Lai nostiprinātu tiesu varu un tiesisku valsti

Vakar Tieslietu ministrijā notika preses konference par Tiesu iekārtas likuma tapšanu un gatavošanos administratīvā procesa ieviešanai

Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Veronika Krūmiņa Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 21. augustā, Tieslietu ministrijas (TM) rīkotajā preses konferencē žurnālisti saņēma plašu informāciju par pēdējā laika aktualitātēm un ministrijas darbību tieslietās. Tajā piedalījās tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Veronika Krūmiņa un kā viesis — Augstākās tiesas senators Ilgars Zigfrīds Šepteris.

Nākamgad darbu sāks administratīvās tiesas

Preses konferences ievadījumā tieslietu ministrs A. Aksenoks pastāstīja, ka jau pusgadu darba grupa strādā pie Tiesu iekārtas likumprojekta, kas ir ļoti nepieciešams, jo līdzšinējais likums “Par tiesu varu” pieņemts pirms desmit gadiem un vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Lai gan pastāvošajā likumā ir izdarīti vairāki grozījumi, tostarp arī šogad, piemēram, par tiesnešu atalgojumu, taču situācija tagad ir cita. Ministrs uzsvēra trīs galvenos iemeslus, kāpēc nepieciešams jauns likums. Pirmais — galvenokārt, lai nostiprinātu tiesu neatkarību no izpildvaras, otrais — lai uzlabotu tiesu darba kvalitāti, un trešais — lai paaugstinātu tiesu darba efektivitāti.

Jaunais Tiesu iekārtas likums būs cieši saistāms ar Administratīvā procesa likuma ieviešanu, kas sāks darboties nākamā gada 1. februārī. Tātad būs jāizdara attiecīgi likuma grozījumi. A. Aksenoks īpaši uzsvēra administratīvā procesa svarīgumu, kas jūtami atšķirsies no tā, kā izskata lietas kriminālprocesā vai civilprocesā, kur pastāv sacīkstes princips. “Administratīvā procesa galvenais uzdevums ir aizsargāt cilvēku pret valsti, ierēdņu patvaļu. Kas te būs atšķirīgs? Vispirms jau iesnieguma formas vienkāršība, nebūs īpašas vajadzības pēc advokāta vai cita jurista padoma. Iesniedzējam tikai jāizklāsta lietas būtība un nav jāpierāda sava taisnība. Administratīvās tiesas tiesneša uzdevums būs noskaidrot patiesību un pieņemt taisnīgu lēmumu. Ar iesniedzēja piekrišanu būs iespējams arī rakstisks process. Jaunā likuma mērķis — valsts sakārtotība. Tiesnesis būs persona starp valsts pārvaldi un tiesu,” skaidroja tieslietu ministrs.

Paredzēts, ka nākamgad Rīgā sāks strādāt 35 administratīvā procesa tiesneši — 20 pirmajā instancē, 10 otrajā un pieci kasācijas procesā Augstākajā tiesā. Šajā sakarībā Augstākās tiesas Senātā tiks izveidots atsevišķs departaments. Pakāpeniski turpmākajos gados administratīvās tiesas sāks darboties arī lielākajās pilsētās un citās vietās. Ir izsludināts konkurss uz šīm štata vietām, tas turpināsies līdz 25. augustam. Kā ministrs, tā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos mudināja pretendentus aktīvāk pieteikties uz tiesneša amatu, īpaši tos juristus, kuriem ir pieredze valsts pārvaldē un pašvaldību darbā. Pašlaik esot saņemti 39 pieteikumi. Pēc tam konkursa komisija vērtēs piemērotākās kandidatūras, un tad novembrī sāksies šo izvēlēto tiesnešu speciālas mācības, kas ilgs trīs mēnešus. Tikai pēc izglītošanās viņus apstiprinās šajā amatā.

Likums “Par tiesu varu” paredz, ka par tiesnesi (arī to, kas skatīs lietas administratīvā procesa kārtā) var strādāt no 30 gadu vecuma. Sākumā administratīvās tiesas Rīgā izvietosies Antonijas ielā 6, bet perspektīvā sakarā ar Tieslietu ministrijas izstrādāto un valdībā apstiprināto koncepciju tuvākajos gados uzbūvēt divus jaunus korpusus Rīgā, Abrenes ielā 3, uz kuriem tiktu pārvietota Rīgas apgabaltiesa un dažas Rīgas pilsētas tiesas, labāki apstākļi tiks nodrošināti arī administratīvajām tiesām.

Stiprinot tiesu neatkarību un nozīmi

Attiecībā uz tiesu varas neatkarību un tās nostiprināšanu Tiesu iekārtas likumprojektā paredzēts no Tieslietu ministrijas izdalīt atsevišķu departamentu — Tiesu administrāciju, kas gan nākamgad vēl paliks TM pakļautībā, bet jau turpmāk varētu kļūt par patstāvīgu institūciju. Ir iecerēts nākamajā gadā izveidot Tieslietu padomi, kas būs lēmējinstitūcija un koordinētāja, turklāt arī svarīgajā budžeta lietā. Tajā bez Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, tieslietu ministra, Saeimas Juridiskā biroja vadītāja, Valsts cilvēktiesību biroja direktora, augstskolas pārstāvja doktora līmenī tiesnešu konferencē tiks ievēlēti seši tiesneši. Tieslietu padomes kompetencē būs tiesnešu atlase, kvalifikācijas celšana un citi ar tiesneša karjeru saistīti uzdevumi. Pašlaik šajā ziņā, kā izskanēja preses konferencē, nav efektīvas sistēmas un metodikas. Nereti tiesnesi vakantajā vietā sāk meklēt pēdējā brīdī, un tāpēc kādu laiku nav aizpildīta štata vieta. Ir doma veidot konkrētu tiesneša kandidātu rezervi, lai no viņu vidus izvēlētos pašus piemērotākos.

Preses konferencē amatpersonām vajadzēja atbildēt uz visdažādākajiem jautājumiem, galvenokārt saistībā ar administratīvā procesa ieviešanu. Taču “Latvijas Vēstnesi”, piemēram, interesēja, vai jaunajā Tiesu iekārtas likumā ir saglabājies kaut kas no pērn decembrī starptautiskajā konferencē “Tiesu vara Latvijā” apspriestā Tiesu varas likumprojekta, ko visai atzinīgi vērtēja gan pašmāju, gan vairāki ārvalstu eksperti. Uz to tieslietu ministrs atbildēja, ka jaunā Tiesu iekārtas likumprojekta pamatā ir saglabāts minētais Tiesu varas likumprojekts, taču diskusijas ar prokuratūru un vēl citām institūcijām radījušas vairākas izmaiņas, tostarp secinājumu, ka Tiesu iekārtas likumprojekts nosaukuma ziņā vairāk atbilst tā saturam. Bet ģenerālprokurors, arī Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis varēs piedalīties Tieslietu padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Iepriecināja arī atbilde par to, ka droši vien tiks atrastas trūkstošās finanses, lai stātos spēkā un sāktu darboties jaunais Kriminālprocesa likums.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore