Par tieksmi pēc zvaigznēm Latvijā, Jūrkalnē

Saules plankumus tepat uz Zemes — Latvijā novērojot

Ikviens būs kādreiz redzējis “krītošās zvaigznes”. Astronomi šai parādībai dod zinātniski precīzu izskaidrojumu: Zeme šķērso meteoroīdu spietu, kurā esošie smilšu graudiņi un akmentiņi ar lielu ātrumu ietriecas Zemes atmosfērā un sadeg, radot spožu švīku debesīs — meteoru. Tie, kas biežāk veras debesīs, noteikti būs ievērojuši, ka stipri daudz šādu meteoru novērojami tieši augusta pirmajā pusē. Šo parādību sauc par Perseīdu meteoru plūsmu. Lai to novērotu, nu jau piecpadsmito reizi Latvijas Astronomijas biedrība no 8. Līdz 11. augustam organizēja nometni, kam nosaukumu devis Ērgļa zvaigznājs un arī mūsu pašu Ērgļi, kur notika viena no pirmajām nometnēm. Tātad Ērgļa nometne. Un klāt vēl grieķu alfabēta burts: pirmajai alfa, tad beta, bet šai – nī. Šoreiz nometne tika rīkota Jūrkalnē Baltijas jūras krastā un pulcēja studentus, skolotājus, skolēnus un citus interesentus no visām Latvijas malām. Daudziem par īstu atklājumu kļuva arī pati Jūrkalne ar savu skaisto stāvkrastu un žuburotajām jūrmalas priedēm, jo padomju laikos te bija aizliegtā zona.

Četras saulaini mākoņainas dienas un trīs skaidras un mazāk skaidras naktis mēs uzturējāmies Jūrkalnes pamatskolā. Bijām sadalījušies vairākās komandās, kas izstrādāja dienas un nakts projektus un sacentās savā starpā. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija naktīs regulāri skaitīt meteorus. Lai to izdarītu, bija jāguļ uz zemes un jānovēro katram savs iedalītais debess apgabals. Ieraugot meteoru, jāķeras pie rakstāmā, lai atzīmētu tā parādīšanās laiku, ceļu un spožumu. Tā novērojot meteorus, var aiz pārsteiguma iesaukties un arī iegūt vērtīgas zināšanas par meteoroīdu vielas sadalījumu kosmiskajā telpā. Ne mazāk aizraujoši ir novērot ar teleskopu daudzās galaktikas, miglājus, zvaigžņu kopas un it īpaši planētas un Mēnesi. Šoreiz pats ievērojamākais objekts bija Marss. Šajā mēnesī ir tā dēvētā lielākā Marsa opozīcija, kuras laikā šī planēta pietuvojas Zemei vistuvāk, kā tas notiek tikai reizi apmēram 200 gadu laikā. Tādējādi rodas iespēja saskatīt uz tās virsmas vairāk detaļu. Pacietīgi gaidot vispiemērotāko novērošanas mirkli, arī dažiem no mums izdevās ieraudzīt Marsa polārās cepures, kas ir vislabāk saskatāmie veidojumi uz tā virsmas. Gaidīt tiešām bija tā vērts, jo kā nekā tik labi Marsu no Zemes novērot varēs tikai 2208. gadā.

Ērglēnieši šajās trijās diennaktīs daudz neguļ, jo, nakts novērojumiem beidzoties, sākas dienas programma. Lai iepazītu nometnes apkārtni, mēs devāmies divās ekskursijās uz Jūrkalnes ievērojamākām vietām. Kā vienmēr, arī šoreiz tika lasītas lekcijas par visdažādākajām astronomijas tēmām. Uzzinājām daudz jauna par Visuma rašanos, Sauli, Marsu un par zvaigžņu fotografēšanas īpatnībām. Komandas dienā sacentās Saules pulksteņu veidošanā un Saules sistēmas un zvaigznāju modeļu izgatavošanā. Mācījāmies noteikt savas nometnes ģeogrāfisko platumu un garumu. Kaut gan daudzi interesenti uz nometni brauc no gada uz gadu un ir jau izveidojušās savas tradīcijas, ērglēnieši gaida aizvien jaunus draugus savā pulkā. Nometne pulcina radošus cilvēkus, kas vēlas uzzināt daudz ko jaunu par zvaigznēm un ne tikai par zvaigznēm.

Andris Rudzinskis,  nometnes “Ērglis nī” dalībnieks