Par to, kas mūs patiesi vieno, — par kultūru

Šodien ceļojumu cauri Eiropai sāk literatūras ekspresis "Eiropa 2000"

Vilciens, kas, neapstājoties pie valstu robežām, šķērsotu Eiropu ziemeļu–dienvidu virzienā, vilciens, kura pasažieriem nebūtu jāaizkavējas, pārsēžoties no viena vagonu sastāva citā, vilciens, no kura logiem, nemitīgi mainoties ainavai, varētu vērot vienpadsmit zemes — Portugāli, Spāniju, Franciju, Beļģiju, Vāciju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju. Sapnis par ziemeļu—dienvidu ekspresi, kuram ir lemts realizēties tikai tagad — 21.gadsimta pirmajā gadā. Šodien, 7.jūnijā, tas sāk savu ceļu no Lisabonas Sv. Apolonija stacijas, sešu nedēļu ilgā ceļojumā cauri valstīm un kultūrām vedot 107 literātus no 43 valstīm.

Šis vīzijai līdzīgais, neticamais un tomēr tik reālais pasākums nosaukts par literatūras ekspresi "Eiropa 2000" un ir oficiāls Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas projekts. To atbalsta UNESCO, Eiropas Kultūras fonds, Starptautiskā tulkotāju asociācija un Starptautiskā dzelzceļu asociācija. Kā pastāstīja projekta vadītāja Latvijā, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas pārstāve Beata Paškevica, projekta īstenošana Latvijā sākusies jau pirms diviem gadiem, tajā iesaistījusies Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, Latvijas Rakstnieku savienība, Rīgas dome, Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš". No Latvijas literatūras ekspreša braucienā piedalās Amanda Aizpuriete, Māris Čaklais un Roalds Dobrovenskis. "Šie rakstnieki pašreiz atrodas sava radošā mūža vienā no augstākajiem punktiem, turklāt viņi ir arī starptautiski pazīstami," pamatojot žūrijas lēmumu no Latvijas lielās dzejnieku un rakstnieku saimes Eiropas apceļojumam izvirzīt tieši šos autorus, skaidroja Rakstnieku savienības priekšsēdis Valdis Rūmnieks. Latvijas rakstnieku uzdevums plašajā Eiropas literātu kopsaietā ir ne tikai piedalīties diskusijās un preses konferencēs, uzstāties savu darbu lasījumos, bet arī kliedēt neziņu par mūsu valsti, ieinteresēt Eiropas publiku par mūsu literatūru un kultūru. Kā pastāstīja V.Rūmnieks, rakstniekiem darbs nebūs jāsāk īsti tukšā vietā, ir jau daži signāli, kas liecina, ka latviešu literatūra pamazām iekaro savu vietu Eiropas kultūras apritē — Portugālē virmo doma par latviešu modernās dzejas izlases izdošanu, un Stokholmā tiek iestudēta Raiņa luga "Jāzeps un viņa brāļi". Nākamā gada septembrī Siguldā iecerēts rīkot Eiropas dzejas "apaļo galdu", arī tas ir pasākums, kura veiksmīga norise lielā mērā atkarīga no Latvijas pārstāvju misijas darba literatūras ekspresī "Eiropa 2000".

Literatūras ekspresis uz divām dienām apstāsies arī Latvijā, Rīgā, — 28. un 29.jūnijā. Šajās dienās iecerēta plaša pasākumu programma. Literatūras ekspreša sagaidīšana stacijas laukumā ar folkloras ansambļa "Grodi" un senās mūzikas ansambļa "Ludus" piedalīšanos, Amandas Aizpurietes pirmās prozas grāmatas "Nakts peldētāja" atvēršanas svētki, pieņemšana Melngalvju namā, Pēterdienas svinības Brīvdabas muzejā un, protams, Literatūras ekspreša dalībnieku uzstāšanās. Literārie lasījumi notiks 29.jūnijā vienlaikus sešās vietās — Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rakstnieku savienībā, Bērnu literatūras centrā un lielākajās Rīgas grāmatnīcās — grāmatu apgādā "Jumava", grāmatu apgādā "Zvaigzne ABC" un Jāņa Rozes grāmatnīcā. Literatūras ekspreša viesošanos Rīgā iecerēts noslēgt Bolderājā, Daugavgrīvas Komētfortā, kurā, kā skaidroja Rakstnieku savienības "Burtnieks" vadītājs Andrejs Migla, ģeogrāfiskā ainava sniedz iespējas visdažādākās pasākuma norises organizēt atsevišķi, neatkarīgi citu no citas, tādējādi demokrātiski piedāvājot skatītājiem izvēles iespējas. "Taču var arī vienkārši baudīt šīs savdabīgās vietas skaistumu, jūru, rakstīt dzejoļus pludmales smiltīs un pie Pēterdienas ugunskura raisīt sarunas."

Ziemeļu–dienvidu ekspresis šķērsos Eiropu, neaizķeroties aiz robežstabiem un nemaldoties katras valsts birokrātijas džungļos. Tā privileģētais pasažieris, kam pavērsies līdzenais un gludais ceļš, būs literatūra. Varbūt tā arī sākas Eiropas vienotība — ar kopīgu kultūras izjūtu?

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore