Par paveikto, apkarojot ekonomiskos noziegumus

Iekšlietu ministrijas preses konferencē

Šā gada septiņos mēnešos valstī kopumā reģistrēti 1645 ekonomiska rakstura noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 5,6 procentiem vairāk nekā analoģiskā laika posmā 2002.gadā. Strauji palielinājies atklāto ekonomiska rakstura noziegumu skaits – to ir uz pusi vairāk nekā pērn. 2002.gada septiņos mēnešos atklāti 636 noziegumi, taču šogad tādu jau ir par 53,6 procentiem vairāk – 881 noziegums. Novērstie ekonomiska rakstura noziegumi aiztaupījuši valsts budžetam aptuveni 13 miljonu latu zaudējumus.

Kā vakar, 19.augustā, Iekšlietu ministrijas rīkotajā preses konferencē pastāstīja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Jānis Vonda, viens no iemesliem atklāto ekonomiska rakstura noziegumu skaita straujajam pieaugumam ir Valsts policijas reorganizācija, pēc kuras ar ekonomisko noziegumu apkarošanu nodarbojas ne tikai Ekonomikas policijas pārvalde, bet visa policija, sākot jau ar iecirkņu inspektoriem. Pirmie panākumi ekonomisko noziegumu apkarošanā ir arī policijas ciešākai sadarbībai ar citām valsts atbildīgajām institūcijām – nesen Balvu rajonā aizturētas personas, kas regulāri pāri robežai nelegāli pārvadājušas alkoholu un tabakas izstrādājumus. Nozieguma atklāšanas iniciators šajā gadījumā bijusi muita.

Kā informēja Jānis Vonda, prasība pēc visu iesaistīto valsts institūciju sekmīgas sadarbības ekonomisko noziegumu atklāšanā ir svarīga Eiropas Savienībā, un nesenā aizturēšana Balvu rajonā ir labs piemērs tam, ka Latvija starpinstitucionālo sadarbību spēj nodrošināt, turklāt ar labiem rezultātiem.

To, ka visas policijas struktūrvienības ir iesaistītas ekonomisko noziegumu apkarošanā, apliecināja arī iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš pauda uzskatu, ka nākamgad policijai būtu jāspēj novērst tik daudz noziegumu, kas gan tiešā, gan netieša veidā aiztaupītu valsts kasei vismaz 50 miljonu latu zaudējumus. To, ka šāda apmēra zaudējumu novēršana nav nereāla, apliecina arī pēdējie policijas darba rezultāti – Ekonomikas policijas pārvalde tikko ierosinājusi krimināllietu par 16 miljonu latu nodokļu nemaksāšanu darījumos ar vērtspapīriem. Izmeklēšanas interesēs pagaidām netiek atklāts ne tas, kādi uzņēmumi iesaistīti šajos darījumos un nav nomaksājuši nodokļus, ne arī konkrētas personas. Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks J.Vonda tikai pastāstīja, ka noziedzīgajos darījumos iesaistītas gan pašmāju, gan ārzemju firmas un ka procesuālās darbības būs jāveic vairāku valstu teritorijās.

Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas amatpersonas preses konferencē izteica arī cerību, ka policijas darbu gan ekonomiska rakstura noziegumu apkarošanā, gan citu noziedzīgu nodarījumu novēršanā atvieglos likumdevēja pretimnākoša attieksme pret priekšlikumiem, ko likumdošanas uzlabošanai izstrādā īpaša darba grupa. Piemēram, pastāvošā likumdošana neļauj uzlikt arestu ekonomiska rakstura noziegumos vainīgajām personām faktiski piederošajam īpašumam, kas parasti reģistrēts uz radu vai paziņu vārda. Pasaules prakse un arī darba grupas izstrādātie priekšlikumi šādu iespēju pieļauj, ja tiek pierādīts, ka īpašumus lieto un pārvalda vainīgā persona. Nepieciešama ir arī operatīvās informācijas legalizēšana un tiesības šo informāciju izmantot tiesas procesos. Priekšlikumus likumdošanas izmaiņām paredzēts apkopot jau septembrī.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore