Par sabiedrības integrāciju

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks:

Viens pamatprincips ir latviešu valodas būtiskā loma sabiedrības integrācijā. Bez kopējas latviešu valodas sabiedrībā ir apgrūtināta komunikācija un sadarbība, cilvēki ar ierobežotām latviešu valodas zināšanām nevar pilnvērtīgi piedalīties sabiedriski politiskajā dzīvē, atrast labu darbu, sekot līdzi latviešu kultūras norisēm. Tāpēc ir konsekventi jāīsteno ar starptautiskajām organizācijām rūpīgi saskaņotais Valsts valodas likums, jāturpina veiksmīgi aizsāktais latviešu valodas apguves valsts programmas darbs un citas latviešu valodas attīstību veicinošas aktivitātes. Pats būtiskākais latviešu valodas nostiprināšanā ir izglītības sistēmas veiksmīga reforma. Lai gan tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevums, visai valdībai, visai sabiedrībai jānāk palīgā. Reforma palīdzēs pārvarēt padomju politikas radīto segregāciju izglītības sistēmā un nodrošinās mazākumtautību jauniešu latviešu valodas zināšanas un viņu konkurētspēju. Izpratni par sabiedrības integrāciju nevajag un nevar sašaurināt uz valodu vien. Manuprāt, integrācijas pamatelementi ir sadarbība un līdzdalība – sadarbība starp tautībām, sociālajām grupām, reģioniem un iedzīvotāju līdzdalība sabiedriski politiskajā dzīvē, kultūrā, tautsaimniecībā. Vislielākais pieprasījums pēc sadarbības ir tieši sociālās integrācijas jomā, jo Latvijā daudzi iedzīvotāji joprojām ir sociāli mazaizsargāti.

Lai veicinātu līdzdalību, es aktīvi esmu aicinājis nepilsoņus naturalizēties un necerēt, ka nepilsoņu tiesības tiks paplašinātas vai tiks dotas iespējas balsot pašvaldību līmenī. Uzskatu arī, ka nevalstisko organizāciju attīstība dos būtisku ieguldījumu sabiedrības integrācijā, tāpēc ar interesi sekoju NVO likumdošanas paketes gaitai Saeimā un esmu aktīvi iesaistījies Ministru kabineta diskusijās par nodokļu likumdošanu, kas skar filantropiju un NVO. Sekretariāts savukārt ar PHARE līdzekļu palīdzību izstrādā pilsoniskās sabiedrības attīstības koncepciju un drīz nāks klajā ar materiāliem par pilsoniskās līdzdalības veicināšanu. Sadarbības un līdzdalības kontekstā latviešu valodai ir svarīga loma, bet Latviju bagātina arī kultūras un valodu daudzveidība. Lai mazinātu mazākumtautību bažas par izglītības reformu un latviešu valodas nostiprināšanu sabiedrībā, manuprāt, jāatbalsta arī mazākumtautību kultūra un valoda. Viens neizslēdz otru. Otra principiāla nostādne ir atklātība un godīgums finansējuma piešķiršanā. Skaidrs, ka organizācijas vai asociācijas, kas ir bijušas privileģētā stāvoklī un nevēlas atklātību grāmatvedībā, ir neapmierinātas ar mūsu nostāju. Kultūras daudzveidības kontekstā ir svarīgi veicināt iecietību. Saskaņojot Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības direktīvām, jāstiprina diskriminācijas novēršanas normas un jāizglīto sabiedrība un amatpersonas.

Runājot par sabiedrības integrāciju un mazākumtautībām, ir svarīgi neaizmirst divas grupas – lībiešus un latviešu diasporu ārzemēs. Sekretariāts, būdams atbildīgā valsts iestāde par valsts mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” īstenošanas koordināciju, aktīvi sadarbojas ar līvu nevalstiskajām organizācijām un cenšas panākt lielākus rezultātus no valsts budžeta finansētās iestādes “Lībiešu krasts”, kas pašlaik tiek reorganizēta.

Es atbalstu Eiropas nacionālo minoritāšu konvencijas ratifikāciju. Jau tuvākajā laikā domāju sākt diskusiju par tās nepieciešamību. Domāju to sākt pēc ES referenduma Latvijā. Es atbalstu konvencijas ratifikāciju ar vienu atrunu – nepieļaut ielu zīmes divās valodās. Mūsu galvenais uzdevums ir 20. septembrī panākt vēlamo rezultātu referendumā. Pieminot Eiropas Padomes konvenciju, cilvēkiem tiks sajaukts prāts. Es piekrītu neaktualizēt šo jautājumu līdz pozitīvā lēmuma sasniegšanai.

Pavasarī Ārlietu ministrija aicināja mani un sekretariātu izstrādāt diasporas programmu, lai veicinātu sadarbību ar tautiešiem ārzemēs. Piekritu ar vislielāko prieku, jo sadarbība ar tautiešiem ārzemēs un repatriācijas veicināšana ir valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” sastāvdaļa. Turklāt, dzimis un audzis ārzemēs, es lieliski apzinos, cik sarežģīti ir uzturēt latvisko identitāti ārpus Latvijas un jūtu morālu pienākumu palīdzēt ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Tikko atgriezos no darba vizītes Sibīrijā, kur apzināju turienes latviešu kultūras un izglītības vajadzības. Uzskatu, ka Latvijai jāuzņemas lielāka atbildība par latviešu kultūras un valodas saglabāšanu un attīstību ārzemēs.

Pēdējā laikā no politiķiem ir parādījusies ne tikai pastiprināta interese par sabiedrības integrāciju un mūsu darbu, bet arī vēlme sadarboties. Tas ir apsveicami, jo tas palīdzēs mums labāk strādāt. Esmu gatavs turpināt diskusiju un sadarboties ar visiem, kam rūp sabiedrības integrācija. Esmu atklāts dialogam.

“DIENA”;  pēc N. Muižnieka raksta “Sabiedrības integrācija uzmanības centrā”, “JAUNĀ AVĪZE”; pēc M. Kossoviča intervijas “Intervija ar “nodevēju””