• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 19. augusta noteikumi Nr. 465 "Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām noteikšanas metodika". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.08.2003., Nr. 116 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78264-ekspluatacijas-aizsargjoslu-gar-telekomunikaciju-tiklu-linijam-noteiksanas-metodika

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.466

Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamatprasībām

Vēl šajā numurā

22.08.2003., Nr. 116

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 465

Pieņemts: 19.08.2003.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.465

Rīgā 2003.gada 19.augustā (prot. Nr.45, 34.§)

Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām noteikšanas metodika

Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu un likuma “Par telekomunikācijām” 33.panta ceturto daļu

 

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām noteikšanas metodiku, tai skaitā telekomunikāciju tīklu pārvietošanas kārtību, ja tie ir izvietoti citu komunikāciju aizsargjoslās.

 

II. Telekomunikāciju tīklu līniju ekspluatācijas un drošības prasības

2. Telekomunikāciju tīkla līnijas īpašniekam (valdītājam) ir tiesības netraucēti jebkurā laikā piekļūt aizsargjoslai, izmantojot juridiskajām un fiziskajām personām piederošo nekustamo īpašumu un noteiktos ceļa servitūtus, bez šo personu brīdināšanas. Tas attiecas gan uz to nekustamo īpašumu, kurā noteikta aizsargjosla, gan arī uz citu nekustamo īpašumu.

3. Telekomunikāciju tīkla līnijas īpašniekam (valdītājam), kura telekomunikāciju tīkla līnijai ir noteikta aizsargjosla, ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgās telekomunikāciju tīkla līnijas ekspluatācijai un remontam nepieciešamos darbus, kas saistīti ar zaru apgriešanu, koku ciršanu, būvniecību un zemes darbiem. Telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieks par to rakstiski brīdina zemes īpašnieku vai zemes lietotāju vismaz divas nedēļas pirms attiecīgo darbu uzsākšanas. Lai novērstu avāriju vai likvidētu tās sekas uz telekomunikāciju tīklu līnijām, telekomunikāciju tīkla līnijas īpašniekam (valdītājam) ir tiesības nepieciešamos darbus veikt nekavējoties, informējot zemes īpašnieku vai zemes lietotāju tieši pirms vai pēc attiecīgo darbu uzsākšanas.

4. Kārtību, kādā veicama telekomunikāciju tīkla līnijas ekspluatācija vietās, kur telekomunikāciju tīkla līnija šķērso šosejas, dzelzceļus, cauruļvadus, kuģojamas un plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves, kanālus, rūpniecības uzņēmumu teritorijas un pieejas lidlaukiem, telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieks (valdītājs) saskaņo ar attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām.

5. Ja telekomunikāciju tīkla līnija šķērso teritoriju, kurā noteikts caurlaižu režīms, attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktās institūcijas izsniedz telekomunikāciju tīkla līnijas īpašniekam (valdītājam) caurlaidi, lai jebkurā diennakts laikā varētu veikt telekomunikāciju tīkla līnijas apskati vai nepieciešamos darbus.

6. Aizsargjoslās un stigās darbus veic, ievērojot Aizsargjoslu likumā, šajos noteikumos un Latvijas būvnormatīvos noteiktās prasības. Zemes darbus nogāzēs, kā arī tranšeju un būvbedru nostiprināšanu veic, ievērojot Latvijas būvnormatīvos noteiktās prasības.

7. Ja aizsargjoslās vai to tuvumā fiziskās vai juridiskās personas (turpmāk — darbu izpildītājs) paredzējušas veikt darbus, kuru dēļ ir nepieciešams aizsargāt telekomunikāciju tīkla līniju no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot to, aizsardzību, pārbūvi un pārvietošanu veic par darbu izpildītāja līdzekļiem, pamatojoties uz tehnisko projektu, kas saskaņots ar telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieku (valdītāju). Pārbūvētā vai pārvietotā telekomunikāciju tīkla līnija paliek līdzšinējā telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieka (valdītāja) īpašumā (valdījumā).

8. Ja nepieciešams pārvietot telekomunikāciju tīkla līniju, kas izvietota citu komunikāciju aizsargjoslās, pārvietošanas darbus veic attiecīgo komunikāciju īpašnieks (valdītājs) pēc savstarpējās vienošanās ar telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieku (valdītāju) saskaņā ar izsniegto tehnisko noteikumu prasībām.

9. Pirms tādu darbu uzsākšanas, kuru dēļ ir nepieciešams aizsargāt telekomunikāciju tīkla līniju no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot to, telekomunikāciju tīkla līnijā precizē pazemes kabeļu un citu kabeļu līniju iekārtu (piemēram, pastiprināšanas un komutācijas pazemes punktu, telekomunikāciju kabeļu kanalizācijas, kabeļu aku, zemējuma kontūru) izvietojumu, kā arī nosaka to ieguldīšanas dziļumu un izvietojumu saskaņā ar šo noteikumu 10., 11., 12. un 13.punktā noteiktajām prasībām. Par minēto kabeļu un iekārtu izvietojuma precīzu noteikšanu ir atbildīgs telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieks (valdītājs).

10. Telekomunikāciju tīkla līnijas pazemes kabeļu trasi precizē visā darbu veikšanas teritorijā. Trasi iezīmē ar 1,5—2 m augstiem marķējuma stabiņiem, kurus izvieto ik pēc 15—20 m kabeļu līnijas trases taisnajos posmos, kā arī vietās, kur trase novirzās no taisnes vairāk par 0,5 m, un visos trases pagriezienos. Ar marķējuma stabiņiem apzīmē arī to iecirkņu robežas, kuros darbi veicami ar rokām.

11. Precizējot kabeļu trasi, tās atrašanās vietu nosaka ar šādām metodēm:

11.1. pārbaudot tehnisko dokumentāciju;

11.2. izmantojot kabeļu meklētāju;

11.3. atrokot.

12. Kabeļu trases atrašanās vietu precizē pēc saskaņošanas ar telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieku (valdītāju) par darbu izpildītāja līdzekļiem (arī tad, ja darbu izpildītājs ir pats telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieks (valdītājs) vai būvdarbi tiek veikti pēc telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieka (valdītāja) pasūtījuma). Pirms pazemes kabeļu trases precizēšanas nav atļauts uzsākt tādus darbus, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt telekomunikāciju tīkla līniju vai aizsargāt to no bojājumiem.

13. Pilsētās un citās blīvi apbūvētās vietās telekomunikāciju tīkla līnijas pazemes kabeļu atrašanās vietu precizē pēc tehniskās dokumentācijas, kas ir telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieka (valdītāja) rīcībā, ja citu metožu lietošana nav tehniski iespējama.

14. Pēc telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieka (valdītāja) pieprasījuma darbu izpildītājs nodrošina darbu veikšanu telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieka (valdītāja) klātbūtnē.

15. Pirms tādu darbu uzsākšanas, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt telekomunikāciju tīkla līniju vai aizsargāt to no bojājumiem, telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieks (valdītājs) attiecīgo darbu izpildes vietā:

15.1. iepazīstina darbu izpildītāju ar pazemes kabeļu un citu telekomunikāciju tīkla līdzekļu izvietojumu un to apzīmējumiem;

15.2. instruē darbu izpildītāju par kārtību, kādā izpildāmi ar rokām veicamie un mehanizētie zemes darbi, lai nodrošinātu telekomunikāciju tīkla iekārtu saglabāšanu un darba drošības prasību ievērošanu;

15.3. brīdina darbu izpildītāju par iespējamām briesmām, ko var radīt elektriskā strāva (ņemot vērā telekomunikāciju tīkla līnijā esošo spriegumu);

15.4. brīdina darbu izpildītāju par atbildību, ja telekomunikāciju tīkla līnija tiek bojāta.

16. Ja novēršama avārija vai likvidējamas tās sekas, telekomunikāciju tīkla līnijas īpašniekam (valdītājam) ir tiesības pirms apliecinājuma saņemšanas nocirst aizsargjoslās gar gaisvadu telekomunikāciju tīklu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt tos koku zarus, kuri traucē vai apdraud telekomunikāciju tīkla līnijas darbību. Šajā gadījumā koku ciršanu var uzsākt pēc mutiska paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam. Apliecinājumu izsniedz pēc ciršanas vietas pārbaudes dabā.

17. Pēc jebkādu darbību veikšanas aizsargjoslās telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieks (valdītājs) nodrošina ceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas atjaunošanu sākotnējā stāvoklī, kā arī atlīdzina zemes īpašniekam vai lietotājam darbu veikšanas gaitā nodarītos zaudējumus likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.

 

III. Vides un cilvēka aizsardzības prasības

18. Ja, veicot darbus aizsargjoslā, atrod komunikāciju tīkla līniju, kas nav norādīta tehniskajā dokumentācijā, darbus nekavējoties pārtrauc, veic attiecīgus pasākumus, lai pasargātu to no bojājumiem, kā arī noskaidro un izsauc atrastās komunikāciju tīkla līnijas īpašnieku (valdītāju) uz attiecīgo darbu vietu.

19. Ja atrastā komunikāciju tīkla līnija vai līnijas iekārta tiek bojāta, darbu izpildītājs par bojājumu nekavējoties paziņo telekomunikāciju tīkla līnijas īpašniekam (valdītājam), attiecīgajai pašvaldībai un apdrošinātājam (ja darbu projekts ir apdrošināts), kā arī noskaidro un izsauc uz darbu vietu atrastās komunikāciju tīkla līnijas īpašnieku (valdītāju), darbus nekavējoties pārtrauc un veic pasākumus, lai pasargātu to no citiem bojājumiem.

20. Aizsargjoslā gar gaisvadu un uzkārtu kabeļu telekomunikāciju tīkla līniju bez saskaņošanas ar telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieku (valdītāju) aizliegts:

20.1. braukt ar transportlīdzekļiem un mehānismiem, ja transportlīdzekļu vai mehānismu augstums ir vienāds ar uzkārto vadu vai kabeļu augstumu vai lielāks;

20.2. veikt jumta, fasādes vai bēniņu remonta vai rekonstrukcijas darbus, ja tie skar pa māju jumtiem vilkto telekomunikāciju tīklu līniju stabus vai statnes;

20.3. cirst kokus, ja tie krītot var sabojāt telekomunikāciju tīkla līniju;

20.4. stādīt kokus un krūmus, kas izaugot var skart vadus;

20.5. kāpt gaisvadu telekomunikāciju tīklu līniju stabos;

20.6. aizskart virs ēku jumtiem esošo gaisvadu telekomunikāciju tīklu līniju vadus;

20.7. mest uz telekomunikāciju tīkla līnijas vadiem, kā arī tuvināt tiem jebkurus priekšmetus.

21. Ja 20 metru joslā no gaisvadu telekomunikāciju tīkla līnijas malējā vada veic darbus ar celšanas mehānismiem, kas var bojāt telekomunikāciju tīkla līniju, neatkarīgi no aizsargjoslas platuma pirms darbu uzsākšanas tos saskaņo ar telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieku (valdītāju).

 

IV. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

22. Visām aizsargjoslām ievēro šādu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu:

22.1. ja zemi aizsargjoslā var izmantot paredzētajam zemes lietošanas mērķim, aizsargjoslu uztur kārtībā zemes īpašnieks vai zemes lietotājs atbilstoši šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē zemes izmantošanas kārtību. Valsts mežos aizsargjoslas gar telekomunikāciju tīklu līnijām uztur kārtībā telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieks (valdītājs). Par aizsargjoslu uzturēšanu citos mežos telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieks (valdītājs) vienojas ar meža īpašnieku;

22.2. aizsargjoslu stāvokli kontrolē saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un tam pakārtotiem normatīvajiem aktiem.

 

V. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

23. Aizsargjosla tiek noteikta vienlaikus ar telekomunikāciju tīkla līnijas ierīkošanu pēc atbilstoši telekomunikāciju tīkla ierīkošanas un būvniecības prasībām sastādīta, saskaņota un apstiprināta projekta. Projekts ietver aizsargjoslas iekārtošanas un apzīmēšanas darbus — stigas ciršanu un brīdinājuma zīmju izvietošanu. Projekts saskaņojams ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai lietotāju.

24. Aizsargjoslu dabā apzīmē ar brīdinājuma zīmēm. Par brīdinājuma zīmju izgatavošanu, izvietošanu un saglabāšanu ir atbildīgs telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieks (valdītājs).

25. Aizsargjoslas brīdinājuma zīme ir zemē ierakts stabiņš, kura virszemes daļas augšgalā 1,5 metru augstumā piestiprināta plāksne ar brīdinošu uzrakstu uz dzeltena fona (pielikums). Uz plāksnes izvietota šāda informācija:

25.1. zibensveida zīme (sarkanā krāsā);

25.2. teksts “Rakt aizliegts — kabeļu aizsargjosla” (sarkanā krāsā);

25.3. aizsargjoslas platums metros (melnā krāsā);

25.4. telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieka (valdītāja) vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese un tālruņa numurs (melnā krāsā).

26. Brīdinājuma zīmes dabā izvieto:

26.1. pazemes kabeļu aizsargjoslu apzīmēšanai ārpus apdzīvotām vietām;

26.2. apkalpojamu un neapkalpojamu pastiprināšanas un komutācijas punktu virszemes un pazemes būvju aizsargjoslu apzīmēšanai uz attiecīgās būves 0,5—1,5 metru augstumā virs zemes vai tiešā būves tuvumā, ja brīdinājuma zīmi nav iespējams novietot uz pašas būves;

26.3. to vietu tiešā tuvumā, kur telekomunikāciju tīklu līnija šķērso:

26.3.1. pazemes komunikācijas (maģistrālos gāzes, naftas un naftas produktu vadus);

26.3.2. gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas;

26.3.3. ceļus (neatkarīgi no to seguma veida).

27. Zemūdens telekomunikāciju tīklu kabeļu līniju trases jūrās un vietās, kur zemūdens telekomunikāciju tīklu kabeļu līnijas šķērso kuģojamās un koku pludināšanai izmantojamās upes, kanālus un ūdenskrātuves, aizsargjoslas dabā apzīmē ar attiecīgām signālzīmēm, bet vietās, kur telekomunikāciju tīklu kabeļu līnija iznāk krastā, — ar brīdinājuma zīmēm. Zemūdens telekomunikāciju tīklu kabeļu līniju novietojumu saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi un atzīmē ostas plānos un navigācijas kartēs.

28. Parkos, dārzos, rezervātos, zaļās zonas mežos ap pilsētām un apdzīvotām vietām, lauku aizsardzības mežu joslās, gar upēm un kanāliem, ap ezeriem un citām ūdenstilpēm, kā arī vērtīgos mežu masīvos stigas izcērt tā, lai tās pēc iespējas mazāk kaitētu apstādījumiem un mežaudzēm un lai attiecīgie objekti nezaudētu savu aizsargnozīmi.

 

VI. Aprobežojumi aizsargjoslās

29. Ja mainās telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieks (valdītājs) vai aprobežotā zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs, aprobežojumi paliek spēkā.

30. Ja mainās telekomunikāciju tīkla līnijas novietojums, pārskata tikai aprobežojumus un attiecīgi maina dokumentāciju. Aprobežojumu grozījumus nostiprina tādā pašā kārtībā, kādā tiek nostiprināti aprobežojumi.

31. Gaisvadu un uz stabiem uzkārtu kabeļu telekomunikāciju tīklu līniju aizsargjoslas, kas atrodas ceļu vai dzelzceļu aizsargjoslā, ceļu un dzelzceļu pārvaldes institūcijas var izmantot savām vajadzībām bez saskaņošanas ar attiecīgās telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieku (valdītāju). Ceļu un dzelzceļu pārvaldes institūcijas nodrošina minēto telekomunikāciju tīklu līniju saglabāšanu.

 

VII. Noslēguma jautājumi

32. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumus Nr.61 “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar sakaru līnijām noteikšanas metodika” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 27.nr.).

33. Telekomunikāciju tīklu līniju īpašnieki (valdītāji) līdz 2007.gada 31.decembrim iesniedz attiecīgajā pagasta padomē vai pilsētas domē un Valsts zemes dienesta nodaļā telekomunikāciju tīklu līniju tehnisko dokumentāciju.

34. Telekomunikāciju tīklu līniju īpašnieki (valdītāji) līdz 2007.gada 31.decembrim izvieto brīdinājuma zīmes atbilstoši šo noteikumu 24., 25., 26. un 27.punktā noteiktajām prasībām.

Ministru prezidents E.Repše

Satiksmes ministrs R.Zīle

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 23.augustu.

Pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 19.augusta noteikumiem Nr.465

 

Brīdinājuma zīme aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām apzīmēšanai dabā

Paraugs, kā apzīmējama pazemes kabeļu līnija, kuras aizsargjosla ir

2,5 metri uz katru pusi no pazemes kabeļu līnijas ass.

PIELNOT465 COPY.GIF (16407 bytes)

Satiksmes ministrs R.Zīle

 

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!