Pasaules lielākie burinieki Rīgā

Šodien Rīgā beidzas starptautiskā regate “Cutty Sark Tall Ships' Races 2003”

	Foto: Arnis Blumbergs, “LV
Foto: Ligita Ieviņa	Uz kuģa “Lord Nelson” klāja Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un Imantu Freibergu sveic kuģa kapteinis Džordžs Mills; burinieki pie Rīgas pasažieru ostas; Valsts prezidente, parakstoties kuģa “Cuauhtēmoc” viesu grāmatā

Šodien, 13. augustā, Rīgā beidzas starptautiskā regate “Cutty Sark Tall Ships` Races 2003”.

Regate sākās jau sestdien ar pirmo burinieku ienākšanu Rīgas ostā. Pavisam regatē piedalās deviņi desmiti buru kuģu no gandrīz divdesmit valstīm ar divarpus tūkstošiem burātāju.

Svētdien Daugavmalā pie Rīgas jūras pasažieru ostas notika regates Rīgas posma oficiālā atklāšana, bet dienu noslēdza Rīgas domes priekšsēdētāja rīkota pieņemšana burinieku kapteiņiem Melngalvju namā. Svētdienas vakarā Rīgas panorāmu izgaismoja krāšņa uguņošana.

Regates savdabību veidoja arī plašā un daudzveidīgā pasākumu programma Rīgā. Pirmdien “Skonto” stadionā notika sporta sacensības burinieku komandām, bet pievakarē Vecrīgā –regates dalībnieku parāde. Viens no svinīgākajiem notikumiem bija ekumeniskais dievkalpojums vakar Doma baznīcā.

Organisks Rīgas posma elements bija plašā kultūras programma. Jau sestdien Doma laukumā regatei veltītā koncertā Ance Krauze un Liepājas teātra aktieri uzveda Jāņa Lūsēna “Neglīto pīlēnu”. Pēc tam uzstājās “Putni”, “Mūžīgais unisons”, “Time after time”, “F.L.Y.” un citas populāras mūziķu grupas. Svētdien kultūras programma Doma laukumā turpinājās ar “Skandinieku” dziedātām līvu dziesmām un Marģera Zariņa “Didriķa Taizeļa brīnišķīgajiem piedzīvojumiem”. Rīgas baleta trupa rādīja fragmentus no P.Čaikovska “Riekstkoža”. Rīgas jūras pasažieru ostā spēlēja Jūras spēku pūtēju orķestris un pūtēju orķestris “Rīga”, uzstājās Nacionālā teātra aktieri. Svētdienas vakarā regates dalībnieki un viesi noskatījās gleznainu uzvedumu “Urbānā nakts”, kurā ar videoinstalāciju palīdzību apmeklētājiem tika radīta Rīgas savdabīgās vides klātesamības sajūta.

Pirmdien buriniekus apmeklēja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, regates patronese, ar ģimeni. Vispirms viņa viesojās uz Lielbritānijas kuģa “Lord Nelson”, kas īpaši piemērots invalīdu vajadzībām – pa kuģi ērti pārvietoties arī cilvēkiem invalīdu ratiņos. Apmēram pusi no “Lord Nelson” komandas veido cilvēki ar fiziskām problēmām, ar šo kuģi jau ceļojuši vairāk nekā septiņi tūkstoši invalīdu.

Pēc tam Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās pieņemšanā uz Meksikas jūras kara flotes mācību burinieka “Cuauhtemoc”, kura komandā ir arī citu valstu kadeti. Kapteiņa Salvadora Mirandas Orendaina uzrunai Valsts prezidente atbildēja spāņu valodā, pateicoties par laipno uzņemšanu un atzinīgi novērtējot regates organizāciju.

Sarunā ar “LV” regates norisi augstu novērtēja arī Latvijas Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis, piebilstot, ka jau nākamgad latvieši starptautiskajās regatēs piedalīsies kā NATO dalībvalsts pārstāvji. Savukārt ASV vēstnieks Braiens Karlsons un Austrijas vēstnieks Volfgangs Jillijs, daloties ar “LV” savos pozitīvajos iespaidos par regati, pauda ideju, ka Latvijas starptautiskā tēla veidošanu sekmētu arī kādas rietumvalsts uzņemta vērienīga mākslas vai dokumentāla filma par mūsu zemi – līdzīgi kā Austrijas tēlu sešdesmitajos gados ļoti sekmēja slavenais amerikāņu mūzikls “Mūzikas skaņas”.

	“Jūras vilks” no Krievijas burinieka “Mir”; Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs ar Rīgas speciālbalvu par draudzības saišu veidošanu starp komandām starptautiskās regates laikā, kas tika pasniegta burinieka “Mir” apkalpei

Regati organizējusi un vada Starptautiskā burāšanas mācību organizācija “Sail Training International” (STI), šis bija regates trešais posms. Regatē piedalās tikai burinieki, kuru ūdenslīnijas garums ir ne mazāks par 9,14 metriem.

Daudzi no kuģiem šajās dienās bija pieejami publikas apskatei, un šo iespēju izmantoja simtiem tūkstošu cilvēku. Īpašu publikas interesi izpelnījās Meksikas burinieks “Cuauhtemoc”, kas nosaukts acteku imperatora Kuautemoka vārdā. Kuģis būvēts 1981. gadā Bilbao kuģu būvētavā Spānijā. Kopš 1982. gada uz šā burinieka apmācību kursu beigusi jau divdesmit viena kadetu grupa. 1998. un 2000. gadā “Cuauhtemoc” ieguvis “Cutty Sark” balvas. Savukārt Krievijas buru kuģis “Mir” bijis Amerikas atklāšanas piecsimt gadu jubilejai veltītās regates absolūtais uzvarētājs. Latviju regatē pārstāv “Spaniel” – viena no “Cutty Sark” titulētākajām jahtām, kā arī jahtas “Sparta”, “Anita” un “Venta”, kas visas būvētas Polijā.

Šodien, 13. augustā, no pulksten 10 līdz 13 Daugavas grīvā un Rīgas līcī notiks burinieku parāde, ko pieņems regates goda patronese Vaira Vīķe-Freiberga. No Rīgas burinieki dosies uz nākamā starta vietu iepretim Ventspilij.

Nav šaubu, ka “Cutty Sark Tall Ships` Races 2003” ir vēl viens spilgts akcents Latvijas starptautiskās autoritātes veidošanā, kas ir īpaši nozīmīgi šobrīd, mūsu valstij integrējoties Eiropas Savienībā un esot jau pavisam tuvu pilntiesīgas NATO dalībvalsts statusam.

Preses konferencē

Vakar, 12. augustā, notika preses konference, kurā starptautiskās regates “Cutty Sark Tall Ships` Races 2003”organizētāji un dalībnieki izvērtēja trešā — Rīgas posma — norisi un rezultātus.

Preses konferenci ievadīja Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, uzsverot, ka organizatoru cerības visā pilnībā attaisnojušās. “Tā bijusi veiksme gan regates dalībniekiem, gan milzīga veiksme Rīgai. Regate devusi lielu ieguldījumu pilsētas infrastruktūras attīstībā un ļoti nozīmīgu organizatorisko pieredzi, kā arī sekmējusi Latvijas atpazīstamību pasaulē,” teica G. Bojārs, paužot gandarījumu, ka četrās regates dienās buriniekus un piestātni apmeklējis apmēram pusmiljons cilvēku. Savu uzrunu Rīgas domes priekšsēdētājs beidza ar vārdiem: “Ceru, ka arī turpmāk varēsim šo brīnišķīgo pasākumu sagaidīt Rīgā.”

Starptautiskās burāšanas apmācību asociācijas “Sail Training International” (STI) prezidents Naidžels Rovs uzsvēra Rīgas posma nevainojamo organizāciju. “Rīgā mēs lieliski pavadījām laiku,” teica N.Rovs, atzīmējot, ka teicami bijusi organizēta arī lielo C klases burinieku pietauvošanās, kas ne reizi vien citās ostās sagādājusi grūtības. Starptautiskās burāšanas apmācību asociācijas prezidents īpaši pieminēja burinieku komandu sporta sacensības, kurās piedalījās aptuveni tūkstotis matrožu. “Rīga šādu regati uzņēma pirmoreiz,” sacīja Naidžels Rovs. “Parasti šādos lielos pasākumos pirmajā reizē gadās arī kļūmes, un tikai otrā vai pat trešā reize rīkotājiem izdodas nevainojami. Šajā gadījumā es patiešām nevaru nosaukt nevienu jomu, ko varēja realizēt vēl labāk.” Naidžels Rovs uzsvēra, ka šādās domās ir arī citu burinieku kapteiņi. “Vērojot rīdziniekus, kas apmeklē mūsu buriniekus, es sejās redzu smaidus un ceru, ka šie smaidi būs arī trešdien, buriniekus izvadot. Varbūt kāds vai kāda noslaucīs arī pa atvadu asarai,” piebilda Starptautiskās burāšanas apmācību asociācijas prezidents.

Latvijas Burāšanas apmācību asociācijas valdes priekšsēdētājs Uģis Kalmanis atzīmēja viņa vadītās organizācijas divējādās rūpes. “Pirms regates mēs centāmies atvest šo unikālo burinieku floti uz Rīgu, pārliecinot, ka viss būs teicami organizēts. Tagad, kad burinieki ir Rīgā, mēs šeit aizstāvam kapteiņu un viņu komandu intereses,” teica U. Kalmanis, izceļot Rīgas policijas, ugunsdzēsēju un ātrās palīdzības, kā arī visu pārējo dienestu labo darbu regates dienās.

Uģis Kalmanis arī informēja par Rīgas domes un Latvijas Burāšanas apmācību asociācijas nodibināto speciālo balvu, kas, ievērojot regates trešā posma īpašo raksturu, piešķirta Sanktpēterburgas buriniekam “Mir”. Atšķirībā no regates pirmā posma (22.—31. jūlijā no Gdiņas Polijā līdz Somijas salām) otrais (3.—10. augustā no Turku Somijā līdz Rīgai) bija kruīza posms, kura laikā apkalpes daļēji apmainījās vietām, izbaudot burāšanu un gūstot pieredzi uz citu valstu kuģiem. “Mir” apkalpe šo sadarbības principu ievērojusi viskonsekventāk, jo uz Krievijas burinieka klāja, ienākot Rīgā, bija trīsdesmit septiņi ārzemju kursanti no deviņām valstīm, arī no Latvijas. Bez tam ar “Mir” no Turku līdz Liepājai vizinājās arī divdesmit Latvijas bērnunamu audzēkņi, izbaudot varbūt pašas laimīgākās dienas savā dzīvē. U. Kalmanis uzsvēra, ka “Mir” vienīgais no visiem regates dalībniekiem iegājis visās trīs Latvijas lielākajās ostās Liepājā, Ventspilī un Rīgā.

“Mir” kapteinis Sergejs Timoškovs pateicās Rīgas ostas vadībai un Rīgas oficiālajiem pārstāvjiem par teicami organizēto regates posmu. “Mūsu burinieks ir piedalījies visās pasaules lielākajās regatēs, un varu apgalvot, ka Rīgas posms bija viens no vislabāk organizētajiem pēdējo gadu regatēs,” teica kapteinis S.Timoškovs. “Dažkārt regates tiek rīkotas galvenokārt buriniekiem, dažkārt atkal publikai, taču Rīgas posmā bija domāts vienlīdz labi par visiem aspektiem. Lielu iespaidu uz mums atstāja patiesā viesmīlība, ko izjutām gan Liepājā un Ventspilī, gan tagad Rīgā — tā palīdz atrisināt visas problēmas,” nobeigumā teica krievu kapteinis.

