Par Kurzemes hercogistes fenomenu

Prof. Jānis Stradiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, — konferences auditorijai un "Latvijas Vēstnesim"

Rīt, 9.jūnijā, Bauskā uz Latvijas Zinātņu akadēmijas un Bauskas pilsētas domes kopsēdi pulcējas zinātnieki, kultūras darbinieki, novadpētnieki, pašvaldību aktīvisti, lai rastu kopsaucējus jautājumā "Bauskas novads un kultūrvēsture".

Paredzēta Akadēmijas prezidenta Jāņa Stradiņa ievaduzruna, Bauskas domes priekšsēdētāja Jāņa Teikmaņa analīze "Bauskas novada šodiena: problēmas un ieceres", valsts kultūras pieminekļu galvenās inspektores Mārītes Putniņas, tautas daiļamata meistares Ilgas Madres, Bauskas pils muzeja direktora Jāņa Skaņa, Akadēmijas locekļu Imanta Matīsa, Imanta Lancmaņa, Andra Caunes, Saulveža Cimermaņa, Oskara Gerta, Janīnas Kursītes, vēsturnieka Aigara Urtāna un citu referāti un pārdomas par rajona mūsdienu kultūras problēmām un Kaucmindes devumu latviešu sadzīves kultūrai, par uzņēmējdarbību un kvalitāti Eiropas standartu līmenī, par ebrejiem Bauskā līdz Otrajam pasaules karam, par Bauskas pils izpēti un novada arhitektūras un mākslas mantojumu un citiem ar novadniecību saistītiem jautājumiem.

Acīm redzot gatavojas saruna, kas turpinātu pirms nedēļas, no 1. līdz 3.jūnijam, Ventspilī notikušās starptautiskās konferences "Kurzemes un Zemgales hercogiste — pētniecībā sasniegtais un perspektīvas" ievirzi. Tādēļ sarunas ieraugam piedāvājam Akadēmijas prezidenta prof. Jāņa Stradiņa tur teikto uzrunu. "LV" informācija

Ievadvārdi Kurzemes un Zemgales vēstures starptautiskās konferences atklāšanā Ventspilī 2000.gada 1.—3. jūnijā.

Senais Kurzemes — Zemgales ģerbonis

Sirsnīgi sveicot Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā starptautisko zinātnisko konferenci "Kurzemes un Zemgales hercogiste — pētniecībā sasniegtais un perspektīvas" še, Ventspilī, vispirms gribu uzsvērt, ka tā ir pirmā starptautiskā, turklāt tik plašā konference, kas īpaši veltīta ļoti īpatnējam un vēsturiski nozīmīgam valstiskam veidojumam Latvijas teritorijā — Kurzemes un Zemgales hercogvalstij.

Pateicamies Ventspils domei, mēram Lemberga kungam, Ramonai Umblijas kundzei, Ventspils Vēstures un mākslas muzejam par iespēju pulcēties Ventspilī, par viesmīlību, kas mūs aptver. Es piekrītu atziņai, ka vēsturē vajadzīga globāla domāšana, ka pagātne ir saistāma ar attīstību.

Latvijas vēsturnieki ir sarosījušies. Neraugoties uz trūcīgo finansējumu, pētniecība raisās LU Latvijas vēstures institūtā, LU Vēstures fakultātē, citās augstskolās, arhīvos, muzejos. Sabiedrība galveno uzmanību pievērš 20.gadsimta Latvijas vēstures sāpīgajām problēmām — kariem, revolūcijām, okupācijai, leģionāru likteņiem, komunistiskā režīma represijām, holokaustam, arī Rīgas pilsētas vēsturei sakarā ar dibināšanas astoņsimtgadi. Šīs problēmas figurē dienas preses slejās, tās diskutē starptautiski.

Taču ar gandarījumu jāatzīst, ka profesionālo vēsturnieku un arī sabiedrības attieksme tomēr nav tik vienpusīga, lai aprobežotos ar nedaudzām vadproblēmām. Latvijas vēsture ir nesalīdzināmi sarežģītāka un daudzveidīgāka, un daudzas no tās visai spilgtajām lappusēm saistās tieši ar Kurzemi. Senā Kursa, vēsturiskie sakari ar Gotlandi, ar vikingiem, ar Dāniju un Zviedriju, kuģotāji un sirotāji, Kurzemes hercogistes ziedu laiki, Ulmaņa Pagaidu valdības darbošanās Liepājā 1919.gadā, Otrā pasaules kara laikā — Kurzemes cietoksnis vai Kurzemes katls, kā nu kurš to sauc, mūsdienu Ventspils loma Austrumu—Rietumu tranzītā, — tie ir tikai daži momenti, kad Kurzeme izvirzījusies itin kā Latvijas vēstures skatuves avanscēnā.

Interese par Kurzemes un Zemgales hercogvalsti, par tās izstarojumiem Latvijas vēsturē un mūsdienās arvien pieaug. To apliecina pasākumu virkne, kas tikai šajos mēnešos vien notiek dažādās reģiona pilsētās, arī ar profesionālu vēsturnieku līdzdalību. Lai minam nupat aizvadītās Jelgavas pilsētas dienas ar Hercoga Jēkaba laukuma nosaukuma atjaunošanu, lai minam 11.jūnijā iecerēto starptautisko izstādi "Kurzeme Eiropā" Rundāles pilī, kas veltīta hercoga Pētera Bīrona 200. nāves gadadienai, un čehu grāmatas prezentāciju turpat, jūnija vidū iecerēto nelaiķa valodnieka un kultūrvēsturnieka Kārļa Draviņa grāmatas "Kurzeme aizgājušos laikos" prezentāciju Rīgā, Talsos, Stendē 16.—17.jūnijā, iecerētās Jēkabpils 330 gadu jubilejas svinības 14.—15.jūlijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēdi Bauskā 9.jūnijā par Zemgales problēmām, lietuviešu rīkojamo konferenci par "Lietuvas Zemgali" šā gada augusta beigās, Jelgavas Pētera akadēmijas 225 gadu dibināšanas atceres svinības Jelgavā, dažādus Sēlijas pasākumus. Atvainojos, ja šis uzskaitījums nav pilnīgs, bet tā vien liekas, ka šovasar visa Latvija pievērsusies šim novadam vien, lai gūtu atelpu pirms Rīgas lielās jubilejas.

Un, protams, šogad skati īpaši pievēršas Ventspilij ne tikai aktuālo ekonomisko problēmu un ķīviņu kontekstā, bet arī atceroties Vindavas pils, būtībā Ventspils pilsētas dibināšanas 710 gadus, kuras svinības raisīsies 28.jūlijā — 5.augustā, Latvijas Banka kaļ "īpašu Ventspils naudu" 10-latnieku ar Ventspils pils atveidu un ģerboni kā aizsākumu Hanzas pilsētu monētu sērijai. Šī konference savā ziņā ir zinātniska prelūdija šai jubilejai.

Mums bija liels prieks saskarties ar Ventspils muzeja, Ventspils Augstskolas, Ventspils domes cilvēkiem, izjust aktīvu novada patriotismu, vērienu, kas raksturīgs šai pilsētai. Konferences zinātniskā vadība ir LU Latvijas vēstures institūta pārziņā, paredzēti 22 referāti.

Kurzemes hercogvalsts laikā Ventspils gan nebija tās galvaspilsēta, tādas bija Jelgava vai Kuldīga, taču tas bija ļoti rosīgs manufaktūras, ražošanas, kuģniecības, tirdzniecības centrs. Un ir ļoti patīkami, ka pašreiz bagātākā un rosīgākā kādreizējās hercogvalsts pilsēta šodien pievēršas ne tikai savas, bet arī visas Kurzemes hercogvalsts vēsturei. Šis gads ir arī hercoga Jēkaba dzimšanas 390.gads (jau otrs samērā apaļš gadskaitlis). Hercogu Jēkabu varbūt nosacīti drīkstam dēvēt par eksporta un tranzītbiznesa pamatlicēju Latvijā, par šādu tradīciju iedibinātāju, bet tradīcijas, vēstures atmiņa ilgi gailē kā oglītes ugunskura pelnos un agri vai vēlu izlaužas, pat cauri laikmetiem. Arī Ventspilī šīs tradīcijas atdzimušas vismaz divreiz — pirms 100 gadiem, ar Ventspils — Maskavas — Ribinskas dzelzceļa līnijas atklāšanu un lielo labības eksportu no Krievijas uz Rietumiem un pēdējo gadudesmitu lielo naftas produktu tranzītu.

Kurzemes hercogvalstij bija ne tikai tirdzniecības, merkantilisma, bet arī izcilas kultūras un mecenātisma tradīcijas — zinātnē, mākslās, literatūrā, Mancelis, Einhorns, Fīrekers, Stenderi, Jelgavas Pētera akadēmija ar tās profesoriem, Rundāles un Jelgavas Rastrelli pilis, sakrālā arhitektūra, koktēlnieku skola, Sēfrenss. Jauki, ka atdzimst arī šīs tradīcijas līdz ar kultūras mecenātisma tradīcijām, kas nāk vēl no Frīdriha, Jēkaba, Frīdriha Kazimira Ketleriem un abiem Bīroniem.

Mūsu konference uztverama varbūt drīzāk kā tēmu pieteikums un ne tik daudz kā rezumējums (kaut gan, saprotams, vēsturniekiem no Latvijas, no Vācijas, no Polijas jau ir arī pietiekami daudz rezumējamā). Kurzemes un Zemgales hercogvalsts dibināšana un veidošanās Ketlera laikos varbūt patiešām iezīmē "jauno laiku" sākumu Latvijas vēsturē, kapitālisma, kapitālistiskās domāšanas ienākšanu Latvijā. Līdzās politisko intrigu vēsturei te ir ļoti spēcīgs saimnieciskās, jauno tehnoloģiju vēstures elements, plašuma elements. Būtiska ir problēma par Kurzemes hercogistes saistību ar citām Baltijas reģiona valstīm, — galu galā hercogiste formāli bija Polijas un Lietuvas sastāvdaļa, vēlāk, Bīrona laikos, faktisks Krievijas impērijas protektorāts, bet tai vienlaikus no visām Latvijas daļām bija arī visciešākā saistība ar Prūsiju, Meklenburgu, Vāciju vispār. Tā bija saistīta ar Dāniju un ekonomiskā ziņā arī ar Zviedriju un Norvēģiju. Tādējādi izvirzās problēma par hercogvalsts vietu reģionā un toreizējā Eiropā vispār. Hercogvalsts bija multinacionāla un multikonfesionāla, un ne mazāk aktuāli ir izpētīt vietējo tautību līdzdalību hercogistes dzīvē, arī konfesiju attiecībās. Un slavenās Kurzemes kolonijas, kas būtu aplūkojamas gan vispārējā pasaules, gan vietējā kontekstā. Pilsētas, muižas, kultūra, zinātne, etnogrāfija, latviešu literatūras sākumi, sakari caur Kurzemi, kas, Pētera akadēmijas profesora J.J.Ferbera vārdiem runājot, atradās uz lielā ceļa no Lisabonas līdz Kamčatkai, — ir bezgala daudz interesantu problēmu, kas vēl būtu apkopojamas, ieskaitot reģionālās, pilsētu vēstures, arī Ventspils vēstures. Protams, ir "Mirbaha vēstules", Kurzemes leģendas, V.Ekarta, J.Juškeviča, E.Andersona, mūsdienu pētnieku darbi, un tomēr lielā mērā šī vēsture vēl ir "tabula rasa", tikpat kā neizpētītie naftas un dimantu krājumi Kurzemē, šīs lietas profesionāļiem var sagādāt patīkamus pārsteigumus.

Kurzemes hercogiste pastāvēja no 1562. līdz 1795.gadam. Tās inkorporācijas divsimtgadi 1795.gadā mēs neatzīmējām, pat nepieminējām saprotamu iemeslu dēļ, toties tās dibināšanas četrsimtpiecdesmitgadi 2012.gadā varbūt vajadzētu atzīmēt īpaši, proti, ar aptverošas Kurzemes hercogistes vēstures grāmatas sacerēšanu un izdošanu pēc problēmu pamatīgas izpētes. Tā varētu būt arī veltījums hercoga Jēkaba 400. dzimšanas dienas atcerei 2010.gadā. Protams, tam nepieciešami intelektuāli un arī finansiāli priekšnoteikumi.

Šodien še pulcējas tik ievērojamas autoritātes kā Maincas universitātes Austrumeiropas vēstures institūta direktors profesors Ervīns Oberlenders, viņa līdzgaitnieki, poļu vēsturnieki Dr.Boguslavs Dibašs un Almūta Būsa no Toruņas un Varšavas, Latvijas vēsturniekus pārstāv akadēmiķi Andris Caune un Ēvalds Mugurēvičs, Ieva un Imants Lancmaņi no Rundāles pils, vēsturnieki Mārīte Jakovļeva, Gvido Straube, mākslas vēsturnieki Elita Grosmane, Zane Gailīte, piedodiet, ka nenosaucu še visus. Viņi jau veido Kurzemes vēstures pētītāju "neredzamo koledžu", kaut arī vairumam no viņiem Kurzemes hercogvalsts vēsture nav darbošanās pamatjoma. Tātad jāpiesaista jauni spēki. Varbūt vispār jāaktivizē Latvijas ekonomiskās vēstures pētīšana, kas Latvijā pašreiz atstāta novārtā, neaprobežojoties ar hercogvalsts posmu vien? Varbūt to varētu veikt Ventspils Augstskola?

Šajā sakarībā varētu būt ierosinājumi — pamazām izveidot starptautisku Kurzemes hercogvalsts vēstures pētītāju grupu, dodot tai zināmu finansējumu, nodibinot Kurzemes vēstures komisiju, mērķstipendijas maģistrantiem un doktorantiem u.tml. Būtu ļoti vēlams, ja Ventspils pilsētas dome un Ventspils uzņēmēji kā turīgākie varētu iedibināt "Kurzemes vēstures balvu", ko regulāri piešķirtu, darbu izvērtēšanā piedaloties Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtam, Latvijas Zinātņu akadēmijai. Mana agrākā iecere, kas saistās mazliet citādā aspektā gan ar Kurzemes hercogvalsts citu daļu — Augšzemi (Sēliju), gan ar populārzinātiskās literatūras aizsākumiem latviešu valodā, būtu arī Stendera balvas iedibināšana par labāko populārzinātnisko darbu latviešu valodā, ko piešķirtu Viesītes dome un Zinātņu akadēmija Stenderu darbošanās vietā. Zinātnes popularizācijas veicināšana latviešu sabiedrībā, kas pašreiz atstāta stipri novārtā. "Augstas gudrības grāmata", ko ceru vēlreiz minēt rīt savā referātā, tomēr pavēra ceļu uz zinībām latviešu zemniekiem, arī dzimtcilvēkiem, un tas notika vēl Kurzemes hercogistes laikā, ko varam šobrīd ar gandarījumu pasvītrot. Domāju, mūs visus satrieca ziņa par ārkārtīgi vērtīgās Kurzemes sētas bojāeju ugunsgrēkā Brīvdabas muzejā, kas skaudri liek domāt par dažām aplamībām mūsu valsts kultūrpolitikā, nacionālu vērtību aizstāvībā. Gribētos, lai šī konference, tās rosinātie pasākumi kļūtu par pretmetu negatīvismam.

Esmu pārliecināts, ka pēc divām dienām šķirsimies gandarījumā par vērtīgām ierosmēm un Ventspils konference vēsturnieku paaudzēm paliks kā ceļastabs Kurzemes vēstures pētniecības ievadīšanā. Kurzemes hercogiste nav tikai novadu vēstures fenomens, bet būtiska Latvijas vēstures parādība, kuras tradīcijas iesniedzas tālu nākotnē.