansējumu. Sarunas gaitā ASV kongresmenis atzinīgi novērtēja valdības attieksmi pret vēstures jutīgo jautājumu izpēti.

A.Šķēle apliecināja Latvijas ieinteresētību panākt aktīvāku ASV uzņēmēju iesaisti Latvijas ekonomikā un privatizācijas procesos. T.Lantoss solīja veicināt ASV uzņēmēju interesi par Latviju.

Valdības preses departaments

— pie Latvijas vēsturnieku komisijas locekļiem

Gandrīz 40 minūtes aizvakar, 5. janvārī, Rīgas pilī ilga ASV kongresmeņa Toma Lantosa saruna ar 1998. gadā izveidotās Latvijas vēsturnieku komisijas locekļiem. Tūdaļ pēc tikšanās komisijas priekšsēdētājs Latvijas Vēstures institūta direktors profesors Andris Caune "Latvijas Vēstnesim" sacīja:

— Mums izvērsās diezgan konkrēta saruna. Vispirms mēs, Latvijas vēsturnieki, izklāstījām savus plānus un ieceres. Galvenokārt runājām par paveikto un veicamo Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā īstenotā holokausta jeb ebreju masveida iznīcināšanas kampaņas izpētē. Šajā nolūkā komisijas ietvaros ir izveidota īpaša vēsturnieku grupa, kas nodarbojas ar holokausta jautājumiem. Atgādinājām to, ka pēdējā laikā šai tematikai ir veltīti daudzi vēsturnieka Marģera Vestermaņa raksti un avotu publikācijas, ka ir iznākusi gan angļu, gan latviešu valodā profesora Andrieva Ezergaiļa grāmata par holokaustu Latvijā. Bet tikai līdz ar katru jaunu pētījumu atklājas, cik daudz vēl ir neskaidru vai strīdīgu jautājumu, kam pievēršama īpaša uzmanība. Tātad holokausta problēma jāturpina rūpīgi pētīt, jo vairāk tāpēc, ka vecā paaudze pamazām aiziet no šīs problemātikas izpētes procesa, bet turpmāk būs vajadzīgi jauni vēsturnieku spēki.

Atļāvos pateikt arī to, ka, neraugoties uz Valsts prezidentes pastāvīgu atbalstu komisijai politiskā līmenī, mums trūkst atsaucības no valdības un Saeimas puses. Vārdos paustajam atbalstam diemžēl neseko līdzi finansu līdzekļu atvēlējumi vēsturnieku darbam. Piešķirta tikai nepilna ceturtā daļa no prasītajiem līdzekļiem. Tāpēc aicinājām rast atbalstu arī no ASV valstisko un nevalstisko institūciju puses.

Informējām par to, ka šā gada rudenī esam paredzējuši sarīkot plašu starptautisku zinātnisko konferenci, kurā piedalītos pārstāvji no ASV, Vācijas, Lielbritānijas, Izraēlas un citām valstīm. Tur tiktu apspriesti jautājumi, kas saistīti ar holokaustu Baltijas valstīs Otrā pasaules kara gados.

Mūsu plānus un ieceres Toms Lantoss ļoti pozitīvi novērtēja. Viņš uzsvēra, ka tagad ir pēdējais laiks plašāk izvērst holokausta pētniecību, jo pašlaik dzīvi esot tikai daži desmiti ebreju, kas pārdzīvojuši holokaustu Latvijā. Viņš apsolīja, ka centīsies sagādāt pētniecībai nepieciešamos līdzekļus Amerikas Savienotajās Valstīs. Kongresmenis ierosināja aktīvāk vākt un dokumentēt holokausta aculiecinieku atmiņas. Aicināja arī vairāk vērības veltīt holokaustam skolu mācību programmās, jo pusgadsimtu Latvijas skolās par holokaustu tikpat kā netika runāts, bet bija tikai vispārējas frāzes par civiliedzīvotāju iznīcināšanu nacistu režīma laikā. Taču ebreju tautas traģēdija netika pienācīgi izgaismota.

ASV vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss jau pavisam konkrēti runāja par tiem fondiem ASV, kas varētu sniegt mums vajadzīgo atbalstu — arī rudenī iecerētās konferences organizēšanā.

Sarunā ar ASV kongresmeni Tomu Lantosu piedalījās arī Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, komisijas locekļi vēsturnieki Valdis Bērziņš, Ēriks Jēkabsons, Aivars Stranga, Heinrihs Strods, Marģers Vestermanis, Elga Zālīte, filologs Valters Nollendorfs un filozofs Vilnis Zariņš.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktors

Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Džeimss Holmss, ASV kongresmenis Toms Lantoss; Latvijas vēsturnieki Henriks Strods, Marģers Vestermanis; Andris Caune un Vilnis Zariņš

— preses konferencē

"Jums jāzina, ka cilvēku, kurš Latviju redz atkal pēc kāda laika, patiešām dziļi iespaido jūsu valsts progress," tā trešdien preses konferencē teica pazīstamais ASV kongresmenis Toms Lantoss.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks uzsvēra T.Lantosa konsekvento atbalstu Latvijas neatkarības centieniem. Pirmo reizi pazīstamais amerikāņu politiķis ar dažiem saviem kolēģiem Latvijā bija ieradies vēl 1991. gada februārī, barikāžu laikā, apliecinot savu atbalstu mūsu tautas brīvības centieniem. R.Pīks žurnālistiem pastāstīja, ka sarunās ar ASV kongresmeni pārrunāta mūsu valsts attīstība kopš 1991. gada, ieskaitot Latvijas ekonomisko situāciju un politisko spēku izvietojumu Saeimā, kā arī Saeimas darba principi. Pārrunātas arī Latvijas attiecības ar kaimiņvalstīm, īpaši ar lielāko kaimiņvalsti Krieviju.

"Vispirms es gribu izteikt komentāru par diviem šeit klātesošajiem mūsu valstu vēstniekiem. Uzskatu, ka šis mans viedoklis varētu būt visnotaļ nozīmīgs dāmām un kungiem no preses izdevumiem," savu uzrunu sāka T.Lantoss. "Vispirms es gribu runāt par jūsu valsts ilggadējo vēstnieku Savienotajās Valstīs (Ojāru Kalniņu — J.Ū. ) , kurš veicis patiešām izcilu darbu, pārstāvot Latviju mūsu valstī un plašā spektrā sekmējot Latvijas centienus. Viņš bija zvaigzne Vašingtonas diplomātiskajā korpusā. Atļaujiet man arī ASV Kongresa vārdā teikt, ka esam ļoti lepni par savas valsts vēstnieku Rīgā (Džeimsu Holmsu — J.Ū. ), kurš teicami strādā, sekmējot attiecības starp Savienotajām Valstīm un Latviju, un ir iemantojis latviešu tautas cieņu.

Jūsu Saeimas spīkers jau laipni atgādināja, ka es ar savu kundzi pirmo reizi Rīgā biju 1991. gada februārī. Tas bija tikai dažas nedēļas pēc briesmīgajiem notikumiem jūsu pilsētā, kad tika nogalināti vairāki Latvijas neatkarības cīnītāji. Toreiz mēs ieradāmies, lai ar savu klātbūtni apliecinātu solidaritāti latviešu tautai. Jāteic, ja es Rīgā jau nebūtu bijis, es nespētu noticēt milzu progresam, ko jūs šajos gados esat sasnieguši. Tā ir pavisam cita pasaule, ko es redzēju 1991. gada februārī, un ko es redzu šobrīd. Kaut pagājuši tikai daži gadi. Man ir svarīgi to pateikt cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā un ir aizņemti ar savām ikdienas problēmām. Es arī saprotu, ka jums vēl daudz jāpaveic. Taču jūs veidojat brīvu, demokrātisku, neatkarīgu, civilizētu sabiedrību ar visiem Rietumu demokrātijas atribūtiem. Ar cieņu pret cilvēka tiesībām. Cieņu pret visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes un reliģiskās pārliecības. Fakts, ka Latvija ir gan Eiropas Savienības, gan NATO kandidātvalsts, ir atzinība par latviešu tautas lielajiem sasniegumiem, un es gribu jūs ar to apsveikt. Kā ASV Kongresa starptautisko attiecību komitejas loceklis un līdzpriekšsēdētājs Kongresa komitejā sakariem ar Eiropas Savienību es darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai sekmētu jūsu valsts iestāšanos ES un lai sekmētu Latvijas iestāšanos NATO. Jūs jau garīgi piederat pie NATO, jo izjūtat atbildību par brīvu, atklātu un demokrātisku sabiedrību, kā to atzinušas ASV un citas NATO valstis.

Man bija arī iespēja tikties ar jūsu Valsts prezidenti, kas ir arī namamāte Stīvena Spīlberga filmas "Pēdējās dienas" pirmizrādei Rīgā. Šī filma Savienotajās Valstīs ir guvusi visaugstāko atzinību — Oskara balvu kā labākā dokumentālā filma. Tā risina necilvēciskas attieksmes problēmu pret cilvēku. Šajās dienās filmu sāk rādīt Rīgā, Viļņā un Tallinā, jaunnedēļ arī Kopenhāgenā. Savienotajās Valstīs šo filmu rāda no Losandželosas līdz pat Vašingtonai. Šī lente stāsta par holokaustu un parāda, cik svarīgas ir ikvienas personas tiesības dzīvot brīvi, atbilstoši savām tiesībām, savai tautībai un savai reliģiskajai pārliecībai. Latvija ir veikusi lielu vēsturisku ceļu, lai nonāktu līdz šīm tiesībām, un es gribu izteikt atzinību jūsu valsts demokrātiskajiem sasniegumiem pēdējos deviņos gados, izveidojot sabiedrību, kurā tiek ievērotas visu etnisko grupu tiesības, vērtību sistēmas un reliģiskā pārliecība."

ASV kongresmenis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Ko jūs domājat par Konrāda Kalēja lietu?

— Paldies par jautājumu! Tas man dod iespēju pilnībā paust manu attieksmi par visiem risinājumiem attiecībā uz kara noziegumiem un kara noziedzniekiem. Baltijas valstis nav izrādījušas iniciatīvu kara noziedznieku meklēšanā. Tas tā ir visnotaļ saprotamu iemeslu dēļ. Ko es domāju, sakot "saprotamu iemeslu dēļ"? Visi mēs esam cilvēki, un neviena nacionāla sabiedrība nevēlas mazgāt savu netīro veļu. Mēs visi labprāt aizmirstu savas pagātnes melnās lappuses. Visām nācijām pagātnē ir šādas melnas lappuses. Piemēram, Amerikā šī problēma bija aktuāla dažus gadus pēc Vjetnamas kara. Es ticu, ka Latvijas valsts ierēdņi spers visus tiesiskos soļus, lai visi, kas Latvijas teritorijā pastrādājuši kara noziegumus, tiktu nodoti tiesai. Es runāju par principu, un šis princips ir ļoti vienkāršs. Runa šajā gadījumā nav par konkrētā vecā vīra likteni. Runa ir par Latvijas nacionālo godu un cieņu. Vai Lietuvas vai kādas citas valsts, kuras teritorijā pastrādāti kara noziegumi, godu un cieņu. Runa nav par to, kas notiks šī cilvēka personīgajā dzīvē viņam vēl atlikušajos nedaudz gados. Smagākais sods šim cilvēkam jau ir aiz muguras, jo viņam visus šos gadus bija jādzīvo konfrontācijā ar savu sirdsapziņu. Un neviens sods nevar būt smagāks par sirdsapziņas sodu. Runa ir par to, lai jūs varētu ar mierīgu sirdi pateikt: "Mēs kā nācija esam darījuši visu, lai nosodītu tos, kas pastrādājuši noziegumus pret cilvēcību." Es gribu minēt kādu analoģiju. Pirmā pasaules kara laikā daudzas Eiropas valstis bija Savienotajām Valstīm parādā lielas naudas summas, bet tikai viena Eiropas valsts atmaksāja visus savus parādus. Šī valsts bija Somija. Un Savienotajās Valstīs joprojām, astoņdesmit gadus pēc šī notikuma, atceras somus kā godīguma un vienotības nāciju. Neviens vairs nerunā par to, cik liels bija šis parāds. Svarīgs bija princips. Un arī es šobrīd runāju par to pašu principu. Uz Latvijas zemes tika pastrādāti kara noziegumi, un cilvēkiem, kas šos noziegumus pastrādāja, jāstājas tiesas priekšā. Es nešaubos, ka Latvija spers pareizos soļus. Protams, ja tiesa Kalēju atzīs par nevainīgu, šis cilvēks tiks atlaists. Mēs Savienotajās Valstīs allaž turamies pie nevainības prezumpcijas principa, ka persona tiek uzskatīta par nevainīgu līdz brīdim, kad tiesa viņu atzīst par vainīgu.

"Latvijas Vēstnesis": — Vispirms atļaujiet jums, Lantosa kungs, pateikties par atbalstu mūsu valstij un tautai izšķirošajā 1991. gadā! Kādi bija jūsu iespaidi Latvijas okupācijas muzejā, un kāds ir jūsu viedoklis par komunistisko genocīdu pret latviešu tautu, tāpat citām tautām un par komunistiskā režīma noziegumiem pret cilvēcību?

— Es jums esmu ļoti pateicīgs par šo jautājumu. Viens no pirmajiem darbiem, ko es izdarīju, kad pirms divdesmit gadiem pirmo reizi tiku ievēlēts ASV Kongresā, bija — izveidot Kongresa cilvēktiesību korpusu, kas tagad ir ASV Kongresa galvenā cilvēktiesību organizācija ar vairāk nekā diviem simtiem Kongresa locekļu. Kongresa cilvēktiesību korpuss cīnās pret cilvēka tiesību pārkāpumiem, lai arī kur tie notiktu — no bijušās Padomju savienības līdz Tibetai, Kubai un Dienvidāfrikai. Mums ir ziņas par simtiem un simtiem kolektīvu un individuālu cilvēka tiesību pārkāpumu gadījumiem. Es domāju, runājot par cilvēktiesību pārkāpumiem, mums jāaizmirst par ideoloģijām un pilnīgi vienādi jānosoda visi cilvēktiesību pārkāpumi, vai tos īsteno komunistiski režīmi, fašistiski režīmi, nacistiski režīmi, teokrātiski režīmi. Atbilde uz jūsu jautājumu ir vienkārša: mums jāatmasko cilvēktiesību pārkāpumi, lai kur tie notiktu, lai kas tos īstenotu — baznīcas, politiskas partijas, autoritāras valdības... Vai tos īstenotu musulmaņi, ebreji, kristieši, agnostiķi, impēristi... , krievi, dienvidafrikāņi... — vienalga, kura nācija. Jānosoda, lai arī kā šie noziegumi sauktos — aparteīds, gulags, Sibīrija vai holokausts. Cilvēktiesību pārkāpumu nosodīšanā nedrīkst būt dubultstandartu. Pirms pāris dienām Viļņā Lietuvas parlamenta spīkera Landsberģa kundze man pastāstīja, kā tikusi deportēta uz Sibīriju. Un tas ir tikai viens liktenis, kas liecina par milzīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Mani iespaidi Latvijas okupācijas muzejā bija ārkārtīgi spēcīgi. Es esmu pateicīgs par ļoti nozīmīgo iespēju apmeklēt šo muzeju un svēti glabāšu man uzdāvināto grāmatu par jūsu tautas ciešanām.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors