“Mēs neesam tik garīgi brīvi, lai sanāktu un cilvēciski izrunātos”

— Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons

Intervija Latvijas Radio 13.augusta raidījumā “Aktuālā intervija” plkst. 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Digitālā televīzija, Privatizācijas aģentūras valde un Rīgas brīvostas valde, koalīcijas stabilitāte un visam pāri – nākamā gada budžeta pieņemšana…

Tie ir temati, par kuriem notiek diskusijas ne tikai masu medijos, bet arī partijās un visā valtī, sabiedrībā. Un koalīcijas dalībnieka – Latvijas Pirmās partijas — priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons ir viesis “Aktuālajā intervijā”.

Pagājušo piektdien jūs pēc tikšanās ar premjeru teicāt: tuvākajā laikā iespējamas plašākas domstarpības un pat valdības krīze. Ko jūs tieši domājāt ar plašākām domstarpībām?

Ēriks Jēkabsons: — Ar plašākām domstarpībām es domāju jeb jutu un paredzēju to, kas īstenībā jau ir noticis un notiek pašreiz koalīcijā un, es pat teiktu, – valdībā.

Kā laikraksts “Diena” šodien vēstī — galvenais virsraksts “Koalīcijai trūkst Repšes”. Sasummējot visu to, kas notiek, visiem koalīcijas dalībniekiem ir lielas bažas, arī pašai “Jaunā laika” frakcijai, par to, ka valdības kuģim īsti trūkst kapteiņa.

Kapteinis ir, bet varbūt paceļas jautājumi par šī kuģa vadīšanas stilu, par premjera kā valdības galvas stilu un veidu, kura dēļ lielā mērā arī šīs krīzes situācijas, neskaidrības gan budžeta, gan citos jautājumos ir izraisījušās. Un īstenībā es teiktu – tas gan ir morālas jeb ētiskas dabas jautājums, ko es kā mācītājs varētu teikt. Tātad šī attiecību dialoga cilvēciskuma vajadzības elements visās sarunās un visā politiskajā procesā.

— Repšes nepiekāpība un draudi izmest no valdības jūsu partiju, vietā ņemot Jurkāna partiju. Vai jūsu partija to uztver kā draudus?

Ēriks Jēkabsons: — Mēs to neuztvērām kā draudus, mēs ļoti mierīgi un nosvērti uz to raugāmies, bet drīzāk jutām pat šādā domas pieļāvumā zināmu vilšanos mūsu draugos – “Jaunajā laikā”, mūsu bloka partnerī, mūsu atmodas laika — LNNK — ideālos par to, ka pat teorētiski premjers kaut ko tādu varētu pieļaut, lai saglabātu šo varas statusu quo, tādējādi kaut kādā veidā nododot principus. Tas mums izraisīja zināmu vilšanos.

— Kā jūs šobrīd raksturojat koalīcijas stabilitāti — tā ir stabila vai nav?

Ē.Jēkabsons: — Grūti pateikt, tas ir tāds pārejas posms. Es domāju, ka ir diezgan kritisks stāvoklis, ir teorētiski, hipotētiski iespējams, ka šī valdība varētu nostrādāt visus četrus gadus, bet ir diezgan daudz pazīmju, kas liecina par to, ka diemžēl šī koalīcija varētu būt visai nestabila, ja tas tā turpināsies kā līdz šim, ka ministros tiek atmodināti zvēri. Varbūt tieši tāpēc trūkst šī cilvēciskuma un dialoga valdībai ar parlamentu, partijām ar ministriem un tamlīdzīgi.

— Vakar koalīcijas partijas vienojās, ka turpmāk kopējas tikšanās frakciju pārstāvjiem notiks katru otrdienu, un tad jau sanāk tas pats, kas koalīcijas padome, no kuras Repše pašā sākumā kategoriski atteicās.

Ē.Jēkabsons: — Nu diemžēl tā sanāk. Vienalga, kāds tam ir nosaukums – brokastis, koalīcijas padome vai koalīcijas sapulce, galvenais, ka ir vajadzīgs šis dialogs, ir vajadzīgs komandas darbs, kāda līdz šim nav bijis. Un diemžēl gan budžeta, gan visos citos jautājumos, kas tiek apskatīti, mēs tikai dzēšam šos mazos ugunsgrēkus, mēs cīnāmies jau ar sekām. To visu varēja novērst, ja tieši cilvēciski mēs agrāk būtu sēdušies pie viena galda, atklāti runājuši un izrunājušies. Un nedrīkst, kā premjers to dara, visā vainot tikai ministrus, kas ir slinki vai slikti strādā, vai ierēdņus.

— Tad jūs norādāt arī Repšes virzienā, ka arī viņš ir vainīgs?

Ē.Jēkabsons: — Noteikti, viņam kā Ministru prezidentam, kā visu ministru prezidentam un vadītājam, un komandas kapteinim ir jāuzņemas vispirms personīga atbildība par to, kas notiek.

— Vai viņš to dara?

Ē.Jēkabsons: — Diemžēl pagaidām es neredzu tādas pazīmes, diemžēl nē.

— Jūs piektdien izteicāties, ka Ventspils grupējums ar savu draudzīgo politisko spēku – Zaļo un tēvzemiešu — palīdzību vēlētos Pirmo partiju no valdības izstumt. Kādi ir jūsu argumenti, nosaucot šīs partijas par Ventspilij draudzīgiem spēkiem?

Ē.Jēkabsons: — Es domāju, manā rīcībā nav ne pierādījumu, ne slepenu papīru, ne protokolu, bet es domāju, ka tas jau ir vispārzināms pieņēmums un atziņa par to. Bet šeit es negribētu uzsvērt varbūt kā kādu konspirācijas teoriju, mēs zinām, kā notika valdības dibināšana, valdības formēšana, cik tur bija lielas grūtības. Arī šajās te partijās, kurām ir saistība ar Ventspils grupējumu, ir ļoti daudz pozitīvu, saimniecisku cilvēku, kas tiešām gribētu strādāt valsts labā un arī redzēt stabilu koalīciju.

— Vai tā ir taisnība, kā vakar izteicās “Dienai” kāds anonīms koalīcijas pārstāvis, ka vakar par deputātu, premjera un ministru komunikācijas prasmi netika runāts, jo notiekošajam sekoja pārāk daudz žurnālistu.

Ē.Jēkabsons: — Īstenībā es nedomāju, ka tas bija galvenais iemesls, vienkārši man bija tāds iespaids, ka vakar šajā sarunā, kur es arī piedalījos, ka mēs pat neprotam īsti cilvēciski runāt, mēs kaut kādā veidā neesam garīgi brīvi, lai sanāktu un izrunātos. Bet tam ir jānotiek, jo, ja tas nebūs, tad nekas uz priekšu nekustēsies.

— Zaļo, zemnieku un tēvzemiešu atbalstītā doma – no nākamā gada likvidēt īpašo uzdevumu ministra posteni sabiedrības integrācijas lietās. Vai pieļaujat, ka tas tā varētu notikt?

Ē.Jēkabsons: — Es negribētu to pieļaut un tam ticēt, jo šī ministrija, manā uzskatā, ir ļoti vajadzīga. Tas nav tikai latviešu un nelatviešu jautājums, tas ir bezgala daudz plašāks. Integrācija – tas ir visas sabiedrības konsolidācija.

— Tad kāpēc vispār ir sākusies diskusija par šī ministra amata nepieciešamību?

Ē.Jēkabsons: — Es domāju, ka tas varētu būt viens, tā ir tikai hipotēze un pieņēmums, ka aizskāra Latvijas Pirmās partijas ministrijas, ministrus un viņu darbu, lai padarītu nevēlamu Latvijas Pirmo partiju koalīcijā. Vai arī gluži vienkārši kāda neapmierinātība, politiskas spēles ar to.

— Tas ir mākslīgi radīts, jūs pieļaujat, lai pēc tam visi būtu spiesti atteikties no Muižnieka?

Ē.Jēkabsons: — Tieši tā, jo es lasīju gan Inas Druvietes, gan vairāku citu cilvēku vēstules, kas adresētas premjeram, par to, kas notiek integrācijas ministrijā. Tur bija varbūt viens vai divi konstruktīvi jautājumi vai šaubas. Lielākoties tas man atgādināja padomju laika denunciācijas, citāti no avīzēm, no dažādiem rakstiem, interpretācijas – “Maskavas roka” un tamlīdzīgi. Ja kaut kas tāds ir, un viss var būt, tā ir ļoti jutīga sfēra — šī integrācijas lieta, tad par to ir konstruktīvi jārunā, bet ne jau atkal tādā veidā, aiz muguras: pienāk signāli, mostas zvēri, saņemam mājienus, kuluāros runā, lietpratēji iesaka, eksperti saka, anonīmi izsakās… Nu kas tas ir, tā ir valsts vai kas cits? Vai tad tā ir demokrātija un brīvība? Par to ir tāds liels sašutums un neapmierinātība, šis gars. Jo tas uzticības entuziasma gars, kas bija sākumā “Jaunā laika” un Pirmās partijas starpā, šī te tiešām draudzība, šie ideāli, tas diemžēl jau ir zudis.

— Einara Repšes vēlme mainīt pašlaik Ostu likumā noteikto pašvaldības un valsts pārstāvju līdzsvaru Rīgas brīvostas valdē. Jūsu partija iesaka līdzīgus noteikumus arī citās Latvijas ostās. Repše ir pret to. Ko jūs darīsiet?

Ē.Jēkabsons: — Mēs diezgan stingri pastāvam pie tā. Mēs esam par Repšes iniciatīvu – sakārtot Latvijas brīvostu, mums nav nekādas slepenas intereses tur kaut ko saglabāt vai kaut kādā veidā atbalstīt šo statusu, mēs esam par šīm izmaiņām, bet mēs domājam, ka demokrātiskā valstī vispirms tas ir Satversmes konstitucionāls pārkāpums, ka tiek atlaista brīvostas vadība. Un mēs nevaram demokrātiskā valstī likumus piemērot visām pilsētām, visām ostām, visām organizācijām un, piemēram, Ventspili padarīt kā izņēmumu, kā kādu hercogisti jeb karaļvalsti, kur šie likumi, kas attiecas uz citām ostām, netiek piemēroti. Tāpēc mēs domājam, ka tas nav tikai solīti pa solītim, kā premjers izteicās, varbūt tā minimālā programma, kas vispirms ir jārealizē, un tad domāsim par pārējām. Mēs redzam šeit iespēju ar vienu lielu lēcienu un valstisku rīcību, un politisku gribu sakārtot šo ostu sistēmu visur. Tas nav tikai tāds politisks jautājums. Paskatieties, kas notiek Tallinā! Tur tā kā tramvaji kursē kuģi, prāmji, tur nāk simtiem miljonu budžetā iekšā, un šeit ir šie simtiem miljonu, kas būtu vajadzīgi Rīgā, kur Rīgas brīvosta tagad ir tukša.

— Kāpēc tad tas tā notiek?

Ē.Jēkabsons: — Tāpēc, ka tur ir savas intereses, bezatbildība un līdz šim, maigi sakot, izsaimniekošana bijusi.

— Kam ir interese bijusi?

Ē.Jēkabsons: — Nu mēs jau zinām, jūs jau labāk nekā es zināt, kas ir šie vārdi, kas ir strādājuši brīvostā līdz šim, un kāpēc tur nekas nav ticis darīts.

— Tur ir arī daži jūsu partijas bijušie biznesa partneri.

Ē.Jēkabsons: — Tur ir bijušie cilvēki, kas ir atbalstījuši vai balsojuši par Pirmo partiju, bet mūsu intereses tur nekādas nav, ja jūs domājat Viesturu Koziolu, tad vispirmām kārtām arī par tiem pārkāpumiem vai citām lietām viņš tur nav balsojis vai piedalījies, un mums nekādas saistības ar viņu nav.

— Vēl jūsu ministra Jura Lujāna atvaļinājuma laikā Valdis Dombrovskis, kurš pildīja viņa pienākumus, daļēji palīdzēja atņemt LMT akcijas digitālās televīzijas projektam un aktīvi iesaistījies arī Privatizācijas aģentūras valdes darba izvērtēšanā, kam “Jaunais laiks” izteicis neuzticību. Vai jūs atbalstāt šādu aktīvu Dombrovska rīcību, pildot cita ministra amata pienākumus?

Ē.Jēkabsons: — Man ir grūti to komentēt, es šajā jautājumā neesmu iedziļinājies, bet principā es varētu teikt, ka es to atbalstītu.

— Paldies, gaidīsim, kas notiks turpmāk ar valdības koalīciju un vai tā paliks tāda kā līdz šim.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā