Par uzņēmīgu cilvēku laiku

Foto: A.F.I.

Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Juris Kanels:

Īrijas veiksmes stāsts lielākoties balstās uz milzīgiem ārzemju ieguldījumiem. Īri pievilināja investorus, jo uz ilgiem gadiem atcēla peļņas nodokli un piedāvāja ārzemniekiem citus atvieglojumus. Uz ko mēs varam cerēt ar savu nelaipno attieksmi? Varbūt mēs nedrīkstam būt pārāk laipni, lai neaizmirstu paši savas vajadzības un pārlieku nepiekāptos?

Ļoti labvēlīgi nosacījumi ir mūsu četrās brīvostās, kā arī speciālajās ekonomiskajās zonās, un par šiem atvieglojumiem Latvija pēc diezgan ilgām sarunām ir vienojusies arī ar Eiropas Savienību. Tagad mūsu aģentūras uzdevums ir šos izdevīgos nosacījumus darīt zināmus ārzemju uzņēmējiem un pārliecināt viņus, ka ir vērts uzsākt sadarbību ar mūsu valsti.

Tikpat nozīmīgs Latvijas Attīstības aģentūras pamatuzdevums ir eksporta veicināšana. Tādēļ plānojam atjaunot eksporta kreditēšanu, kas līdzekļu trūkuma dēļ bija apsīkusi. Savukārt nesen izveidotā Garantiju aģentūra gatavojas sākt garantēt aizdevumus iesācējiem uzņēmējiem, kam bija grūti tikt pie kredīta bankās, jo tās prasīja ķīlu – māju, dzīvokli un daudz ko citu. Arī Norvēģijas–Latvijas uzņēmējdarbības atbalsta fondam gribam dot gan jaunu nosaukumu, gan ieguldīt līdzekļus. Šis fonds palīdzēs attīstīties firmām, ieguldot naudu to pamatkapitālā, bet, kad uzņēmējsabiedrība būs nostiprinājusies, izies no tās.

Vai tas, ka valdība nolēmusi jūsu aģentūru reorganizēt, nozīmē, ka līdz šim jūsu priekšteča Māra Ēlerta vadībā tā ar jūsu pieminētajiem uzdevumiem netika galā?

Man pašam nebūtu korekti vērtēt sava priekšteča paveikto, tādēļ es labprātāk runātu par pašlaik darāmo. Proti, šogad valsts caur mūsu aģentūru tiešam vai netiešam uzņēmējdarbības atbalstam piešķīrusi miljonu latu. No tiem, piemēram, 200 tūkstošus uzņēmumi un ražotāju asociācijas saņems eksporta mārketinga pasākumiem – reklāmas izdevumiem, dalībai viņu biznesam nozīmīgos saietos utt. Vēl 100 tūkstošus izlietosim, lai daļēji segtu uzņēmumu tēriņus par piedalīšanos starptautiskajās izstādēs, kur mūsu ražotāji reklamē savu preci un dibina kontaktus. Nauda atvēlēta arī mūsu aģentūras piecu pastāvīgo pārstāvniecību izveidošanai ārzemēs: Londonā, Stokholmā, Maskavā un Parīzē, kā arī Vācijā. Šīm pārstāvniecībām jāsāk strādāt ar 1.septembri. Nākamgad, ja būs finansējums, varbūt klāt nāks vēl kādas 2–3 pārstāvniecības.

Ko vērienīgu un modernu Latvijā grasās būvēt vēl bez celulozes rūpnīcas?

Citu tik iespaidīgu projektu nav. Tomēr vismaz pieminēšanas vērta ir aģentūras sadarbība ar Rīgas vagonu rūpnīcu, kur taps “Zinātnes un tehnoloģijas parks RVR” – tajā būvēs ātrgaitas tramvajus un remontēs elektrovilcienus. Esam palīdzējuši amortizatoru un citu autodetaļu ražotnes izveidei Liepājā, lauksaimniecības mašīnbūves kompānijai Daugavpilī un metāla gultu ražošanas uzņēmumam Jelgavā.

Vai arī paši meklējat ārzemēs nopietnus uzņēmējus, kas varētu ieguldīt naudu Latvijā?

Šo darbu mēs grasāmies jūtami aktivizēt. Piemēram, esam uzzinājuši, ka korejiešu milzīgais autokoncerns “Hyundai” meklē vietu rūpnīcas būvei Austrumeiropā. Mēs piedāvāsim, lai ceļ šo autorūpnīcu Latvijā!

Ar ko labu Latvija var iekārdināt, vai, tieši pretēji, atbaidīt solīdus ārzemniekus? Ko labu vai sliktu svešzemju uzņēmēji saka par mūsu valsti?

Mums investoru viedoklis allaž šķitis svarīgs un, lūk, ko uzzinājām pēdējā aptaujā, ko veicām kopā ar sabiedrību SKDS, izvaicājot 541 ārzemju uzņēmēju. Izrādās, ka par visbūtiskāko šķērsli uzņēmējdarbības attīstībā Latvijā 71 procents aptaujāto ārzemnieku uzskata pārāk lielus nodokļus – lai gan, taisnību sakot, mūsu valsts vēl neizceļas ar tām visaugstākajām likmēm. Kā otru sāpīgāko problēmu uzņēmēji piesauc biežo un neprognozējamo likumu maiņu. Trešajā vietā likta, viņuprāt, neapmierinošā nodokļu administrēšana, tātad acīmredzot ieņēmumu dienesta darbs. Ceturtajā vietā – pārāk dārga infrastruktūra un pakalpojumi.

Bet korupcija un noziedzība ārzemniekus neuztrauc?

Korupcija starp visiem šķēršļiem ierindota septītajā vietā – to par nozīmīgu problēmu Latvijā atzina 35 procenti ārzemju uzņēmēju. Mafijas klātbūtni par būtisku šķērsli uzskatīja 11 procenti aptaujāto, ierindojot šo problēmu tikai 23. vietā. Kopumā aptaujas rezultāti neapstrīdami liecina, ka stāvoklis mūsu valstī pēdējos gados ir uzlabojies. Turpretī vēl aizvien nav uzlabojies milzīgais dažādo nodevu skaits. Uz uzņēmējiem attiecas pat 55 dažādi maksājumi.

Ko aģentūra dara, lai būtu nevis 55, bet, teiksim, pieci nodokļi?

Sniedzam savus ieteikumus valdībai, lai šīs prasības vienkāršotu.

Vai kādi ārzemju labumi mums tiks arī no tā, ka Latvija iestāsies Eiropas Savienībā?

Tieši uzņēmējdarbības attīstīšanai no savienības strukturālajiem fondiem gadā saņemsim ap 100 miljoniem latu. Visa šī nauda pie uzņēmējiem nonāks ar aģentūras starpniecību. Tur paredzēts finansējums, piemēram, bezdarbnieku pārkvalificēšanai pieprasītām profesijām, citiem izglītības pasākumiem...

Vai atkal naudu drīkstēsim tērēt vienīgi visvisādiem semināriem, no kuriem cilvēkiem dažkārt netiek vairāk labuma kā kafija un pīrādziņi? Vai arī šoreiz uzņēmējiem tiks īsta palīdzība un varbūt pat nauda?

Patiešām te neiet runa par sapņiem, bet gan par reālu atbalstu. Precīzāk tās saņemšanas veidus kopīgi ar Ekonomikas un Finanšu ministriju izstrādāsim līdz gada beigām. Taču jau ir zināms, ka tiks nauda ēku pārveidei atbilstoši mūsdienu uzņēmējdarbības prasībām, kā arī riska kapitālam biznesa uzsākšanai.

Kur un kā tad varēs uzzināt par jaunajām iespējām?

Piemēram, pašlaik mēs apsveram iespēju tādā vai citādā formā atjaunot agrāko uzņēmējdarbības atbalsta centru darbu. Savulaik tos deviņdesmito gadu vidū izveidoja par PHARE naudu, bet, kad izbeidzās Briseles līdzekļi, beidzās arī šie centri. Katrā ziņā mūsu aģentūrai būs savi aģenti ārpus Rīgas, lai cilvēkiem nebūtu katra sīkuma dēļ jābrauc un galvaspilsētu. Centīsimies radīt kaut ko līdzīgu Lauku atbalsta dienesta reģionālajām pārvaldēm.

“LAUKU AVĪZE”; pēc I. Andiņa intervijas  “Kad beigsim tīstīties, sāksim attīstīties”