• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par interešu sadursmi Kaspijas reģionā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.08.2003., Nr. 115 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78203

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par jaunām vēstures koncepcijām

Vēl šajā numurā

20.08.2003., Nr. 115

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par interešu sadursmi Kaspijas reģionā

Paralēli Buša administrācijas intervencei Afganistānā un Irākā par jaunu ASV un Krievijas sāncensības degpunktu ir kļuvusi Vidusāzija un Kaukāza reģions. Pamatā runa ir par bagātajām dabas gāzes un naftas atradnēm Kaspijas jūras baseinā ar vairāk nekā 100 miljardiem barelu naftas. Vašingtona jau kontrolē vietējo ogļūdeņraža ieguves industriju, kā arī kopā ar britu firmām 27% no Kaspijas naftas atradnēm un 40% no dabasgāzes rezervēm. Pagājušajā gadā sāka darboties Baku – Ceihanas naftas vads, kas ļauj Eiropai piegādāt naftu, apejot Krieviju. Turklāt runa ir par Vašingtonas svarīgākajām stratēģiskajām iniciatīvām Eirāzijā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Protams, ka Maskava uz šīm aktivitātēm nenoskatās, rokas klēpī salikusi. Aprīlī tā pārsteidza ar negaidītu atbildes gājienu, noslēdzot ar Tadžikistānu – valsti, kurai ir trešās lielākās dabasgāzes rezerves pasaulē – uz 25 gadiem līgumu par visas tās dabasgāzes eksportu.

ASV tiecas panākt lielāku ietekmi Dienvidkaukāzā un Vidusāzijā. Amerikāņi pieliek milzīgas pūles, lai atdzīvinātu GUUAM – piecu bijušo padomju republiku Gruzijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas un Moldovas ekonomikas un drošības grupu, kas pirms četriem gadiem tika izveidota kā pretsvars Krievijai.

Gruzija, kas Krievijai pārmet, ka tā mēģina aizvilināt Abhāzijas un Dienvidosetijas provinces, ir kļuvusi par Vašingtonas galveno sabiedroto reģionā. Šogad Gruzijas parlaments ratificēja aizsardzības paktu, kas amerikāņu militāristiem piešķir vēl nepieredzētas tiesības ieceļot valstī bez vīzām, kā arī tās teritorijā bez ierobežojumiem izvietot militārās vienības, ieročus un aizsardzības iekārtas.

ASV it kā esot ieplānojusi izveidot militāro bāzi arī ar naftu bagātajā Azerbaidžānā. Bez tam Vašingtona ar militārās palīdzības piedāvājumiem un solījumiem nodrošināt piedalīšanos kopējās mācībās ar NATO savā pusē ir dabūjusi pat Krievijas vienīgo īsto sabiedroto reģionā – Armēniju. Nesen Pentagons Vidusāzijā sāka sarunas ar Tadžikistānu par trīs militāro bāzu izīrēšanu – papildus tām divām, ko ASV pēc 2001. gada 11. septembra izmanto Uzbekistānā un Kirgizstānā. Vašingtona atbalsta arī Kazahstānas, Uzbekistānas un Kirgizstānas piedalīšanos NATO programmā “Partnerattiecības mieram”. NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons pirms dažām nedēļām Kazahstānā apsprieda divu militāro bāzu atvēršanu. Tikai pagājušajā gadā vien ASV ar dažādu palīdzības programmu starpniecību Vidusāzijā iepludināja 900 miljonus dolāru.

Maskava uz to atbildēja, nostiprinot savu militāro un ekonomisko klātbūtni, kā arī izveidojot reģionā daudzpusējās drošības struktūras. Nākošajā mēnesī Kirgizstānā tiks iesvētīta jauna krievu gaisa spēku bāze. Aprīļa beigās Krievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Armēnija un Baltkrievija savu desmit gadus veco kolektīvo aizsardzības līgumu pārstrādāja par kārtīgu reģionālo aizsardzības paktu. Kolektīvā Drošības pakta organizācija (CSTO) ir izveidota pēc Varšavas pakta parauga. – ar kopēju galveno mītni un bruņotajiem spēkiem, kā arī rakstisku apņemšanos agresijas gadījumā pret kādu no organizācijas valstīm pret iebrucēju vērsties visām kopā.

Lai mazinātu ASV ietekmi reģionā, drošības jostas izveidošanā Vidusāzijā un Kaspijas jūras telpā Krievija arvien ciešāk sadarbojas ar Ķīnu. Maija beigās Krievija, Ķīna, Kazahstāna, Uzbekistāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna pabeidza Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) institucionalizāciju, izveidojot sekretariātu Pekinā un reģionālo pretterorisma struktūru Biškekā (Kirgīzija). Kā spēcīgu partneri Vidusāzijā Krievija vēlas redzēt Indiju. Krievija atbalsta Deli sadarbību ar Tadžikistānu aizsardzības jomā. Krievu ģenerāļi ir devuši savu svētību arī tadžiku militāristu uzaicināšanai uz mācībām Indijā. Bez tam Kremlis atbalsta Indijas uzņemšanu Šanhajas grupā un reģionālo sadarbību drošības jautājumos stratēģiskajā trīsstūrī Maskava – Deli – Pekina.

Krievu militārās bāzes atvēršana Kirgizstānā netālu no amerikāņu gaisa spēku bāzes varētu signalizēt, ka abas valstis varētu būt vienojušās par atbildības sadalīšanu reģionā; ASV rūpēsies par aizsardzību pret ārējām briesmām, bet Krievija par stabilitāti reģiona iekšienē. Protams, ka Putina izredzes Krievijas un ASV sāncensību Vidusāzijā pārvērst par sadarbību būs atkarīgas arī no tā, cik ilgi Vašingtona uzturēsies Irākā un Afganistānā.

Pēc”JUNGE WELT”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas un “LV” redakcijas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!