Par Jersikas valsts gravitāciju un starojumu

Arī pēc 800 gadiem

Preiļu pils 1879.gadā. Ksilogrāfija pēc T.J.Dmohovska zīmējuma

Nobeigums. Sākums — “LV” Nr.109, 30.07.2003., “LV” Nr.110,

01.08.2003., “LV” Nr.112, 08.08.2003, “LV” Nr.113, 13.08.2003.

Taču nav nekāda priekšstata par to, kas te bijis, tā teikt, pa vidu daudzajos gadsimtos. Bet laikā no 14. gs. līdz jaunākajiem laikiem Preiļos ir uzceltas veselas četras pilis. Pirmo nocietināto Borhu pili, kas dokumentos minēta 1383. gadā, nopostījuši Ivana Bargā karapūļi Livonijas kara laikā. 16. gs. beigās Preiļu īpašnieki Borhi pie vecajiem dīķiem uzcēluši jaunu pili un iestādījuši liepu aleju. Šī otrā pils 18. gs. nodegusi.

Borhi uzcēla trešo pili, kurā bija greznas podiņu krāsnis, parketa grīdas un lieli pagrabi, kuru paliekas vēl ir saglabājušās. 1836. gadā sāka celt ceturto — tagad vēl redzamo angļu neogotikas stila pili pēc G.Šahta un A.Belecka projektiem. Tā bija viena no oriģinālākajām Eiropā, līdzīga romantiski stilizētajai Orosvāras pilij Ungārijā. To savās gravīrās, zīmējumos un akvareļos attēlojuši vairāki mākslinieki. Paralēli tika uzcelta Borhu kapela un iespaidīgi zirgu staļļi, izveidots romantisks ainavu parks ar dīķu sistēmu un arhitektūras akcentiem.

Maijā varakļānieši svinēja sava novadnieka Borha 250 gadu jubileju. Pilī tika atklāta viņam veltīta izstāde un notika LZA izbraukuma konference ar dažādu nozaru zinātnieku piedalīšanos. Šajā konferencē tika pieminēts arī Preiļu Mihals Borhs un viņa nozīmīgais veikums novada kultūrā. Viņš bija tas, kas pabeidza krāšņās Preiļu pils būvi un parka izveidi.

Kā atzīst poļu pētnieki (A.Durejko u.c.) M.Borhs bija talantīgākais 19.gs. Latgales poļu dzejnieks, darbojās reģionālajā almanahā “Rubon” (1842—1849) un publicēja vairākus nozīmīgus kultūrvēsturiskus pētījumus par Latgali. Rakstījis arī stāstus, franču valodā tulkojis Ādama Mickeviča darbus, bijis lielas bibliotēkas un gleznu kolekcijas īpašnieks un 1840. gadā Preiļu apkārtnē deviņu uzkalniņu kapulaukos veicis arheoloģiskos izrakumus. Vai nav pietiekams veikums, lai viņu nesajauktu ar tēvabrāli — Varakļānu Mihalu Borhu, kas diemžēl dažkārt ir noticis.

Preiļu pils 1934.gadā	Aglonas bazilika un klosteris
Anspoku pils savā pirmatnējā krāšņumā. N.Ordas zīmējums. 1875.gads	Tas, kas pašlaik saglabājies no Anspoku pils

Jācer, ka preilieši savu Mihalu Borhu atcerēsies 2006. gadā, kad viņam atzīmējama 200. dzimšanas diena.

Preiļu pils komplekss kopā ar parku un tajā esošo ūdens sistēmu, kapliču, vārtiem un sarga mājiņu ir kultūras vērtības, kas nozīmīgas ne tikai pilsētai un Preiļu novadam. Viens no pirmajiem nākotnes uzdevumiem būtu šī kompleksa atjaunošana (tā jau sākta ar kapelas restaurāciju), sakopšana, piesaistot dažādus, varbūt arī Eiropas fondus. Preiļi līdz ar to celtos jaunā spožumā.

A.Anspaka grāmatā “Preiļu novads” stāstīts par 356 ievērojamiem šīs puses cilvēkiem. Nesen 3x3 nometnē Aglonā daudzi ar izbrīnu uzzināja, ka šajā novadā dzimuši arī izcilie komponisti Jēkabs Graubiņš un Jānis Ivanovs, pirmais filoloģijas maģistrs Latgalē Jānis Turkopuls, kinorežisors Jānis Streičs, pirmais Latvijas Katoļu baznīcas kardināls Julians Vaivods, pirmais un vienīgais Latvijas aviācijas ģenerālis Jāzeps Baško, dzejnieks un filozofs Roberts Mūks, valodniece Antoņina Rēķēna, mitoloģijas pētniece, akadēmiķe Janīna Kursīte, mūziķi Valdis un Māris Muktupāveli, Juris Kulakovs, Juris Vaivods, ilggadīgais Latvijas Radio žurnālists Roberts Aizpurietis un daudzi citi.

Latgales keramikas dienās Preiļos notikuši zinātniskie lasījumi par novada izcilajiem podniekiem, izstādes un Andreja Paulāna ielas svētki. Uz Jasmuižu pārceltajā vecmeistara mājā atdzīvojies Andreja Paulāna ceplis. Arheologa Franča Zagorska piemiņas sarīkojums izvērtās par daudzpusīgu, saistošu, atmiņā dziļi paliekošu notikumu. Ar viņa arheoloģisko atklājumu plašu izstādi, konferenci, skolēnu konkursu, dzimtas kapu apmeklējumu Riebiņos. Kinorežisora Jāņa Streiča jubileja tika atzīmēta ar atskatu uz viņa lielo veikumu un diskusiju par Latvijas kinomākslu. Roberta Mūka 80 gadu jubileja mūsdienīgi un saistoši tika svinēta Preiļu centrālajā bibliotēkā. Minsterē dzīvojošā kultūras darbinieka, liriskā latgaliešu dzejnieka Alberta Spoģa jubilejā tautās tika laista viņa dzejas grāmata “Baltais ceļš”.

Jersikas pagastā un Preiļos izstrādāta plaša Jersikas senvalsts 800 gadu jubilejas norises programma, ar kuru mūs iepazīstina pagasta padomes priekšsēdētāja Maija Spūle un Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktore Tekla Bekeša. Galvenais notikums būs Jersikas svētki nedēļas ilgamībā (no 27. jūlija līdz 3. augustam), kas ietvers dažādas norises. Notiks zinātniskie lasījumi par Jersiku, D.Latkouske drāmas “Karalis Visvaldis” uzvedums. Iesaistīti kori, folkloras ansambļi un dramatiskās kopas, arheologi un novadpētnieki. Pašā Jersikas pilskalnā notiks īpašs uzvedums, iepazīšanās ar 2003. gada vasaras arheoloģiskajiem izrakumiem. Rēzeknes mākslas vidusskolā koktēlniecības nodaļas audzēkņi pasniedzēja Jāņa Igovena vadībā gatavo dekoratīvas zīmes un ceļa norādes Jersikas pilskalnam. Madaleņas baznīcas priesteris Ivars Vigulis vadīs svētceļojumu — ekskursiju pa Jersiku, kurā piedalīsies arī draudzes koris. 26. septembrī Līvānos notiks Latgales Pētniecības institūta gadskārtējā konference.

Jādomā, ka Jersikas latgaļu senvalsts lielie jubilejas svētki kļūs par nozīmīgu notikumu kā novada, tā visas Latvijas kultūras dzīvē un no daudzajiem pasākumiem izkristalizēsies paliekošas vērtības.