Ministru kabineta noteikumi nr. 370

Rīgā 1995. gada 28. novembrī (prot. nr. 63, 4. §)

Augstskolu akreditācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 9.pantu
un Pārejas noteikumu 9.punktu

I. Noteikumos lietotie termini

Studiju programma — programma, kas ietver visas viena akadēmiskā grāda, zinātniskā grāda vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības.

Studiju programmas akreditācija — studiju programmas kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā studiju programmai piešķir valsts atzītas studiju programmas statusu.

II. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta valsts vai juridiskas personas dibinātas augstskolas (tālāk tekstā — “pieteicējs”) akreditācija un tiek izsniegts noteikta parauga akreditācijas dokuments (tālāk tekstā — “akreditācijas lapa”) valsts atzītas augstskolas darbībai.

2. Augstskolas akreditācija ietver studiju programmu, kā arī akadēmiskā personāla un mācību bāzes novērtējumu.

3. Ja saņemts pozitīvs novērtējums un izpildītas Augstskolu likuma (Latvijas Vēstnesis, 1995, 179.nr.) 7., 9. un 17.pantā vai citos spēkā esošajos likumos noteiktās prasības, pieteicējam ir tiesības izsniegt valsts atzītus dokumentus par augstākās izglītības iegūšanu.

4. Pirms akreditācijas augstskolai, kuras dibinātājs ir juridiska persona, jāsaņem izglītības un zinātnes ministra apstiprināta licence. Divu gadu laikā no minētās licences saņemšanas dienas augstskola jāizvirza akreditācijai.

5. Valsts augstskolu un to studiju programmu akreditācijas secību nosaka izglītības un zinātnes ministrs Augstākās izglītības padomes ierosinājuma.

6. Lēmumu par augstskolas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome un apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

7. Augstskolas akreditācijai nepieciešamo studiju programmu un augstskolas novērtēšanu saskaņā ar Augstskolu likumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija, nodrošinot augstskolas ārējo ekspertīzi, organizējot augstskolas pašnovērtēšanu un apkopojot augstskolas akreditācijai nepieciešamo informāciju.

III. Augstskolas pieteikums

8. Pieteicējam Izglītības un zinātnes ministrijas kancelejā jāiesniedz noteikta parauga pieteikums akreditācijas lapas saņemšanai (tālāk tekstā — “pieteikums”) un šo noteikumu 11.punktā minētie dokumenti.

9. Pieteikums un citi nepieciešamie dokumenti iesniedzami valsts valodā, pievienojot tulkojumu angļu valodā vai citā ārējās ekspertīzes organizēšanai pieņemamā valodā, ja saņemta attiecīga Izglītības un zinātnes ministrijas atļauja.

10. Pieteikumā jānorāda:

10.1. pieteicēja nosaukums;

10.2. galvenais nodarbošanās veids, kas fiksēts pieteicēja satversmē, statūtos un reģistrācijas apliecībā;

10.3. darbības veids (norāda, ja pieteicēja galvenais nodarbošanās veids nav augstskolas darbība);

10.4. pieteicēja satversmes pieņemšanas datums;

10.5. pieteicēja juridiskā adrese (norāda pasta adresi, tālruņa numuru un konta numuru bankā);

10.6. tās personas vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kurai piešķirtas paraksta tiesības.

11. Pieteikumam jāpievieno šādi dokumenti:

11.1. dibināšanas dokumentu noraksti — juridiskās personas statūti, Uzņēmumu reģistra izsniegta reģistrācijas apliecība, Ministru kabineta tiesību akta par valsts augstskolas dibināšanu noraksts;

11.2. pieteicēja satversmes noraksts;

11.3. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par pieteicēja stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un pilnīgu norēķināšanos ar valsts budžetu;

11.4. attiecīgajai fiziskajai personai izsniegts pilnvarojums veikt darbības, kas saistītas ar akreditācijas lapas saņemšanu;

11.5. juridiskās personas dibinātai augstskolai — pašvaldības izziņa par attiecīgās mācību iestādes darbības iespējamību tās administratīvajā teritorijā;

11.6. licence, kas atļauj augstskolai sākt īstenot studiju programmas, kuru īstenošanai tā pieprasa akreditācijas lapu, un augstskolas personāla koleģiālās vadības un lēmējinstitūcijas lēmums par studiju programmas īstenošanas uzsākšanu;

11.7. pierādījumi tam, ka pieteicējs konkrētas studiju programmas likvidācijas gadījumā spēs finansiāli nodrošināt iespējas attiecīgās studiju programmas studentiem turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai citā augstskolā;

11.8. dokumenti, kuros atspoguļots pieteicēja mācību bāzes stāvoklis, akadēmiskā personāla sastāvs un konkrētās studiju programmas;

11.9. dokumenti, kuros norādīti augstskolas mērķi un uzdevumi, kas saistīti ar augstākās profesionālās izglītības vai akadēmiskās izglītības nodrošināšanu:

11.9.1. augstskolas pašnovērtējums, kurā skaidri formulēti augstskolas mērķi un uzdevumi;

11.9.2. augstskolas mērķu sasniegšanas veidi;

11.10. augstskolas darbības plāns, kurā ietilpst:

11.10.1. ilgtermiņa attīstības plāns, kas ietver ziņas par plānotajām augstskolas struktūras izmaiņām, attīstības iespējām, finansēšanas apjomu, pamatojumu un avotiem, kā arī augstskolas darbības iekšējo un ārējo faktoru ietekmes analīzi (augstskolai jāparedz labi organizētas plānošanas un pašnovērtēšanas sistēmas izveidošana);

11.10.2. plānotās darbības novērtējums (izvērstāk — par tuvākajiem darbības gadiem);

11.10.3. studiju programmu akreditācijas plāns;

11.10.4. augstskolas attīstības iespēju pētījumi un pamatojums;

11.10.5. augstskolas materiāltehniskās bāzes un informatīvās bāzes attīstības plāns;

11.10.6. augstskolas absolventu perspektīvas darba tirgū;

11.11. dokumenti, kas apliecina, ka augstskolas akadēmiskās dzīves vadībā tiek ievērotas Augstskolu likumā un citos likumos noteiktās prasības:

11.11.1. dokumenti par vadības struktūru, dokumenti par studiju kvalitātes iekšējo kontroli, studentu imatrikulācijas kritēriji u.c.;

11.11.2. iekšējās kārtības noteikumi;

11.12. ziņas par augstskolas augstāko profesionālo vai akadēmisko studiju programmām saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu;

11.13. dokumenti, kas apliecina, ka augstskolas akadēmiskais personāls ir kvalificēts un atbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām:

11.13.1. akadēmiskā personāla saraksts, zinātniskie grādi un akadēmiskie nosaukumi;

11.13.2. dokumenti, kas apliecina, ka plānotajās studiju programmās vismaz 30 procentus darba (universitātēs — 50 procentus darba) veic akadēmiskais personāls, kuram ir doktora vai habilitētā doktora zinātniskais grāds attiecīgajā zinātņu nozarē;

11.13.3. dokumenti, kas apliecina, ka ir viss nepieciešamais akadēmiskais personāls, lai nodrošinātu visus katras plānotās studiju programmas lekciju kursus, seminārus, praktiskās nodarbības un citu pedagoģisko un zinātnisko darbību;

11.13.4. dokumenti, kas apliecina, ka vismaz 50 procentus darba veic augstskolā pamatdarbā strādājošais akadēmiskais personāls;

11.13.5. pieteicēja saistības nodrošināt akadēmiskajam personālam attīstības iespējas un darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām darba samaksas likmēm;

11.13.6. akadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas (arī svarīgāko pēdējā laika zinātnisko publikāciju saraksts);

11.13.7. darba samaksas noteikumi;

11.13.8. katra gada darbības pārskati ar norādi par to, kurā studiju programmā un kādu mācību un zinātnisko darbu veic katrs akadēmiskā personāla pārstāvis;

11.13.9. dokumenti par akadēmiskā personāla darba kvalitātes iekšējo kontroles sistēmu;

11.14. ziņas, kas raksturo augstskolas mācību un informatīvo bāzi:

11.14.1. ziņas par augstākās izglītības realizācijas prasībām atbilstīgu mācību un zinātnisko literatūru, laboratorijām, auditorijām ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī materiāltehnisko nodrošinājumu;

11.14.2. ziņas par nodrošināšanas iespējām ar kvalificētu apkalpojošo personālu;

11.14.3. ziņas par informācijas sistēmām un informācijas apmaiņas iespējamību valsts un starptautiskajos informācijas tīklos;

11.15. ziņas par studiju, atpūtas un sadzīves apstākļiem, kas nodrošina visiem studiju pretendentiem vienādu imatrikulācijas sistēmu, par mācību maksas sistēmu un informācija par augstskolas sniegto finansiālo palīdzību:

11.15.1. studentu un augstskolas attiecības regulējošie dokumenti;

11.15.2. studentu organizāciju statusu noteicošie dokumenti;

11.15.3. augstskolas administrācijas dotais studiju un studentu sociālā nodrošinājuma novērtējums;

11.15.4. ārvalstnieku studiju iespējas un nosacījumi;

11.16. ziņas par augstskolas materiālo bāzi:

11.16.1. dokumentācija par materiālo bāzi (par auditorijām, laboratorijām, atpūtas telpām, sporta telpām, kopmītnēm, ēdnīcām), kas nepieciešama augstskolas uzdevumu īstenošanai;

11.16.2. ar uzņēmumiem un iestādēm noslēgto līgumu par studijām nepieciešamo praksi noraksti;

11.16.3. ziņas par augstskolas personāla zinātniskā darba un mācību darba drošībai nepieciešamajām iekārtām;

11.16.4. ziņas par tādu mācību laboratoriju esamību augstskolā, kuras studentiem dod iespējas apgūt mūsdienu darba tehnoloģijas;

11.17. ziņas par augstskolas finansēm:

11.17.1. augstskolas uzdevumu izpildīšanai un ilgtermiņa attīstības plānu īstenošanai nepieciešamo finansiālo līdzekļu esamības apliecinājumi;

11.17.2. valsts pamatbudžeta līdzekļu izdevumu tāme, speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu tāme, juridisko personu dibināto augstskolu ieņēmumu un izdevumu tāme, finansēšanas programmas un gada pārskati.

IV. Studiju programmu akreditācijas komisija

12. Studiju programmas novērtē izglītības un zinātnes ministra izveidota studiju programmu akreditācijas komisija (tālāk tekstā — “Akreditācijas komisija”), kuras sastāvā vienādās attiecībās tiek iekļauti:

12.1. Latvijas augstskolu, zinātnisko iestāžu un Izglītības un zinātnes ministrijas deleģētie pārstāvji;

12.2. Latvijas Zinātņu akadēmijas, Radošo savienību padomes, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Tirdzniecības un rūpniecības kameras un citu sabiedrisko organizāciju, kā arī profesionālo apvienību un augstskolas profilam atbilstīgo nozari pārstāvošo ministriju deleģētie pārstāvji.

13. Ministriju deleģētie pārstāvji Akreditācijas komisijā tiek norīkoti ar attiecīgā ministra rīkojumu, bet augstskolu, zinātnisko iestāžu, sabiedrisko organizāciju un profesionālo apvienību deleģētie pārstāvji — ar attiecīgo organizāciju vēlēto institūciju lēmumu.

14. Akreditācijas komisija:

14.1. izskata pieteicēja iesniegto pieteikumu;

14.2. pārbauda pieteicēja iesniegto dokumentu atbilstību likumiem un citiem tiesību aktiem;

14.3. novērtē studiju programmu kvalitāti un, ja nepieciešams, organizē tās novērtēšanu ar citu institūciju palīdzību;

14.4. izskata jautājumu par studiju programmas akreditāciju vai studiju programmas akreditācijas anulēšanu;

14.5. reģistrē akreditācijas lapas pielikumu;

14.6. izvērtē akreditējamās augstskolas darbību;

14.7. sniedz izziņas par augstskolām, kuras saņēmušas akreditācijas lapas.

15. Akreditācijas komisija sēdes organizē ne retāk kā reizi divos mēnešos.

16. Akreditācijas komisija novērtē studiju programmas, ievērojot Augstskolu likumā un šajos noteikumos minētās prasības, un iesniedz izglītības un zinātnes ministram lēmumu par studiju programmas akreditāciju vai motivētu atteikumu akreditēt studiju programmu.

V. Prasības studiju programmu novērtēšanai

17. Studiju programmas novērtēšanai nepieciešamas ziņas par programmas saturu un tā novērtējumu no starptautiskās atzīšanas viedokļa (atbilstība Eiropas savienības standartiem, kuri eksistē attiecīgajā studiju virzienā, un ziņas par to, vai diploms par augstākās izglītības iegūšanu attiecīgajā studiju virzienā var pretendēt uz starptautisku atzīšanu), kā arī salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām valsts augstskolās Latvijā.

18. Studiju programmām, to ietvaros notiekošajiem pārbaudījumiem un augstskolas izsniegtajiem dokumentiem par akadēmiskā un zinātniskā grāda un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu jāatbilst Eiropas savienības normatīvo dokumentu prasībām.

19. Novērtēšanai jāiesniedz (pievienojot salīdzinājumu ar vismaz divām valsts atzītām Eiropas savienības valstu augstskolām, kuras izraudzījusies akreditējamā augstskola):

19.1. studiju programmas un tajā ietilpstošo lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru u.tml. apraksts;

19.2. reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām;

19.3. ziņas par studiju ilgumu un mācību priekšmetu apjomu;

19.4. vispārīgās akadēmiskās izglītības pamatpriekšmetu, profesionālās kvalifikācijas apgūšanas pamatpriekšmetu un izvēles priekšmetu apjomu procentuālā attiecība;

19.5. diplomprojektu, kvalifikācijas darbu, maģistra darbu un doktora disertāciju izstrādāšanas ilguma salīdzinājums;

19.6. studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa. Novērtējuma kritēriji:

19.6.1. vai speciālistus, kas apgūst attiecīgo studiju programmu, ir lietderīgi sagatavot Latvijā;

19.6.2. studiju programmas ietvaros viena gada laikā sagatavojamo speciālistu skaits un tā novērtējums no Latvijas tautsaimniecības interešu viedokļa;

19.7. studiju programmas attīstības plāns, kurā jāietver:

19.7.1. ilgtermiņa attīstības plāns, kas ietver ziņas par plānotajām izmaiņām, to novērtējumu, attīstības iespējām, finansēšanas pamatojumu un avotiem;

19.7.2. studiju programmas akreditācijas plāns, kas ietver pieteicēja saistības regulāri — ne retāk kā reizi sešos gados un ne vēlāk kā divus gadus pēc studiju programmas ieviešanas — veikt studiju programmas akreditācijai nepieciešamo pašnovērtējumu;

19.7.3. studiju programmas īstenošanas materiāltehniskās bāzes un informatīvās bāzes attīstības plāns;

19.7.4. studiju programmas absolventu konkurētspējas novērtējums Latvijas darba tirgū;

19.8. ziņas par studiju programmas materiālo nodrošinājumu, tās finansēšanas avotiem, mācību maksu, dažādu aizdevumu, pabalstu un stipendiju saņemšanas iespējām;

19.9. ziņas par studiju programmas metodisko un materiāltehnisko nodrošinājumu;

19.10. dokumenti par studiju programmas vadību, kuri nodrošina efektīvu tās darbību, apliecina, ka studiju programmas īstenošanas vadībā tiek ievēroti demokrātijas principi, un skaidri nosaka administrācijas pārstāvju, akadēmiskā personāla un studentu savstarpējās attiecības;

19.11. ziņas par akadēmiskā personāla kvalifikāciju un profesionalitāti:

19.11.1. akadēmiskā personāla saraksts, to zinātniskās biogrāfijas (curriculum vitae);

19.11.2. dokumenti, kas apliecina, ka studiju programmā ietilpstošos lekciju kursus lasa zinātņu doktori vai habilitētie doktori (izņēmuma gadījumos maģistri vai personas ar tiem pielīdzinātu akadēmisko grādu). Ja studiju programmas īstenošanā piedalās ārvalstu akadēmiskais personāls (izņemot gadījumu, kad ārvalstu akadēmiskais personāls nolasa līdz trim atsevišķām vieslekcijām), tiek pārbaudīts, vai tā akadēmiskā kvalifikācija ir atzīta kādā no Eiropas vai pasaules attīstītajām valstīm;

19.12. dokumenti, kas atspoguļo ar studiju programmu saistīto zinātnisko pētījumu (notiekošo un plānoto) līmeni. Vispirms tiek izskatīti tie zinātniskie pētījumi, kurus veic mācību iestādē pamatdarbā strādājošie. Zinātnisko pētījumu līmeņa kritēriji:

19.12.1. to rezultātu publikācija starptautiski citējamos Latvijas vai ārvalstu izdevumos;

19.12.2. doktora vai maģistra darbu izstrāde;

19.12.3. praktiskiem pētījumiem — izstrādņu patentēšana vai ieviešana ražošanā, izmantošana uzņēmējdarbībā;

19.12.4. Latvijas Zinātnes padomes finansēto pētījumu veikšana;

19.12.5. zinātnisko pētījumu rezultātā publicēto monogrāfiju saraksts;

19.12.6. Latvijas Zinātnes padomes organizētās starptautiskās ekspertīzes rezultāti;

19.12.7. piedalīšanās starptautiskos pētniecības projektos;

19.13. ziņas par augstskolas struktūrvienību sadarbību studiju programmas atsevišķu bloku realizācijā (t.i., vai dažādie atsevišķie kursi nedublējas, kā tie nodrošina pamatu tālāku kursu apguvei utt.);

19.14. ziņas par zināšanu novērtēšanas sistēmu eksāmenos un citās pārbaudēs;

19.15. ziņas par studentu prakses, laboratorijas darbu, kvalifikācijas darbu, diplomdarbu u.c. izstrādes organizāciju;

19.16. ziņas par izvēles iespēju nodrošinājumu katram studentam iegūt akadēmisko izglītību katrā no šādiem blokiem (to kopējais apjoms nedrīkst būt mazāks par 20 procentiem no kopējā studiju programmas apjoma):

19.16.1. humanitārā izglītība;

19.16.2. sociālās zinātnes;

19.16.3. dabas un tehniskās zinātnes;

19.17. ziņas par iespējām studentiem:

19.17.1. papildināt savas zināšanas un prasmi latviešu valodā un vismaz divās svešvalodās;

19.17.2. nodarboties ar fizisko kultūru, sportu un veselības nostiprināšanu;

19.17.3. apgūt iemaņas darbā ar datoru.

VI. Akreditācijas norise

20. Augstskolas vai studiju programmas akreditācija tiek veikta ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma saņemšanas.

21. Izglītības un zinātnes ministrs vai tā pilnvarota amatpersona sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas var dot motivētu rīkojumu pagarināt akreditācijas pieprasījuma izskatīšanas termiņu, bet ne vairāk kā par sešiem mēnešiem.

22. Ja pēc pieteikuma izskatīšanas termiņa beigām lēmums par akreditācijas lapas izsniegšanu vai studiju programmas akreditāciju vai attiecīgs motivēts atteikums nav pieņemts, augstskolai ir tiesības turpināt pieteikto studiju programmu īstenošanu.

23. Ja tiek konstatēts, ka iesniegtajos dokumentos nav pietiekamu ziņu jautājuma objektīvai izlemšanai vai pilnībā nav nokārtotas saistības ar valsts budžetu, Akreditācijas komisija trīs dienu laikā pēc komisijas sēdes nosūta pieteicējam attiecīgu paziņojumu, kurā pieprasa nepieciešamās ziņas.

24. Ja 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 23.punktā minētā paziņojuma saņemšanas pieteicējs nav sniedzis vajadzīgās ziņas, pieteikums netiek izskatīts un to nosūta atpakaļ pieteicējam.

25. Laikposms no šo noteikumu 23.punktā minētā paziņojuma izsūtīšanas dienas līdz papildu informācijas saņemšanas dienai pieteikuma izskatīšanas termiņā netiek ieskaitīts.

26. Atkārtotu pieteikumu var iesniegt tikai pēc šo noteikumu 23.punktā minētajā paziņojumā norādīto trūkumu novēršanas.

27. Augstskolas vai studiju programmas novērtēšanas procesam ir divas pakāpes — pašnovērtēšana un ārējā ekspertīze.

28. Konkrētas augstskolas un studiju programmas novērtēšanai Izglītības un zinātnes ministrija saskaņā ar Augstākās izglītības padomes, Rektoru padomes un Latvijas Zinātnes padomes ieteikumiem, kā arī ievērojot Eiropas savienības prasības un saskaņā ar attiecīgo Eiropas savienības institūciju ieteikumiem izveido Novērtēšanas komisiju, kurā iekļauj Latvijas un ārvalstu ekspertus.

29. Novērtēšanas komisijas sastāvā jābūt ne vairāk kā vienam ekspertam no Latvijas un vismaz diviem ekspertiem no Igaunijas, Lietuvas vai citas ārvalsts. Ekspertus no Igaunijas un Lietuvas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas lūguma iesaka tā attiecīgās valsts institūcija, kas ir atbildīga par augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanu.

30. Novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām var piedalīties arī Augstākās izglītības padomes vai Akreditācijas komisijas pieaicināti un apstiprināti novērotāji.

31. Novērtēšanas komisija izvērtē augstskolas iesniegtos materiālus un reālos apstākļus augstskolā un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju šo noteikumu 23.punktā norādītajā kārtībā.

32. Novērtēšanas komisijas eksperti iesniedz Novērtēšanas komisijai katrs savu neatkarīgu atzinumu.

33. Novērtēšanas komisijas sagatavo kopējo atzinumu un kopā ar ekspertu iesniegtajiem neatkarīgajiem atzinumiem iesniedz Augstākās izglītības padomei vai Akreditācijas komisijai.

34. Novērtēšanas komisija kopējo atzinumu sagatavo, izmantojot šādus informācijas avotus:

34.1. augstskolas un studiju programmu pašnovērtējumu;

34.2. studentu, absolventu un augstskolā gatavojamo speciālistu darba devēju (reālo vai potenciālo) aptaujas rezultātus;

34.3. ekspertu iesniegtos novērtējumus;

34.4. Novērtēšanas komisijas ekspertu vizītē augstskolā iegūto rezultātu aprakstu;

34.5. ja nepieciešams, — papildu informāciju.

35. Novērtēšanas komisijas sagatavotais kopējais atzinums tiek apspriests atklātā konferencē, uz kuru tiek uzaicinātas visas ieinteresētās personas.

36. Pēc šo noteikumu 35.punktā minētās konferences Novērtēšanas komisija sagatavo galīgo atzinumu un iesniedz to attiecīgi Augstākās izglītības padomei vai Akreditācijas komisijai.

37. Akreditācijas komisija vai Augstākās izglītības padome iepazīstas ar augstskolas iesniegtajiem materiāliem, ar Novērtēšanas komisijas sagatavoto atzinumu un, ja nepieciešams, ar reālajiem apstākļiem augstskolā.

38. Lēmumu par augstskolas akreditāciju vai par motivētu atteikumu izsniegt akreditācijas lapu pieņem Augstākās izglītības padome saskaņā ar Augstskolu likumu.

39. Lēmumu par studiju programmas akreditāciju vai par motivētu atteikumu akreditēt studiju programmu pieņem Akreditācijas komisija atklātā sēdē.

40. Akreditācijas komisijas sēdi izsludina komisijas priekšsēdētājs.

41. Akreditācijas komisijas lēmumu ieraksta protokolā. To paraksta komisijas priekšsēdētājs un visi komisijas locekļi, kuri piedalījušies attiecīgajā sēdē.

42. Akreditācijas komisijas lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalījies vienādi, izšķirīgā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

43. Akreditācijas komisijas lēmumu noformē kā atsevišķu dokumentu, kuru paraksta visi tie komisijas locekļi, kuri balsojuši “par”.

44. Ja kāds no Akreditācijas komisijas locekļiem nepiekrīt komisijas lēmumam, viņa viedoklis tiek pievienots lēmumam atsevišķa ziņojuma veidā un iesniegts izglītības un zinātnes ministram kopā ar attiecīgās sēdes protokolu.

45. Augstākās izglītības padome vai Akreditācijas komisija, pamatojoties uz Novērtēšanas komisijas iesniegto atzinumu, noformē rakstisku atzinumu.

46. Ja, novērtējot augstskolu, Augstākās izglītības padome atzīst, ka augstskola atbilst augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības mācību iestādei izvirzītajām prasībām, un Akreditācijas komisija ir pozitīvi novērtējusi vismaz vienu no augstskolas studiju programmām, Augstākās izglītības padome un Akreditācijas komisija iesniedz akreditācijas lapu ar pielikumu izglītības un zinātnes ministram apstiprināšanai.

47. Akreditācijas lapas pielikumā tiek dots to studiju programmu saraksts, kuras īstenojot, augstskola ir tiesīga izsniegt valsts atzītus diplomus vai piešķirt akadēmiskos grādus par šo studiju programmu apgūšanu.

48. Akreditācijas lapas pielikumu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs vai tā pilnvarota amatpersona. Akreditācijas lapas pielikuma apstiprināšana jāsaskaņo ar attiecīgās nozares ministru vai valsts ministru, ja to pieprasa vismaz viens Akreditācijas komisijas loceklis.

49. Apstiprināto akreditācijas lapu izsniedz izglītības un zinātnes ministrs.

50. Pēc akreditācijas lapas saņemšanas un augstskolas satversmes un rektora apstiprināšanas Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā augstskolai tiek piešķirtas tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus.

51. Ja augstskolas novērtēšanas procesā tiek konstatēti būtiski trūkumi, augstskola tiek nosacīti akreditēta uz diviem gadiem. Pēc tam tiek izdarīta otrreizēja akreditācija, kura vairs nevar būt nosacīta. Nosacīti akreditētai augstskolai akreditācijas lapas derīguma laikā tiek piešķirtas visas tās pašas tiesības, kuras ir akreditētai augstskolai.

52. Ja Augstākās izglītības padome un Akreditācijas komisija augstskolai, kā arī visām tās studiju programmām ir devušas negatīvu novērtējumu, akreditācija tiek atteikta. Šādā gadījumā augstskola atkārtotu pieteikumu var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem.

53. Atteikuma iemesli var būt šādi:

53.1. iesniegtie dokumenti neatbilst likumu un citu tiesību aktu prasībām;

53.2. akadēmiskajam personālam nav pietiekamas kvalifikācijas;

53.3. telpas neatbilst augstskolai izvirzītajām prasībām;

53.4. augstskola nenodrošina tādu mācību laboratoriju pieejamību, kuras studentiem dod iespējas apgūt mūsdienīgas darba tehnoloģijas;

53.5. augstskola vai studiju programmas neatbilst citām šajos noteikumos norādītajām prasībām.

54. Ja novērtējums atkārtoti bijis negatīvs, akreditācijas atteikums ir galīgs un Augstākās izglītības padome vai Akreditācijas komisija iesniedz izglītības un zinātnes ministram ieteikumu attiecīgo augstskolu vai studiju programmu reorganizēt vai likvidēt.

55. Visas pozitīvi novērtētās studiju programmas tiek ierakstītas akreditācijas lapas pielikumā un atkārtoti novērtētas ne retāk kā reizi sešos gados.

56. Ja studiju programmas novērtēšanas procesā tiek konstatēti būtiski trūkumi, studiju programma tiek nosacīti akreditēta uz diviem gadiem. Pēc tam tiek izdarīta otrreizēja akreditācija, kura vairs nevar būt nosacīta. Nosacīti akreditētai studiju programmai akreditācijas lapas derīguma laikā tiek piešķirtas visas tās pašas tiesības, kuras ir akreditētai studiju programmai.

57. Pamatojoties uz Akreditācijas komisijas lēmumu par studiju programmu akreditāciju vai studiju programmu akreditācijas anulēšanu, akreditācijas lapas pielikumā tiek izdarīti grozījumi, kurus apstiprina izglītības un zinātnes ministrs vai tā pilnvarota amatpersona.

58. Akreditācijas lapa ar pielikumu vai Augstākās izglītības padomes vai Akreditācijas komisijas lēmums par atteikumu izsniegt akreditācijas lapu ar pielikumu vai akreditēt studiju programmu, vai par akreditācijas lapas vai studiju programmas akreditācijas anulēšanu tiek sagatavots trīs eksemplāros. Pirmais eksemplārs tiek izsniegts pieteicējam, otrais eksemplārs glabājas Izglītības un zinātnes ministrijas kancelejā (pieteicēja lietā), bet trešais — Valsts izglītības inspekcijā.

VII. Akreditācijas finansēšana

59. Augstskolas un studiju programmu akreditācijai nepieciešamās novērtēšanas izmaksu aprēķināšanas metodiku un pakalpojumu izcenojumus apstiprina izglītības un zinātnes ministrs pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju un Rektoru padomi.

60. Katrā konkrētā novērtēšanas gadījumā augstskolas vai studiju programmas novērtēšanai nepieciešamo izdevumu tāmi kopīgi sagatavo Izglītības un zinātnes ministrija un attiecīgā augstskola, bet izskata un apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

61. Pirms Novērtēšanas komisijas darba sākuma pieteicējs iesniedz Novērtēšanas komisijai dokumentu, kas apliecina, ka ar novērtēšanu saistītie izdevumi ir samaksāti.

62. Valsts augstskolas akreditācijas izdevumus sedz no attiecīgajai valsts augstskolai apstiprinātajiem budžeta līdzekļiem.

VIII. Noslēguma jautājumi

63. Izglītības un zinātnes ministrija var noteikt citu augstskolas vai studiju programmas akreditācijas laiku, bet ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās akreditācijas.

64. Augstākās izglītības padomei ir tiesības pieprasīt atkārtotu augstskolas akreditāciju, bet ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās akreditācijas.

65. Augstākās izglītības padomes vai Akreditācijas komisijas lēmumu par atteikumu izsniegt akreditācijas lapu ar pielikumu vai akreditēt studiju programmu, vai par akreditācijas lapas vai studiju programmas akreditācijas anulēšanu pieteicējs mēneša laikā var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

66. Izglītības un zinātnes ministrs anulē akreditācijas lapu vai studiju programmas akreditāciju:

66.1. ja iesniegtās ziņas neatbilst īstenībai;

66.2. ja pārkāpti akreditācijas lapā noteiktie nosacījumi;

66.3. ja uzņēmējs mainījis iesniegtās ziņas un par to 10 dienu laikā nav ziņojis attiecīgi Augstākās izglītības padomei vai Akreditācijas komisijai;

66.4. gadījumos, kas paredzēti likumā “Par uzņēmumu, organizāciju un iestāžu darbības apturēšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6./7.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 151.nr.; 1995, 36., 156.nr.).

67. Akreditācijas rezultāti un akreditācijas lapas vai studiju programmas akreditācijas anulēšanas iemesli tiek publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “Izglītība un Kultūra”.

Ministru prezidents M. Gailis

Izglītības un zinātnes ministrs J. Gaigals