Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 181

(prot. Nr. 33, 4. p.) Rīgā 2003. gada 8. augustā

Par “Privāto pensiju fondu gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6. panta 1. punktu, 7. panta 1. punktu, 8. pantu un 17. panta 2. punktu un likuma “Par privātajiem pensiju fondiem” 25. panta otro daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

Apstiprināt “Privāto pensiju fondu gada pārskatu sagatavošanas noteikumus” (pielikumā).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U. Cērps

 

 

Privāto pensiju fondu gada pārskatu sagatavošanas noteikumi

“Privāto pensiju fondu gada pārskatu sagatavošanas noteikumi” (tālāk tekstā – noteikumi) ir izstrādāti, pamatojoties uz likuma “Par privātajiem pensiju fondiem” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma prasībām. Noteikumi ir saistoši, sagatavojot privātā pensiju fonda (tālāk tekstā – pensiju fonds) gada pārskatu un kārtojot grāmatvedību.

 

 

1. Noteikumos lietotie termini

1.1. Finanšu instruments – vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai – finanšu saistības vai kapitāla (equity) instrumentu.

1.2. Finanšu aktīvs – aktīvs, kas ir nauda vai no līguma izrietošas tiesības saņemt no citas personas naudu vai citu finanšu aktīvu vai apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu personu potenciāli izdevīgos apstākļos, vai citas komercsabiedrības kapitāla instruments.

1.3. Finanšu saistības – saistības, kas izriet no vienošanās nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citai personai vai arī apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu personu potenciāli neizdevīgos apstākļos.

1.4. Kapitāla instruments – vienošanās, kas apliecina tiesības uz komercsabiedrības neto aktīvu, t.i., komercsabiedrības aktīvu, no kuriem atskaitītas visas šīs komercsabiedrības saistības, daļu.

1.5. Atvasinātais finanšu instruments (derivative) – atvasinātais finanšu instruments likuma “Par privātajiem pensiju fondiem” izpratnē.

1.6. Tirdzniecības nolūkā turēti (held for trading) finanšu aktīvi vai saistības – finanšu aktīvi vai saistības, kas iegādātas vai radušās galvenokārt, lai gūtu īstermiņa peļņu cenu svārstību rezultātā, kā arī finanšu aktīvi, kas neatkarīgi no iegādes iemesla ir daļa no tāda aktīvu kopuma, par kuru ir zināms, ka tas nesen izmantots īstermiņa peļņas gūšanai.

1.7. Izsniegtie aizdevumi u.tml. prasības – finanšu aktīvi, kas radušies, aizdodot naudu, citus aktīvus vai sniedzot pakalpojumus tieši parādniekam, un kas nav radīti ar nolūku tos tūlīt vai īsā laika periodā pārdot.

1.8. Līdz termiņa beigām turēti (held-to-maturity) ieguldījumi – finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus ir nolemts un ir iespējams turēt līdz termiņa beigām.

1.9. Pārdošanai pieejami (available-for-sale) finanšu aktīvi – finanšu aktīvi, kas nav 1.6.–1.8. punktā minētie finanšu aktīvi.

1.10. Patiesā vērtība (fair value) – summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt vai saistības iespējams izpildīt darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām.

1.11. Amortizētā iegādes vērtība (amortised cost) – summa, kādā finanšu aktīvs vai finanšu saistības sākotnēji atzītas bilancē vai neto aktīvu pārskatā, no kuras atskaitīta atmaksātā pamatsumma, atskaitīta vai pieskaitīta amortizētā starpība starp attiecīgā finanšu instrumenta iegādes vērtību un tā vērtību termiņa beigās, kā arī atskaitīta šā instrumenta vērtības samazināšanās vai neatgūstamības dēļ veiktā korekcija.

1.12. Faktisko procentu metode (effective interest method) – amortizācijas aprēķināšanas metode, lietojot finanšu aktīva vai finanšu saistību faktisko procentu likmi.

1.13. Faktiskā procentu likme (effective interest rate) – likme, kas precīzi diskontē līdz finanšu aktīva vai finanšu saistību termiņa beigām vai nākamajam procentu likmes maiņas datumam paredzamo nākotnes naudas maksājumu plūsmu līdz finanšu aktīva vai finanšu saistību pašreizējai uzskaites vērtībai. Šajā aprēķinā ietver visas komisijas naudas un citus maksājumus, kas saskaņā ar līguma noteikumiem jāmaksā vai jāsaņem darījumā iesaistītajām personām.

1.14. Vērtības samazināšanās zaudējumi (impairment losses)– summa, par kuru aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību.

1.15. Uzskaites vērtība (carrying amount) – summa, kādā aktīvs vai saistības ir uzrādītas bilancē vai neto aktīvu pārskatā.

1.16. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo)– darījumi, kas ietver pārdevēja aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējs šos pašus aktīvus nodos atpakaļ pārdevējam par noteiktu cenu pārdevēja norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā. Valūtas nākotnes darījumi un iespējas līgumi nav uzskatāmi par pārdošanas ar atpirkšanu darījumiem.

1.17. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju – darījumi, kas ietver pārdevēja aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējam ir tiesības (nevis saistības) atpārdot šos aktīvus pārdevējam par iegādes cenu vai par citu iepriekš saskaņotu cenu norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.

 

 

2. Vispārīgie jautājumi

2.1. Pensiju fonds par katru darbības gadu sagatavo gada pārskatu, kuru veido šādu pārskatu vienots kopums:

2.1.1. pensiju fonda finanšu pārskati, kas ietver:

2.1.1.1. bilanci,

2.1.1.2. peļņas vai zaudējumu aprēķinu,

2.1.1.3. naudas plūsmas pārskatu,

2.1.1.4. kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu,

2.1.1.5. pensiju fonda finanšu pārskatu pielikumu;

2.1.2. pensiju fonda vadības ziņojums;

2.1.3. paziņojums par pensiju fonda vadības atbildību;

2.1.4. pensiju plāna finanšu pārskati, kas ietver:

2.1.4.1. neto aktīvu pārskatu,

2.1.4.2. neto aktīvu kustības pārskatu,

2.1.4.3. pensiju plāna finanšu pārskatu pielikumu;

2.1.5. ziņojums par pensiju plānu.

2.2. Ja pensiju fondam ir vairāki pensiju plāni, gada pārskatā iekļauj katra pensiju plāna finanšu pārskatus un ziņojumu par katru pensiju plānu.

2.3. Pensiju fonda finanšu pārskatu posteņu izkārtojums atbilst šo noteikumu 5., 7., 9. un 11. punkta prasībām. Pensiju plāna finanšu pārskatu posteņu izkārtojums atbilst šo noteikumu 13. un 15. punkta prasībām. Papildu posteņus uzrāda, ja tie neatbilst minētajos punktos uzskaitīto posteņu saturam.

2.4. Attiecīgajā finanšu pārskatu pielikumā uzrāda paskaidrojošo informāciju par pensiju fonda bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu un pensiju plāna neto aktīvu pārskata, neto aktīvu kustības pārskata posteņu saturu, kā arī atklāj citu informāciju, kas būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt pensiju fonda vai pensiju plāna finansiālā stāvokļa un tā darbības rezultātu novērtēšanu.

2.5. Katram pensiju fonda un pensiju plāna finanšu pārskatu postenim, t.sk. attiecīgajā pielikumā ietvertajai kvantitatīvajai informācijai, norāda pārskata gada un iepriekšējā pārskata gada rādītājus. Ja minētie rādītāji nav salīdzināmi, pielikumā sniedz attiecīgu paskaidrojumu.

2.6. Pirmajā pārskata gadā norāda tikai attiecīgā pārskata perioda rādītājus. Pensiju fonda finanšu pārskatu un pensiju plāna finanšu pārskatu posteņus, kuros nav rādītāju, uzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis uzrādīts attiecīgā posteņa rādītājs.

2.7. Pārskata gads aptver 12 mēnešus, un parasti tas sakrīt ar kalendāro gadu. Jaunizveidota pensiju fonda pārskata periods var būt īsāks vai garāks par kalendāro gadu, bet ne garāks par 18 mēnešiem. Gada pārskatu sagatavo valsts valodā.

2.8. Gada pārskatā lietojamā naudas izteiksmes vienība ir lats. Gada pārskatā norāda finanšu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpi.

2.9. Finanšu pārskatu posteņu novērtēšanai lieto Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotos Starptautiskos grāmatvedības standartus (1.–40. starptautiskais grāmatvedības standarts) (tālāk tekstā – Starptautiskie grāmatvedības standarti).

2.10. Pensiju fonda un pensiju plāna finanšu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par pensiju fonda un attiecīgo pensiju plānu finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.

2.11. Ja atbilstoši šo noteikumu prasībām sagatavotie pensiju fonda vai pensiju plāna finanšu pārskati nesniedz pietiekami skaidru un patiesu priekšstatu par pensiju fonda vai pensiju plāna finansiālo stāvokli un tā darbības rezultātiem, izņēmuma gadījumā drīkst atkāpties no atsevišķām šo noteikumu prasībām, pielikumā skaidrojot šādas atkāpšanās iemeslus un tās ietekmi uz pensiju fonda vai pensiju plāna finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu novērtējumu.

 

 

3. Ziņojumi

3.1. Pensiju fonda vadības ziņojumā norāda:

3.1.1. pilnu pensiju fonda nosaukumu, pensiju fonda veidu un juridisko adresi;

3.1.2. pensiju fonda padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes locekļu vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu. Ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā atstājušas minētos amatus;

3.1.3. pensiju fonda akcionārus un to iemaksas pensiju fonda pamatkapitālā;

3.1.4. pensiju fonda darbības un finansiālā stāvokļa raksturojumu;

3.1.5. ziņas par svarīgākajiem notikumiem kopš iepriekšējā pārskata gada beigām;

3.1.6. informāciju par turpmāko pensiju fonda darbību.

3.2. Pensiju fonda vadības ziņojumu paraksta pensiju fonda padomes priekšsēdētājs, ja pensiju fondam ir izveidota padome, un valdes priekšsēdētājs. Ja kāds pensiju fonda valdes vai padomes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš vēlas paziņot akcionāru pilnsapulcei, to īpaši norāda pensiju fonda vadības ziņojumā.

3.3. Gada pārskats ietver arī pensiju fonda valdes rakstveida paziņojumu, kas apliecina tās atbildību par finanšu pārskatu patiesumu. Paziņojumā par pensiju fonda valdes atbildību norāda:

3.3.1. ka valdei ir pienākums saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām sagatavot finanšu pārskatus, kas skaidri un patiesi atspoguļo pensiju fonda finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī pārskata gada darbības rezultātus;

3.3.2. ka valde atbild par atbilstošas uzskaites kārtošanu, par pensiju fonda līdzekļu un mantas saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu negodīgu darbību novēršanu;

3.3.3. vai finanšu pārskatu posteņi novērtēti, konsekventi lietojot Starptautiskos grāmatvedības standartus;

3.3.4. vai pensiju fonda valdes lēmumi un pieņēmumi par finanšu pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.

3.4. Paziņojumu par pensiju fonda valdes atbildību paraksta pensiju fonda valdes priekšsēdētājs.

3.5. Ziņojumā par pensiju plānu norāda:

3.5.1. informāciju par pensiju plānu:

3.5.1.1. pilnu pensiju plāna nosaukumu un īsu pensiju plāna aprakstu,

3.5.1.2. amatpersonas, kas ir atbildīgas par pensiju plāna vadību un darbību; ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā atstājušas minētos amatus,

3.5.1.3. līdzekļu pārvaldītāja nosaukumu un juridisko adresi,

3.5.1.4. līdzekļu turētāja nosaukumu un juridisko adresi,

3.5.1.5. ziņas par pensiju plāna komiteju (komitejām) kolektīvas dalības līgumiem;

3.5.2. pensiju plāna darbības novērtējumu, t.sk.:

3.5.2.1. aprakstu par nozīmīgām darbībām pārskata gadā un pensiju plāna noteikumu grozījumiem un to ietekmi uz pensiju plāna finanšu pārskatu rādītājiem,

3.5.2.2. ziņas par ieguldījumiem, ieguldījumu darbības rezultātiem un pensiju plāna finansiālo stāvokli pārskata gada beigās,

3.5.2.3. aktīvu kopējā apmēra, pensiju plāna neto aktīvu vērtības, pensiju plāna dalībnieku skaita, darba devēju un pensiju plāna dalībnieku iemaksu, izmaksu pensiju plāna dalībniekiem u.tml. rādītāju izmaiņu iemeslu raksturojumu,

3.5.2.4. informāciju par pensiju plāna pārvaldīšanas izdevumiem,

3.5.2.5. citu būtisku pensiju plāna darbību raksturojošu informāciju,

3.5.2.6. informāciju par jebkādiem svarīgiem notikumiem no pārskata gada beigām līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai, kas ir nozīmīgi pensiju plāna finansiālā stāvokļa un tā darbības rezultātu izpratnei;

3.5.3. turpmākās pensiju plāna attīstības prognozi.

3.6. Pensiju plāna vadības ziņojumu paraksta amatpersonas, kas saskaņā ar pensiju plānu atbild par pensiju plāna vadību un darbību.

 

 

4. Gada pārskata pārbaude, iesniegšana un publicēšana

4.1. Pensiju fonds 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 10. maijā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija) gada pārskatu, pensiju fonda akcionāru pilnsapulces protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu, zvērināta revidenta ziņojumu un Koncernu likumā paredzētajos gadījumos sagatavoto atkarības pārskatu. Pensiju fonds 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 10. maijā iesniedz Komisijai pensiju fonda vadībai adresētā zvērināta revidenta ziņojuma kopiju.

4.2. Ja zvērināta revidenta atzinums ir ar piezīmēm (iebildēm) vai zvērināts revidents ir atteicies sniegt atzinumu, vai arī sniedzis negatīvu atzinumu, tad pensiju fonds vismaz 10 dienas pirms gada pārskata publicēšanas sniedz Komisijai rakstveida priekšlikumus turpmākās pensiju fonda darbības uzlabošanai.

4.3. Pilns vai saīsināts pensiju fonda gada pārskats un attiecīgs zvērināta revidenta ziņojums publicējams vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas Republikas teritorijā, un ievietojams pensiju fonda mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota, ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē. Saīsināts pensiju fonda gada pārskats ietver pensiju fonda bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un pensiju fonda vadības ziņojumu, kā arī katra pensiju plāna neto aktīvu pārskatu, neto aktīvu kustības pārskatu un ziņojumu par pensiju plānu.

4.4. Ja gada pārskats netiek publicēts pilnībā, skaidri norāda, ka tiek publicēts saīsināts gada pārskats, un norāda, kur var iepazīties ar pilnu gada pārskatu. Pensiju fonda pienākums ir nodrošināt, lai pilns gada pārskats būtu brīvi pieejams vietā, kurā atrodas pensiju fonda vadība, ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē.

 

 

5. Pensiju fonda bilances posteņu izkārtojums

5.1. Aktīvi

5.1.1. Kase un prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

5.1.2. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs

5.1.3. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

5.1.4. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

5.1.5. Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmie vērtspapīri

5.1.6. Prasības pret debitoriem

5.1.7. Nemateriālie aktīvi

5.1.8. Pamatlīdzekļi

5.1.9. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

5.1.10. Pārējie aktīvi

5.1.11. Kopā aktīvi

5.1.12. Pensiju plānu aktīvi

5.1.13. Aktīvu kopsumma

5.2. Pasīvi

5.2.1. Saistības pret kredītiestādēm

5.2.2. Saistības pret pārējiem kreditoriem

5.2.3. Pārējās saistības

5.2.4. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

5.2.5. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

5.2.6. Kapitāls un rezerves

5.2.6.1. Parakstītais pamatkapitāls

5.2.6.2. Akciju emisijas uzcenojums

5.2.6.3. Pašu akcijas (–)

5.2.6.4. Pārvērtēšanas rezerve

5.2.6.5. Iepriekšējo gadu zaudējumi

5.2.6.6. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

5.2.7. Kopā pasīvi

5.2.8. Pensiju plānu saistības

5.2.9. Pensiju plānu neto aktīvi

5.2.10. Pasīvu kopsumma

 

 

6. Paskaidrojumi par atsevišķiem pensiju fonda bilances posteņiem

6.1. Aktīvi

6.1.1. Kase un prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

Šajā postenī uzrāda likumīgus maksāšanas līdzekļus, t.sk. ārvalstu valūtu kā banknotēs, tā arī monētās, prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm, t.i., prasības, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbdiena. Pārējās prasības pret kredītiestādēm uzrāda bilances 5.1.2. postenī.

6.1.2. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

Šajā postenī uzrāda pārvedamos (transferable) parāda vērtspapīrus, t.sk. obligācijas, hipotekārās ķīlu zīmes un citus pārvedamos vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu, t.sk. centrālo un vietējo valdību emitētos vērtspapīrus, komercsabiedrību emitētos vērtspapīrus. Vērtspapīri, kuru procentu likme mainās saskaņā ar īpašiem nosacījumiem (piemēram, procentu likme starpbanku tirgū), arī uzskatāmi par parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu.

6.1.3. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

Šajā postenī uzrāda ieguldījumus komercsabiedrību pamatkapitālā un ieguldījumus citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu, ja tie nav jānorāda 5.1.5. postenī.

6.1.4. Prasības pret debitoriem

Šajā postenī uzrāda prasības pret debitoriem, kas radušās veikto darījumu nepabeigtu norēķinu rezultātā, un pārējās prasības pret debitoriem. Pielikumā sniedz informāciju par šī posteņa struktūru.

6.1.5. Nemateriālie aktīvi

Šajā postenī uzrāda aktīvus, kuriem nav materiālas formas, kas tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, ja ir sagaidāms, ka pensiju fonds nākotnē saņems ekonomiskos labumus, kas ir attiecināmi uz šiem aktīviem, piemēram, par samaksu iegūtās tiesības, t.sk. patentus, licences, nomas tiesības, programmnodrošinājumu, kas nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, un citus pēc būtības līdzīgus pret atlīdzību iegūtus aktīvus. Šeit uzrāda arī avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem.

6.1.6. Pamatlīdzekļi

Šajā postenī uzrāda pensiju fondam piederošos, t.sk. bez izpirkuma tiesībām iznomātos un finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtos pamatlīdzekļus, t.i., materiālos aktīvus, kurus pensiju fonds izmanto pakalpojumu sniegšanai, administratīviem nolūkiem vai iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu, piemēram, zemesgabalus, ēkas, transportlīdzekļus, iekārtas u.tml. aktīvus.

Šeit uzrādāms arī programmnodrošinājums, kas ir attiecīgo elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, pensiju fondam piederošo un bez izpirkuma tiesībām iznomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras uzlabojušas attiecīgo pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā nav paredzēta šo izmaksu kompensācija.

Šajā postenī uzrāda nepabeigtās būvniecības izmaksas un avansa maksājumus par šajā punktā minētajiem pamatlīdzekļiem.

6.1.7. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

Šajā postenī uzrāda izdevumus, kas attiecas uz nākamajiem periodiem. Šeit uzrāda arī iepriekšējos gados un pārskata gadā uzkrātos ienākumus, t.i., ienākumus, kas radušies pārskata gadā, bet nav saņemti, jo to saņemšanas termiņš nav iestājies. Pielikumā sniedz informāciju par šī posteņa struktūru.

6.1.8. Pārējie aktīvi

Šajā postenī uzrāda parakstītā pamatkapitāla neapmaksāto daļu, kā arī tos aktīvus, kuru saturs neatbilst citiem bilances aktīvu posteņiem. Pielikumā sniedz informāciju par šī posteņa struktūru.

6.1.9. Pensiju plānu aktīvi

Šajā postenī uzrāda pensiju plānu aktīvu kopsummu.

6.2. Pasīvi

6.2.1. Saistības pret kredītiestādēm

Šajā postenī uzrāda saistības pret kredītiestādēm, t.sk. kredīta atlikumu norēķinu kontos (overdrafts).

6.2.2. Saistības pret pārējiem kreditoriem

Šajā postenī uzrāda saistības pret kreditoriem, kas radušās veikto darījumu nepabeigtu norēķinu rezultātā, un citu darījumu rezultātā radušās saistības pret kreditoriem, kuri nav kredītiestādes. Pielikumā sniedz informāciju par šī posteņa struktūru.

6.2.3. Pārējās saistības

Šajā postenī uzrāda pārējās saistības, kas nav jāuzrāda citos bilances pasīvu posteņos, piemēram, saistības par nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Pielikumā sniedz informāciju par šī posteņa struktūru.

6.2.4. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

Šajā postenī uzrāda uzkrājumus spēkā esošajām juridiskajām vai citām iespējamajām saistībām, kuras radušās pagātnes notikumu rezultātā, ja pastāv iespēja, ka būs nepieciešami līdzekļi saistību izpildei un šīs saistības var tikt pietiekami ticami aplēstas un novērtētas. Pielikumā sniedz informāciju par šī posteņa struktūru.

6.2.5. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

Šajā postenī uzrāda ienākumus, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, bet ir saņemti līdz pārskata gada beigām. Šeit uzrāda arī pārskata un iepriekšējos gados uzkrātos izdevumus, t.i., izdevumus, kas radušies pārskata gadā, bet kuru samaksas termiņš vēl nav iestājies. Pielikumā sniedz informāciju par šī posteņa struktūru.

6.2.6. Parakstītais pamatkapitāls

Šajā postenī uzrāda parakstīto pamatkapitālu, kura lielums fiksēts komercreģistrā.

6.2.7. Akciju emisijas uzcenojums

Šajā postenī uzrāda akciju pārdošanas cenas pārsniegumu virs to nominālvērtības.

6.2.8. Pašu akcijas (–)

Šajā postenī uzrāda atgūtās pašu akcijas, norādot tās iegādes vērtībā. Iegādes vērtībā iekļauj ar akciju iegādi saistītos papildu izdevumus. Pielikumā norāda pašu akciju skaitu un nominālvērtību.

6.2.9. Pārvērtēšanas rezerve

Šajā postenī uzrāda pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezervi, kurā iekļauj peļņu/zaudējumus no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņām, ja pensiju fonds izmanto 18.16.2. punktā noteikto pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņu uzskaiti.

6.2.10. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda pensiju fonda pārskata gada ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem pirms pārskaitījumu veikšanas uz pensiju plāniem.

 

 

7. Pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojums

7.1. Pamatdarbības ienākumi

7.2. Administratīvie izdevumi

7.3. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums un to vērtības korekcijas

7.4. Pamatdarbības peļņa (zaudējumi) (7.1–7.2.–7.3.)

7.5. Procentu ienākumi

7.6. Procentu izdevumi

7.7. Dividendes

7.8. Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu un to pārvērtēšanas peļņa /zaudējumi

7.9. Līdz termiņa beigām turēto finanšu instrumentu vērtības korekcijas

7.10. Citi parastie ienākumi

7.11. Citi parastie izdevumi

7.12. Peļņa/zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem (7.4.+7.5.–7.6.+7.7.+...+7.10.–7.11.)

7.13. Ārkārtas ienākumi

7.14. Ārkārtas izdevumi

7.15. Pārskata gada peļņa/zaudējumi (7.12.+7.13.–7.14.)

7.16. Iepriekšējo gadu zaudējumi

7.17. Pārskaitījums uz pensiju plāniem (7.15.–7.16.)

 

 

8. Paskaidrojumi par atsevišķiem pensiju fonda

peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem

8.1. Pamatdarbības ienākumi

Šajā postenī uzrāda ienākumus no pensiju plānu administrēšanas.

8.2. Administratīvie izdevumi

Šajā postenī uzrāda personāla atalgojumu, sociālās apdrošināšanas izdevumus, komandējumu izdevumus, telpu nomas izdevumus, sakaru izdevumus, zvērinātu revidentu pakalpojumu apmaksu, finanšu pārskatu publicēšanas izdevumus, reklāmas, prezentācijas un pārējos administratīvos izdevumus.

8.3. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums un to vērtības korekcijas

Šajā postenī atspoguļo pensiju fonda bilances 5.1.7. postenī uzrādīto aktīvu vērtības amortizāciju un 5.1.8. postenī uzrādīto aktīvu vērtības nolietojumu, kā arī nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās zaudējumus saskaņā ar 18.41.1. punkta prasībām.

8.4. Procentu ienākumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu ienākumus no aktīviem, kas uzrādīti bilances 5.1.1.–5.1.3. postenī, t.sk. ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru pensiju fonds saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumu samazinājumu iekļauj izdevumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru pensiju fonds saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam.

8.5. Procentu izdevumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu izdevumus no pensiju fonda darbības.

8.6. Dividendes

Šajā postenī uzrāda no ieguldījumiem akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu saņemtās un saņemamās dividendes.

8.7. Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu un to pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda peļņu/zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turēto finanšu instrumentu un pārdošanai pieejamo finanšu instrumentu pārdošanas. Šeit uzrāda arī tirdzniecības nolūkā turēto finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezultātu, kā arī pārdošanai pieejamo finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezultātu, ja pensiju fonds pārdošanai pieejamo finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šeit uzrāda bilances posteņu, kas izteikti ārvalstu valūtā, pārvērtēšanas peļņu/zaudējumus.

Pielikumā sniedz informāciju par posteņa struktūru.

8.8. Līdz termiņa beigām turēto finanšu instrumentu vērtības korekcijas

Šajā postenī uzrāda izdevumus speciāliem uzkrājumiem līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu atgūstamās vērtības samazināšanās zaudējumiem, kas aprēķināti atbilstoši 18.31. punkta prasībām, ja pastāv varbūtība, ka pensiju fonds nespēs atgūt visu ieguldījuma summu un ienākumus, kas tam pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem. Šeit uzrāda arī minēto ieguldījumu vērtības pieaugumu, kas kompensē peļņas vai zaudējumu aprēķinā iepriekš iekļauto ieguldījumu vērtības samazinājumu.

Pielikumā sniedz informāciju par posteņa struktūru.

8.9. Citi parastie ienākumi un izdevumi

Šajos posteņos uzrāda pārējos ienākumus un izdevumus, kas saistīti ar pensiju fonda darbību, bet nav uzrādāmi atbilstoši 8.1.–8.8. punkta prasībām, kā arī peļņu/zaudējumus, kas radušies kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā. Kā citus parastos ienākumus uzrāda, piemēram, saņemto soda naudu. Kā citus parastos izdevumus uzrāda samaksāto soda naudu un atskaitījumus Komisijas finansēšanai. Pielikumā sniedz informāciju par posteņa struktūru.

8.10. Ārkārtas ienākumi un izdevumi

Šajos posteņos uzrāda ienākumus un izdevumus, kas radušies pārskata gadā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kas nepārprotami atšķiras no pensiju fonda parastās darbības un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav gaidāma.

8.11. Pārskaitījums uz pensiju plāniem

Šajā postenī uzrāda pensiju fonda pārskata gada ieņēmumu pārsnieguma pār pārskata gada izdevumiem un iepriekšējo gadu zaudējumiem pārskaitījumu uz pensiju plāniem. Ja pensiju fondam ir vairāki pensiju plāni, finanšu pārskatu pielikumā skaidro ieņēmumu pārsnieguma pār izdevumiem sadalīšanas principu pa pensiju plāniem.

 

 

9. Pensiju fonda naudas plūsmas pārskata posteņu izkārtojums

9.1. Pamatdarbības naudas plūsma

9.1.1. Peļņa/(zaudējumi) pirms ārkārtas posteņiem

9.1.2. Korekcijas

9.1.2.1. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums un to vērtības

(pozitīvās)/negatīvās korekcijas

9.1.2.2. Līdz termiņa beigām turēto finanšu instrumentu vērtības (pozitīvās)/negatīvās korekcijas

9.1.2.3. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošanas (peļņa)/zaudējumi

9.1.2.4. Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas (peļņa)/zaudējumi

9.1.2.5. Uzkrājumu saistībām un maksājumiem pieaugums/(samazinājums)

9.1.2.6. Pārējās korekcijas

9.1.3. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un pasīvos (9.1.1.+9.1.2.1.+...+9.1.2.4.)

9.1.4. Nākamo periodu ienākumu un uzkrāto izdevumu pieaugums/(samazinājums)

9.1.5. Nākamo periodu izdevumu un uzkrāto ienākumu (pieaugums)/samazinājums

9.1.6. Termiņnoguldījumu kredītiestādēs (pieaugums)/samazinājums

9.1.7. Tirdzniecības nolūkā turēto un pārdošanai pieejamo aktīvu (pieaugums)/samazinājums

9.1.8. Prasību pret debitoriem (pieaugums)/samazinājums

9.1.9. Saistību pret kredītiestādēm un pārējiem kreditoriem pieaugums/(samazinājums)

9.1.10. Pārējo aktīvu (pieaugums)/samazinājums

9.1.11. Pārējo saistību pieaugums/(samazinājums)

9.1.12. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) pamatdarbības rezultātā (9.1.3.+...+9.1.11.)

9.2. Ieguldījumu darbības naudas plūsma

9.2.1. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu (iegāde)

9.2.2. Līdz termiņa beigām turēto aktīvu (iegāde)

9.2.3. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošana

9.2.4. Līdz termiņa beigām turēto aktīvu pārdošana, atmaksa, dzēšana

9.2.5. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) ieguldījumu darbības rezultātā (9.2.1.+...+9.2.4.)

9.3. Finansēšanas darbības naudas plūsma

9.3.1. Akciju emisijas ienākumi

9.3.2. Pašu akciju (atpirkšana)

9.3.3. Pašu akciju pārdošana

9.3.4. Ienākumi no citiem finansēšanas avotiem

9.3.5. (Pārskaitījumi) pensiju plānos

9.3.6. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) finansēšanas darbības rezultātā (9.3.1.+...+9.3.5.)

9.4. Naudas un naudas ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) (9.1.12.+9.2.5.+9.3.6.)

9.5. Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā

9.6. Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi)

9.7. Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās

 

 

10. Paskaidrojumi par pensiju fonda naudas plūsmas

pārskata sagatavošanu

10.1. Par naudu uzskatāms skaidras naudas atlikums kasē, prasības pret kredītiestādēm uz pieprasījumu un ar atlikušo atmaksas termiņu līdz 3 mēnešiem.

10.2. Par naudas ekvivalentiem uzskatāmi augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi, t.i., tie, kurus īsā laika periodā var pārvērst naudā, un pastāv maza iespēja, ka to vērtība būtiski mainīsies. Parasti ieguldījumu uzskata par naudas ekvivalentu tikai tad, ja, skaitot no iegādes dienas, tā dzēšanas termiņš ir 3 mēneši un mazāk. Ieguldījumus akcijās nedrīkst uzskatīt par naudas ekvivalentiem, izņemot ieguldījumus noteikta termiņa priekšrocību akcijās, ja, skaitot no iegādes dienas, to atpirkšanas termiņš ir 3 mēneši un īsāks.

10.3. Pielikumā uzrāda un paskaidro pensiju fonda naudas plūsmas pārskatā iekļauto naudas un tās ekvivalentu komponentu veidus.

10.4. Pensiju fonda naudas plūsmas pārskatā atsevišķi uzrāda naudas plūsmu pensiju fonda pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības rezultātā. Uzrāda tikai saņemtās un izmaksātās summas naudā un tās ekvivalentos.

10.5. Līdzekļu kustība no viena naudas un tās ekvivalenta veida uz otru nav uzskatāma par naudas plūsmu un nav atspoguļojama naudas plūsmas pārskatā.

10.6. Naudas plūsmas pārskatā neiekļauj darījumus, kas nav saistīti ar naudas un tās ekvivalentu plūsmu, piemēram, aktīvu pārņemšanu kā neatmaksāto aizdevumu nodrošinājumu, aktīvu pārņemšanu vienlaikus ar attiecīgo saistību pārņemšanu, saistību pārveidošanu kapitālā un rezervēs.

10.7. Naudas plūsmu pensiju fonda pamatdarbības rezultātā drīkst atspoguļot kā starpību starp saņemtajām un izmaksātajām naudas un tās ekvivalentu summām (neto).

10.8. Naudas plūsmu ieguldījumu un finansēšanas darbības rezultātā uzrāda, atsevišķi atspoguļojot kopējās (bruto) saņemtās un izmaksātās naudas un tās ekvivalentu summas.

10.9. Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā ir naudas kustība, kas rodas pensiju plānu administrēšanas, tirdzniecības ar finanšu instrumentiem u.tml. pensiju fonda darbības rezultātā, kura nav ieguldījumu vai finansēšanas darbība.

10.10. Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā atspoguļojama pēc netiešās metodes. Pēc netiešās metodes pārskata gada peļņu/zaudējumus pirms ārkārtas posteņiem koriģē ar:

10.10.1. peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļautajiem ienākumiem/izdevumiem vai peļņu/zaudējumiem, kuru pamatā:

10.10.1.1. nav reālas naudas plūsmas, piemēram, nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums un to vērtības korekcija, ārvalstu valūtu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi, ieguldījumu, kurus pensiju fonds attiecina uz ieguldījumu darbību, pārvērtēšanas rezultāts, uzkrātie ienākumi vai izdevumi u.tml.,

10.10.1.2. ir naudas plūsma ieguldījumu vai finansēšanas darbības rezultātā;

10.10.2. pensiju fonda pamatdarbību saistīto aktīvu un saistību pieaugumu/samazinājumu;

10.10.3. naudas plūsmu, kas attiecas uz iepriekšējiem un nākamajiem pārskata gadiem, t.i., nākamo periodu ienākumu vai izdevumu pieaugums/samazinājums, iepriekšējos pārskata gados uzkrāto ienākumu vai izdevumu iemaksas vai izmaksas.

10.11. Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā ir naudas un tās ekvivalentu plūsma saistībā ar:

10.11.1. pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādi un pārdošanu;

10.11.2. līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu, ja tie nav iekļauti pārskatā kā naudas ekvivalenti, iegādi un atmaksu.

10.12. Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā ir naudas un tās ekvivalentu plūsma, kas ietekmē pensiju fonda pamatkapitāla lielumu.

10.13. Ja atvasinātais finanšu instruments ir uzrādīts kā riska ierobežošanas instruments kādam pret risku ierobežotam postenim, naudas plūsmu no tā klasificē tādā pašā veidā kā pret risku ierobežotā posteņa naudas plūsmu.

10.14. Naudas plūsmu, kas radusies ārvalstu valūtā veikto darījumu rezultātā, pārvērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa naudas kustības datumā.

10.15. Naudas plūsmas pārskatā atsevišķi uzrāda posteni, kas atspoguļo ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekmi uz naudas un tās ekvivalentu pieaugumu vai samazinājumu pārskata gadā, ja šādas izmaiņas pastāv un ir būtiskas. Šo ietekmi atspoguļo peļņa/zaudējumi no to naudas un tās ekvivalentu pārvērtēšanas, kuri turēti un atmaksājami ārvalstu valūtā.

10.16. To naudas un tās ekvivalentu pārvērtēšanas, kuri turēti un atmaksājami ārvalstu valūtā, peļņu/zaudējumus aprēķina kā starpību starp naudas un tās ekvivalentu summu pārskata gada beigās un naudas un tās ekvivalentu summu pārskata gada sākumā, kas pārvērtēta latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada beigās.

10.17. Ja ārvalstu valūtu pārvērtēšanas peļņu/zaudējumus uzrāda kā atsevišķu posteni, tad ar šajā postenī uzrādīto summu koriģē naudas un tās ekvivalentu pieaugumu/samazinājumu pensiju fonda pamatdarbības rezultātā.

10.18. Naudas plūsmu, kas saistīta ar ārkārtas ienākumiem un izdevumiem, uzrāda pēc tās piederības kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu vai finansēšanas darbības un atspoguļo atsevišķos naudas plūsmas pārskata posteņos.

10.19. Pensiju fonds drīkst atspoguļot naudas plūsmu pamatdarbības rezultātā, lietojot tiešo metodi, t.i., naudas plūsmas pārskatā uzrādot kopējās (bruto) saņemtās un izmaksātās summas attiecīgiem darījumu veidiem. Izvēlēto metodi lieto konsekventi.

 

 

11. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats

11.1. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats raksturo izmaiņas pensiju fonda neto aktīvos pārskata gada laikā. Pārskatā uzrāda:

11.1.1. pensiju fonda pārskata gada peļņu/zaudējumus;

11.1.2. peļņu/zaudējumus, kas saskaņā ar novērtēšanas noteikumiem tieši iekļauti bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerve”, un to kopsummu;

11.1.3. grāmatvedības politikas izmaiņu kumulatīvo ietekmi un būtisku kļūdu labojumus;

11.1.4. darījumus ar akcionāriem, kas saistīti ar akciju emisiju un dzēšanu, pašu akciju atpirkšanu un pārdošanu;

11.1.5. pārskaitījumus pensiju plānos;

11.1.6. iepriekšējo gadu peļņu/zaudējumus pārskata perioda sākumā un pārskata gada beigās un šo rādītāju izmaiņas pārskata periodā;

11.1.7. katra apmaksāto pamatkapitālu veidojošo akciju veida uzskaites vērtību, akciju emisijas uzcenojumu pārskata gada sākumā un beigās, skaidrojot katru izmaiņu.

11.2. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata paraugs, kur norādīta pārskatā iekļaujamā minimālā informācija, sniegts 1. pielikumā.

 

 

12. Pensiju fonda finanšu pārskatu pielikums

12.1. Papildus citos šo noteikumu punktos par pensiju fonda finanšu pārskatu pielikuma saturu ietverto prasību izpildei pensiju fonda finanšu pārskatu pielikumā iekļauj šādu būtisku kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju.

12.2. Grāmatvedības politiku skaidrojums

Sniedz skaidrojumu par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot finanšu pārskatus, t.sk. par:

12.2.1. kritērijiem, kas piemēroti bilances posteņu atzīšanai bilancē vai izslēgšanai no tās;

12.2.2. kritērijiem, pēc kuriem notiek finanšu aktīvu un finanšu saistību klasifikācija šādās kategorijās: izsniegtie aizdevumi u.tml. prasības, līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi, pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības un finanšu saistības, kas nav tirdzniecības nolūkā turētas saistības, kā arī kritērijiem un ierobežojumiem šo aktīvu pārklasifikācijai;

12.2.3. bilances posteņu novērtēšanas principiem;

12.2.4. metodēm un nozīmīgākajiem pieņēmumiem, kas izmantoti finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšanai;

12.2.5. risku ierobežošanas politikām un uzskaites principiem;

12.2.6. speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas principiem, neatgūstamo parādu norakstīšanas kārtību;

12.2.7. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politiku;

12.2.8. būtisku kļūdu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem, labojumu kārtību;

12.2.9. grāmatvedības politiku izmaiņu atspoguļošanas principiem;

12.2.10. posteņiem, kas izteikti ārvalstu valūtā, uzrāda pārrēķināšanai latos lietoto kursu.

12.3. Informācija par risku pārvaldīšanu

Aplūko riskus, kas saistīti ar finanšu instrumentiem, un raksturo šo risku pārvaldīšanu. Paskaidro, kā tie riski, kas būtiski ietekmē pensiju fonda darbību, ir mainījušies pārskata gadā, kā arī sniedz paskaidrojumus par finanšu instrumentu turēšanas politiku, kas tiek īstenota noteikto mērķu sasniegšanai.

12.4. Aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām

Uzrāda bilances posteņos atspoguļoto aktīvu un saistību sadalījumu pēc valūtām.

12.5. Pensiju fonda aktīvu ģeogrāfiskais izvietojums

Uzrāda bilances posteņos atspoguļoto aktīvu ģeogrāfisko izvietojumu.

12.6. Finanšu aktīvu un finanšu saistību struktūra

Bilances posteņos uzrādītus finanšu aktīvus un finanšu saistības atspoguļo šādā sadalījumā: tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi, tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības, pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, izsniegtie aizdevumi u.tml. prasības. Sniedz informāciju par tiem organizētiem tirgiem, kuru sniegtā informācija tika lietota, sagatavojot finanšu pārskatus.

12.7. Darījumi ar saistītām personām

Atklāj to darījumu veidus, būtību, apjomu, kurus pensiju fonds ir veicis ar saistītām personām.

12.8. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi

Uzrāda pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu veidus, to iegādes vai pārvērtēto vērtību, uzkrāto nolietojumu un uzskaites vērtību pārskata gada sākumā un pārskata gada beigās, iegādi, atsavināšanu, pārvērtēšanu un citas izmaiņas pārskata gadā. Katram pamatlīdzekļu veidam uzrāda pašu lietošanā esošos pamatlīdzekļus.

12.9. Kapitāls un rezerves

Atspoguļo reģistrētā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu, uzrādot akciju veidus un nominālvērtību. Ja pārskata gadā notikušas apmaksātā pamatkapitāla izmaiņas, atklāj tos dibinātājus (akcionārus), kas veica būtiskus ieguldījumus pamatkapitālā vai būtiski samazināja savus ieguldījumus tajā.

12.10. Procentu ienākumi un izdevumi

Uzrāda procentu ienākumus pēc to veidiem (procentu ienākumi no prasībām pret kredītiestādēm, no parāda un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu un pārējie līdzīgie ienākumi) un procentu izdevumus pēc to veidiem (procentu izdevumi par saistībām pret kredītiestādēm un pārējie līdzīgie izdevumi).

12.11. Administratīvie izdevumi

Uzrāda administratīvo izdevumu sastāvu, t.sk. personāla atalgojumu, sociālās apdrošināšanas izdevumus, nodokļus un pārējos administratīvos izdevumus.

12.12. Atlīdzība pensiju fonda padomes un valdes locekļiem un darījumi ar viņiem

Uzrāda padomes un valdes locekļiem izmaksāto kopējo atalgojumu, kā arī padomes un valdes locekļiem izsniegto avansu, aizdevumu, galvojumu u.tml. darījumu kopsummu.

12.13. Vidējais darbinieku skaits

Uzrāda pārskata gada vidējo darbinieku skaitu sadalījumā pa personāla kategorijām.

12.14. Ja starp bilances datumu un gada pārskata parakstīšanas dienu ir bijuši notikumi, kuri būtiski neietekmē pensiju fonda aktīvus vai saistības pārskata periodā, bet kuri ir svarīgi gada pārskata lietotājiem lēmumu pieņemšanai, tad šādus notikumus atklāj finanšu pārskata pielikumā un sniedz informāciju par šādu notikumu būtību un ietekmi uz pensiju fonda darbību.

 

 

13. Pensiju plāna neto aktīvu pārskata izkārtojums

13.1. Aktīvi

13.1.1. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

13.1.2. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs

13.1.3. Prasības no reverse repo darījumiem

13.1.4. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

13.1.5. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

13.1.6. Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tiem pielīdzināmie vērtspapīri

13.1.7. Atvasinātie finanšu instrumenti

13.1.8. Prasības pret debitoriem

13.1.9. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

13.1.10. Nekustamais īpašums

13.1.11. Pārējie aktīvi

13.1.12. Kopā aktīvi

13.2. Saistības

13.2.1. Saistības no repo darījumiem

13.2.2. Atvasinātie finanšu instrumenti

13.2.3. Pārējās saistības

13.2.4. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

13.2.5. Kopā saistības

13.3. Neto aktīvi (13.1.12.–13.2.5.)

 

 

14. Paskaidrojumi par atsevišķiem pensiju plāna

neto aktīvu pārskata posteņiem

14.1. Aktīvi

14.1.1. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

Šajā postenī uzrāda prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm, t.i., prasības, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbdiena. Pārējās prasības pret kredītiestādēm uzrāda neto aktīvu pārskata 13.1.2. un 13.1.3. postenī.

14.1.2. Prasības no reverse repo darījumiem

Šajā postenī uzrāda prasības pret aktīvu pārdevējiem, kuras radušās aktīvu pirkšanas ar atpakaļpārdošanu (reverse repo) darījumu rezultātā. Pielikumā atsevišķi norāda prasības pret kredītiestādēm un prasības pret pārējiem darījumu partneriem.

14.1.3. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

Šajā postenī uzrāda pārvedamos (transferable) parāda vērtspapīrus, t.sk. obligācijas, hipotekārās ķīlu zīmes un citus pārvedamos vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu, t.sk. centrālo un vietējo valdību emitētos vērtspapīrus, komercsabiedrību emitētos vērtspapīrus. Vērtspapīri, kuru procentu likme mainās saskaņā ar īpašiem nosacījumiem (piemēram, procentu likme starpbanku tirgū), arī uzskatāmi par parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu. Pielikumā sniedz informāciju par posteņa struktūru.

14.1.4. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

Šajā postenī uzrāda ieguldījumus komercsabiedrību pamatkapitālā un ieguldījumus citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu, ja tie nav jānorāda 13.1.6. postenī.

14.1.5. Atvasinātie finanšu instrumenti

Šajā postenī uzrāda finanšu aktīvus, kas rodas, novērtējot atvasinātos finanšu instrumentus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasinātu finanšu instrumentu pozitīvo vērtību kopsummu.

14.1.6. Prasības pret debitoriem

Šajā postenī uzrāda prasības pret pensiju plāna debitoriem, t.sk. pārskata perioda maksājumu grafikā paredzētās, bet vēl nesaņemtās iemaksas pensiju plānā no pensiju plāna dalībniekiem, darba devējiem un citiem iemaksu veicējiem, kā arī prasības pret debitoriem, kas radušās veikto darījumu nepabeigtu norēķinu rezultātā, un prasības pret pensiju fondu.

14.1.7. Nekustamais īpašums

Šajā postenī uzrāda ieguldījumus nekustamajā īpašumā (zemes gabalos un ēkās), kas veikti ar mērķi gūt ienākumus.

14.1.8. Pārējie aktīvi

Šajā postenī uzrāda aktīvus, kuru saturs neatbilst citiem neto aktīvu pārskata posteņiem. Pielikumā sniedz informāciju par posteņa struktūru.

14.2. Saistības

14.2.1. Saistības no repo darījumiem

Šajā postenī uzrāda saistības pret aktīvu pircējiem, kuras radušās aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu (repo) darījumu rezultātā. Pielikumā atsevišķi norāda saistības pret kredītiestādēm un saistības pret pārējiem darījumu partneriem.

14.2.2. Atvasinātie finanšu instrumenti

Šajā postenī uzrāda finanšu saistības, kas rodas, novērtējot atvasinātos finanšu instrumentus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasinātu finanšu instrumentu negatīvo vērtību kopsummu.

14.2.3. Pārējās saistības

Šajā postenī uzrāda saistības pret kreditoriem, kas radušās veikto darījumu nepabeigtu norēķinu rezultātā, kā arī saistības pret pensiju fondu, līdzekļu pārvaldītāju, līdzekļu turētāju, pensiju plāna dalībniekiem u.tml. Pielikumā sniedz informāciju par posteņa struktūru.

14.3. Neto aktīvi

Šajā postenī uzrāda pensiju plāna dalībnieku uzkrāto papildpensijas kapitālu, kuru aprēķina, no pensiju plāna aktīvu summas atņemot saistību summu.

14.4. Speciālie nosacījumi

14.4.1. Ja pensiju fonds iesaistīts vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu kā pārdevējs, tad uzskaitē darījumu atzīst šādi:

14.4.1.1. pārdotos aktīvus turpina uzrādīt neto aktīvu pārskatā, un tos atsevišķi uzrāda pielikumā,

14.4.1.2. pārdošanas rezultātā saņemtos līdzekļus uzrāda neto aktīvu pārskata 13.2.1. postenī kā saistības pret aktīvu pircēju.

14.4.2. Ja pensiju fonds iesaistīts vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktos aktīvus nedrīkst uzrādīt neto aktīvu pārskatā, bet darījuma rezultātā samaksāto iegādes cenu uzrāda neto aktīvu pārskata 13.1.3. postenī kā prasību pret aktīvu pārdevēju.

14.4.3. Ja pensiju fonds iesaistīts vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju kā pārdevējs, tad pārdotos aktīvus izslēdz no neto aktīvu pārskata, vienlaikus par iegādes cenu palielinot neto aktīvu pārskata 13.1.1. posteni, bet summu, kas vienāda ar cenu, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, uzrāda pielikumā. Ja pārdotā aktīva ar atpārdošanas iespēju patiesā vērtība ir zemāka nekā cena, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, starpību uzrāda neto aktīvu pārskata 13.2.1. postenī.

14.4.4. Ja pensiju fonds iesaistīts vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju kā pircējs, tad nopirktos aktīvus uzrāda neto aktīvu pārskatā kā attiecīgā veida aktīvus.

 

 

15. Pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata posteņu izkārtojums

15.1. Pensiju plāna neto aktīvi pārskata gada sākumā

15.2. Iemaksas un izmaksas pensiju plānā

15.2.1. Pensiju plāna dalībnieku iemaksas

15.2.2. Darba devēju iemaksas

15.2.3. Pārējās iemaksas

15.2.4. Pārskaitījumi no citiem pensiju fondiem vai plāniem

15.2.5. Izmaksātais papildpensijas kapitāls

15.2.5.1. Izmaksas personām, kuras sasniegušas pensiju plānā noteikto pensijas vecumu

15.2.5.2. Izmaksas pensiju plāna dalībniekiem sakarā ar invaliditāti

15.2.5.3. Izmaksas mantiniekiem sakarā ar pensiju plāna dalībnieka nāvi

15.2.5.4. Izmaksas sakarā ar darba devēja maksātnespēju

15.2.6. Pārskaitījumi uz citiem pensiju fondiem vai plāniem

15.2.7. Administratīvie izdevumi

15.2.8. Neto aktīvu pieaugums (samazinājums) iemaksu un izmaksu rezultātā (15.2.1.+15.2.2.+15.2.3.+15.2.4.–15.2.5.–15.2.6.–15.2.7.)

15.3. Ienākumi

15.3.1. Procentu ienākumi

15.3.2. Dividendes

15.3.3. Ienākumi no nekustamā īpašuma

15.3.4. Pārējie ieguldījumu ienākumi

15.3.5. Ienākumi no pensiju fonda

15.3.6. Kopā ienākumi (15.3.1.+...+15.3.5.)

15.4. Izdevumi

15.4.1. Procentu izdevumi

15.4.2. Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumi

15.4.3. Kopā izdevumi (15.4.1.+15.4.2.)

15.5. Ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

15.5.1. Ienākumi no ieguldījumu pārdošanas

15.5.2. Pārdoto ieguldījumu iegādes vērtība

15.5.3. Realizētā ieguldījumu pārdošanas peļņa/(zaudējumi) (15.5.1.–15.5.2.)

15.5.4. Pārdoto ieguldījumu vērtības (pieaugums)/samazinājums, kas atzīts iepriekšējos pārskata periodos

15.5.5. Realizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums) (15.5.3.+15.5.4.)

15.5.6. Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

15.5.7. Ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums) kopā (15.5.5+15.5.6.)

15.6. Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi)

15.7. Pensiju plāna darbības rezultāts (15.3.6.–15.4.3.+15.5.7.+15.6.)

15.8. Neto aktīvu pieaugums/(samazinājums) pārskata gadā (15.2.8.+15.7.)

15.9. Pensiju plāna neto aktīvi pārskata gada beigās (15.1.+15.8.)

 

 

16. Paskaidrojumi par atsevišķiem pensiju plāna

neto aktīvu kustības pārskata posteņiem

16.1. Administratīvie izdevumi

Šajā postenī uzrāda atskaitījumus pensiju fondam par pensiju plāna administrēšanu, t.sk. pārskaitījumus Komisijas finansēšanai. Pielikumā sniedz informāciju par posteņa struktūru.

16.2. Procentu ienākumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu ienākumus no pensiju plāna ieguldījumiem, ieskaitot visus ienākumus no aktīviem, kas uzrādīti neto aktīvu pārskata 13.1.1.–13.1.4. postenī, t.sk. ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru pensiju plāns saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumu samazinājumu iekļauj izdevumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kura tiks saņemta, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam.

Kā procentu ienākumus uzrāda ienākumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pirkšanu ar atpakaļpārdošanu (reverse repo) rezultātā aktīvu pircējam, amortizējot pozitīvo starpību starp nopirkto aktīvu pārdošanas cenu un pirkšanas cenu.

16.3. Ienākumi no nekustamā īpašuma

Šajā postenī uzrāda ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas.

16.4. Ienākumi no pensiju fonda

Šajā postenī atspoguļo pensiju fonda ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem, kas jāpārskaita pensiju plānā.

16.5. Procentu izdevumi

Šajā postenī uzrāda izdevumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pārdēvējam, amortizējot pozitīvo starpību starp pārdoto aktīvu pirkšanas cenu un pārdošanas cenu.

16.6. Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumi

Šajā postenī uzrāda izdevumus līdzekļu turētājam, pārvaldītājam u.tml. pensiju plāna ieguldījumu pārvaldes izdevumus.

16.7. Ienākumi no ieguldījumu pārdošanas

Šajā postenī uzrāda pārskata gada ienākumus no neto aktīvu pārskata 13.1.4.–13.1.7. un 13.1.10. postenī atspoguļoto ieguldījumu pārdošanas.

16.8. Pārdoto ieguldījumu iegādes vērtība

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā pārdoto ieguldījumu iegādes vērtību. Viena veida vērtspapīru iegādes vērtību nosaka pēc metodes “Pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO) vai kā to vidējo svērto cenu. Izvēlēto metodi lieto konsekventi.

16.9. Realizētā ieguldījumu pārdošanas peļņa/(zaudējumi)

Šajā postenī uzrāda starpību starp naudas summu, kas saņemta no neto aktīvu pārskata 13.1.4.–13.1.7. un 13.1.10. postenī atspoguļoto ieguldījumu pārdošanas, un naudas summu, kas izlietota šo ieguldījumu iegādei.

16.10. Pārdoto ieguldījumu vērtības (pieaugums)/samazinājums, kas atzīts iepriekšējos pārskata periodos

Šajā postenī uzrāda ieguldījumu, kas pārdoti pārskata gadā, iepriekšējos pārskata periodos veiktās uzskaites vērtības pārvērtēšanas rezultātu, t.i., uzskaites vērtības pieaugumu/samazinājumu. Uzskaites vērtības pieaugumu uzrāda ar mīnusa zīmi.

16.11. Realizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

Šajā postenī uzrāda pārdoto ieguldījumu vērtības pieaugumu/samazinājumu, kas aprēķināts, nosakot pārdoto ieguldījumu pārdošanas un pārdoto ieguldījumu iegādes vērtības starpību un koriģējot to šādā kārtībā:

16.11.1. palielinot to par ieguldījuma vērtības samazinājumu, kas noteikts tā pārvērtēšanas rezultātā iepriekšējos pārskata periodos;

16.11.2. samazinot to par ieguldījuma vērtības palielinājumu, kas noteikts tā pārvērtēšanas rezultātā iepriekšējos pārskata periodos.

16.12. Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

Šajā postenī uzrāda neto aktīvu pārskata 13.1.4.–13.1.7. un 13.1.10. postenī uzrādīto aktīvu pārvērtēšanas, t.sk. ārvalstu valūtas kursa izmaiņas dēļ veikto korekciju rezultātā iegūto vērtības pieaugumu/samazinājumu. Šeit uzrāda izdevumus speciālo uzkrājumu veidošanai atbilstoši 18.34. punkta prasībām un vērtības korekciju atbilstoši 18.35. punkta prasībām.

16.13. Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi)

Šajā postenī uzrāda neto aktīvu pārskata posteņu, kas izteikti ārvalstu valūtā, izņemot 16.12. punktā minēto, pārvērtēšanas peļņu/zaudējumus.

 

 

17. Pensiju plāna finanšu pārskatu pielikums

17.1. Papildus citos šo noteikumu punktos par pensiju plāna finanšu pārskatu pielikuma saturu ietverto prasību izpildei pensiju plāna finanšu pārskatu pielikumā iekļauj šādu būtisku kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju.

17.2. Grāmatvedības politiku skaidrojums

Ja, kārtojot pensiju plāna grāmatvedību, pensiju fonds lieto atšķirīgas grāmatvedības politikas no citos pensiju plānos lietotajām, tad tas, ievērojot 12.2. punktā izvirzītos kritērijus, sniedz skaidrojumu par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot attiecīgā pensiju plāna finanšu pārskatus.

17.3. Ieguldījumu politika un ar ieguldījumiem saistīto risku pārvaldīšana

Sniedz ieguldījumu politikas aprakstu, tās izmaiņu pārskata gadā un situācijas dažādos tirgos novērtējumu. Uzrāda pensiju plāna ieguldījumu veidus, tiem noteiktos ierobežojumus, aplūko riskus, kas saistīti ar finanšu instrumentiem un ieguldījumu īpašumu, un raksturo šo risku pārvaldīšanu un diversifikāciju. Paskaidro, kā to risku apjoms, kuri būtiski ietekmē pensiju plāna darbību, ir mainījies pārskata periodā, kā arī sniedz skaidrojumu par finanšu instrumentu turēšanas mērķiem un politikām, kas tiek īstenotas noteikto mērķu sasniegšanai.

17.4. Aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām

Uzrāda neto aktīvu pārskata posteņos atspoguļoto aktīvu un saistību sadalījumu pēc valūtām, kā arī neto aktīvu un ieguldījumu saskaņošanu pa valūtām.

17.5. Pensiju plāna aktīvu izvietošana

Uzrāda neto aktīvu pārskata posteņos atspoguļoto finanšu instrumentu un nekustamā īpašuma izvietošanu, norādot:

17.5.1. vērtspapīrus, kas iekļauti Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Igaunijas Republikas, Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī Eiropas ekonomikas zonas (tālāk tekstā – EEZ) valstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (tālāk tekstā – oficiālais saraksts), kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs reģistrētas fondu biržas oficiālajā sarakstā;

17.5.2. vērtspapīrus, kuri nav iekļauti minētajās valstīs reģistrēto fondu biržu oficiālajā sarakstā;

17.5.3. termiņnoguldījumus kredītiestādēs, kas ir saņēmušas licenci kredītiestādes darbībai Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Igaunijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī EEZ valstī;

17.5.4. ieguldījumus ieguldījumu fondos un tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos, kuri ir reģistrēti Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Igaunijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstīs, EEZ valstīs, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs;

17.5.5. nekustamo īpašumu, kas reģistrēts Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Igaunijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī EEZ valstī.

17.6. Finanšu aktīvu un finanšu saistību struktūra

Atbilstoši 13. punkta prasībām noteiktajos posteņos uzrādītos finanšu aktīvus un finanšu saistības uzrāda šādā sadalījumā: tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi, pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, izsniegtie aizdevumi u.tml. prasības, līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības un finanšu saistības, kas nav tirdzniecības nolūkā turētas saistības. Sniedz informāciju par tiem tirdzniecības organizatoriem, kuru sniegtā informācija tika lietota, sagatavojot finanšu pārskatus.

17.7. Aktīvi, kas neto aktīvu pārskatā nav uzrādīti to patiesajā vērtībā

Uzrāda tos tirdzniecības nolūkā turētos finanšu aktīvus, pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus un ieguldījumu īpašumu, kas neto aktīvu pārskatā nav novērtēti patiesajā vērtībā. Paskaidro metodes, kas ir lietotas šo aktīvu novērtēšanai.

17.8. Pārējie aktīvi un saistības

Sniedz informāciju par pārējo aktīvu un saistību struktūru.

17.9. Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

Uzrāda nerealizētā ieguldījumu vērtības pieauguma/samazinājuma struktūru, t.sk. neto aktīvu pārskata posteņus, kuri pārskata gadā tika pārvērtēti, un to pārvērtēšanas rezultātu.

17.10. Procentu ienākumi un izdevumi

Atspoguļo procentu ienākumus pēc to veidiem (procentu ienākumi no prasībām pret kredītiestādēm, no prasībām pret pārējiem darījumu partneriem, no parāda un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu un pārējie līdzīgie ienākumi) un procentu izdevumus pēc to veidiem (procentu izdevumi par saistībām pret kredītiestādēm, par pārējo darījumu partneru saistībām un pārējie līdzīgie izdevumi).

17.11. Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumi

Uzrāda ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu struktūru.

17.12. Pārējie ienākumi un izdevumi

Uzrāda šo ienākumu un izdevumu struktūru.

17.13. Informācija par ieguldījumu kustību pārskata gadā

Par katru neto aktīvu pārskata posteni sniedz šādu informāciju:

17.13.1. uzskaites vērtību gada sākumā;

17.13.2. palielinājumus, t.i., jauno aktīvu un saistību iegādi pārskata gadā;

17.13.3. samazinājumus, t.i., aktīvu atsavināšanu un saistību izpildi pārskata gadā;

17.13.4. pārvērtēšanu pārskata gadā (neto);

17.13.5. uzskaites vērtību pārskata gada beigās.

17.14. Darījumi ar darba devējiem un saistītajām personām

Atklāj to darījumu veidus, būtību, apjomu, kurus pensiju plāns ir veicis ar pensiju plāna dalībnieku darba devējiem un ar visām ar pensiju fondu saistītajām personām.

17.15. Pensiju plāna dalībnieku skaita dinamika

Uzrāda pensiju plāna dalībnieku skaitu pārskata gada sākumā un beigās, to dalībnieku skaitu, kuri iestājušies un izstājušies gada laikā, kā arī izstāšanās iemeslus.

17.16. Pensiju plāna dalībnieku vecuma struktūra

Uzrāda pensiju plāna dalībnieku vecuma struktūru, sadalot to šādās vecuma grupās:

17.16.1. dalībnieki vecumā līdz 30 gadiem (ieskaitot);

17.16.2. dalībnieki vecumā no 31 līdz 40 gadiem (ieskaitot);

17.16.3. dalībnieki vecumā no 41 līdz 50 gadiem (ieskaitot);

17.16.4. dalībnieki vecumā no 51 līdz 60 gadiem (ieskaitot);

17.16.5. dalībnieki vecumā no 61 gada un vecāki.

17.17. Informācija par pensiju plāna ienesīgumu

Pensiju plāna ienesīgumu aprēķina kā pensiju plāna darbības rezultāta attiecību pret pensiju plāna pārskata gada katra mēneša aritmētiski vidējo aktīvu summu, kas dalīta ar mēnešu skaitu gadā, kuru izsaka procentos. Ienesīgumu aprēķina, pieņemot, ka gadā ir 360 dienas. Ienesīgumu aprēķina pēc formulas:

kur:

Darb – pensiju plāna darbības rezultāts (15.7. punkts);

Net S – pensiju plāna neto aktīvi attiecīgā mēneša sākumā;

Net b – pensiju plāna neto aktīvi attiecīgā mēneša beigās;

n – pensiju plāna darbības mēnešu skaits gadā.

 

 

18. Pensiju fonda un pensiju plāna finanšu pārskatu posteņu novērtēšanas noteikumi

18.1. Pensiju fonds sagatavo finanšu pārskatus atbilstoši šādiem vispārējiem principiem:

18.1.1. darbības turpināšanas princips, pieņemot, ka pensiju fonds darbosies arī turpmāk un vadībai nav nodoma vai nepieciešamības izbeigt darbību vai būtiski samazināt darbības apjomu;

18.1.2. konsekvences princips, nemainīgi lietojot vienas un tās pašas uzskaites un novērtēšanas metodes no perioda periodā;

18.1.3. piesardzības princips, veicot novērtēšanu visos gadījumos ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

18.1.3.1. pārskatā norāda tikai līdz bilances datumam iegūto peļņu, t.i., ienākumus uzrāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumus uzrāda jau tad, kad paredzama to iespējamība,

18.1.3.2. ņem vērā visus iespējamos zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika (t.i., tos, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem darbības gadiem), arī tos, kas kļuvuši zināmi laikposmā starp pārskata gada beigām un finanšu pārskatu sagatavošanas dienu,

18.1.3.3. ņem vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas/nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata periods noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

18.1.4. uzkrāšanas princips, atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no to saņemšanas vai maksāšanas datuma;

18.1.5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā. Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

18.1.6. aktīva un pasīva (saistību) posteņus un to sastāvdaļas novērtējot atsevišķi;

18.1.7. katra pārskata gada sākuma bilance saskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci un katra pārskata gada neto aktīvu pārskata sākuma dati saskan ar iepriekšējā pārskata gada neto aktīvu pārskata slēguma datiem.

18.2. Ja, lietojot šo noteikumu 18.1. punktā minētos nosacījumus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšanu veic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.

18.3. Sagatavojot finanšu pārskatus, pensiju fonda vadība drīkst atkāpties no 18.1. punktā minētajiem nosacījumiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, finanšu pārskatu pielikumā paskaidrojot katras šādas atkāpšanās būtību un ietekmi uz pensiju fonda un pensiju plāna finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu novērtējumu.

18.4. Darījumus un notikumus finanšu pārskatos atspoguļo atbilstoši to ekonomiskajam saturam un būtībai, nevis tikai to juridiskai formai.

18.5. Pensiju fonda bilancē un pensiju plāna neto aktīvu pārskatā aktīvus un saistības uzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīva vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīva vērtību, izņemot gadījumus, kad ir juridiski pamatotas tiesības šādai aktīvu vai saistību vērtības samazināšanai un ir sagaidāms, ka šīs tiesības tiks izmantotas.

18.6. Pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskatā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt, izņemot šādus gadījumus:

18.6.1. savstarpēji drīkst ieskaitīt tos ienākumus (izdevumus), kas saistīti ar konkrēta aktīva (saistību) riska ierobežošanu ar izdevumiem (ienākumiem) no šā pret risku ierobežotā aktīva (saistībām);

18.6.2. savstarpēji drīkst ieskaitīt ienākumus un izdevumus no aktīviem un saistībām, kuru vērtību, ievērojot 18.5. punktu, savstarpēji samazina.

18.7. Pensiju fonda bilancē un pensiju plāna neto aktīvu pārskatā aktīvus, ja tiem ir izveidoti speciālie uzkrājumi, uzrāda, atskaitot šo uzkrājumu summu.

18.8. Aktīvus un saistības ārvalstu valūtā pārvērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un saistību vērtības izmaiņas latos atspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai neto aktīvu kustības pārskatā.

18.9. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskatu apstiprinājusi akcionāru pilnsapulce, ir bijuši notikumi, kuri sniedz papildu informāciju, kura ietekmē pensiju fonda vai pensiju plāna aktīvu vai saistību novērtējumu pārskata gada beigās, tad šādus notikumus ņem vērā, veicot attiecīgo aktīvu un saistību novērtēšanu.

18.10. Aktīvu pirkšanu un pārdošanu atzīst bilancē darījuma dienā vai norēķinu veikšanas dienā. Izvēlēto metodi konsekventi lieto, uzskaitot visus aktīvus.

18.11. Finanšu aktīvus vai finanšu saistības sākotnēji atzīst bilancē vai neto aktīvu pārskatā to iegādes vērtībā, kas finanšu aktīvu gadījumā ir par tiem sniegtās, bet finanšu saistību gadījumā – par tām saņemtās atlīdzības patiesā vērtība. Darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīvu vai finanšu saistību iegādi, tiek iekļautas finanšu aktīvu un finanšu saistību iegādes vērtībā.

18.12. Pēc sākotnējās atzīšanas finanšu aktīvus un finanšu saistības turpina novērtēt šādi:

18.12.1. tirdzniecības nolūkā turētos finanšu aktīvus un pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus uzrāda to patiesajā vērtībā, neņemot vērā darījuma izmaksas, kas var rasties attiecīgā aktīva atsavināšanas brīdī;

18.12.2. izsniegtos aizdevumus u.tml. prasības un līdz termiņa beigām turētos ieguldījumus uzrāda to amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi;

18.12.3. tirdzniecības nolūkā turētās saistības uzrāda to patiesajā vērtībā;

18.12.4. visas finanšu saistības, kas nav tirdzniecības nolūkā turētas saistības, uzrāda to amortizētajā iegādes vērtībā.

18.13. Patiesā vērtība ir ticami novērtējama:

18.13.1. finanšu instrumentam, kuram ir publicēti cenas kotējumi aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū, kurā tiek tirgots šāds instruments;

18.13.2. parāda instrumentam, kuram ir neatkarīgas starptautiski atzītas reitinga aģentūras piešķirts reitings un kura naudas plūsmas var ticami aplēst;

18.13.3. finanšu instrumentam, kuram ir piemērots novērtēšanas modelis un var ticami novērtēt šajā modelī ietveramos datus, jo šie dati iegūti no aktīviem tirgiem.

18.14. Ja finanšu instrumenta tirgus nav aktīvs, t.i., aktivitātes tirgū nenotiek bieži vai tiek tirgoti mazi apjomi, publicētos cenu kotējumus koriģē, lai panāktu patiesās vērtības ticamu novērtējumu.

18.15. Tirdzniecības nolūkā turēto finanšu aktīvu un finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņas iekļauj attiecīgi pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu un to pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi)” vai pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī “Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)” to rašanās periodā.

18.16. Pensiju fonds pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas to rašanās periodā iekļauj:

18.16.1. vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

18.16.2. vai arī bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerve”. Ja finanšu aktīvs tiek pārdots, saņemts (dzēsts) vai citā veidā atsavināts vai tiek noteikts, ka finanšu aktīvam ir vērtības samazināšanās zaudējumi, bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerve” iepriekš atspoguļoto finanšu aktīva vērtības pieaugumu vai samazinājumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu un to pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi)”.

18.17. Pensiju fonds, nosakot grāmatvedības politiku, izvēlas 18.16.1. vai 18.16.2. punktā noteikto kārtību un to konsekventi piemēro visu pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu uzskaitei.

18.18. Pensiju plāns pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas to rašanās periodā iekļauj pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī “Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)” to rašanās periodā.

18.19. Ja tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem patieso vērtību nevar ticami novērtēt, tos uzrāda amortizētajā iegādes vērtībā (parāda instrumentus) vai iegādes vērtībā (kapitāla instrumentus).

18.20. Ja tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kuri nav novērtēti to patiesajā vērtībā, patiesā vērtība kļūst ticami novērtējama, finanšu aktīvus pārvērtē to patiesajā vērtībā un starpību starp to uzskaites vērtību un patieso vērtību:

18.20.1. pensiju fonds uzrāda saskaņā ar 18.15. vai 18.16. punkta prasībām;

18.20.2. pensiju plāns uzrāda saskaņā ar 18.15. un 18.18. punkta prasībām.

18.21. Tirdzniecības nolūkā turētos finanšu aktīvus nedrīkst pārklasificēt uz citu kategoriju. Pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus pārklasificē uz tirdzniecības nolūkā turēto aktīvu kategoriju tikai tad, ja pēdējie darījumi ar aktīvu kopumu, kurā ietilpst šie aktīvi, norāda uz tādu nesenu faktisku īstermiņa peļņas gūšanu, kas attaisno šādu pārklasificēšanu.

18.22. Jāuzskata, ka atvasinātie finanšu instrumenti vienmēr tiek turēti tirdzniecības nolūkā, ja vien tie nav paredzēti un faktiski tiek izmantoti kā riska ierobežošanas instrumenti.

18.23. Finanšu aktīvus ar fiksētu atmaksas termiņu drīkst iekļaut līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu kategorijā, ja pastāv nolūks un spēja turēt šos finanšu aktīvus līdz atmaksas termiņa beigām. Nolūku un spēju turēt finanšu aktīvus ar fiksētu termiņu līdz termiņa beigām novērtē katrā bilances datumā.

18.24. Uzskata, ka nepastāv nolūks turēt ieguldījumu kādā finanšu aktīvā ar fiksētu termiņu līdz termiņa beigām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

18.24.1. paredzēts turēt šo finanšu aktīvu tikai nenoteiktu periodu;

18.24.2. pastāv iespēja, ka šis finanšu aktīvs tiks pārdots (izņemot gadījumus, kad ir radusies ārkārtas situācija un ieguldītājs nevarēja veikt saprātīgus pasākumus tās novēršanai), reaģējot uz izmaiņām tirgus procentu likmēs vai riskos, likviditātes vajadzībās, alternatīvu ieguldījumu pieejamībā un ienesīgumā, finansēšanas avotu un termiņu izmaiņām vai ārvalstu valūtas riska izmaiņām;

18.24.3. emitentam ir tiesības atpirkt šo finanšu aktīvu pirms termiņa par summu, kas ir ievērojami mazāka par tā amortizēto iegādes vērtību.

18.25. Uzskata, ka nepastāv pierādītas spējas turēt ieguldījumu kādā fiksēta termiņa finanšu aktīvā līdz termiņa beigām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

18.25.1. nav pieejami finanšu resursi, lai turpinātu ieguldījumu turēt līdz termiņa beigām;

18.25.2. eksistē juridiski vai citi ierobežojumi, kas var traucēt nolūku turēt finanšu aktīvu līdz termiņa beigām.

18.26. Ja finanšu aktīvus ar fiksētu termiņu, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms atmaksas termiņa iestāšanās pilnīgi vai daļēji pārklasificē citā kategorijā, pārdod, nodod citai personai tādā apmērā, kas ir būtisks attiecībā pret līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu kopsummu, tad nedrīkst klasificēt finanšu aktīvus ar fiksētu termiņu kā turētus līdz termiņa beigām divus turpmākos pārskata gadus, izņemot:

18.26.1. pārdošanu pietiekami tuvu atmaksas termiņa beigām, ja tirgus procentu likmes būtiski neietekmēja finanšu aktīva patieso vērtību;

18.26.2. pārdošanu pēc tam, kad jau ir saņemta būtībā visa finanšu aktīva sākotnējā pamatsumma ieplānoto maksājumu vai priekšapmaksas rezultātā;

18.26.3. pārdošanu sakarā ar īpaša rakstura notikumu, kas ir ārpus pensiju fonda vai pensiju plāna kontroles, kas neatkārtojas un ko pamatoti nevarēja paredzēt.

18.27. Ja praktiskā rīcība rada šaubas par nolūku un spēju turēt finanšu aktīvu ar fiksētu termiņu līdz termiņa beigām, 18.26.1.–18.26.3. punkta noteikumus neņem vērā.

18.28. Ja vairs nepastāv nolūks vai nepastāv pierādītas spējas ieguldījumu turēt līdz termiņa beigām, ieguldījumu pārklasificē citā kategorijā, pārvērtē patiesajā vērtībā un starpību starp tā uzskaites vērtību un patieso vērtību:

18.28.1. pensiju fonds uzrāda saskaņā ar 18.15. vai 18.16. punkta prasībām;

18.28.2. pensiju plāns uzrāda saskaņā ar 18.15. un 18.18. punkta prasībām.

18.29. Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka kāda finanšu aktīva, kas nav novērtēts tā patiesajā vērtībā, uzskaites vērtība ir lielāka par tā aplēsto atgūstamo vērtību, nosaka šī finanšu aktīva vērtības samazināšanās zaudējumus.

18.30. Objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtība ir samazinājusies, var būt šādi:

18.30.1. nopietnas emitenta (darījuma partnera) finansiālās grūtības;

18.30.2. līguma noteikumu neievērošana, piemēram, nesamaksāti vai kavēti procentu vai pamatsummas maksājumi;

18.30.3. fakts, ka iepriekšējā pārskata periodā attiecīgajam aktīvam ir atzīti vērtības samazināšanās zaudējumi;

18.30.4. pastāv liela varbūtība, ka iespējams emitenta (darījuma partnera) bankrots;

18.30.5. aktīva tirgus zudums attiecīgajam aktīvam sakarā ar emitenta finansiālām problēmām.

18.31. Finanšu aktīviem, kas uzrādīti to amortizētajā iegādes vērtībā, vērtības samazināšanās zaudējumus novērtē, ja pastāv varbūtība, ka ieguldītājs nespēs saņemt visas summas (pamatsummu un procentus), kas tam pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem. Šos zaudējumus nosaka kā starpību starp finanšu aktīva uzskaites vērtību un tā aplēsto atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar attiecīgā finanšu instrumenta sākotnējo faktisko procentu likmi, pašreizējā vērtība. Ja finanšu aktīvam ir mainīga procentu likme, diskonta likme, kas tiek lietota attiecīgā aktīva atgūstamās vērtības noteikšanai, ir pašreizējā faktiskā procentu likme, kas noteikta saskaņā ar līgumu. Naudas plūsmas, kas saistītas ar īstermiņa prasībām, parasti netiek diskontētas.

18.32. Finanšu aktīviem, kas uzrādīti to amortizētajā iegādes vērtībā, uzskaites vērtību samazina līdz to saskaņā ar 18.31. punktu aplēstajai atgūstamajai vērtībai, veidojot speciālos uzkrājumus. Izdevumus speciālajiem uzkrājumiem uzrāda attiecīgi pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Līdz termiņa beigām turēto finanšu instrumentu vērtības korekcijas” vai pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī “Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)”.

18.33. Ja turpmākajā periodā ar 18.31. punktā minēto aktīvu vērtības samazināšanos saistītie zaudējumi samazinās un šo samazinājumu iespējams objektīvi saistīt ar kādu notikumu, kas norisinājies pēc speciālo uzkrājumu izveidošanas (piemēram, parādnieka kredītspējas uzlabošanās), aktīva norakstīto summu atjauno, koriģējot speciālo uzkrājumu kontu. Šādas atjaunošanas rezultātā radusies aktīva uzskaites vērtība nedrīkst pārsniegt to summu, kāda būtu bijusi aktīva amortizētā iegādes vērtība, ja nebūtu atzīts vērtības samazinājums, tajā datumā, kad finanšu aktīva norakstītā summa tiek atjaunota. Aktīva uzskaites vērtības korekciju iekļauj attiecīgi pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Līdz termiņa beigām turēto finanšu instrumentu vērtības korekcijas” vai pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī “Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)”.

18.34. To iegādes vērtībā novērtēto kapitāla instrumentu vērtības samazināšanās zaudējumi, kurus iekļauj attiecīgi pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Līdz termiņa beigām turēto finanšu instrumentu vērtības korekcijas” vai pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī “Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)”, ir starpība starp finanšu aktīva uzskaites vērtību un to atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar līdzīga finanšu aktīva pašreizējo tirgus procentu likmi, pašreizējā vērtība.

18.35. Ja turpmākajos periodos 18.34. punktā minēto finanšu aktīvu atgūstamā vērtība pieaug un šo pieaugumu var objektīvi sasaistīt ar kādu notikumu, kurš norisinājies pēc tam, kad zaudējumi tika iekļauti pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskatā, vērtības pieaugumu iekļauj attiecīgi pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Līdz termiņa beigām turēto finanšu instrumentu vērtības korekcijas” vai pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī “Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)”.

18.36. Ja patiesajā vērtībā novērtēto pensiju fonda pārdošanai pieejamo aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi (atgūstamā vērtība ir mazāka par iegādes vērtību) ir atzīti bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerve” un ir objektīvi pierādījumi, ka aktīva vērtība ir samazinājusies, uzkrātos zaudējumus izslēdz no bilances posteņa “Pārvērtēšanas rezerve” un iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kaut arī pats aktīvs nav izslēgts no bilances.

18.37. Zaudējumi, kurus saskaņā ar 18.36. punkta prasībām izslēdz no pensiju fonda bilances posteņa “Pārvērtēšanas rezerve”, ir:

18.37.1. kapitāla instrumentiem – starpība starp finanšu aktīva iegādes vērtību (atņemot visu atmaksāto summu un amortizāciju) un to pašreizējo patieso vērtību, no kuras atņemti visi tie ar šo aktīvu saistītie vērtības samazināšanās zaudējumi, kas iepriekš iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

18.37.2. parāda instrumentiem – starpība starp finanšu aktīva iegādes vērtību (atņemot visu atmaksāto summu un amortizāciju) un to atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar līdzīga finanšu aktīva pašreizējo tirgus procentu likmi, pašreizējā vērtība, no kuras atņemti visi tie ar šo aktīvu saistītie vērtības samazināšanās zaudējumi, kas iepriekš iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

18.38. Ja turpmākajos periodos 18.36. punktā minēto pensiju fonda finanšu aktīvu patiesā vērtība vai atgūstamā vērtība pieaug un šo pieaugumu var objektīvi sasaistīt ar kādu notikumu, kurš norisinājies pēc tam, kad zaudējumi tika iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, vērtības pieaugumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

18.39. Zemesgabalus, ēkas, daļu no ēkas un daļu no zemesgabala ar ēku, kuros ieguldīti pensiju plāna līdzekļi, lai gūtu ienākumu, saņemot nomas maksu par iznomāto īpašumu vai no attiecīgā īpašuma vērtības palielināšanās (tālāk tekstā - ieguldījumu īpašums), sākotnēji atzīst neto aktīvu pārskatā to iegādes vērtībā.

18.40. Ieguldījumu īpašumu pēc tā sākotnējās atzīšanas neto aktīvu pārskatā novērtē tā patiesajā vērtībā (parasti ieguldījumu īpašuma patiesā vērtība ir tā tirgus vērtība), iekļaujot ieguldījumu īpašuma patiesās vērtības izmaiņas pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī “Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)” to rašanās periodā. Pensiju fonds nodrošina, ka vismaz vienu reizi gadā šo īpašumu novērtē neatkarīgs licencēts vērtētājs.

18.41. Pensiju fonda pamatlīdzekļus un nemateriālos aktīvus bilancē sākotnēji atzīst to iegādes vērtībā. Pēc sākotnējās atzīšanas pamatlīdzekļus un nemateriālos aktīvus novērtē saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

18.41.1. to pamatlīdzekļu (nemateriālo aktīvu), kuriem ir ierobežots lietošanas laiks, iegādes vērtību samazina par uzkrāto nolietojumu (amortizāciju), kas aprēķināts, pamatojoties uz šo aktīvu lietderīgās lietošanas laiku, un par pamatlīdzekļu (nemateriālo aktīvu) uzkrātajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem;

18.41.2. pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas pieskaita pamatlīdzekļu uzskaites vērtībai, ja pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas rezultātā ir uzlabojušies pamatlīdzekļu ekonomiskie rādītāji.

18.42. Aktīvus, kuru novērtēšanas noteikumi nav noteikti 18.11.–18.41. punktā, novērtē to iegādes vērtībā, kuru samazina par šo aktīvu vērtības samazināšanās rezultātā uzkrātajiem zaudējumiem.

 

 

19. Noslēguma jautājumi

19.1. Noteikumi stājas spēkā 2004. gada 1. janvārī.

19.2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2001. gada 28. decembra lēmumu Nr. 25/12 apstiprinātie “Privāto pensiju fondu gada pārskatu sagatavošanas noteikumi”.

 

1.pielikums