Par pietiekami lielu optimismu

“Jaunā laika” ģenerālsekretārs uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs:

Foto: A.F.I.

Nosauciet pats jūsu partijas un valdības līdzšinējās galvenās kļūdas un neizdarības!

Protams, nemēdz būt ideālu cilvēku, partiju, valdību. Domāju, viena no galvenajām neveiksmēm – mums nav tas veiksmīgākais PR. Agrāk šķita, ka es pietiekami skaidri orientējos Latvijas norisēs, tāpēc personīgi jutos pārsteigts par atklātībā nonākušajām politiskajām un biznesa shēmām. Kaut vai pēdējo nedēļu saspīlējums ap digitālās televīzijas projektu. Patlaban negribu kategoriski apgalvot – tā ir afēra. Tomēr varbūtējie daudzmiljonu zaudējumi valstij nav izslēgti. Potenciāli tik kaitniecisks darījums vēl nav pieredzēts. Man un maniem kolēģiem ir milzums neskaidru jautājumu šajā lietā. Konkrētu atbilžu nav, un situācija nevar neradīt aizdomas.

Kārtējā “Latvenergo” tipa afēra?

Kas ir “Latvenergo” lieta? Nieka trīs miljoni. Digitālās televīzijas gadījumā spēlītes notika ap LMT akcijām, un tā ir cita summa. Manā skatījumā – te grozās simtiem miljonu.

Kāda ir jūsu attieksme pret tradicionālajām sazvērestības teorijām – partijas kā peļņas kāru ekonomisko grupējumu iztapoņas?

Tas, protams, ir vulgārs un primitīvs skatījums. Jā, katru partiju atbalsta konkrēti uzņēmēji un viņiem neapšaubāmi ir savas intereses. Patlaban varu kategoriski pateikt – valdība nelobē nevienu biznesa grupējumu.

Cik neatkarīgs ir JL no saviem naudas donoriem?

Partija ir absolūti brīva savā politiskajā rīcībā. Visi mūsu ziedotāji atrodami partijas interneta mājaslapā. Neviens santīms nav pa kreisi aizgājis!

Kā jūs skaidrotu pēdējo nedēļu vispārnacionālo jezgu ap budžeta veidošanu?

Situācija ir ļoti vienkārša. Kad runā par budžetu, skaidrs – tas ir pietiekami saspringts. Deficīts jāsamazina par 1% jeb par 60 miljoniem latu “ar kapeikām”. Mūsu valstī tas ir nopietns cipars. Vai vajadzēja samazināt? Tā ir ābeces patiesība – ekonomiskās rosības situācijā jālikvidē deficīts, kas pieļaujams, pat vēlams recesijas laikā. Mums Latvijā jārēķinās ar vairākām iespējamām bīstamībām. Budžeta deficīta parādi jāatdod – man un jums vai arī, pieļaujot hronisku budžeta deficītu, jādzīvo uz bērnu un mazbērnu rēķina. Tāpat jārēķinās ar ārējo faktoru ietekmi. Patlaban ekonomiskā situācija pasaulē ir cerīga, bet, situācijai mainoties, Latvijas budžeta deficīts ātri var sasniegt bīstamus četrus un vairāk procentus. Visbeidzot, valsts ekonomikai reāli draud pārkaršana, ko netieši pierāda augošais inflācijas līmenis.

Bet ierindas pilsonim neinteresē makroekonomika, viņam svarīgs personiskais maciņš...

Jā, un ko mēs lasām presē? Repše pacēlis roku pret vissvētāko – pret medicīnu! Kaut finansējums veselības aprūpei nav samazinājies, gluži pretēji – 38 miljonu latu pielikums ir lielākais atjaunotās Latvijas vēsturē. Jā, finansējums nav pieaudzis tik daudz, cik vēlējās JL – 53 miljoni latu. Mums jāgādā ne vien par slimniekiem, bet arī jāmaksā lielākas algas mediķiem. Bet pavaicājiet cilvēkiem uz ielas, kas notiek medicīnā, un vairākums atbildēs – naudas samazinājums par 15 miljoniem.

Varbūt JL valdībai beidzot vajadzēja tautai pateikt patiesību. Objektīvie faktori, lai cik kvalificēta un godprātīga būtu valdība, prasa izvēli: izglītību bērniem vai pensijas vecvecākiem, pirkt sviestu vai lielgabalus, būvēt bibliotēku vai cietumu... Tā vietā JL solīja un solīja...

Varbūt solījumu bija par daudz, bet Latvijā ir rezerves šo solījumu izpildei. Paskatīsimies pēdējo nedēļu notikumus! Kāpēc tika izteikta neuzticība Privatizācijas aģentūras valdei? Vairākos gadījumos zeme zem ēkām Vecrīgā tika privatizēta par 67 latiem kvadrātmetrā. Mums visiem, Latvijai, nodarīti simtos tūkstošos latu mērāmi zaudējumi. Valdes skaidrojums – tā bija zemes kadastrālā vērtība. Ja tu esi labs saimnieks, labi apsaimnieko tev uzticēto valsts naudu un redzi, nevari neredzēt, ka šajā gadījumā zeme tiek “atdota” lētāk par tās tirgus vērtību, tad skrien uz aģentūras padomi, saki, mainām noteikumus, jo valsts zaudē! Latvijā bieži skan atruna – tas ir likumīgi. Bet vai viss likumīgais ir godīgs? Cik tādu gadījumu nav bijuši Latvijā? Daudz. Kaut vai gadījums ar Rīgas brīvostu un domes galvojumu. Prokuratūra to noprotestē, bet nekas nenotiek.

Runājot par ostu nonākšanu valsts kontrolē. Kādēļ JL neatbalsta Aināra Šlesera priekšlikumu – radīt vienus spēles noteikumus gan Rīgai, gan Ventspilij?

Situācija šajās ostās ir principiāli dažāda. Cik saprotu, Ventspilī brīvostas valdes galvenā funkcija ir kuģošanas nodrošināšana. Vēsturiski izveidojies, ka citus jautājumus risina lielie pilsētas uzņēmumi – “Ventspils nafta”, “Ventamonjaks”, “Ventbunkers”, kuriem ir savas piestātnes, tvertnes, pārējā infrastruktūra. Savukārt Rīgā darbojas daudzi nelieli uzņēmumi, kuru mērogi nav salīdzināmi ar Ventspils uzņēmumiem. Loģiski, brīvostas valdei jābūt citām funkcijām un citai atbildībai. Tai jāpieder patiesajai varai šajā valstij tik stratēģiskajā objektā.

Vai šīsvasaras politiskās aktualitātes – iedzīvotāju neizpratne par budžeta veidošanu un kārtējo administratīvi teritoriālās reformas mēģinājumu – nevar radīt dramatiskas sekas, negatīvu balsojumu 20. septembrī?

Esmu pietiekami liels optimists un neuzskatu, ka Latvijas sabiedrību vairumā veidotu muļķi. Kļūda referendumā Latvijai var maksāt visu pēdējā desmitgadē sasniegto un krietni vien vairāk. Reāli kampaņa nav sākusies. Ja visas Saeimā pārstāvētās partijas, izņemot faktiskos komunistus, atbalsta dalību ES, man grūti iedomāties, ka vēlētāji, kuri par mums visiem balsoja, neņemtu vērā partiju aicinājumu par izvēli tautas nobalsošanā.

Vai šobrīd JL nav latviskojis hrestomātiskās Vladimira Majakovska vārsmas, proti, domājam partija, sakām Repše, sakām Repše, domājam partija?

Nē. JL galīgi “nav viens Repše”. Jebkurā mūsu partijas valdes vai kodola sēdē jūs redzēsiet dzīvu un lietišķu domu apmaiņu par aktuāliem politiskajiem jautājumiem, piemēram, teritoriālo reformu vai budžeta sastādīšanu. Tā izkristalizējas partijas kopējā pozīcija konkrētā problemātikā. Turpina strādāt nozaru darba grupas, kuras izveidojām jau pirms vēlēšanām, kad JL nebija “varas partija”. Jebkurš būtisks jautājums galarezultātā nonāk partijas valdē, kur to izlemj, demokrātiski balsojot.

Vai 9. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā Einars Repše joprojām būs Latvijas Ministru prezidents?

Jā. Domāju, ka jā.

“KAS NOTIEK?”; pēc A. Tarvida intervijas “Varbūt solījumu bija par daudz...”