Vakar, 19. augustā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

Noteikumi attiecas uz šo noteikumu pielikumā noteiktajām lauksaimniecības un pārtikas produktu grupām.

Noteikts, ka tiesības lietot aizsargātu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ir: ražotāju grupai, kas ražo vai pārstrādā viena veida lauksaimniecības vai pārtikas produktu, kurš atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām fiziskajai vai juridiskajai personai, kas ražo vai pārstrādā lauksaimniecības vai pārtikas produktu, kurš atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ja: fiziskā vai juridiskā persona ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas iesnieguma iesniegšanas laikā ir vienīgais attiecīgā produkta ražotājs iesniegumā norādītajā ģeogrāfiskajā vietā; fiziskā vai juridiskā persona attiecīgā produkta ražošanā vai pārstrādē izmanto tradicionālas un nemainīgas metodes; attiecīgā produkta izcelsmes vieta atšķiras no blakus esošajām ģeogrāfiskajām vietām; attiecīgā produkta īpašības atšķiras no citu tāda paša veida produktu īpašībām.

Zemkopības ministrs pieņem lēmumu par ražotāju grupas, fiziskās vai juridiskās personas ražotā vai pārstrādātā lauksaimniecības vai pārtikas produkta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju – iekļaušanu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā, pamatojoties uz Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu padomes ieteikumu.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu padome ir zemkopības ministra izveidota koordinējoša un konsultatīva institūcija, tās sastāvā ir seši locekļi: divi Zemkopības ministrijas pārstāvji un pa vienam Pārtikas un veterinārā dienesta, Patentu valdes, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvim. Padomes personālsastāvu pēc minēto institūciju priekšlikuma apstiprina zemkopības ministrs, padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Padomei ir noteiktas šādas funkcijas: izskatīt un izvērtēt lietotāju iesniegumus un sagatavot ieteikumus Zemkopības ministrijai par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu iekļaušanu sarakstā; izveidot un uzturēt sarakstu, iekļaujot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes sarakstā un izdarot tajā nepieciešamos grozījumus; nodrošināt starptautisko sadarbību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanā, kontrolē un aizsardzībā; informēt Zemkopības ministriju, ja nepieciešams, precizēt šo noteikumu pielikumā minēto sarakstu.

Izdevumus, kas saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādes iekļaušanu sarakstā, kā arī ar tās atbilstības uzraudzību un kontroli, sedz lietotājs.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumos Nr.381 “Zāļu reģistrēšanas noteikumi”“.

Grozījumi paredz papildināt noteikumus, nosakot, ka Valsts zāļu aģentūra ir tiesīga veselības aizsardzības apsvērumu dēļ izņēmuma gadījumā pieņemt lēmumu (pēc saskaņošanas ar veselības ministru) par zāļu novērtēšanas, reģistrācijas, pārreģistrācijas un citu ar zāļu reģistrāciju saistītu darbību atbrīvošanu no maksas vai maksas samazinājumu, ja zāles ir būtiski nepieciešamas ārstniecības procesa nodrošināšanai, paredzētas retu slimību ārstēšanai vai izplatāmas ierobežotā daudzumā.

Noteikumi papildināti ar nosacījumu — ja zāles būtiski neatšķiras no zālēm, kuras vismaz sešus gadus ir reģistrētas (ir atļautas izplatīšanai) Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas ekonomiskajā telpā un ir reģistrētas un izplatītas Latvijā. Šo noteikumu 20.punktā minētajām zālēm, kuras iegūtas, izmantojot attīstītās tehnoloģijas metodes, šis periods ir ne mazāks kā 10 gadi. Valsts zāļu aģentūra ir tiesīga nepiemērot minēto sešu gadu laikposmu, ja zālēm ir beidzies patenta termiņš. Ja zāles ir paredzētas citai terapeitiskai indikācijai, tām ir atšķirīgs lietošanas veids vai devas, reģistrācijas pieprasītājs iesniedz atbilstošo farmakoloģisko un toksikoloģisko pārbaužu vai klīniskās izpētes rezultātus.

Noteikumi papildināti ar nosacījumiem, ka Valsts zāļu aģentūra reģistrāciju saskaņā ar Farmācijas likumā noteiktajām prasībām anulē vai aptur reģistrētu un Latvijas zāļu reģistrā iekļautu zāļu reģistrācijas apliecības darbību, ja: ir tiesas spriedums par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, ņemot vērā adresātu, uz kuru šis tiesas spriedums ir attiecināms; reģistrācijas pieprasītājs ir iesniedzis pieprasījumu anulēt vai apturēt zāļu reģistrāciju; zāļu reģistrācijas dokumentācija neatbilst Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktajām prasībām; nav veikti šajos noteikumos minētie maksājumi.

Noteikts, ka Valsts zāļu aģentūras lēmumu var apstrīdēt normatīvajos aktos, kas regulē administratīvo procesu, noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumos Nr.73 “Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi””.

Noteikumi papildināti, nosakot, ka notiesātais iegādāto produktu glabāšanai var izmantot personīgo mazgabarīta ledusskapi.

Noteikts, ka, lai veicinātu lietderīgas pašdarbības iniciatīvas, notiesātie var izmantot personīgos mūzikas instrumentus, kā arī materiālus un instrumentus māksliniecisko un lietišķās mākslas izstrādājumu izgatavošanai. Šo priekšmetu glabāšanas un lietošanas kārtību nosaka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.

Pienesumos un sūtījumos atļauts iekļaut nepārtikas preces saskaņā ar šo noteikumu 15.pielikumu, kurā uzskaitītas minētās preces: šķīvis, bļodiņa, krūze un karote; sezonai atbilstošs apģērbs, galvassega un apavi; apakšveļa, zeķes, cimdi, dvielis un kabatlakatiņi; personīgās higiēnas priekšmeti: tualetes un saimniecības ziepes, šampūns, zobu suka, zobu pasta, ķemme, ziepju trauks, spogulis (ne lielāks kā 20 x 30 cm), drēbju un apavu suka, apavu krēms, diegi, sejas un roku krēmi, kā arī: sievietēm: dekoratīvā kosmētika (kas nesatur spirtu), personīgās higiēnas piederumi, matu ieveidošanas ierīces un manikīra piederumi; vīriešiem: krēms pirms un pēc skūšanās, kasešu, mehāniskais vai elektriskais bārdas skujamais aparāts; brilles, kontaktlēcas, protēzes, ja ir ārsta atļauja, – kruķi vai spieķi; rakstāmpapīrs, burtnīcas, zīmuļi, pildspalvas, aploksnes, atklātnes, pastmarkas, avīzes, žurnāli un grāmatas; rūpnieciski izgatavotas elektriskās ūdens sildīšanas ierīces, elektriskais pagarinātājs un baterijas; galda un rokas pulkstenis.

Akceptēts likumprojekts “Finanšu instrumentu tirgus likums”, kura mērķi ir: ieguldītāju interešu aizsardzības veicināšana; finanšu instrumentu tirgus stabilitātes un uzticamības veicināšana; informācijas pieejamības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem.

Likumprojekts kā konceptuāli vienots likums aizvietos līdz šim bieži grozīto likumu “Par vērtspapīriem”. Tiks noteikta vienota pieeja finanšu instrumentu tirgus dalībnieku tiesībām veikt atsevišķas licencējamas un uzraugāmas darbības, ievērojot apstākli, ka kopš 2001. gada 1. jūlija darbojas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas veic uzraudzību vairākās līdz šim atsevišķi uzraudzītās jomās.

Būtiskākās atšķirības no spēkā esošā likuma “Par vērtspapīriem”: saskaņā ar likumprojektu “Finanšu instrumentu tirgus likums” par finanšu instrumentiem, kuri atrodas publiskā apgrozībā, uzskatāmi tikai tādi finanšu instrumenti, kas iekļauti regulētā tirgū (piemēram, Rīgas Fondu biržā). Attiecīgi likumprojekts neparedz tādu pārvedamu vērtspapīru apgrozības uzraudzību, kuri tiek publiski piedāvāti, bet kuru tirdzniecība regulētos tirgos nav paredzēta. Šādu vērtspapīru emitenti turpmāk komisijai nesniegs ne finanšu pārskatus, ne ziņojumus par būtiskiem noteikumiem. Šāda prakse pastāv vairākās ES valstīs, piemēram, Vācijā. Arī ES direktīvas nosaka prasības tikai publiskā piedāvājuma izteikšanai un neparedz turpmāku šādu vērtspapīru apgrozības uzraudzību.

Likumprojektā paredzētas izmaiņas arī attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem. Turpmāk, ņemot vērā, ka Latvijas Republikā darbojas viena finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcija, paredzēts atteikties no “dubultās” kredītiestāžu licencēšanas. Kredītiestādēm, kuras saņēmušas licenci kredītiestādes darbības veikšanai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu un kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus, būs jāievēro attiecīgās Finanšu instrumentu tirgus likuma normas, taču nebūs jāsaņem atsevišķa komisijas licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

Likumprojektā iestrādātas vairākas līdz šim vēl neieviestas ES direktīvu prasības. Kā viena no svarīgākajām prasībām, ko nosaka Eiropas kopienu padomes Direktīva 93/22/EEC par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā, minama tā sauktā vienotās licences principa ieviešana. Šī principa ieviešana dod tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas reģistrētas kādā no Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, brīvi sniegt ieguldījumu pakalpojumus visā EEZ valstu iekšējā tirgus teritorijā. Tas nozīmē, ka pēc Latvijas iestāšanās ES Latvijā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būs iespējams uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ES un EEZ valstīs atvieglotā kārtībā. Savukārt ES un EEZ valstīs reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būs tiesības atvieglotā kārtībā uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

Likumprojektā noteikta ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu pārvaldītājsabiedrību konsolidētās uzraudzības kārtība, kā arī ieviesta jauna definīcija – jaukta pārvaldītājsabiedrība.

Likumprojekts nosaka emisijas prospektu un prospektu, kas paredzēti pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētos tirgos, savstarpēju atzīšanu atbilstoši Direktīvas 2001/34/EC par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem, un Direktīvas 89/298/EEC, kura koordinē prasības par to, kā sastāda, pārbauda un izplata prospektus, kas jāpublicē sakarā ar pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu, prasībām.

Likumprojekts detalizēti nosaka informācijas apmaiņas kārtību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

Likumprojekts ievieš arī jaunās Direktīvas 2003/6/EC par iekšējās informācijas izmantošanas aizliegumu un tirgus manipulāciju aizliegumu prasības.

Ar likumprojektu paredzēts atcelt prasību, saskaņā ar kuru katrā ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, jābūt diviem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētiem vērtspapīru tirgus profesionāliem speciālistiem. Šo prasību paredzēts aizstāt ar prasību, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka lēmumu pieņemšanu par klientu finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu un ieguldījumu konsultāciju sniegšanu klientiem ir tiesīgas veikt tikai tādas personas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir pilnvarojusi veikt šādas darbības. Minēto uzdevumu veikšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga pilnvarot tikai tādas personas, kurām ir atbilstoša izglītība un pieredze un kuras ir kompetentas ieguldījumu pakalpojumu jomā.

Likumprojektā nav iekļautas normas par atbildību šā likuma un pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumu gadījumā, jo tās paredzēts iestrādāt Krimināllikumā (par iekšējās informācijas izpaušanas un izmantošanas aizlieguma neievērošanu un tirgus manipulācijām) un Administratīvo pārkāpumu likumā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Likumprojekts paredz saskaņot terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto.

Likumprojekts paredz atsevišķos gadījumos aizstāt terminu “vērtspapīrs” ar terminu “finanšu instruments” vai papildināt to ar terminu “naudas tirgus instruments”, lai nesašaurinātu Valsts fondēto pensiju likumā noteikto ieguldījumu loku. Tas nepieciešams tādēļ, ka saskaņā ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto terminoloģiju un definīcijām termins “vērtspapīrs” neietver valsts parādzīmes, kuras tiek uzskatītas par naudas tirgus instrumentiem.

Likumprojekts paredz papildināt Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otro daļu ar jaunu 12. punktu. Šo grozījumu mērķis ir noteikt, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkstēs ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos tikai tādēļ, lai nodrošinātos pret ieguldījumu plānā esošo aktīvu vērtības svārstībām, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam, ievērojot, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā būtu jāievēro ieguldīšanas politika, kas ir vērsta uz pārvaldīšanā nodotā kapitāla vērtības saglabāšanu. Līdz ar to nebūtu pieļaujams, ka ar šiem līdzekļiem tiek veikti paaugstināta riska darījumi bez kādiem ierobežojumiem. Ņemot vērā, ka fondēto pensiju shēmas līdzekļus līdz 30% drīkst ieguldīt ar saistībām nesaskaņotās valūtās, būtu pamatoti līdzekļu pārvaldītājam dot iespēju mazināt valūtu kursa svārstību risku, veicot darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem. Līdzīgi ierobežojumi ieguldījumu veikšanai atvasinātajos finanšu instrumentos ir noteikti arī privāto pensiju fondu darbību regulējošajā likumā.

Prasība iesniegt noteikumus, kā līdzekļu pārvaldītājs plāno vērtēt ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saistītos riskus, un informēt par to, kad šādi darījumi tiek sākti, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nodrošinās iespēju pilnvērtīgi un laikus izvērtēt līdzekļu pārvaldītāja darbības potenciālo ietekmi uz tā pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem gadījumos, kad līdzekļu pārvaldītājs veiks darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.

Likumprojekts paredz saskaņot terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto.

Likumprojekts paredz atsevišķos gadījumos aizstāt terminu “vērtspapīrs” ar terminu “finanšu instruments” vai papildināt to ar terminu “naudas tirgus instruments”, lai nesašaurinātu likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” noteikto ieguldījumu loku. Tas nepieciešams tādēļ, ka saskaņā ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto terminoloģiju un definīcijām termins “vērtspapīrs” neaptver valsts parādzīmes, kuras tiek uzskatītas par naudas tirgus instrumentiem.

Nepieciešams precizēt likuma 20. pantu, jo pēc Finanšu instrumentu tirgus likuma stāšanās spēkā Finanšu un kapitāla tirgus komisija ieguldījumu brokeru sabiedrībām vairs neizsniegs licences starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū, bet gan licences ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakus pakalpojumu sniegšanai. Savukārt kredītiestādēm, kas vēlēsies sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakus pakalpojumus, pēc Finanšu instrumentu tirgus likuma stāšanās spēkā vairs nebūs jāsaņem speciāla licence, bet tikai jāinformē Finanšu un kapitāla tirgus komisija un jāiesniedz tai attiecīgās procedūras.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”.

Likumprojekts “Finanšu instrumentu tirgus likums” ievieš Eiropas kopienu padomes Direktīvas 93/22/EEC par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā prasības, tai skaitā arī ieguldījumu pakalpojumu un finanšu instrumentu definīcijas. Tāpēc likumprojektā “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” paredzēts svītrot no Ieguldītāju aizsardzības likuma 1. panta finanšu instrumentu un ieguldījumu pakalpojumu definīcijas.

Likumprojekts papildina Ieguldītāju aizsardzības likumu ar normu, kas nosaka Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju tiesības pievienoties citu ES un EEZ valstu ieguldītāju aizsardzības shēmām, vienlaikus saglabājot dalībnieka statusu Latvijas Republikas ieguldītāju aizsardzības sistēmā. Šāds grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu Eiropas kopienu parlamenta un padomes Direktīvas 97/9/EC par ieguldītāju kompensācijas shēmām prasību ieviešanu nacionālajos tiesību aktos.

Likumprojekts arī paredz papildināt Ieguldītāju aizsardzības likumu ar normām, saskaņā ar kurām no ārvalstu sabiedrībām paredzēts izdalīt ES vai EEZ valstu sabiedrības. Tādēļ nepieciešams precizēt likuma IV daļas nosaukumu un papildināt 18. un 19. pantu ar jaunām daļām. Pārejas noteikumos paredzēts, ka pantu daļas, kas attiecas uz ES vai EEZ reģistrētiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, stāsies spēkā ar īpaša likuma pieņemšanu, kā arī ka līdz šā īpašā likuma pieņemšanai ES un EEZ sabiedrības ir pielīdzināmas ārvalstu sabiedrībām.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””.

Likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” lietoto terminu “vērtspapīrs” nepieciešams aizstāt ar terminu “finanšu instruments”, jo saskaņā ar likumprojektu “Finanšu instrumentu tirgus likums” ieguldījumu pakalpojumus iespējams sniegt ne tikai ar vērtspapīriem, bet arī ar citiem finanšu instrumentiem.

Likumprojekts paredz arī harmonizāciju starp likumu “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, Kredītiestāžu likumu un Finanšu instrumentu tirgus likumu, nosakot, ka viens no finanšu pakalpojumu veidiem ir Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktie ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakus pakalpojumi. Līdz šim daļa ieguldījumu pakalpojumu pēc būtības jau bija ietverti likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” lietotajā finanšu pakalpojumu uzskaitījumā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par biržām””.

Šobrīd likumā “Par biržām” ir noteikts, ka fondu biržu darbību regulē likums “Par vērtspapīriem” (pēc 2004. gada 1. janvāra – Finanšu instrumentu tirgus likums), tādēļ nepieciešams svītrot no likuma teksta normas par vērtspapīru tirdzniecību.

Terminu “vērtspapīrs” nepieciešams aizstāt ar terminu “finanšu instruments”, jo fondu biržas var organizēt jebkādu finanšu instrumentu tirdzniecību.

Likumā “Par biržām” lietotā atsauce uz likumu “Par vērtspapīriem” aizstāta ar atsauci uz Finanšu instrumentu tirgus likumu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””.

Šobrīd likuma “Par bezpeļņas organizāciju” 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka fondu birža statūtos noteiktās darbības ietvaros un saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” drīkst no fondu biržas dalībnieku iemaksām veidot vērtspapīru apgrozības darījumu garantiju fondu. Šāda norma likumā nav nepieciešama, jo tā ir novecojusi. 2002. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”, saskaņā ar kuriem fondu birža vairs nav bezpeļņas organizācija.

Likumprojekts paredz svītrot likuma “Par bezpeļņas organizāciju” 5. panta otro daļu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”.

Likumprojekts paredz saskaņot terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto. Krājaizdevu sabiedrību likuma 2. panta pirmās daļas 4. punktā dotais tirdzniecības priekšmetu uzskaitījums, izņemot valūtu, ir ietverts terminā “finanšu instruments”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Kredītiestāžu likumā lietoto terminu “vērtspapīrs” nepieciešams aizstāt ar terminu “finanšu instruments”, jo saskaņā ar likumprojektu “Finanšu instrumentu tirgus likums” ieguldījumu pakalpojumus iespējams sniegt ne tikai ar vērtspapīriem, bet arī ar citiem finanšu instrumentiem.

Likumprojekts paredz arī harmonizāciju starp Kredītiestāžu likumu un Finanšu instrumentu tirgus likumu, nosakot, ka viens no finanšu pakalpojumu veidiem ir Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktie ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakus pakalpojumi. Līdz šim daļa ieguldījumu pakalpojumu pēc būtības jau bija ietverti Kredītiestāžu likumā dotajā finanšu pakalpojumu uzskaitījumā. Tā kā turpmāk saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu kredītiestādēm nebūs nepieciešams saņemt papildu licenci, lai sāktu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, nepieciešams ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakus pakalpojumus minēt kā vienu no finanšu pakalpojumu veidiem, lai nerastos pārpratumi par to, vai kredītiestādes ir tiesīgas sniegt visus ieguldījumu pakalpojumus un blakus pakalpojumus vai tikai tos, kas līdz šim minēti Kredītiestāžu likumā.

Likumprojekts paredz arī harmonizēt subordinētā kapitāla definīciju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto, samazinot definīcijā ietverto aizdevuma termiņu no septiņiem uz pieciem gadiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt likumprojekta “Finanšu instrumentu tirgus likums” normu par tirgus manipulāciju un iekšējās informācijas izmantošanas aizliegumu ieviešanu.

Likumprojekts paredz papildināt pašreizējo Krimināllikuma 193. pantu, kas nosaka atbildību par nelikumīgām darbībām ar vērtspapīriem un maksāšanas līdzekļiem, nosakot kriminālatbildību arī par iekšējās informācijas izmantošanas aizlieguma pārkāpumiem un tirgus manipulāciju aizlieguma pārkāpumiem.

Likumprojekts paredz arī papildināt Krimināllikuma 200. pantu, nosakot atbildību par iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu.

Gan 193. pantā, gan arī 192., 193.1 un 194. pantā tiek paredzēts aizstāt terminu “vērtspapīrs” ar terminu “finanšu instruments”, lai nodrošinātu saskaņotu terminoloģijas lietojumu Finanšu instrumentu tirgus likumā un Krimināllikumā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Komercķīlas likumā”.

Likumprojekts paredz aizstāt terminu “vērtspapīrs” ar terminu “finanšu instruments”. Tādējādi ne tikai publiskā apgrozībā esoši vērtspapīri, bet arī citi publiskajā apgrozībā esoši finanšu instrumenti, piemēram, naudas tirgus instrumenti vai atvasināti instrumenti, nevarēs būt par komercķīlas priekšmetu.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, kuri izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā.

Noteikumi nosaka, ka profesionālās izglītības iestādes nosaukumā atbilstoši īstenojamās izglītības pakāpei iekļauj vārdu “skola”, “vidusskola” vai “koledža”: skola, vidusskola (arodskola, arodvidusskola, profesionālā vidusskola) – izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas un dod iespēju iegūt pirmā, otrā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; koledža – izglītības iestāde, kura īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītības) programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Likumprojekta 28.pants papildināts ar septīto daļu, kas nosaka, ka no valsts un pašvaldību budžeta finansētās profesionālās izglītības programmas, izņemot augstākās izglītības programmas, īsteno valsts valodā vai valsts un mazākumtautību valodā. Mazākumtautību valodā īstenojamo profesionālās izglītības programmu daļu kopējo apjomu nosaka Ministru kabinets. Mazākumtautību valodā apgūstamās izglītības programmas daļas nosaka izglītības iestāde Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā. Likuma pārejas noteikumi papildināti, nosakot, ka likuma 28.panta septītā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī. Izglītojamie, kas profesionālās izglītības programmu apguvi mazākumtautību valodā uzsākuši pirms 2004.gada 1.septembra, turpina izglītības programmas apguvi kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2004.gada 1.septembrim.

Noteikts, ka profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības programmas, akreditējamas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Programmu var akreditēt, ja ne mazāk par 50 procentiem no programmu īstenojošiem pedagogiem strādā izglītības iestādē pamatdarbā (profesionālās tālākizglītības programmās – 30 procentu) un obligāto vispārizglītojošo saturu (ja programma to paredz) īsteno izglītības iestādē, kurai izsniegta licence attiecīgās profesionālās izglītības programmas īstenošanai. Minētie nosacījumi stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments