• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 19. augusta noteikumi Nr. 468 "Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.08.2003., Nr. 116 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78261-kartiba-kada-aprekinams-naudas-sods-par-konkurences-likuma-11-panta-pirmaja-dala-un-13-panta-minetajiem-parkapumiem

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.469

Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 16.janvāra noteikumos Nr.21 "Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi iebrauc un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās, un izbrauc no tiem"

Vēl šajā numurā

22.08.2003., Nr. 116

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 468

Pieņemts: 19.08.2003.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.468

Rīgā 2003.gada 19.augustā (prot. Nr.45, 45.§)

Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem

Izdoti saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta piekto daļu un 14.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem.

2. Naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas.

3. Ja Konkurences likumā minēto pārkāpumu ir izdarījis Latvijā reģistrēts ārvalstu komersanta meitas uzņēmums vai filiāle, naudas sodu aprēķina no attiecīgā meitas uzņēmuma vai filiāles pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma.

4. Par kredītiestāžu neto apgrozījumu pieņem šādu ienākumu posteņu summu (pēc pievienotās vērtības nodokļa un citu ar ienākumiem tieši saistīto nodokļu atskaitīšanas):

4.1. ienākumi no procentiem;

4.2. ienākumi no vērtspapīriem;

4.3. saņemtā komisijas atlīdzība;

4.4. finanšu operācijās gūtā neto peļņa;

4.5. ienākumi no cita veida darbības.

5. Kredītiestāžu neto apgrozījumā ieskaita ienākumus, kas ietverti kredītiestāžu gada pārskatos un konsolidētajos pārskatos.

6. Par apdrošināšanas sabiedrību neto apgrozījumu pieņem parakstīto prēmiju bruto vērtību, kas ietver visas saņemtās un saņemamās summas par apdrošināšanas sabiedrības vai tās vārdā noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem (arī pārapdrošināšanas prēmijas), no kurām atskaitīti nodokļu maksājumi un nodevas vai obligātie maksājumi, ar kuriem apliek apdrošināšanas prēmiju vai prēmiju kopējo summu.

7. Ja tirgus dalībnieks ir fiziska persona un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, naudas sodu aprēķina procentos no pēdējā noslēgtā finanšu gada ieņēmumiem, kurus fiziskā persona guvusi no saimnieciskās darbības.

8. Ja tirgus dalībniekam nav iespējams sastādīt pēdējā noslēgtā finanšu gada pārskatu par pilnu finanšu gadu, naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka neto apgrozījuma par kalendāra gadu, skaitot no dienas, kad tas konkrētajā tirgū uzsācis darbību. Ja no darbības uzsākšanas līdz pārkāpuma konstatēšanas dienai ir pagājis mazāk nekā gads, naudas sodu aprēķina no tirgus dalībnieka neto apgrozījuma, skaitot no dienas, kad uzsākta darbība, līdz pārkāpuma konstatēšanai.

9. Ja tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījums izteikts ārvalstu valūtā, kopējo naudas soda apmēru latos nosaka pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa pārkāpuma konstatēšanas dienā.

10. Ja tirgus dalībnieki izdarījuši Konkurences likumā minēto pārkāpumu par aizliegtu vienošanos — pieņēmuši tirgus dalībnieku apvienības lēmumu —, naudas sodu uzliek tiem tirgus dalībniekiem, kuri ir apvienības biedri un piedalījušies minētajā pārkāpumā.

 

II. Naudas soda apmēra noteikšana

11. Nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu.

12. Nosakot pārkāpuma smagumu, ņem vērā:

12.1. pārkāpuma veidu;

12.2. iesaistītā tirgus dalībnieka ekonomisko stāvokli tirgū;

12.3. pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas;

12.4. katra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā;

12.5. ekonomisko un tiesisko vidi pārkāpuma izdarīšanas laikā, ja tā kalpo kā objektīvs apstāklis pārkāpuma veicināšanai.

13. Izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka lomu, ņem vērā, vai tirgus dalībnieks ir bijis pārkāpuma iniciators, vai pārkāpumā tam ir bijusi aktīva vai pasīva loma. Ja visu pārkāpumā iesaistīto tirgus dalībnieku lomas nav iespējams noteikt vai tās ir vienādas, tad, nosakot sodu, ņem vērā, kāds ir katra tirgus dalībnieka ekonomiskais stāvoklis ar pārkāpumu saistītajā konkrētajā tirgū.

14. Kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar šo noteikumu 15. un 16.punktu noteiktos naudas sodus. Kopējais naudas soda apmērs nedrīkst būt mazāks par 250 latiem.

15. Ņemot vērā pārkāpuma smaguma pakāpi, naudas soda apmēru nosaka šādi:

15.1. ja ir izdarīts viegls pārkāpums, — līdz 0,5 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma;

15.2. ja ir izdarīts vidēji smags pārkāpums, — no 0,5 līdz 1,5 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma;

15.3. ja ir izdarīts smags pārkāpums, — no 1,5 līdz 7 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

16. Ņemot vērā pārkāpuma ilgumu, naudas soda apmēru nosaka šādi:

16.1. ja pārkāpuma ilgums nepārsniedz gadu vai pārkāpums izpaužas kā vienreizēja darbība, saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu noteikto naudas soda apmēru nepalielina;

16.2. ja pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas sods ir līdz 0,5 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma;

16.3. ja pārkāpums ilgst vairāk par pieciem gadiem, naudas sods ir no 0,5 līdz 1 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

17. Kopējo naudas soda apmēru var palielināt, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

17.1. tirgus dalībnieks tā paša veida pārkāpumu atkārtoti izdarījis piecu gadu laikā, un Konkurences padome (turpmāk — padome) to ir konstatējusi un pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

17.2. nepieciešams palielināt sodu, lai pārsniegtu ienākumus, kurus tirgus dalībnieks ir guvis, izdarot Konkurences likumā minēto pārkāpumu (gadījumos, ja nelikumīgi iegūto ienākumu summu ir iespējams objektīvi novērtēt);

17.3. konstatēts, ka tirgus dalībnieks tieši vai netieši piespiedis citus tirgus dalībniekus veikt darbības, ar kurām tiek pārkāpts Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētais aizliegums.

18. Kopējo naudas soda apmēru var samazināt (taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 250 latiem), ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

18.1. pārkāpums pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis no padomes informāciju par iespējamo Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu;

18.2. tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis pārkāpuma sekas, pirms padome pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu;

18.3. tirgus dalībnieks sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem bijusi būtiska nozīme Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā.

19. Ja tirgus dalībnieks izdarījis vairākus Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minētos pārkāpumus, kas izskatīti vienlaikus vienā lietā, par katru attiecīgā panta punkta pārkāpumu naudas soda apmēru nosaka atsevišķi. Galīgo naudas soda summu aprēķina tā naudas soda ietvaros, kas ir noteikts par smagāko pārkāpumu.

20. Ja tirgus dalībnieks izdarījis gan Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā, gan 13.pantā minētos pārkāpumus, kas izskatīti vienlaikus vienā lietā, par katrā pantā minēto pārkāpumu naudas soda apmēru nosaka atsevišķi. Galīgo naudas soda summu aprēķina tā naudas soda ietvaros, kas ir noteikts par smagāko pārkāpumu.

21. Ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums pārkāpumā iesaistītajā konkrētajā tirgū ir mazāks nekā 10 % no šī tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma, kopējo naudas soda apmēru var samazināt (taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 250 latiem).

22. Padomei ir tiesības uzlikt naudas sodu 250 latu apmērā gadījumos, ja kopš pārkāpuma izbeigšanas ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi un pārkāpums nav atstājis būtiskas negatīvas sekas tirgū.

 

III. Naudas soda samazinājums, ņemot vērā sadarbību ar padomi

23. Padome samazina kopējo naudas soda apmēru, kas noteikts par šo noteikumu 24.punktā minēto aizliegto vienošanos noslēgšanu, vismaz par 75 % (taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 250 latiem), ja tirgus dalībnieks sadarbojas ar padomi un pastāv visi šajā punktā minētie nosacījumi:

23.1. tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas pirmais informējis padomi par šo noteikumu 24.punktā minēto vienošanos, kurā tas iesaistīts, pirms padome uzsākusi lietas izmeklēšanu, un padomes rīcībā tobrīd nav informācijas, kas ļautu sākt lietas izmeklēšanu par konkrēto pārkāpumu;

23.2. tirgus dalībnieks sniedz padomei visu tā rīcībā esošo informāciju un pierādījumus;

23.3. padomei sniegtā informācija par potenciālo Konkurences likumā minēto pārkāpumu ir pietiekama, lai varētu ierosināt lietu;

23.4. visā pārkāpuma izmeklēšanas gaitā tirgus dalībnieks aktīvi sadarbojas ar padomi;

23.5. pirms informācijas sniegšanas padomei tirgus dalībnieks pārtraucis dalību aizliegtajā darbībā;

23.6. tirgus dalībnieks nav bijis konkrētās aizliegtās vienošanās ierosinātājs vai aizliegtajā darbībā tam nav bijusi noteicoša loma un tas nav spiedis citus tirgus dalībniekus piedalīties aizliegtajā darbībā.

24. Šo noteikumu 23.punktā minētais naudas soda samazinājums attiecināms uz šādiem Konkurences likumā minētajiem pārkāpumiem:

24.1. vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

24.2. vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

24.3. vienošanās par tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

24.4. vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem.

25. Ja lietas izmeklēšana par šo noteikumu 24.punktā minēto Konkurences likuma pārkāpumu jau uzsākta, tirgus dalībniekiem, kas pēc savas iniciatīvas snieguši padomei informāciju, kura ir būtisks konkrētā pārkāpuma pierādījums, piemērojamais naudas soda apmēra samazinājums ir šāds:

25.1. tirgus dalībniekam, kurš pirmais sniedzis minēto informāciju, — no 50 līdz 74 % (taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 250 latiem). Padome naudas sodu samazina, ja informācijas sniegšanas brīdī tās rīcībā nav attiecīgās informācijas un pastāv šo noteikumu 23.4., 23.5. un 23.6.apakšpunktā minētie nosacījumi;

25.2. pārējiem tirgus dalībniekiem — no 30 līdz 49 % (taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 250 latiem). Padome naudas sodu samazina, ja informācijas sniegšanas brīdī tās rīcībā nav attiecīgās informācijas un pastāv šo noteikumu 23.4. un 23.5.apakšpunktā minētie nosacījumi.

26. Ja tirgus dalībnieks uzskata, ka uz to attiecas šo noteikumu 21., 23. vai 25.punktā minētais naudas soda samazinājums, tas iesniedz padomē pamatotu iesniegumu.

27. Padome izvērtē tirgus dalībnieka sniegto informāciju, tās atbilstību šo noteikumu 21., 23. un 25.punktā minētajiem nosacījumiem un pieņem attiecīgu lēmumu.

28. Ja padome naudas soda samazinājumu tirgus dalībniekam piemēro saskaņā ar šo noteikumu 23. un 25.punktu, šo noteikumu 18.punkts attiecībā uz šo tirgus dalībnieku nav piemērojams.

Ministru prezidents E.Repše

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 23.augustu.

 

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!