Ministru prezidents:

Par valsts budžeta prognozi

Ministru prezidents Einars Repše nav piekritis 30 miljonu latu budžeta prognozes palielināšanai un kategoriski noliedz izskanējušo informāciju par šādu pieļāvumu.

E.Repše norāda, ka par iespējām budžeta prognožu paaugstināšanai aptuveni 20 miljonu latu apmērā varētu runāt ne pārāk tālā nākotnē, ja tam būs reāls pamats. Tādā gadījumā par šīs summas novirzīšanu prioritātēm atsevišķi lems Ministru kabinets.

Savukārt 10 miljoni latu būtu aptuvenā summa, ko dotu 18% ienākuma nodokļa piemērošana lielajiem uzņēmumiem. Bet arī par to vēl jālemj valdībai un Saeimai. Arī šos 10 miljonus latu pozitīva lēmuma gadījumā Ministru prezidents aicina sadalīt tikai jaunām un svarīgām prioritātēm ar atsevišķiem Ministru kabineta lēmumiem.

“Pilnīgi nepieļaujama būtu šobrīd uzsāktā budžeta bāzes optimizācijas darba pārtraukšana dēļ iluzorām vai pagaidām nepamatotām prognozes revīzijām,” uzskata E.Repše. Ministru prezidents arī turpmāk kategoriski iestāsies pret nepamatotu ieņēmumu daļas palielināšanu, kā arī budžeta deficīta palielināšanu, kas patlaban noteikts 2% apmērā.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments

Par Ministru kabineta budžetu

Atbilstoši 29.jūlija valdības sēdē nolemtajam Valsts kanceleja sagatavojusi Ministru kabineta budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējumu, bāzes izdevumus samazinot par 377 418 latiem jeb 6,45%. Salīdzinot ar 2003.gada izdevumiem, samazinājums ir 436 169 lati.

2004.gadā Valsts kancelejas budžeta samazinājums būs 45 305 lati, Civildienesta pārvaldes samazinājums – 9335 lati, Valsts administrācijas skolas – 24 809 lati, Eiropas integrācijas biroja – 179 868 lati un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja – 118 101 lats.

Valsts kancelejas, Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja un Civildienesta pārvaldes samazinājuma summu plānots iegūt, ieviešot stingru taupības režīmu iestādes kārtējos saimnieciskajos izdevumos. To skaitā datortehnikas, aprīkojuma, kancelejas preču, komandējumu u.c. izdevumos.

Savukārt Valsts administrācijas skolā mērķtiecīgi tiks pārvērtētas un aktualizētas ierēdņu mācību vajadzības.

Jautājums par Eiropas integrācijas biroju un tā budžeta apakšprogrammām paliek atklāts līdz brīdim, kad valdībā tiks apstiprināta koncepcija par sabiedrības informēšanu ES jautājumos un Latvijas politika ES jomā. Bāzes izdevumi “Latvijas integrācija Eiropas Savienībā” saglabāti resora “Ministru kabinets” sastāvā.

Kaut gan kopējais bāzes izdevumu samazinājums paredzēts gandrīz 400 000 latu apmērā, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane apgalvo, ka resora funkcijas tiks nodrošinātas un darba kvalitāte no tā necietīs. “Mēs esam izvērtējuši prioritātes. Uzdevumi, kuru pildīšana šobrīd nav būtiska, tiks pārnesti uz vēlāku laiku,” paskaidro G.Veismane.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments