Otrdien, 12. augustā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumos Nr.41 “Zāļu reklamēšanas kārtība””.

Noteikumu mērķis ir novērst iespēju skaidrot atsevišķas noteikumu normas neatbilstoši to būtībai. Šajā nolūkā tiek precizēts jēdziens “zāļu reklāma”, nosakot, ka tā ir jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt zāļu izrakstīšanu, piegādi, pārdošanu vai lietošanu.

Tiek paredzēts, ka, reklamējot internetā zāles, kuru reklamēšana sabiedrībai saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu ir aizliegta, reklāmas devējs un reklāmas izplatītājs nodrošina, lai informācija būtu pieejama tikai speciālistiem.

Noteiktas speciālistu tiesības un pienākumi saskarsmē ar reklāmas izplatītāju.

Akceptēts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts zāļu aģentūra” padomi”.

Saskaņā ar Farmācijas likumu Ministru kabinets iecēlis bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts zāļu aģentūras” padomi. Par padomes priekšsēdētāju iecelta Ilze Aizsilniece, veselības ministres padomniece, par padomes locekļiem ieceltas: Marina Čerņakova, Kurzemes slimokases Liepājas nodaļas vadītāja; Ieviņa Alka, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle.

Akceptēti “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu, par informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā”.

Noteikumi sagatavoti, lai veicinātu informācijas apmaiņu un sadarbību starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā.

Noteikumos minētajā līgumā ir noteiktas prasības operatīvai izziņošanai un informācijas apmaiņai, kas saistīta ar kodoliekārtām un kodoldarbībām attiecīgās valsts teritorijā, kā arī ir noteiktas Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas kompetentās institūcijas un kontaktpunkti informācijas apmaiņai un sadarbībai kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā.

Līguma projekts saistīts ar ES Padomes direktīvu 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darbinieku un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām, kurā starp citām prasībām ir noteikts, ka katra valsts cenšas sadarboties ar citām valstīm attiecībā uz iespējamām radiācijas avārijām.

Līguma projekts nodrošina arī ES Padomes lēmuma par Kopienas noteikumiem par operatīvu informācijas apmaiņu radiācijas avāriju gadījumos (87/600/Euratom) un ES Padomes direktīvas 89/618/Euratom par plašas sabiedrības informēšanu par veselības aizsardzības un citiem radiācijas avārijas gadījumā veicamajiem pasākumiem ieviešanu, kurā ir paredzēta Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu informēšana par radiācijas avārijām.

Vides ministrs pilnvarots parakstīt minēto līgumu.

Akceptēti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 469 pilsonības pretendenti, t.sk. 42 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””.

Likumprojekts paredz svītrot normu, kas nosaka pienākumu tieslietu ministram pieņemt lēmumu par šīs organizācijas (partijas) reģistrācijas anulēšanu, ja politiskās organizācijas (partijas) biedru skaits kļuvis mazāks par likumā noteikto minimālo biedru skaitu. Līdz ar to arī nepietiekama biedru skaita gadījumā lēmums par politiskās organizācijas darbības izbeigšanu tiks pieņemts tiesā vispārīgā kārtībā kā par visām sabiedriskajām organizācijām, kas pieļauj iespēju ierosināt likvidācijas procesu un apzināt iespējamos kreditorus politiskās organizācijas likvidācijas gadījumā.

Likumprojektā precizēta norma, ka Latvijā var ne vien nodibināt, bet arī darboties tikai tādas politiskās organizācijas (partijas), kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Politiskās organizācijās (partijās), kurās ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem ir jābūt Latvijas pilsoņiem (piemēram, ja partijā ir 500 biedri, tad vismaz 250 ir jābūt Latvijas pilsoņiem).

Likumprojekts paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam tiesības ierosināt tiesā jautājumu par politiskas organizācijas (partijas) darbības apturēšanu vai izbeigšanu, ja politiskā organizācija (partija) neievēro politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normas.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”””.

Likumprojekts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2003.gada 31.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu par politiskajām organizācijām (partijām). Līdz šāda likuma spēkā stāšanās dienai politiskās organizācijas (partijas) un līdz biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās dienai sabiedriskās organizācijas un to apvienības reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Akceptēti likumprojekti “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” un “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””.

Likumprojekts “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” paredz noteikt, ka Uzņēmumu reģistrs ne vēlāk kā piecdesmitajā dienā pirms vēlēšanu dienas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” visu reģistrēto politisko organizāciju (partiju) un to apvienību sarakstu.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” paredz svītrot Tieslietu ministriju kā institūciju, kas veic politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību reģistrēšanu. Politisko organizāciju (partiju) reģistrēšanas funkcija tiks nodota Uzņēmumu reģistram saskaņā ar 1999.gada 25.novembrī Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” pārejas noteikumiem.

Akceptēti noteikumi “Publisko atrakciju iekārtu drošības prasības un tehniskās uzraudzības kārtība”, kuri nosaka publisko atrakciju iekārtu tehniskās uzraudzības kārtību, kā arī drošības prasības, kas jāievēro publisko atrakciju iekārtu valdītājiem, personālam un juridiskajām personām, lai, uzstādot, lietojot un remontējot attiecīgās iekārtas vai veicot to tehniskās pārbaudes, neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

Akceptēti noteikumi “Mājokļu attīstības konsultatīvās padomes nolikums”.

Mājokļu attīstības konsultatīvā padome ir koordinējoša un konsultatīva starpnozaru institūcija, kuras mērķis ir apvienot ar mājokļu attīstību saistītās juridiskās personas, lai apzinātu un efektīvi risinātu problēmas mājokļu attīstības jomā, kā arī veicinātu sadarbību ilglaicīgas mājokļu politikas un tās instrumentu veidošanā un īstenošanā.

Padomei ir noteikti šādi uzdevumi: analizēt mājokļu stāvokli valstī; izstrādāt ieteikumus par mājokļu attīstības prioritātēm valstī; sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem attiecībā uz mājokļu jomu, kā arī sniegt atzinumus par attiecīgo normatīvo aktu projektiem, analizēt mājokļu mērķprogrammas un vadlīnijas un paust viedokli par tām.

Noteikts, ka padomes sastāvā ir ne vairāk kā divi pārstāvji no katras ar mājokļu attīstību saistītās valsts un pašvaldību iestādes, komercsabiedrības un nevalstiskās organizācijas. Padomes personālsastāvu un padomes priekšsēdētāju apstiprina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”.

Lai sakārtotu Obligātā militārā dienesta likuma prasības ar Saeimas vēlēšanu likumu, kā arī Pilsētas domes, novadu domes un pagastu domes vēlēšanu likumu, tiek izstrādāts šis likumprojekts, kas paredz, ka obligātajā militārajā dienestā neiesauc personas, kuras ir ievēlētas par Saeimas, pilsētas, novada domes vai pagasta padomes deputātu. Papildus likuma normas tiek saskaņotas ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments