Par investoru kopīgajām interesēm

Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētājs Kārlis Caunītis:

Kā jūsu organizācija pārstāv ārvalstu investoru intereses? Vai jūsu darbību var saukt par atklātu lobismu?

Mūsu padome ir sabiedriska organizācija, kas šodien apvieno 23 biedrus: tās ir Dānijas, Amerikas Savienoto Valstu, Lielbritānijas, Zviedrijas tirdzniecības kameras Latvijā, kā arī Vācijas un Latvijas uzņēmumu savienība. Tāpat padome apvieno 18 lielākos investorus, t.i., atsevišķas kompānijas no dažādām valstīm un dažādiem uzņēmējdarbības sektoriem, piemēram, “Coca–Cola”, “Ernst&Young”, Hansabanka, “House of Prince”, “Linstow Varner”, “Latvija Statoil”, Unibanka u.c.

Tās nav kompānijas, kas neuzkrītoši mēģina pārstāvēt tikai savu īpašnieku ekonomiskās intereses. Jau pats fakts, ka eksistē ārvalstu investoru padome, kas aktīvi darbojas un atklāti pauž savu viedokli, liecina, ka šiem uzņēmumiem ir noteikta sociālā un sabiedriskā atbildība pret mūsu valsti. Ar šo apgalvojumu es gribu oponēt tiem, kuri uzskata, ka ārvalstu investoriem ir kādas īpašas, ļoti šauras un ar Latvijas vispārējām interesēm konfliktējošas vēlmes.

Mūsu interešu spektrs ir samērā plašs – sākot ar vispārējo ekonomisko vidi, kas skar ne vien ārvalstu, bet arī vietējos investorus, tā ir arī valsts tiesu sistēma, muitas jautājumu sakārtošana, uz uzņēmējiem attiecināmā nodokļu likumdošana. Visas attiecīgās problēmas padomē izskata atsevišķas komitejas, katra no kurām pēta kādu konkrētu jomu. Praksē problēmjautājumu risināšanu, protams, veic pati Latvijas valdība un dažādas ministrijas, taču mēs esam gatavi valsts pārvaldes institūcijām palīdzēt gan ar saviem ieteikumiem un viedokļiem, gan ar savu pieredzi.

Tā kā Latvijā vārdam “lobisms” pagaidām nav piešķirta izteikti pozitīva nokrāsa, tad padomes darbību drīzāk gribētos saukt par atklāta dialoga veidošanu. Te gan jāsaka, ka padome nekad nav lobējusi konkrētas firmas vai atsevišķas nozares – tas nav mūsu mērķis. Padome risina vispārīgus jautājumus, kas sekmē uzņēmējdarbības attīstību kā tādu.

Šobrīd padomē neietilps Krievijas uzņēmumi. Vai pieļaujat domu, ka ar laiku varētu ietilpt arī tie?

Jā, noteikti. Mēs būtu ļoti pozitīvi noskaņoti sākt sarunas ar tiem uzņēmumiem, kas ieinteresēti piedalīties padomes darbā no Krievijas puses. Par mūsu biedriem var kļūt ikvienas valsts pārstāvji.

Ja runājam par nodokļu politiku Latvijā – kāda tā ir ārvalstu investoru skatījumā?

Jebkuras valsts nodokļu sistēma ir pietiekoši sarežģīta un tā vienmēr jāskata kontekstā: kā kopējais nodokļu slogs, kas gulstas uz uzņēmēju pleciem, salīdzinājumā ar situāciju citās valstīs. Tieši tādēļ nodokļu likumdošanas jautājumi vienmēr bijuši Ārvalstu investoru padomes darba kārtībā. Nevar noliegt, ka Latvijā šī sistēma ir uzlabojama, taču fakti liecina, ka ārvalstu investori ir ieinteresēti ienākt Latvijā – pēdējo desmit gadu laikā šeit ir ieguldīti pietiekoši lieli līdzekļi. Tam par iemeslu ir daudzi faktori, tostarp Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, kā arī līdzšinējo valdību konsekventā virzība uz brīvā tirgus apstākļiem. Tas ļauj apgalvot, ka valsts attīstības kurss uzņemts pareizajā virzienā.

Kāda, jūsuprāt, ir šī Latvijas ekonomika – pietiekoši paredzama un stabila, lai neatbaidītu ārvalstu uzņēmējus?

Domāju, ka līdz šim Latvija ir rādījusi labu un stabilu piemēru politiski ekonomiskās vides pārmantojamībā no valdības uz valdību. To apliecina arī investoru klātbūtne, kuri turklāt negrasās no Latvijas aiziet. Arvien vairāk valstu šeit piesaka savas ekonomiskās intereses, un tas liecina par ticību stabilitātei.

“DIENAS BIZNESS”; pēc I. Veģes intervijas “Biznesam ir kopīgas intereses”