Top jaunatnes sabiedrisko organizāciju likums

Lai veicinātu interešu aizstāvību un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, Latvijas Jaunatnes padome (LJP) ir izstrādājusi iniciatīvu projektu “Sadarboties. Diskutēt. Lemt. Rīkoties”, kura mērķis ir likumprojekta “Jaunatnes likums” izstrāde. Ar šo likumu LJP vēlas reglamentēt prioritātes un vadlīnijas darbam ar jaunatni Latvijā, noteikt mehānismu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai konkursa kārtībā bērnu un jaunatnes sabiedriskajām organizācijām, kā arī atzīt neformālās izglītības pastāvēšanu kā jaunatnes organizāciju darbības pamatu.

Viens no demokrātiskas valsts stūrakmeņiem ir pilsoniskā sabiedrība, kas piedalās valsts politikas realizēšanā. Sabiedriskās organizācijas un to apvienības ir sabiedrības aktīvākā daļa, kas grib būt atzīta un uzklausīta. Tomēr, lai bērnu un jauniešu organizācijas varētu pilnvērtīgi strādāt mērķauditorijas vajadzībām, ir nepieciešama atbilstoša normatīvā vide un koordinēta sadarbība visos līmeņos.

Par to jau 1999.gadā runāja Ringolds Beinarovičs, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktors, sakot, ka ir jāizstrādā jumta likums, kas izskaidrotu un precizētu jaunatnes politikas terminus un mērķauditoriju, noteiktu valsts un pašvaldību institūciju atbildību un funkciju jaunatnes politikas īstenošanā, kā arī noteiktu jaunatnes politikas programmu un jaunatnes organizāciju finansēšanas avotus un kārtību.

Tikai 2002.gada 19.martā Ministru kabinets apstiprināja valsts jaunatnes politikas koncepciju, tomēr no tās tika izsvītrota norma par koordinācijas padomes veidošanu, kas būtu saikne starp valsts un sabiedrisko sektoru. Būtībā tas liedza sabiedrībai iesaistīties lēmumu pieņemšanā, un turpinājās valsts pārvaldes monopols daudzu lēmumu pieņemšanā.

Valsts jaunatnes politikas koncepcijā ir teikts, ka IZM nodrošina valsts, pašvaldību, sabiedrisko un starptautisko organizāciju sadarbību, vienlaikus iesaistot jauniešus tādu lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar jaunatni  un skar viņu intereses.

Nesagaidot lielo aktivitāti un  jumta likuma īstenošanu, LJP nolēma izrādīt iniciatīvu un uzņemties koordinēt likumprojekta “Jaunatnes likums” izstrādi un iesniegšanu Ministru kabinetā.

Ņemot vērā 36 dalīborganizāciju intereses, kuru biedru skaits pārsniedz 10 000 jauniešu visā Latvijā, LJP uzskata, ka ir nepieciešams izveidot pastāvīgu struktūrvienību, kas veidotu dialogu ar valdību, lai nodrošinātu interešu aizstāvību un sekmētu organizāciju ilgtspējību. Šo ideju 2002.gadā atbalstīja Baltijas – Amerikas partnerattiecību programma (BAPP) un piešķīra finansējumu projekta aizsākšanai, cerot, ka pēc gada kāda no nozaru ministrijām apzināsies koordinācijas padomes nepieciešamību un atbalstīs tās uzturēšanu no valsts budžeta, jo gandrīz ikvienas ministrijas kompetencē ir jautājumi, kas skar jaunatnes nozari.

Tādējādi projekta “Sadarboties. Diskutēt. Lemt. Rīkoties” mērķa sasniegšanai ir izveidota koordinācijas padome — platforma dialogam starp valsts pārvaldes un sabiedriskā sektora pārstāvjiem konkrētu pasākumu veikšanai jaunatnes interešu aizstāvībā. Koordinācijas padome sastāv no 18 pastāvīgiem ekspertiem: sešiem pārstāvjiem no sabiedriskajām organizācijām (“Glābiet bērnus!”, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Studentu apvienība, “AIESEC Latvia” un divi LJP pārstāvji), diviem — no starptautiskajām institūcijām (ANO) un desmit pārstāvjiem no valsts pārvaldes (Izglītības un zinātnes, Iekšlietu, Labklājības, Tieslietu, Kultūras, Aizsardzības, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī abu īpašu uzdevumu ministriju sekretariāts).

Koordinācijas padomes galvenais uzdevums ir izstrādāt un iesniegt valdībā likumprojektu “Jaunatnes likums” un izveidot saikni starp valsts un sabiedrisko sektoru, tādējādi stiprinot pārliecību par sadarbības mehānisma leģitimitātes nepieciešamību. Koordinācijas padomes sēdes ir atklātas un notiek katru mēnesi, bet jaunie līderi tiekas divas reizes mēnesī. 

Līdztekus koordinācijas padomei darbojas “ēnu kabinets” – jauno līderu izaugsmes skola, kuru veido vienpadsmit bērnu un jauniešu sabiedrisko organizāciju aktīvisti. “Ēnu kabineta” kompetencē ietilpst priekšlikumu izstrāde koordinācijas padomes darba kārtībai, tās darbības izvērtēšana un priekšlikumu sniegšana. 

Latvijas Jaunatnes padomes dalīborganizāciju nostāju likumprojekta izstrādes gaitā pauž divi valdes pārstāvji: Laura Gulbe un Māris Resnis. LJP pārstāvju sapulcē 27.maijā tika apstiprināta LJP nostāja, nosakot likuma uzdevumus:

— noteikt organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus darbā ar jaunatni;

— reglamentēt prioritātes un vadlīnijas darbā ar jaunatni;

— noteikt jaunatnes sabiedrisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju lomu darbā ar jaunatni;

— noteikt jaunatnes sabiedrisko organizāciju statusu;

— noteikt finansēšanas principus darbā ar jaunatni;

— noteikt mehānismus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai jaunatnes sabiedriskajām organizācijām;

— noteikt valsts un pašvaldību pienākumus, lai radītu labvēlīgus nosacījumus darba ar jaunatni un neformālās izglītības īstenošanai;

— nodrošināt labvēlīgus apstākļus jaunatnes sabiedriskajām aktivitātēm, izveidojot vienotu un koordinētu atbalsta sistēmu darbam ar jaunatni.

Lai jaunatnes lietas tiktu risinātas valsts līmenī, kā vienīgo iespēju LJP saskata koordinācijas padomes darba organizēšanu īpaši izveidotajā sekretariātā, kas ir tiešā Ministru kabineta pārraudzībā. Kā rāda pieredze, jaunatnes politikai valstī netiek pievērsta tik liela vērība kā citās Eiropas valstīs. Darbs ar jaunatni Latvijā nav koordinēts – nav konkrētas nostājas un prioritātes, ministrijas un sabiedriskās organizācijas strādā atsevišķi, nav vienota sadarbības mehānisma. Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs pievērš uzmanību galvenokārt interešu izglītībai, neakcentējot jaunatnes politiku – tiešo darbu ar jauniešiem. Koordinācijas padomes mērķis būtu sekmēt valsts jaunatnes politikas realizāciju un nodrošināt vienotu attīstību darbam ar jaunatni Latvijā, koordinējot valsts un pašvaldību institūciju un jaunatnes sabiedrislainko organizāciju darbības mērķus un uzdevumus.

Darbs pie likumprojekta turpināsies līdz pat šā gada oktobrim, tāpēc jebkurš interesents ir aicināts piedalīties tā izstrādē. Pēdējā likumprojekta versija ir atrodama LJP mājaslapā www.ljp.lv pie sadaļas “Koordinācijas padome” un “Dokumenti”. Ieteikumus sūtiet — kristine.liepina@ljp.lv.

Kristīne Liepiņa, LJP projekta  “Sadarboties. Diskutēt. Lemt. Rīkoties” koordinatore