Otrdien, 19. augustā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti “Noteikumi par mazākumtautību valodā īstenojamo profesionālās izglītības programmu daļu apjomu”, kuri nosaka mazākumtautību valodā īstenojamo profesionālās izglītības programmu daļu kopējo apjomu no valsts un pašvaldību budžeta finansētajās profesionālās izglītības programmās, izņemot augstākās izglītības programmas.

Noteikts, ka izglītības satura apguvi mazākumtautību valodā atļauts nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējā izglītības programmas apjoma.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.septembri.

Akceptēti likumprojekti “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un “Grozījums Krimināllikumā”.

Ar grozījumiem paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK) papildināt ar jaunu 50.2 pantu, kurā tiktu noteikta atbildība par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā. Tā kā LAPK nedod “neliela apmēra” definīciju, pants papildināts arī ar skaidrojumu, ka zādzība, krāpšana vai piesavināšanās uzskatāma par izdarītu nelielā apmērā, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt administratīvā pārkāpuma priekšmetu, kura vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Par šādu nodarījumu izdarīšanu atkārtoti gada laikā personai iestāsies kriminālatbildība.

Grozījumi Krimināllikuma (KL) 180.pantā paredz noteikt, ka kriminālatbildība par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, izņemot KL 175.panta trešajā un ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā un 179.panta trešajā daļā paredzētos noziegumus, iestāsies tikai tad, ja tas būs izdarīts atkārtoti gada laikā. Par šādu nodarījumu izdarīšanu pirmo reizi būs paredzēta administratīvā atbildība. Vienlaikus ir paaugstināta atbildība par minēto nodarījumu izdarīšanu, tādējādi tie vairs nebūs kriminālpārkāpumi, un tas ļaus novērst iespējamo KL 15.panta sestās daļas piemērošanu šādu nodarījumu kvalifikācijā.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas”.

Pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem Latvijas teritorijā veic Latvijā vai citās valstīs reģistrēti pārvadātāji, kas saskaņā ar Latvijas vai attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) pasažieru starptautiskajiem komercpārvadājumiem. Noteikts, ka Satiksmes ministrijas izsniegtās atļaujas pasažieru regulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem ir paredzētas pārvadājumiem Latvijas teritorijā.

Satiksmes ministrs izveido pasažieru starptautisko pārvadājumu konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir septiņi cilvēki – trīs Satiksmes ministrijas un četri autopārvadātāju asociāciju pārstāvji. Padomes uzdevums ir sniegt Satiksmes ministrijai atzinumus par pārvadātāju un to iesniegto pieteikumu atbilstību šo noteikumu noteiktajām prasībām un priekšlikumus par šo noteikumu noteikto prasību izpildi. Padomes atzinumiem ir konsultatīvs raksturs.

Starptautiskajos pasažieru pārvadājumos (uz Latviju un no Latvijas) izmanto autobusus, kuru tehniskās prasības atbilst Nolīgumā par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS) noteiktajām prasībām, ja Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos par autopārvadājumiem nav noteikts citādi. Veicot pasažieru regulāros starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, katram pasažierim ir nodrošināta sēdvieta. Autobusā ir ne mazāk kā 16 sēdvietu.

Satiksmes ministrijas pilnvarotās amatpersonas lēmumus, kas saistīti ar šo noteikumu izpildes nodrošināšanu, pārvadātājs var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Satiksmes ministrijas valsts sekretāram. Valsts sekretāra lēmumus pārvadātājs var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Akceptēts rīkojums “Par institūcijas pilnvarošanu radioiekārtu atbilstības novērtēšanai”, kurš paredz saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” pilnvarot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija” novērtēt radioiekārtu atbilstību Ministru kabineta 2002.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.171 “Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”.

Grozījumi Muitas likuma 12.pantā, izslēdzot panta piekto daļu, nodrošinās tiesiskās paļāvības principa ievērošanu administratīvajā procesā. Iestādei pēc indivīda lūguma ir pienākums, nevis tiesības izlabot administratīvajā aktā konstatētās kļūdas, Administratīvā procesa likuma noteikumiem atbilstošu administratīvā akta atcelšanas kārtību.

Grozījumi 12.panta sestajā daļā un 149.panta trešajā un ceturtajā daļā precizē muitas amatpersonas lēmuma spēkā stāšanās kārtību. Likumprojekts paredz, ka muitas amatpersonas lēmums stājas spēkā no paziņošanas brīža, nevis no izdošanas brīža.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu jebkuram iesniegumam jābūt pieņemtam, tādēļ tiek izdarīts grozījums arī likuma 138.panta pirmajā daļā, nosakot, ka deklarāciju anulē tikai pēc preču pārbaudes.

Grozījumi Muitas likuma 43.pantā paredz izteikt to jaunā redakcijā, precizējot deleģējumu (Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atverama muitas noliktava un izsniedzama un anulējama muitas noliktavas izmantošanas atļauja).

Likuma 44.pants tiek papildināts ar normām, kas paredz publisko un privāto muitas noliktavu tipu iedalījumu.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments