Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 21.augusta sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.pantam pastāv divas padotības formas — pakļautība un pārraudzība. Likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” ir minēta pārziņas padotības forma. Lai saskaņotu likumu “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumiem, nepieciešams izdarīt grozījumu likumā, aizstājot pārziņu un pakļautību ar padotību.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 27.augustam.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””.

Likumprojekts paredz grozījumus likumā, lai nodrošinātu Ministru kabinetā apstiprināto Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts pamatnostādņu īstenošanu.

Papildus likumprojekts paredz izdarīt likumā precizējošus grozījumus, piemēram, izslēgt norādes uz neeksistējošām kopīgo ieguldījumu sabiedrībām u.tml., kā arī novērst tiesību normu kolīziju attiecībā uz sertifikātu izmantošanas ierobežojumiem.

Likumprojekts ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas maksu un privatizācijas ierosinājumu reģistrācijas kārtību. Uzturēšanas maksu paredzēts noteikt, ja kontā atrodošos sertifikātu īpašnieks nav iesniedzis privatizācijas ierosinājumu un informējis par to banku un ja ilgāk nekā gadu nav veiktas operācijas ar sertifikātu kontu. Privatizācijas ierosinājumu reģistrācijas kārtība jānosaka tādēļ, ka privatizācijas sertifikātu izmantošana tiek sasaistīta ar īpašuma objektu privatizācijas (izpirkšanas, atsavināšanas) procesu. Likumprojekts paredz, ka pēc citos likumos noteiktā privatizācijas (izpirkšanas, atsavināšanas) ierosinājumu iesniegšanas termiņa privatizācijas sertifikātus varēs izmantot ierosinājumā minētā objekta pirkšanā persona, kas minētajā termiņā iesniegusi ierosinājumu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot kārtību, kā administratīvās lietvedības ietvaros jārīkojas ar izņemtajām mantām.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.pantā, nosakot, ka izņemtās mantas un dokumentus līdz lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietā institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja izņemtās mantas ātri bojājas vai tās nevar atdot īpašniekam vai arī to ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir tiesības izņemt attiecīgās mantas, lemj par to nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Likumprojekts paredz atlīdzināt zaudējumus personām, ja izņemtās mantas ir realizētas, taču saskaņā ar lēmumu administratīvajā lietā tās nav konfiscējamas.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Vides, Kultūras, Zemkopības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 29.augustam.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”.

Robežsardzes likuma 15.panta pirmās daļas 8.punkts nosaka, ka robežsargiem visā pierobežā, kā arī robežkontroles punktos un robežpārejas punktos ir tiesības veikt operatīvās darbības pasākumus (izņemot pasākumus, kas veicami sevišķajā veidā), lai novērstu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 7.panta pirmo daļu operatīvas darbības pasākumus var veikt vispārējā un sevišķajā veidā. Lai Valsts robežsardze varētu īstenot Robežsardzes likumā noteiktos uzdevumus – novērst un atklāt (tās kompetencē esošus) noziedzīgus nodarījumus un likumpārkāpumus, kā arī nodrošināt to profilaksi, nepieciešams paredzēt, ka robežsargiem ir tiesības veikt operatīvās darbības pasākumus pilnā apjomā.

Likumprojekts paredz, ka Valsts robežsardze turpmāk varēs veikt operatīvās darbības pasākumus pilnā apjomā, tai skaitā operatīvās darbības pasākumus, kas veicami sevišķajā veidā. Operatīvās darbības pasākumu veikšana pilnā apjomā veicinās operatīvu informācijas iegūšanu un pārbaudi par noziedzīgiem nodarījumiem un likumpārkāpumiem. Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Aizsardzības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”.

Saskaņā ar Krimināllikuma 190.pantu un 1901.pantu šobrīd ir paredzēta atbildība par kontrabandu un narkotisko, psihotropo vielu un šo vielu izgatavošanai paredzēto izejmateriālu (prekursoru) kontrabandu, taču nav paredzēta atbildība par nelikumīgai preču un citu vērtību pārvietošanai pāri Latvijas Republikas muitas robežai paredzēto iekārtu, ierīču vai transportēšanas sistēmu izveidošanu vai izvietošanu valsts robežas joslā vai pierobežas joslā.

Grozījums Krimināllikumā radīs iespēju pastiprināt personu atbildību par kontrabandu, kā arī nodrošinās iespēju novērst un atklāt šāda rakstura noziedzīgus nodarījumus.

Grozījums paredz noteikt atbildību par nelikumīgu preču vai citu vērtību pārvietošanai pāri Latvijas Republikas muitas robežai paredzēto iekārtu, ierīču vai transportēšanas sistēmu izveidošanu vai izvietošanu pierobežas joslā. Par tādu iekārtu, ierīču vai transportēšanas sistēmu, kas paredzētas nelikumīgai preču vai citu vērtību pārvietošanai pāri Latvijas Republikas muitas robežai, apejot muitas kontroli, izveidošanu vai izvietošanu pierobežas joslā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Heraldisko simbolu likums”.

Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi sakārtot valsts, pašvaldību, juridisko un fizisko personu heraldisko simbolu saskaņošanu, apstiprināšanu un reģistrāciju, vispārīgos lietošanas principus, kā arī atribūtikas ar valsts heraldisko simbolu saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību. Likumprojekts paredz izveidot Valsts heraldikas komisiju, kas ir Valsts prezidenta izveidota koleģiāla institūcija bez juridiskas personas statusa. Valsts heraldikas komisija izvērtē jaunu heraldisko simbolu izveides heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus, kā arī apzina heraldisko simbolu sistēmu un veic izpēti. Kultūras ministrija veido, uztur un papildina Heraldisko simbolu reģistru.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Valsts kancelejā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompetence ir saistīta ar koruptīvo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, kas daudzos gadījumos nevar tikt efektīvi realizēta bez kredītiestāžu datu bāzēs esošās informācijas par fizisko un juridisko personu kontiem un to veiktajiem darījumiem.

Pašreiz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā paredzētā informācijas no kredītiestādēm saņemšanas kārtība ir laikietilpīga, tāpēc efektīvai biroja darbības nodrošināšanai nepieciešams noteikt, ka informāciju no kredītiestādēm birojam ir tiesības pieprasīt un saņemt bez ģenerālprokurora starpniecības.

Informācija ir nepieciešama ne tikai krimināllietās, bet arī pārbaudes lietās, operatīvās izstrādes lietās, noziedzīgo nodarījumu ātrai un efektīvai atklāšanai, kā arī likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Politisko organizāciju (partiju) likuma izpildes kontrolei.

Līdz ar to likumprojekts paredz KNAB amatpersonai tiesības Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pieprasīt un saņemt bez maksas no kredītiestādēm informāciju par personu kontiem un to veiktajiem darījumiem, jo biroja kompetencē esošo jautājumu noskaidrošanai bieži var būt nepieciešama tieši informācija no kredītiestādēm.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Bankā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 29.augustam.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks