Lai saimnieciski esam ar valsts naudu

Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs, —“Latvijas Vēstnesim” vakar, 14. augustā

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Šo jautājumu jums šobrīd droši vien uzdod bieži: kāpēc, veidojot nākamā gada budžetu, visu laiku tiek runāts par taupības režīmu? Vai tas nozīmē, ka iepriekšējie valsts budžeti, jūsuprāt, ir veidoti, valsts naudu netaupot, vai arī valsts ieņēmumi nākamgad kādu iemeslu dēļ būs mazāki nekā tiem vajadzētu būt?

— Sākšu ar to, ka valsts budžeta izdevumu daļa nākamgad pieaugs par 150 miljoniem latu, kas nozīmē visai strauju valsts izdevumu pieaugumu, proti, par 8 procentiem, salīdzinot ar šā gada valsts izdevumiem. Tādēļ runāt par valsts izdevumu samazinājumu, kā tas šobrīd bieži notiek, nav nekāda pamata.

Taupības režīms mūsu izpratnē nozīmē to, ka mēs no ministrijām prasām saimniecisku attieksmi pret valsts naudas tērēšanu un izdevumu samazināšanu attiecībā pret palielināto ministriju bāzes budžetu. Ministrijām ir jāiekļaujas tām ar valdības lēmumu noteiktajās izdevumu robežās.

— Kādēļ tad vairāku ministriju vadītāji ir izteikuši bažas, ka līdzekļu attiecīgajai nozarei būs par maz?

— Tāpēc, ka mēs budžetu veidojam, nevis balstoties uz ministriju iesniegtajiem vēlmju sarakstiem, bet gan ņemot vērā reāli pieejamos valsts finanšu resursus. Mēs esam noteikuši budžeta ieņēmumu prognozi un vienojušies par to, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt divus procentus no iekšzemes kopprodukta. No tā izriet budžeta izdevumu jeb pieejamo finanšu resursu apjoms, kuru nedrīkstam pārsniegt.

Savukārt ministrijas, gatavojot budžeta projektu, iesniedz mums savus vēlmju sarakstus. Taču, kā jau teicu, mēs neveidojam budžetu, balstoties uz vēlmēm, bet gan pieejamiem līdzekļiem. Jāatzīmē, ka šogad šis ministriju “vēlmju saraksts” nākamajam gadam veidoja kopumā 370 miljonus latu. Lai iekļautos noteiktajās robežās, visas šīs vēlmes izpildīt nevarēs.

Cik precīza ir budžeta prognoze

— Valdībā pārstāvēto partiju diskusiju ir raisījusi arī jūsu pieminētā budžeta ieņēmumu prognoze, kuru tagad iecerēts pārvērtēt. Vai, jūsuprāt, Finanšu ministrijai tagad sadarbībā arī ar Ekonomikas ministriju izdosies rast jaunus budžeta ieņēmumu avotus?

— Jau šobrīd nākamā gada budžeta ieņēmumu daļas pieaugums ir plānots par 190 miljoniem latu jeb par vairāk nekā 11 procentiem lielāks nekā šogad. Domāju, ka tas jau ir pietiekami nopietns ieņēmumu pieaugums. Tomēr mēs vēlreiz pārvērtēsim ieņēmumu prognozi, jo iepriekšējā ir veidota pavasarī un pašlaik ir pieejami jauni makroekonomiskie dati un jauna informācija par nodokļu iekasēšanu. Tomēr ieņēmumu prognoze noteikti ir jābalsta uz reāliem faktiem, uz tautsaimniecības attīstības rādītājiem, nevis uz to, cik daudz kādam gribētos vairāk tērēt.

Gribētu piebilst arī par budžeta deficītu, kuru mēs plānojam saglabāt divu procentu robežās. Katram ekonomistam ir skaidrs — ja budžeta deficīts netiks samazināts situācijā, kad valsts ekonomika strauji aug, tad varam iedomāties, kas notiks brīdī, ja ekonomikas attīstība kaut kāda ārēja šoka ietekmē nobremzējas.

— Vai šādai jūsu piesardzībai cēloņi ir meklējami kādos konkrētos ārējos vai iekšējos riska faktoros?

— Arī mēs, protams, nākamajam gadam Latvijā prognozējam pietiekami augstu ekonomiskās izaugsmes tempu — piecu procentu apjomā. Tomēr vienmēr ir jāņem vērā, ka risks pastāv. Pilnībā ignorēt visus makroekonomiskos riskus un paļauties uz to, ka nekas jau nenotiks, — tā nekad nav atbildīga pieeja.

— Atgriežoties pie budžeta ieņēmumu prognozes pārskatīšanas, — cik ilgā laikā to ir iespējams izdarīt?

— Domāju, ka jaunie aprēķini būs zināmi septembra sākumā.

— Vai laikā, kamēr tiek koriģēta ieņēmumu prognoze, budžeta izstrāde turpināsies? Uz kādiem aprēķiniem balstīsies šis darbs?

— Budžeta izstrāde, protams, turpināsies, turklāt balstoties uz līdzšinējiem skaitļiem. Ja analīze liecinās, ka ieņēmumu daļas prognozi ir iespējams palielināt, tie būs papildu līdzekļi, kurus varēsim sadalīt prioritāriem pasākumiem.

— Vai jūs varat vismaz aptuveni prognozēt — cik liela varētu būt jaunā, pārrēķinātā budžeta ieņēmumu prognoze?

— Par to mēs varēsim spriest tikai tad, kad speciālisti būs veikuši aprēķinus. Uzskatu, ka tas ir ekspertu uzdevums un sarunas par papildu līdzekļiem varēs sākties tikai tad, kad būs saņemts konkrēts slēdziens. Diemžēl šobrīd runas par to, kā varētu palielināt budžeta ieņēmumu prognozi, ir kļuvušas par veidu, kā citādā veidā censties piepildīt jau minētos “vēlmju sarakstus” — ja tie neiekļaujas noteiktajā budžeta izdevumu daļā, tad rodas mēģinājumi palielināt valsts budžeta ieņēmumu daļas prognozi, lai attiecīgi palielinātos arī izdevumu daļa.

— Vai iespējamais budžeta ieņēmumu daļas prognozes palielinājums tiks novirzīts, kā jūs teicāt, ministriju “vēlmju sarakstu” piepildīšanai vai sadalīts kādā citā veidā?

— Tas būs jautājums, par ko jālemj valdībai. Tomēr domāju, ka šie līdzekļi tiks virzīti jauniem prioritāriem pasākumiem, kas varētu arī nebūt līdzšinējo valdības prioritāšu skaitā.

Vai uzlabojas nodokļu iekasēšana

— Viens no jūsu nosauktajiem mērķiem, stājoties amatā, bija strauja iekasēto nodokļu apjoma palielināšana. Vai jūs uzskatāt, ka darbs šajā nozarē ir bijis veiksmīgs un vai arī nākamā gada budžetā ir paredzēta aizvien lielāka iekasēto nodokļu summa?

— Pirmos rezultātus nodokļu iekasēšanas uzlabošanā mēs jau redzam. Pirmajos septiņos šā gada mēnešos nodokļu ieņēmumi Latvijā ir pieauguši par 10,7 procentiem, salīdzinot ar tādu pašu pagājušā gada posmu. Tā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 18 procentiem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi — par 14,5 procentiem, sociālās apdrošināšanas iemaksas — par 6,6 procentiem (šis skaitlis atpaliek no citiem tādēļ, ka tika strauji samazināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme — no 35 uz 33 procentiem). Savukārt akcīzes nodokļa nomaksa pieaugusi par 16 procentiem, tai skaitā ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem — pat par 25 procentiem. Es uzskatu, ka tas parāda pirmos pozitīvos panākumus. Arī turpmāk mūsu aizsāktā darba virzieni saglabāsies — cīņa ar “aplokšņu” algām, ar pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu un kontrabandu.

— Vai nodokļu ieņēmumu pieaugums ir saistīts tikai ar jūsu veiktajiem pasākumiem, nevis, piemēram, ar Latvijas ekonomikas straujo izaugsmi?

— Protams, arī ekonomikas izaugsme pozitīvi ietekmē nodokļu ieņēmumus, par to nav šaubu. Tomēr, ja skatāmies kaut vai šo strauji pieaugušo akcīzes nodokļa samaksu par naftas produktiem, — nedomāju, ka Latvijā šogad ir patērēts par 25 procentiem vairāk degvielas nekā pērn. Manuprāt, tas ir rezultāts cīņai ar kontrabandu.

Kā ministrijas plāno izdevumus

— Masu medijos izskanējusi informācija, ka visām ministrijām bija jāiesniedz Finanšu ministrijai plāni, kā tās varēs ietaupīt noteiktu līdzekļu daudzumu no plānotajiem bāzes izdevumiem. Vai tas ir izdarīts?

— Tas, kas faktiski bija mums jāiesniedz, bija ministriju plānoto izdevumu sadalījums pa programmām un apakšprogrammām ar Ministru kabineta lēmumu piešķirto resursu jeb mērķa griestu robežās.

Analizējot šo valdības noteikto kontrolskaitļu apjomus, ir jāuzsver, ka daudzām ministrijām nākamgad paredzēts ievērojams līdzekļu pieaugums, salīdzinot ar šo gadu. Piemēram, Veselības ministrijai — 38 miljoni, Satiksmes ministrijai — 27 miljoni, Vides ministrijai — 12,6 miljoni.

Kontrolskaitļos tomēr nav iekļāvušās atsevišķas ministrijas. Tām mēs pašlaik sūtām vēstules ar aicinājumu veikt līdzekļu sadalījumu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

— Kuras ir tās ministrijas, kas saņems šādu finanšu ministra vēstuli?

— Ir dažas tehniskas problēmas dokumentos, kurus iesniegušas Vides, Izglītības un zinātnes, kā arī Labklājības ministrija, taču Ministru kabineta noteiktajos skaitļos tās ir iekļāvušās. Plānotie izdevumi valdības noteikto apjomu tiešām pārsniedz Satiksmes un Tieslietu ministrijas, kā arī Valsts kontroles iesniegtajos priekšlikumos.

— Vai pati Finanšu ministrija ir iekļāvusies noteiktajos bāzes izdevumos?

— Protams. Kaut arī mums, tāpat kā citiem, bez šaubām, ir atsevišķas problēmas. Tomēr mēs tās risinām, nevis vienkārši skaļi paziņojam, ka nespējam iekļauties atvēlētajā budžetā.

Pensijas pieaugs, pabalsti nesamazināsies

— Ir izskanējušas bažas, ka nākamgad tiks samazināti valsts pabalsti un varbūt pat pensijas. Vai tiešām budžeta veidošanas sakarā tiek plānoti radikāli taupības pasākumi, kas varētu skart plašu sabiedrību?

— Ir dzirdēts gan par pabalstu, gan pensiju samazināšanu. Tās ir absolūti bezatbildīgas spekulācijas.

Pensijas mēs indeksēsim vēl lielākā apjomā nekā iepriekšējos gados — gan šogad, gan nākamgad pensiju indeksācijas apjoms vidēji pārsniegs divus latus, kas ir krietni straujāk nekā pērn, kad indeksācija bija 1 — 1,3 latu robežās, nemaz nerunājot par situāciju pirms vairākiem gadiem, kad indeksācija bija tikai dažu desmitu santīmu robežās.

Jau no šā gada 1. janvāra palielināti vairāki pabalsti, piemēram, bērnu pabalsti. Tagad, izdarot šā gada budžeta grozījumus, ir palielināti pabalsti bērniem invalīdiem. Visus valsts pabalstus, ieskaitot tos, kam ir palielināts apjoms, mēs turpināsim maksāt arī nākamgad. Nebūs nekādas pabalstu samazināšanas, arī pacientu nodeva ārstniecības iestādēs saglabāsies 50 santīmu līmenī.

Vai kāds zaudēs, likvidējot speciālos budžetus

— Jau ilgāku laiku tika diskutēts, tomēr tieši šī valdība izlēma atteikties no speciālo budžetu veidošanas. Vai tās nozares, piemēram, kultūras projekti un ceļu būve, arī turpmāk saņems finansējumu vismaz līdzšinējā apjomā vai tomēr kopējā valsts budžetā ieplūdinātā nauda tiks izmantota aktuālo vajadzību finansēšanai?

— Protams, lēmums iekļaut speciālos budžetus kopējā valsts budžetā izsauca diskusijas. Tomēr ir jāsaprot, ka tā nav pareiza budžeta veidošanas prakse, kad visi ieņēmumi jau iepriekš tiek iezīmēti kaut kādiem noteiktiem izdevumiem un budžets sastāv no norādēm, ka, piemēram, trīs procentus no šiem ieņēmumiem mēs izmantojam, lai finansētu četrus procentus no tiem izdevumiem. Tā ir absolūti nepareiza budžeta veidošanas prakse, uz ko mums vairākkārt jau ir norādījuši gan starptautiskie eksperti, gan Valsts kontrole.

Tomēr, atsakoties no specbudžetiem un iekļaujot tādējādi līdz šim finansētās programmas valsts budžetā, mēs garantēsim tām līdzekļus vismaz līdzšinējā apjomā. Piemēram, Kultūrkapitāla fonda likumā tiks ierakstīts, ka tā finansējums katru gadu nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gada līmeni. Tas pats attieksies arī uz Valsts autoceļu fondu un Vides aizsardzības fondu.

Cik liels būs uzņēmumu ienākuma nodoklis

— Valdību veidojošie spēki ir dažādās domās par to, vai ar nākamo gadu samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli līdz iepriekš paredzētajiem 15 procentiem vai arī šo likmi diferencēt, uz lielajiem uzņēmumiem šābrīža 19 procentu vietā attiecinot 18 procentu likmi un tikai vidējiem un mazajiem uzņēmumiem nosakot 15 procentu ienākuma nodokļa likmi. Kāds ir jūsu viedoklis?

— Noteikt dažādas uzņēmumu ienākuma nodokļu likmes ir satiksmes ministra Roberta Zīles priekšlikums. Mēs viņam norādījām, ka šī iniciatīva būtu jāsaskaņo ar koalīcijas partneri, kas tam nepiekrīt, proti, ar Latvijas Pirmo partiju. Ja Zīles kungs panāks atbalstu savai iniciatīvai, tad mēs varēsim to realizēt.

Kas traucē Nacionālās bibliotēkas celtniecību

— Jūs esat Nacionālās bibliotēkas projekta uzraudzības padomes priekšsēdētājs. Kādā valdības sēdē ir raisījušās diskusijas par šī projekta realizāciju. Vai tam ir vēl kādi šķēršļi papildus nepieciešamībai atpirkt zemi objekta celtniecības vietā?

— Kā norāda padomes nosaukums, mūsu uzdevums ir uzraudzīt bibliotēkas projekta realizācijas likumību, piemēram, lai valsts iepirkums noritētu atbilstoši noteiktajām iepirkuma procedūrām, lai budžeta līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgi. Projekta realizētājs savukārt ir Kultūras ministrija. Līdz ar to jautājums par šo projektu faktiski nav mūsu padomes, bet Kultūras ministrijas ziņā. Tomēr, cik es saprotu, arī Rībenas kundze nevienu mirkli nav šaubījusies par Nacionālās bibliotēkas celtniecības nepieciešamību.

Šobrīd situāciju sarežģī zemes jautājums, tāpēc uz nākamo uzraudzības padomes sēdi esam aicinājuši Rīgas domes pārstāvjus, kuri diemžēl vienu reizi jau uz mūsu ielūgumu neatsaucās. No viņiem mēs gribam gūt skaidrojumu, kāpēc laikā, kad jau bija pieņemts lēmums par Nacionālās bibliotēkas būvniecību, Rīgas dome tomēr pieļāva, ka šajā teritorijā privatizācijai tiek nodota gan zeme, gan ēkas, kuras tagad valstij no īpašniekiem ir jāatpērk. Īpaši aktīvi tas ir noticis 1997.–2001. gadā. Rodas jautājums — kuras amatpersonas, ignorējot valdības lēmumus, ir pieņēmušas šādus lēmumus, kāpēc un kas ir privatizētāji.

Protams, situācija ar zemi, kas tagad ir jāatpērk, sadārdzinās projektu un aizkavēs pašu būvniecību. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, kompensācijās zemes īpašniekiem un iespējamiem tiesvedības procesiem valstij varētu būt jāizdod vismaz trīs miljoni latu. Tikai pēc tam, kad zemes jautājums būs atrisināts, var domāt par celtniecības sākumu.

Šai sakarā rodas jautājums arī par iepriekšējo valdību vārdiem un darbiem. Jau ļoti ilgu laiku ir runāts par bibliotēkas celtniecību, bet neviena valdība neko konkrētu nav darījusi, lai risinātu zemes jautājumu.

— Ja tomēr tiks atrisināts zemes jautājums, vai valstij, jūsuprāt, pietiks līdzekļu, lai uzbūvētu bibliotēku līdz likumā noteiktajam 2008. gadam?

— Tā ir politiska izšķiršanās. Tā ir pieņemta, un tādēļ mums būs jāmeklē nepieciešamie līdzekļi, kurus mēs arī, protams, atradīsim.

Kad valsts atlīdzinās nodarīto kaitējumu

— Šonedēļ Ministru kabineta Komitejas sēdē uz nenoteiktu laiku tika atlikta likumprojekta “Par valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzību” izskatīšana. Šis projekts nosaka jaunu, konkrētu kārtību, kādā personas varēs saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kurus kļūdoties vai ļaunprātīgi nodarījis, piemēram, kāds ierēdnis. Vai šā likumprojekta atlikšana arī ir saistīta ar valsts līdzekļu taupīšanu?

— Nē, šeit ir domstarpības par konceptuāliem jautājumiem. Finanšu ministrija uzskata, ka ir jānosaka viena konkrēta iestāde, proti, Tieslietu ministrija, kurai visos gadījumos būtu jānovērtē valsts pārvaldes iestāžu nodarītie kaitējumi un jānosaka atlīdzības izmaksas kārtība. Projekts paredzēja citu kārtību: katra iestāde pati nosaka, vai tā ir nodarījusi zaudējumus, kā arī pašas nodarītā kaitējuma apmērus un izmaksā to personai.

Šādu kārtību atbalsta Tieslietu ministrija, bet mēs tam nevaram piekrist. Pirmkārt, tāpēc, ka tas, iespējams, radīs ļoti nevienlīdzīgu kompensāciju izmaksu, nevienādu praksi. Otrkārt, tas, mūsuprāt, radīs lielu korupcijas risku, kad par “nelielu, bet taisnīgu samaksu” varēs saņemt ievērojamu kompensāciju no iestādes par tās it kā nodarīto zaudējumu. Mēs uzskatām, ka šim jautājumam jātiek risinātam centralizēti un tas ir jādara tieši Tieslietu ministrijai. Nespējot vienoties Komitejas sēdes laikā, mēs atlikām jautājumu un ceram ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem tikties atsevišķi.

Kad budžets nonāks parlamentā

— Ņemot vērā gaidāmo budžeta ieņēmumu prognozes pārskatīšanu un plašās debates, — vai jūs tomēr plānojat budžeta projektu iesniegt Saeimas izskatīšanai līdz likumā noteiktajam termiņam — 1. oktobrim?

— Jā, mēs tā domājam. Virkne ministriju savu izdevumu sadalījumu pa programmām un apakšprogrammām jau mums ir iesniegušas. No vairākām citām mēs gaidām precizējumus.

— Kādu jūs prognozējat šā budžeta ceļu Saeimā?

— Jau šobrīd, budžeta tapšanas laikā, mēs ļoti daudz diskutējam ar koalīcijas partneriem, turklāt ne tikai valdības robežās — tajā ir iesaistījušies arī Saeimas deputāti. Līdz ar to budžets jau pirms iesniegšanas parlamentā, manuprāt, būs pietiekami plaši apspriests, tā ka, manuprāt, var prognozēt tā visai raitu izskatīšanu Saeimā.

Dina Gailīte, “LV” nozares redaktore