Par budžeta deficīta samazinājumu

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis:

Pašlaik valdībā akceptētie budžeta veidošanas dokumenti paredz 2004.gadā valsts konsolidētajā budžetā 2,02 miljardu latu izdevumus, kas ir par 150 miljoniem latu vairāk nekā šogad. Kopējie valsts budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 1,88 miljardu latu apmērā, kas par 190 miljoniem latu jeb 11,3% pārsniedz šā gada plānotos ieņēmumus.

Protams, vairāk līdzekļu saņems Ministru kabineta definētās nākamā gada budžeta prioritātes – integrācija NATO un ES. Programma “Aizsardzība un integrācija NATO” saņems par 36 miljoniem latu vairāk – tā tiks sasniegts likumā noteiktais aizsardzības un integrācijas NATO finansējums 2% no IKP.

Savukārt otrai prioritātei – integrācijai ES – papildus jau ministriju budžetos esošajiem līdzekļiem integrācijas pasākumu nodrošināšanai 2004. gada budžetā ir rezervēti 50 miljoni latu līdzfinansējumam Eiropas Savienības fondu apguvei. Šī ir pilnīgi jauna pozīcija, kas palielinās iespējas dažādām nozarēm realizēt investīciju projektus un piesaistīt ES naudu.

Papildu līdzekļi 6 miljonu latu apmērā budžetā plānoti minimālās algas paaugstināšanai 2004. gada 1. janvārī no 70 līdz 80 latiem mēnesī.

Daudzi izdevumi jau ir budžetā

Taču jāatminas arī, ka nākamā gada budžets turpina finansēt arī pastāvīgas programmas un pozīcijas. To skaitā ir arī valdības iepriekš definētās prioritātes 2003. gada budžeta un tā grozījumu pieņemšanas laikā, kā veselība, pedagogu algu palielinājums, pabalstu pieaugums, policistu algu pieaugums.

Jaunums 2004. gada budžeta veidošanas procesā ir līdzšinējo speciālo budžetu iekļaušana valsts pamatbudžetā. Pretēji bažām tas nenozīmē speciālo budžetu likvidāciju un līdzekļu atņemšanu to finansētajiem mērķiem. Valdība ir noteikusi, ka speciālie budžeti nākamgad nesaņems mazāk kā šogad, bet vairākos speciālajos budžetos līdzekļu apjoms pat pieaugs. Iekļaujot speciālos budžetus pamatbudžetā, samazinājums nav iespējams, un attiecīgi speciālais budžets var droši plānot savus izdevumus un finanšu plūsmu.

Vienīgais speciālais budžets, kas tiks saglabāts, ir sociālās apdrošināšanas budžets. Nākamgad paredzēts šā budžeta pieaugums.

Kaut arī 2004. gada budžets nodrošina minēto pieaugumu daudzām nozarēm un pasākumiem, diemžēl plašāk ir izskanējuši nevis šie fakti, bet gan valdības lēmums stabilas fiskālās politikas un ekonomikas attīstības stimulēšanas dēļ ierobežot budžeta deficītu. Lai to sasniegtu, Ministru kabinets ir noteicis ministrijām kārtējo izdevumu samazinājumu kopumā par 50,8 miljoniem latu. Ja netiktu veikts šis samazinājums, arī nākamgad budžeta deficīts tuvotos 3% robežai.

Jebkurš ekonomists, zinot ekonomikas pamatlikumus, nešauboties apgalvos, ka straujas ekonomiskās izaugsmes laikā budžeta deficītam ir jāsamazinās. Pretējā gadījumā, samazinoties ekonomikas pieaugumam, piemēram, ārēju ekonomisku šoku ietekmē, tas var sasniegt bīstami lielu apjomu. Latvija jau to piedzīvoja Krievijas krīzes ietekmē. Tā kā pašlaik mūsu valstī turpinās ievērojama attīstība (IKP pieaugums par 8,8%), ir svarīgi samazināt budžeta deficītu, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti un sekmīgu attīstību arī turpmāk.

“DIENA”; pēc V. Dombrovska raksta “Kā dalīsim 150 miljonus latu”