Lai veicinātu Jelgavas un Zemgales attīstību

Top mūsdienīgs uzņēmējdarbības centrs

Jelgavas dome, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmēju asociācija apvienojušies kā partneri vairāk nekā miljonu eiro vērtā Eiropas Savienības PHARE 2000 programmas projektā, kas paredz ievērojami pilnveidot un paplašināt darbību pašvaldības Pieaugušo izglītības centrā, veidojot to par reģiona mēroga iestādi uzņēmējdarbības atbalstam.

796 000 eiro PHARE piešķirtais grants, 159 200 eiro nacionālais līdzfinansējums un 106133 eiro pašvaldības naudas – Pieaugušo izglītības centra vadītāja vietniece, projektu vadītāja Ingrīda Mikiško ir pārliecināta, ka šie līdzekļi tiek izmantoti vislabākajā veidā un Jelgavā top pašlaik valstī modernākais centrs, kas veicinās pilsētas un Zemgales reģiona ekonomisko attīstību.

Ar domu par mašīnbūves atjaunotni

Reģionālais izglītības centrs “Altus” – jau ir gatavi dokumenti šāda iestādes nosaukuma apstiprināšanai.

Pašā ēkā tikmēr notiek paplašināšanās būvdarbi, tiek gaidītas jaunas mēbeles un datoriekārtas, savukārt speciālisti no firmām, kas uzvarējušas pakalpojumu konkursos, izstrādā centra attīstības stratēģiju un mācību programmas kursiem. Piecas no šīm programmām ir saistītas ar ieceri attīstīt pilsētā agrāko gadu tradīcijām bagāto, bet līdz ar lielo rūpnīcu slēgšanu panīkušo metālapstrādi.

“Metālapstrāde ir nozare, kas Jelgavā noteikti attīstīsies,” pārliecinoši zina teikt izglītības centra projektu vadītāja, jo to apliecinājis Attīstības projektu institūta izstrādātais pētījums par rūpnieciskajiem klasteriem, t. i., ārējo ierīču grupu ar kopīgu vadību. Vienlaikus jau tagad metālapstrādes uzņēmumos ļoti jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums — no izpētes laikā Zemgalē aptaujātajiem 25 šīs nozares uzņēmumiem 82 procenti aptaujāto atzinuši, ka ir grūti atrast kvalificētus metālapstrādātājus, īpaši tādus, kas spēj strādāt ar rasējumiem un tehnisko dokumentāciju. Jāatzīst gan, ka mazākie uzņēmumi, kas izmanto kādreizējās rūpnīcas RAF darbiniekus, pagaidām nav visai ieinteresēti ieguldīt līdzekļus darbaspēka attīstībā, toties liela atsaucība saņemta no Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas, kas pēc privatizācijas 1996. gadā veiksmīgi attīstījusies.

Kā pirmie interesenti nāk lielākie uzņēmumi

Rūpnīca, kur ražo gan dažādas mašīnu un iekārtu būvē un ekspluatācijā nepieciešamas ierīces un detaļas, gan plaša patēriņa preces, nodarbina vairāk nekā 200 cilvēku, un 97 procentus sasniedz eksporta apgrozījums.

“Tur ir ražošanas vide, praktiķi un metāls,” I. Mikiško vērtē, ka mācību telpu iekārtošana tieši rūpnīcas teritorijā ir piemērotākais variants. 750 kvadrātmetru telpu jau izremontētas, un šajās dienās pienāk modernas iekārtas, kas ļaus nodrošināt mācības ne vien gāzes un loka metināšanas, bet arī datorizētu darbgaldu vadības programmās. Vienlaikus sākusies arī pasniedzēju sagatavošana darbam programmās, kur tiks izmantota jaunākā apmācības metodika un modernākās informācijas tehnoloģijas.

“Pašlaik galvenokārt orientējamies uz mūsu lielāko uzņēmumu — mašīnbūves rūpnīcas, zviedru metāla gultu ražotnes, automašīnu izpūtēju ražotāju dāņu firmas “Dinex” pasūtījumu,” stāsta projektu vadītāja, nenoliedzot, ka tik modernai apmācībai ir arī augstākas izmaksas. Vajadzību pēc darbiniekiem, kas spēj strādāt pie datorizētiem darbgaldiem, aptaujā paudis arī viens no vadošajiem izolētu cauruļvadu sistēmu ražotājiem Baltijā — firma “Poliurs” Ozolniekos, ceļa zīmju izgatavotājs SIA “Signum” Jelgavā. Šajās dienās pilsētas dome saņēmusi nodomprotokola projektu no vācu automašīnu radiatoru firmas AKG — firma, kurai ir filiāles vairākās valstīs un gada apgrozījums pārsniedz 200 miljonus eiro, gatava vienoties par ražotnes izveidi Jelgavā, un viens no plusiem ir arī paredzamā iespēja apmācīt darbiniekus. I.Mikiško uzsver, ka programmu dažādās variācijas — no pāris nedēļām līdz 960 stundām — ļaus pielāgoties ikviena uzņēmēja vajadzībām un, ja būs atsaucība no Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības departamenta, — arī profesionālās izglītības iestāžu interesēm.

Jaunas izglītības programmas un tālmācība

Ieguvums ne tikai mašīnbūves, bet uzņēmējdarbības attīstībai kopumā ir projekta sadaļa, ko konkursa kārtā realizējusi Rīgas Ekonomikas augstskola. Ir sagatavots sociāls un ekonomisks pētījums par darbaspēka atbilstību darba tirgum Zemgales reģionā, izstrādāts cilvēkresursu profilēšanas modelis — karjeras centra darbības pamats. “Ieradies pie mums izglītības centrā, cilvēks varēs uzzināt, cik perspektīva ir viņa izvēlētā profesija, kādās mācību iestādēs Zemgalē vai Rīgā viņš to var iegūt, arī noskaidrot, ciktāl viņa personības īpašības atbilst izvēlētajam ceļam,” I.Mikiško stāsta, ka top arī elektroniska datu bāze, kur uzņēmēji varēs ielikt savas vakances, darba meklētāji — savus CV. “Ja abas puses būs aktīvas, šī sistēma darbosies.”

Īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšanai ir izstrādātas tālākizglītības programmas — deviņi dažāda līmeņa kursi, sākot no pirmajiem soļiem patstāvīgajā biznesā un beidzot ar preču plūsmu un nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā. “Droši vien būsit ievērojuši, ka mazajos uzņēmumos pēc pirmo triju gadu veiksmes nereti iestājas stagnācija. Lai noturētos, jāattīstās ir nepārtraukti, un šie kursi uzņēmējiem palīdzēs izzināt, kā neapsīkt, bet iet uz priekšu,” I.Mikiško un arī viņas kolēģi, ieskatījušies jaunajās kursu programmās, spriež, ka arī pašiem šīs zināšanas noderētu. Vēl pieejamākas tās darīs tālmācības iespēja, kas ļaus apgūt kursu, pārbaudīt savas zināšanas un saņemt pasniedzēju konsultācijas ar interneta starpniecību. (Izveidotā e-apmācības platforma un programmatūras funkcionēšanai iegādātais serveris ir ieguvums arī projekta dalībniecei Latvijas Lauksaimniecības universitātei.)

“Arī mēs negribam savā attīstībā apstāties,” pārliecināti saka topošā reģionālā izglītības centra “Altus” projektu vadītāja. Plašs informatīvu bukletu klāsts “Izglītības veikaliņā”, virtuve, kur kursu dalībniekam uzvārīt tēju, bērnistaba, kur auklītes aprūpē uz dažām stundām atstāt savu mazuli, lifts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām — tie ir jau visā drīzumā īstenojami plāni. Bet tālākais mērķis — veidot mūžizglītības sistēmu, kas ļauj ilgākā laikposmā dažādos kvalitatīvos mācību kursos sakrāt kredītpunktus un savu uzcītību vainagot ar augstākās izglītības diplomu jebkurā vecumā.

Maija Laizāne  — “Latvijas Vēstnesim”