Par dzelzceļa iespējām un problēmām

VAS “Latvijas dzelzceļš” ģenerāldirektors Andris Zorgevics:

Ko Latvijas valsts un tranzītpārvadājumu nozares dalībnieki iegūst, iestājoties ES?

1. Iespēju izmantot milzīgus finanšu resursus. Dažādi ES fondi dod iespēju sakārtot dzelzceļa infrastruktūru. Mēs jau tai ābolā esam iekoduši – daži projekti jau ir pabeigti, daži – darbībā. Un arī turpināsim to ēst – top projekti pieteikumam uz Kohēzijas fonda līdzekļiem: otrais sliežu ceļu posms no Skrīveriem līdz Krustpilij; “GSM Rail” – radiosakaru un signalizācijas sistēmas ieviešanai atbilstoši ES standartiem; sliežu ceļu rekonstrukcijai. Latvijai tik lielu resursu nebūtu, tie nāk kā Dieva dāvana.

2. Iespēju paaugstināt pārvadājumu drošību un ātrumu, kā arī kravu caurlaides spēju galvenajos dzelzceļa tranzītkoridoros; uzlabot ekoloģisko situāciju valstī. Jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas tehnoloģijas Latvijas transporta infrastruktūrai (dzelzceļš, ostas, autoceļi, gaisa satiksme) maksā tik dārgi, ka to nevar pilnībā finansēt, ne no valsts, ne no uzņēmumu līdzekļiem, bet tikai piesaistot ES resursus.

3. Atbalstu pasažieru pārvadājumiem. Uz vietējiem politiķiem – likumdevējiem un izpildvaru – labvēlīgā izpratnē būs spiediens no ES likvidēt šķērssubsidēšanu. Rezultātā valsts kļūs par normālu pasažieru pārvadājumu pasūtījuma klientu, likums tiks pieņemts un tas būs arī jāpilda, jo ES šādu prasību ir strikti formulējusi.

4. Kļūstam par vienotā Eiropas pārvadājumu tirgus sastāvdaļu. Pašreizējās infrastruktūras iespējas un ģeogrāfiskais izvietojums izvirza mūs pārvadājumu biznesa avangardā pārvadājumos starp ES un NVS valstīm. Tāpēc varam piesardzīgi prognozēt pārvadājumu tirgus palielināšanos. Mūsu pienākums ir izmantot šo palielinājumu daļu Latvijas dzelzceļa transporta sistēmas interesēs.

5. Iegūstam iespēju pārdot atsevišķus specifiskus dzelzceļa biznesa pakalpojumus ES valstīs: sliežu ceļa remontdarbus, sliežu metināšanu un ritošā sastāva remontdarbus. Līdz šim tādus darbus veicām paši sev, bet, paveroties tirgum, varēsim piedāvāt savas tehnoloģijas un speciālistu pakalpojumus citiem, piedalīties tenderos darbu kontraktēšanai.

Ar kādām problēmām nāksies saskarties, iestājoties ES? Problēmas būs, bet tās ir risināmas.

1. Palielināsies birokrātiskā slodze. Lai izstrādātu jauno dzelzceļa nozares reglamentāciju, valstī būs jāpārskata viss dzelzceļa tehnoloģiskais process un darba organizāciju aprakstošo instrukciju saturs un būtība, standarti jāsaved kārtībā saskaņā ar ES prasībām. ES reglamentējošajās normās vajadzēs iestrādāt visas tās tehniskās prasības, kas ir vajadzīgas mums.

2. Papildu laiku un līdzekļus prasīs robežpārejas punktu ierīkošana. Šķērsošanas procedūras atbilstoši ES prasībām būs vairāk detalizētas. Tas varētu palielināt kravu nogādes termiņus. Savā ziņā tas būs mīnuss, jo līdz šim piegādes ātrums bija viens no mūsu plusiem.

3. Neizbēgami palielināsies cilvēkresursu izmantošanas izmaksas. Būs nepieciešami papildu resursi, kas sasprindzinās finanšu situāciju nozarē.

4. Satiksmes drošībai, kas atbilstu ES prasībām, būs nepieciešami papildu līdzekļi. Arī tas ietekmēs uzņēmuma finanšu situāciju nākotnē. Bet mēs to, protams, darīsim.

5. Līdz vadošajam menedžmentam nākotnē būs jāsabalansē un jāsakārto esošās tehnoloģijas ar Austrumu kaimiņiem, lai tās būtu piemērotas ES tehniskajām prasībām un vajadzībām.

“DIENAS” speciālizlaidums “LATVIJAS DZELZCEĻŠ”;  pēc A. Zorgevica raksta “Mūs gaida milzu iespējas, bet arī risināmas problēmas”