Regates Rīgas biroja vadītāja Iveta Grigule žurnālistus informēja par buru parādi regates noslēgumā trešdien, 13. augustā. To ievadīs Meksikas burinieka “Cuauhtemoc” attauvošanās. Vislabāk parāde būs redzama no Bolderājas un Mangaļsalas pludmalēm apmēram no pulksten 10.30 līdz 12.30.

Foto: A.F.I. Regates pirmajā posmā no Polijas pilsētas Gdiņas uz Somijas pilsētu Turku C II klasē pirmo vietu ieguvusī Latvijas jahta “Spaniel”; Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs un burāšanas organizācijas

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Kurš no daudzajiem regates Rīgas posma pasākumiem vai epizodēm uz jums atstāja visdziļāko iespaidu?

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs: — Es domāju, visemocionālākais ir brīdis, kad burinieki paceļ buras. Tātad šis brīdis vēl priekšā — buru parādē trešdien regates Rīgas posma noslēgumā.

Starptautiskās burāšanas apmācību asociācijas prezidents Naidžels Rovs: — Uz mani vislielāko iespaidu atstāja lieliski organizētais jauniešu vakars. Jaunieši allaž paši prot radīt līksmu, atraktīvu vidi, taču šis vakars bija patiešām īpašs. Tas bija teicami organizēts. No diskomūzikas man vēl šodien mazliet aizkritušas ausis. Jaunajiem cilvēkiem no dažādām valstīm tā bija teicama iespēja atraisīties un ļauties priekam. Tas arī bija lielisks veids, kā Rīga parādīja savu savdabību.

Krievijas burinieka “Mir” kapteinis Sergejs Timoškovs: — Es varu pievienoties Naidželam Rovam. Arī man ļoti patika šis jauniešu vakars. Taču uz mani ļoti dziļu iespaidu atstāja arī mūsu burinieka apmeklētāju gaišā attieksme. Viņi tik sirsnīgi smaida, tādēļ mēs centāmies padarīt “Mir” pieejamu iespējami vairāk cilvēkiem. Taisnību sakot, es nesaprotu, ko interesantu cilvēki atrod uz burinieka klāja, taču viņi atrod, un apmeklētāji pie mums nāca un nāca. Sergejs Timoškovs arī pastāstīja, ka astoņdesmito gadu sākumā gandrīz gadu nodzīvojis Vecmīlgrāvī, kur remontēts viņa kuģis. Pēc tam viņš vēl ne reizi vien bijis Rīgā ar dažādiem kravas kuģiem. “Tagad esmu Rīgā ieradies pēc piecpadsmit gadiem, un uz mani ļoti lielu iespaidu atstājušas lielās pārmaiņas, kas šajā laikā notikušas Rīgā,” teica krievu burinieka kapteinis. “Visas šeit notikušās pārmaiņas es vērtēju nepārprotami pozitīvi. Īpašas pārmaiņas skārušas vecpilsētu, kas ir uzposta un tagad redzama jaunā krāšņumā.”

Jautājums: — Vai 2007. gada regate atkal varētu notikt Rīgā?

Starptautiskās burāšanas apmācību asociācijas prezidents Naidžels Rovs: — Ik pēc četriem gadiem mēs ar pasaules lielākajiem buriniekiem atgriežamies Baltijas jūrā. Pašlaik uz 2007. gada regates rīkošanu pretendē piecpadsmit pilsētas pie Baltijas jūras, un mums būs jāizvēlas četras. Šī izvēle notiks oktobra vidū. Vērā tiks ņemti visdažādākie kritēriji. Mēs cenšamies izvēlēties gan lielas, gan mazas ostas pilsētas. Gan jaunas pilsētas, gan tādas, kurās regate jau notikusi. Protams, otrajā gadījumā izvēlamies tikai pilsētas, kurās regate noritējusi nevainojami. Šo četru pilsētu izvēle nebūt nav vienkārša, jo tās visas organiski jāsasaista regates maršrutos. Pēc tam regate Baltijas jūrā atkal būs 2011. gadā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārlietu redaktors“Sail Training International” priekšsēdētājs Naidžels Rovs preses konferencē uz kuģa “Mir” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”