Lai aizsargātu Latvijas krastus

Ilmārs Lešinskis, Jūras spēku komandieris jūras kapteinis, — “LV”

Karakuģu flotiles komandieris komandkapteinis Aleksandrs Pavlovičs un Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis pie admirāļa Arčibalda Keizerlinga pieminekļa; svētbrīdis Meža kapos pie admirāļa Teodora Spādes pieminekļa Foto: Andris Kļaviņš

— Atjaunotie Latvijas Jūras spēki pavasarī atzīmēja savu 11. gadadienu. 10. augustā pagāja 84 gadi kopš Latvijas Kara flotes dibināšanas. Vai jūs kā Jūras spēku komandieris varat vilkt kādas paralēles šo notikumu sakarā?

— Tāpat kā Brīvības cīņu laikā un valsts pastāvēšanas pirmajos gados pagājušā gadsimta sākumā, arī mums šodienas Latvijā flote bija jāsāk būvēt no jauna. Kuģu nebija, komandieri jāsauc mājās, instruktori un speciālisti jāapmāca.

— Kādi svarīgākie uzdevumi Jūras spēku vadībai bija jāpaveic pēdējos gados?

— Visi svarīgākie uzdevumi saistīti ar sagatavošanās darbiem, lai iestātos NATO. Jāizpilda virkne prasību, un viena no tām ir noteikums, lai mums būtu savs štāba apgādes kuģis, kurš nodrošinātu ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un Lietuvas jūras spēkus, kā apgādes kuģis vienības “Baltron” sastāvā. 29. janvārī mēs saņēmām kuģi no Norvēģijas, ko nosaucām par “Virsaiti”. Kuģim bija nepieciešami pārveidojumi, lai tas atbilstu štāba apgādes kuģa prasībām. Kuģis dos startu burinieku regatei Ventspilī un tad dosies uz Tallinu, lai tur sāktu pildīt savus uzdevumus. Uzskatu, ka kuģis ir pilnībā sagatavots uzdevumiem.

Turpinās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) restrukturizācija, kas skar arī Jūras spēkus. Piemēram, bijusī Jūras spēku atbalsta bāze Liepājā pārgāja NBS nodrošinājuma centra pakļautībā.

Jūras spēku mācību centrs arī vairs nav Jūras spēku pakļautībā, bet uzdevums jau paliek, un tas ir sagatavot kuģus iziešanai jūrā.

— Katram flotes kuģim ir krustmāte, kura ir kā saikne starp kara jūrnieku un civilo pasauli, kura tā robežās rūpējas par sava kuģa komandu. Vai daudz sieviešu militārpersonu ir Latvijas Jūras spēkos? Kā viņas tiek galā ar saviem uzdevumiem?

— Jūras spēkos ir pietiekami daudz sieviešu. Sievietēm dienēt uz kuģiem ir diezgan grūti, augstākie amati pagaidām ir kuģu komandieru palīga amati, tomēr ir meitenes, kuras vēlas dienēt uz kuģiem. Es neredzu nekādas problēmas, sievietēm arī turpmāk būs ievērojama loma Jūras spēku attīstībā. Daudzos administratīvos amatos sievietes ir pat piemērotākas par vīriešiem.

— Mainījušie jūras robežas aizsardzības plāni. Kāda loma tās sardzē ierādīta Jūras spēkiem?

— Krasta apsardzes funkciju pilnveidošana ir pastāvīgais mūsu darba lauks. Mūsu pakļautībā ir Glābšanas un meklēšanas centrs, un šogad daudz pūļu pielikām, lai pilnveidotu sadarbību ar Valsts robežsardzi, ar Gaisa spēkiem, lai uzlabotu drošību kuģiem, kuri atrodas jūrā. Pagājušajā gadā notika vairākas mācības. Vienās tika modelēta naftas savākšana, kad piedalījās vairāku valstu kuģi, gan krasta apsardzes, gan civilie kuģi. Mēs pārbaudījām savus spēkus naftas savākšanā. Lai mēs būtu gatavi jebkuriem negadījumiem, vēl daudz darāmā, jo naftas savākšana ir dārgs, liela apjoma darbs. Lielie tankkuģi diemžēl avarē. Tā tas notika arī pie Spānijas krastiem un Bornholmas salas. Baltijas jūrā noris intensīva naftas pārvadātāju kuģu kustība, daudzi no tiem nav ar dubulto apšuvumu. Jūra ir jūra, tāpēc, lai aizsargātu mūsu krastus no katastrofas, vēl daudz un rūpīgi jāstrādā.

— Mūsu sauszemes robeža, kļūstot par Eiropas robežu, piedzīvo lielas pārvērtības. Kādas ir Eiropas Savienības prasības jūras robežas nodrošināšanai?

— Robežsargiem ir septiņi kuģi, kurus viņi izmanto robežas apsardzībā. Viņi uzskata, ka tas ir par maz, tāpēc mūsu kuģi regulāri patrulē jūrā ar robežsargiem uz borta. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mazai valstij nav mērķtiecīgi uzturēt divas flotes, tādēļ ceru, ka tuvākajā laikā tiks pieņemti lēmumi šajā jautājumā. Pagaidām sadarbojamies likumā paredzētajā kārtībā un samērā veiksmīgi. Rīkojām vairākas kopīgas mācības.

— Kā tiek sagatavoti Jūras spēku virsnieki un citi nepieciešamie speciālisti?

— Šogad ir pirmais Jūras akadēmijas kadetu izlaidums. Divpadsmit jaunieši mācījās par stūrmaņiem kuģiem līdz piecsimt bruto tonnām. Līdz gada beigām viņi iegūs papildu militārās zināšanas, jo Jūras akadēmijā viņi tika gatavoti kā civilie stūrmaņi. Pagājušajā gadā viena grupa pabeidza radiotehnikas studijas un jau dien Radiotehniskajā bataljonā. Mācības turpina mūsu kuģu mehāniķi Jūras akadēmijā.

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”