Par mazu pilienu pasaules naftas jūrā

Runas par naftu Latvijas ūdeņos ilgst jau gadus desmit, taču šajos gados vēl nav veikts pat neviens izpētes urbums, nemaz nerunājot par reālas ieguves uzsākšanu. Arī prognozes pagaidām ir ļoti atturīgas.

Jau 1994. gadā tika noslēgts licences līgums starp Latviju, amerikāņu kompāniju “Amoco” un zviedru kompāniju OPAB par naftas izpēti un ieguvi nelielā Latvijas teritoriālo ūdeņu dienvidrietumu stūrī. Taču līgumā bija paredzēts, ka tas stāsies spēkā tikai pēc Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma ratifikācijas, un šis nosacījums vēl arvien nav izpildīts. “Amoco” jau 1998. gadā izmantoja savas tiesības izstāties no projekta, taču OPAB palika, un teorētiski kādu dienu šis licences līgums varētu stāties spēkā.

Pagājušā gada aprīlī un oktobrī tika izsniegtas divas licences naftas meklēšanai amerikāņu un norvēģu kompānijai “TGS–Nopec”. Kopumā abas licences aptver gandrīz visus Latvijas teritoriālos ūdeņus Baltijas jūrā, taču tās nav ekskluzīvas, proti, Latvija patur tiesības izsniegt meklēšanas licences arī citām kompānijām. Licences ir izsniegtas uz diviem gadiem ar iespēju pagarināt to termiņu līdz pieciem gadiem. Šī kompānija pati ar naftas ieguvi vispār nenodarbojas – tās bizness ir meklēšana un iegūto datu pārdošana.

2001. gadā tika izsludināts konkurss arī par licenci padziļinātai izpētei trijos laukos 2675 kvadrātkilometru kopplatībā ar tiesībām izpētes rezultāta atrasto arī iegūt, taču neviens pretendents nepieteicās. Nākamā gada aprīlī konkurss tika izsludināts vēlreiz un pieteicās viens pretendents – neliela Dānijā reģistrēta kompānija “ODIN Energy”. Ar šo kompāniju joprojām turpinās sarunas par nosacījumiem.

Pagaidām visi priekšstati par naftu Latvijas ūdeņos balstās uz 70. un 80. gados veiktās seismiskās izpētes datiem un diviem 80. gadu izpētes urbumiem. Lēš, ka Latvijā un tās ūdeņos kopumā varētu būt kādi 250 miljoni barelu naftas. Pie cenas ap 24 dolāriem par barelu tie būtu sešus miljardus dolāru vērti, taču no šīs summas jāatrēķina ieguves izmaksas. Speciālisti prāto, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ naftas meklēšana Latvijas ūdeņos sokas lēni, ir tās pašizmaksa. Nav lielu šaubu, ka tā būs salīdzinoši augsta.

Ja tiks atrastas komerciāli izmantojamas naftas atradnes, Latvijas ienākumus no tām veidos trīs sastāvdaļas. Pirmkārt, paredzēts licencēs iekļaut nosacījumu, ka vismaz 10% daļa projektā pieder Latvijas valstij; otrkārt, paredzēta arī īpaša naftas nodeva – no 2 līdz 12% iegūtas naftas atkarībā no ieguves apjoma; treškārt, naftas kompānijām tāpat kā ikvienam citam uzņēmumam būs jāmaksā ieņēmumu ienākuma nodoklis.

Lēš, ka naftas iegulu izpētē būtu jāiegulda kādi 30 miljoni dolāru, bet ieguves uzsākšanai nepieciešami 500–600 miljoni. Latvijas valstij liekas naudas nav, tāpēc atliek vienīgi gaidīt kādu interesentu no ārvalstīm. Arī tad uz drīzu naftas dolāru plūsmu nav ko cerēt – sagatavošanās darbi aizņems kādus piecus sešus gadus.

Latvijas politiķi uzskata, ka pie tā, ka abas valstis nevar uzsākt ieguvi no Baltijas jūrā esošajām naftas atradnēm, ir vainīga Lietuva. Savukārt Lietuvas amatpersonas ir pārliecinātas, ka līdz starpvalstu līguma ratificēšanai naftas atradnēs nav ko darīt. Lietuvas puse bija piekritusi parakstīt arī ekonomisko līgumu par kontinentālā šelfa izmantošanu. Tikai pēc tam Latvijai vajadzētu ratificēt starpvalstu jūras robežlīgumu.

Lietuvieši ir neizpratnē un apgalvo, ka viņu puse šai sakarā nav devusi nekādus priekšlaicīgus solījumus. “Ar nožēlu gribu konstatēt, ka tā rīkojas tikai Krievija. Man vēl nav gadījies dzirdēt, ka Eiropas valstis tā rīkotos starpvalstu attiecībās. Paraksta līgumus un vēlāk tos neratificē, pieprasot vēl papildu garantijas,” savu viedokli deklarē kaimiņvalsts Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ģedimīns Kirkils.

Kamēr Latvija un Lietuva vēl arvien nevar vienoties, poļu kompānija “Petrobaltic” jau vairāk nekā desmit gadus iegūst naftu Baltijas jūras ūdeņos. “Petrobaltic” pieder viena sektora ieguves koncesija līdz 2014. gadam un izpētes licences vēl 19 sektoros – apmēram ceturtdaļā Polijas teritoriālo ūdeņu. Kompānija gadā no 12 urbumiem iegūst vairākus simtus tūkstošus tonnu naftas, ko ar tankkuģi piegādā Gdaņskas naftas pārstrādes rūpnīcai. “Petrobaltic” pieder kontrolpakete lietuviešu kompānijā “Geonafta”, kas līdz šim nodarbojusies ar naftas meklēšanu un ieguvi sauszemē, bet tagad met ieinteresētus skatienus arī jūras virzienā.

“Petrobaltic” vairākkārt minēta arī to kompāniju skaitā, kas interesējušās par naftas meklēšanas, izpētes un ieguves iespējām Latvijas ūdeņos, taču līdz konkrētai rīcībai vēl nav tikusi.

Pēc “KAS NOTIEK?” publikācijām