Vakar, 26. augustā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Dabas lieguma “Ovīši” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuri nosaka dabas lieguma “Ovīši” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī tā funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātu teritorijai raksturīgo jūras piekrastes ekosistēmu kompleksa saglabāšanu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību.

Dabas liegums atrodas Ventspils rajonā, Tārgales pagastā. Dabas lieguma teritorija stiepjas no Ovīšu bākas līdz Irbes upes ietekai jūrā, tā platība ir 2400 ha. Dabas liegums izveidots, lai saglabātu teritorijai raksturīgo jūras piekrastes ekosistēmu kompleksu, kā arī lai aizsargātu īpaši aizsargājamās un retās sugas.

Jūras piekrastes teritorijās antropogēnā slodze pastāvīgi pieaug, tādēļ ir ļoti svarīgi precīzi noteikt aizsardzības un izmantošanas režīmus. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu mērķis — nodrošināt dabas vērtību aizsardzību un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, saskaņojot dabas aizsardzības prasības un teritorijas attīstības intereses.

Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz teritorijas izpēti, kas veikta dabas lieguma “Ovīši” dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā. Ņemot vērā dabas vērtību nozīmīgumu un teritorijā notiekošo saimniecisko darbību, dabas liegumā noteiktas funkcionālās zonas – teritorijas, kur pieļaujama saimnieciskā darbība, rekreācija, un teritorijas, kur saimnieciskā darbība un cilvēku uzturēšanās ierobežojama. Dabas aizsardzības plāna izstrādē piedalījās dažādu bioloģijas nozaru speciālisti, tajā skaitā SO “Latvijas dabas fonds” eksperti, notikusi plāna publiskā apspriešana. Dabas aizsardzības plāns un Ministru kabineta noteikumu projekts apspriests ar Tārgales pagasta padomes pārstāvjiem, ar Valsts meža dienesta un VAS “Latvijas valsts meži” speciālistiem.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta”, kuri nosaka kārtību, kādā kultūrvēsturiski nozīmīgs objekts iegūst kultūras pieminekļa statusu un tiek iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā arī izslēgts no minētā saraksta.

Priekšlikumu par objekta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai izslēgšanu no tā fiziska vai juridiska persona iesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Iesniegumam pievieno: informāciju par objekta nosaukumu un atrašanās vietu; ziņas par īpašnieku (valdītāju), ja ir iespējams to noteikt; aprakstu; fotofiksācijas materiālus; pamatojumu.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā izvērtē priekšlikumā minētā objekta atbilstību valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusam saskaņā ar normatīvajos aktos par kultūras pieminekļiem noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā attiecīgā objekta vēsturisko, zinātnisko, māksliniecisko vai citu kultūras vērtību un kultūras pieminekļa tipoloģiskās grupas izplatību Eiropā, Baltijas jūras reģionā, Latvijas valstī vai novadā.

Ja objekts neatbilst valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusam, inspekcija sniedz motivētu rakstisku atteikumu priekšlikuma iesniedzējam.

Ja objekts atbilst valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusam, inspekcija sagatavo valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu, paredzot iekļaut attiecīgo objektu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Projektam pievieno: informāciju par objekta nosaukumu; informāciju par atrašanās vietu (adrese, grupa, grunts, liters); atrašanās vietas shēmu topogrāfiskajā plānā; aprakstu; fotofiksācijas materiālus; ziņas par īpašnieku (īpašniekiem) - vārds, uzvārds, personas kods un adrese (fiziskām personām) vai nosaukums, adrese un reģistrācijas numurs (juridiskām personām); pamatojumu objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Ja kultūras pieminekļa statuss nosakāms pilsētbūvniecības piemineklim, inspekcija valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektam pievieno šajos noteikumos norādīto informāciju.

Inspekcija rakstiski informē objekta īpašnieku (valdītāju) par priekšlikumu noteikt attiecīgajam objektam valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. Lai kultūras pieminekļa statusu noteiktu pilsētbūvniecības piemineklim, nepieciešams pašvaldības saskaņojums, izņemot gadījumu, ja priekšlikums par kultūras pieminekļa statusa noteikšanu pilsētbūvniecības piemineklim ir iekļauts teritorijas plānojumā.

Noteikts, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija iesniedz valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu kultūras ministram, kurš ar rīkojumu apstiprina objekta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Noteikts, ja objekts ieguvis valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu, inspekcija aktualizē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistru un iekļauj to minētajā datu bāzē.

Ja kultūras piemineklis pilnībā zaudējis savu kultūras pieminekļa vērtību, inspekcija sagatavo valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu. Kultūras ministrs ar rīkojumu apstiprina objekta izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Pēc objekta izslēgšanas no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta inspekcija izdara attiecīgu atzīmi valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā.

Akceptēti “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”.

Noteikumu mērķis ir noteikt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu un restaurāciju, kā arī kārtību, kādā tiek piešķirts vidi degradējoša objekta statuss, un kārtību, kādā valsts izmanto kultūras pieminekļu pirmpirkuma tiesības. Akceptējot minētos noteikumus, tiks sakārtotas kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošās normas.

Šobrīd ar Ministru Padomes 1992. gada 26. novembra lēmumu Nr.506 apstiprinātā kultūras pieminekļu uzskaite, aizsardzība, izmantošana un restaurācijas noteikumu atsevišķas normas neatbilst pašreizējam stāvoklim, tāpēc jaunās noteikumu normas ir izstrādātas, ievērojot pašreizējo situāciju.

Noteikumi nepieciešami, lai Latvijā sakārtotu kultūras mantojuma aizsardzības jautājumus, kas vienlaikus radīs investīcijām drošu vidi.

Akceptēti noteikumi par pesticīdu atlieku kontroli augu valsts izcelsmes produktos, kuri nosaka maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu šajos minētajos augu valsts izcelsmes produktos un kārtību, kādā veicama pesticīdu atlieku kontrole, sākot ar brīdi, kad produkti tiek iekļauti pārtikas apritē.

Noteikumi paredz, ka tiks papildināts gan importētajā, gan Latvijā audzētajā augu valsts izcelsmes produkcijā nosakāmo pesticīdu atliekvielu skaits, kā arī precizēta paraugu noņemšanas un apstrādes procedūra līdz brīdim, kad paraugs tiek nogādāts laboratorijā analīžu veikšanai. Noteikumi paver iespēju izkontrolēt plašāku augu valsts produktos sastopamo pesticīdu atliekvielu spektru, līdz ar to radot iespēju izvērstāk kontrolēt importētās un Latvijā ražotās produkcijas nekaitīgumu un drošību, tādējādi viešot patērētājos uzticību valsts uzraudzības sistēmai. Vienlaikus tiks nodrošinātas Eiropas Savienības prasības pesticīdu atlieku kontroles jomā, novēršot liekas domstarpības starp pārtikas produktu importētājiem un eksportētājiem. Noteikumi nosaka arī nepieciešamību valstij katru gadu izpildīt nacionālo uzraudzības programmu par pesticīdu atlieku kontroli augu valsts izcelsmes produktos. Programmas ietvaros noteiktam produktu skaitam tiks pārbaudīts noteikta veida pesticīdu atlieku saturs. Iegūtie dati patērētājam sniegs informāciju par zināma skaita uzturā lietoto importēto un Latvijā audzēto augu valsts produktu drošību un nekaitīgumu.

Akceptēts rīkojums “Par nekustamā īpašuma objektu Dobeles rajona Bērzes pagastā saglabāšanu valsts īpašumā un pievienošanu valsts nekustamajam īpašumam “Pikšas””.

Ministru kabinets nolēma saglabāt valsts īpašumā un nodot Zemkopības ministrijas valdījumā nekustamā īpašuma objektus - divas būves Dobeles rajona Bērzes pagastā un pievienot valsts nekustamajam īpašumam “Pikšas”.

Zemkopības ministrijai uzdots minētos nekustamā īpašuma objektus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Informācijas atklātības likumā”.

Likumprojekts nodrošinās valsts galvojuma saņemšanai pieteikto projektu publisku izvērtēšanu, attiecīgi grozot Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 5.punktu, nosakot, ka projekti, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegto galvojumu, nav ierobežotas pieejamības informācija.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 208 pilsonības pretendenti, t.sk., 20 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēts rīkojums “Par R.Jakuma izdošanu Lietuvas Republikai kriminālvajāšanai”, kas paredz saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 501.panta otro daļu izdot Rimantu Jakumu (Rimantas Jakumas), Lietuvas Republikas pilsoni, Lietuvas Republikai kriminālvajāšanai.

2003.gada 27.janvārī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Lietuvas Republikas Ģenerālprokuratūras lūgums, saskaņā ar Eiropas Padomes 1957.gada 13.decembra konvencijas “Par izdošanu” 16.pantu, par Lietuvas Republikas pilsoņa Rimanta Jakuma izdošanu Lietuvas Republikai kriminālvajāšanai.

Lietuvas Republikas Akmjaņas rajona policijas komisariāta izmeklēšanas nodaļas lietvedībā atrodas Rimanta Jakuma apsūdzība pēc Lietuvas Republikas Kriminālkodeksa 271.panta “Zādzība” 2. un 3.daļas un 278.panta “Mantas tīša iznīcināšana un bojāšana” 1. daļas.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.

Latvijas Republikas valsts robežas likuma 8.panta trešās daļas normas paredz, ka gaisa kuģi un citi lidojošie objekti valsts robežu šķērso pārlidošanai speciāli noteiktos gaisa koridoros saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā, bet 8.panta ceturtās daļas normas nosaka iespēju robežu ārpus šiem gaisa koridoriem šķērsot tikai ar Ministru kabineta atļauju.

Likumprojekts paredz izslēgt tiesību normas, kas nosaka nepieciešamību gaisa kuģiem un citiem lidojošiem objektiem šķērsot valsts robežu speciāli noteiktos gaisa koridoros, kā arī nepieciešamību pēc Ministru kabineta atļaujas, lai šķērsotu valsts robežu ārpus gaisa koridoriem.

Akceptēts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 20.septembra rīkojumā Nr.526 “Par koncepciju “Konceptuāli priekšlikumi likumprojekta izstrādei par Rīgas Domu”””.

Rīkojumā paredzēts pagarināt termiņu uzdevumam — sagatavot Rīgas Doma likumprojektu, un iesniegt to Ministru kabinetā — līdz 2003.gada 31.decembrim.

Akceptēti noteikumi “Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojāgājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi”, kuri nosaka ceļu satiksmes negadījumu veidus, personu loku, kuras uzskatāmas par cietušām un bojāgājušām ceļu satiksmes negadījumos, kā arī ceļu satiksmes negadījumu reģistrēšanas un uzskaites, reģistrējamo ziņu saņemšanas un izsniegšanas kārtību un apjomu.

Noteikti šādi negadījumu veidi: sadursme – negadījums, kad savā starpā saduras kustībā esoši transportlīdzekļi, tai skaitā transportlīdzeklis ar kustībā esošu dzelzceļa ritošo sastāvu; apgāšanās – negadījums, kad transportlīdzeklis, zaudējot vadāmību, apgāžas (izņemot apgāšanos, ko izraisījusi transportlīdzekļu sadursme vai uzbraukums nekustīgam šķērslim); kā arī: uzbraukums šķērslim–negadījums, kad transportlīdzeklis uzbrauc nekustīgam šķērslim (piemēram, stabam, kokam, iežogojumam, tilta balstam) vai atduras pret to; uzbraukums gājējam – negadījums, kurā iesaistīti viens vai vairāki transportlīdzekļi un viens vai vairāki gājēji neatkarīgi no tā, vai gājējs atradies uz brauktuves vai ārpus tās; uzbraukums velosipēdistam – negadījums, kad transportlīdzeklis uzbrauc personai, kura pārvietojas ar velosipēdu, vai šī persona pati uzbrauc kustībā esošam transportlīdzeklim; uzbraukums stāvošam transportlīdzeklim – negadījums, kad transportlīdzeklis uzbrauc stāvošam transportlīdzeklim vai saduras ar to; uzbraukums pajūgam – negadījums, kad transportlīdzeklis uzbrauc pajūgam vai dzīvniekam ar jātnieku; uzbraukums dzīvniekam – negadījums, kad transportlīdzeklis uzbrauc dzīvniekam; pasažiera krišana – negadījums, kad persona izkrīt vai nokrīt no kustībā esoša transportlīdzekļa vai nokrīt, atrodoties transportlīdzeklī (izņemot personas izkrišanu, ko izraisījusi transportlīdzekļu sadursme, apgāšanās vai uzbraukums nekustīgam šķērslim); citi negadījumi – negadījumi, kas nav minēti šajos noteikumos (piemēram, tramvaja nobraukšana no sliedēm, neizraisot sadursmi vai apgāšanos, kravas uzkrišana gājējam).

Noteikts, ka par negadījumiem neuzskata: ugunsgrēkus, kas notikuši braucošos transportlīdzekļos, ja to cēlonis nav saistīts ar transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu vai tehniski bojātu transportlīdzekļu ekspluatāciju; negadījumus, kas notikuši darba drošības noteikumu neievērošanas dēļ; negadījumus, kas radušies dabas stihiju dēļ.

Par negadījumā cietušo personu uzskata personu, kurai no negadījumā gūtajiem ievainojumiem iestājusies nāve vai kurai sniegta medicīniskā palīdzība. Par negadījumā bojāgājušo personu uzskata personu, kurai no negadījumā gūtajiem ievainojumiem iestājusies nāve negadījuma vietā vai arī 30 dienu laikā pēc negadījuma.

Par negadījumā ievainoto personu uzskata personu, kura nav gājusi bojā 30 dienu laikā pēc negadījuma un kurai sniegta medicīniskā palīdzība, negadījumā ievainotās personas iedala šādās grupās: smagi ievainotas personas – personas, kuras ārstējušās stacionārā ilgāk par 24 stundām; viegli ievainotas personas – personas, kurām sniegta medicīniskā palīdzība.

Negadījuma faktu apstiprina ceļu satiksmes negadījuma vietas apskates protokols vai protokols par administratīvo pārkāpumu.

Noteikts, ka negadījumu un tajos cietušo personu reģistrāciju un uzskaiti veic Valsts policija. Valsts policijas republikas pilsētas un rajona teritoriālās iestādes (Galvenās policijas pārvaldes vai policijas pārvaldes) priekšnieks nosaka attiecīgās policijas iestādes atbildīgo amatpersonu par negadījumu un tajos cietušo personu reģistrēšanu. Atbildīgā amatpersona ziņas par negadījumu un tajā cietušajām personām vienas darbdienas laikā pēc negadījuma fiksēšanas reģistrē Ceļu policijas reģistrā.

Noteikts, ka par negadījumu un tajā cietušajām personām reģistrē šādas ziņas: negadījuma veids; negadījuma laiks – datums un laiks; negadījuma vieta – vietas tips (autoceļš, pilsēta, apdzīvota vieta), apdzīvotās vietas kods, ceļa posms, krustojums, teritorija, ceļa numurs, kilometrāža, iela, mājas numurs, objekts; negadījuma apstākļi – laika pstākļi, apgaismojums, ielas vai ceļa elementi, ceļa segums, brauktuves stāvoklis, ceļa garenkritums; negadījuma iemesli; ziņas par negadījumā iesaistītajām personām un cietušajām personām – personas statuss (transportlīdzekļa vadītājs, gājējs, pasažieris); dzimums, vecums, personas kods (ja nav personas koda, – dzimšanas datums); ja negadījumā iesaistītā persona vai cietusī persona ir attiecīgā transportlīdzekļa vadītājs, – ir transportlīdzekļa vadītāja apliecība vai nav tās, ir vai nav reibumā, tā veids un pakāpe, ievainojuma smaguma pakāpe; ziņas par negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļiem – transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs un transportlīdzekļa veids; ja nav reģistrācijas numura, – transportlīdzekļa veids, marka un modelis; ziņas par negadījuma sekām – ir bojāgājušie vai nav bojāgājušo, ir ievainotie vai nav ievainoto, miesas bojājumu smaguma pakāpe.

Par visām personām, kurām sniegta medicīniskā palīdzība sakarā ar negadījumā gūtajiem ievainojumiem, kā arī par turpmākām izmaiņām šo personu veselības stāvoklī ārstniecības iestādes nekavējoties ziņo attiecīgajai policijas iestādei. Ziņas par negadījumā cietušajām personām policijas iestāde negadījuma materiālu pārbaudes laikā salīdzina ar ārstniecības iestāžu datiem un attiecīgi precizē.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”.

Grozījumi paredz noteikt, ka fonda padomes sastāvā ir pieci ministri, Valsts prezidenta pārstāvis, pa vienam pašvaldību pārstāvim no Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas plānošanas reģioniem, kā arī pieci nevalstisko organizāciju deleģēti pārstāvji.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas””.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai radītu juridisko bāzi racionālai resursu izmantošanai, nodrošinot dzelzceļa kravu robežkontroli Lugažu muitas kontroles punktā. Grozījumi nosaka, ka robežkontrole, muitas kontrole un cita veida robežkontrole tiek veikta pēc tam, kad saņemta informācija par vilciena ienākšanu dzelzceļa stacijā.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Sporta likumā”, kuri izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā.

Sporta likums nosaka Labklājības ministrijas kompetenci sporta jomā. Līdz ar Veselības ministrijas izveidošanu Sporta likumā jāizdara grozījumi, lai novērstu to, ka Labklājības ministrija veic Veselības ministrijai raksturīgas funkcijas.

Sporta likums paredz izveidot Latvijas Nacionālo sporta padomi, kurā iekļauti pieci Ministru kabineta locekļi. Ņemot vērā, ka ir izveidota Veselības ministrija un Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts, nepieciešams paredzēt iespēju Ministru kabinetam papildināt Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu.

Akceptēts likumprojekts “Valsts probācijas dienesta likums”. Likuma mērķis ir nodrošināt probācijas principiem atbilstošu Valsts probācijas dienesta darbību, noteikt Valsts probācijas dienesta pārvaldes un tā teritoriālo struktūrvienību statusu, struktūru, kompetenci un funkcijas, kā arī Valsts probācijas dienesta personāla tiesisko statusu, tiesības un pienākumus.

Likumprojekts izstrādāts, lai: panāktu atkārtotu likumpārkāpumu novēršanu; iesaistītu likumpārkāpējus, cietušos un sabiedrību noziedzības radīto negatīvo seku mazināšanā; veiktu likumpārkāpēju uzraudzību sabiedrībā un veicinātu viņu sociālo integrāciju; sniegtu izvērtēšanas ziņojumu par likumpārkāpēju; organizētu sociālās korekcijas programmu izstrādi un nodrošinātu preventīvo pasākumu izpildi; koordinētu piespiedu darba uzraudzības dienestu darbību; sadarbotos ar valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām probācijas funkciju veikšanai; organizētu Valsts probācijas dienestu un tā personāla apmācību.

Vienlaikus akceptēti grozījumi likumos “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un “Grozījumi Krimināllikumā”. Grozījumi izstrādāti, lai Valsts probācijas dienests varētu veikt savas funkcijas atbilstoši Valsts probācijas dienesta likumam.

Apstiprināts 2004. gada valsts budžeta nodokļu ieņēmumu prognozes palielinājums par 25 096 684 latiem.

Latvijas tautsaimniecībā 2003. gada pirmajā pusē turpinājās ekonomikas strauja izaugsme. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums salīdzināmās cenās 2003. gada I ceturksnī pret 2002. gada atbilstošo periodu sasniedza 8,8%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2001. gada II ceturkšņa. Straujā ekonomikas attīstība bija saistīta galvenokārt ar pieaugumu tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un transporta un sakaru nozarēs. Neraugoties uz zemajiem izaugsmes tempiem Latvijas lielākajā eksporta noieta tirgū – Eiropas Savienībā, eksporta pieaugums 2003. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu 2002. gadā, sasniedza 18,8%. Tanī pašā laikā strauji palielinājās arī iekšzemes pieprasījums - 2003. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2002. gada I ceturksni, tas pieauga par 15,0%. Līdz ar ekonomikas izaugsmi palielinājās arī strādājošo darba samaksa, kas, salīdzinot ar 2002. gada atbilstošo periodu, 2003. gada I ceturksnī pieauga par 10,2%.

Straujās ekonomikas attīstības un nodokļu administrēšanas uzlabošanas darba rezultātā 2003. gada septiņos mēnešos nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, salīdzinot ar 2002. gada septiņiem mēnešiem, pieauga par 10,1%.

Balstoties uz pozitīvajām ekonomikas attīstības tendencēm, Finanšu ministrija ir paaugstinājusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2003. un 2004. gadam.

Līdzšinējās nodokļu ieņēmumu prognozes 2004. gadam tika balstītas uz 2003. gada maijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm. Izvērtējot līdzšinējās ekonomikas attīstības un nodokļu ieņēmumu pieauguma tendences un ņemot vērā pārskatītās makroekonomisko rādītāju prognozes 2003. un 2004. gadam, Finanšu ministrija ierosina palielināt valsts budžeta nodokļu ieņēmumu prognozes 2004. gadam no 1 505 964 528 latiem līdz 1 531 061 212 latiem, tajā skaitā palielināt: sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognozi – par 15 701 178 latiem; uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi – par 4 100 000 latiem; iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi – par 2 414 000 latiem; akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozi – par 2 281 506 latiem; muitas nodokļa ieņēmumu prognozi – par 600 000 latiem. Kopumā Finanšu ministrija ierosina valsts budžeta nodokļu ieņēmumu prognozi palielināt par 25 096 684 latiem. Salīdzinājumā ar 2003. gada plānu valsts budžeta nodokļu ieņēmumi 2004. gadā tiek prognozēti par 123,7 milj. latu jeb 8,8% lielāki.

Ņemot vērā, ka tiek palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību pamatbudžetā 2004. gadā tiek prognozēti par 6 086 000 latiem augstāki. Kopumā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu prognoze 2004. gadam tiek palielināta par 31 182 684 latiem.

Ministru kabinets noteicis, ka atbilstoši valsts budžeta nodokļu ieņēmumu prognozes palielinājumam ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 29. augustam jāiesniedz Finanšu ministrijā valsts budžeta līdzekļu pieprasījums prioritārajiem pasākumiem 2004.gadam.

Akceptēti “Noteikumi par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldību zemi pilsētās un lauku apvidos”, kuri nosaka maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldības zemi saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu.

Noteikts, ka šie noteikumi nav piemērojami, ja lēmumu par pilsētu zemes privatizāciju tās pastāvīgajam lietotājam ir pieņēmusi attiecīgā zemes komisija, par lauku apvidus zemi – Valsts zemes dienests vai valstij piekrītošo zemesgabalu pārdod valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

Privatizējot vai atsavinot zemesgrāmatā nostiprinātu valsts vai pašvaldības zemesgabalu vai nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo zemi, īpašuma kompensācijas sertifikātos un latos maksājamo zemes pirkuma cenas daļu nosaka šādi: sertifikātos maksājamo daļu aprēķina procentos no zemes attiecīgi nosacītās cenas vai kadastrālās vērtības: lēmuma par nodošanu privatizācijai (atsavināšanai) brīdī neapbūvētam zemesgabalam, kā arī zemei, kas ietilpst valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sastāvā — 0 procentu; apbūvētam zemesgabalam un zemesgabala domājamām daļām, kam līdz 2003.gada 15.aprīlim saņemts atsavināšanas ierosinājums no zemesgrāmatā reģistrēta šajā zemesgabalā esošas ēkas (būves) īpašnieka vai zemesgabala kopīpašnieka vai ir saņemts zemesgabala privatizācijas ierosinājums – ne mazāk kā 80 procentu (privatizējamai zemei īpaši atbalstāmajos reģionos – ne mazāk kā 90 procentu). Zemesgabalam Rīgas rajonā, ja privatizācijas (atsavināšanas) ierosinājums saņemts pēc 2003.gada 15.aprīļa – 50 procentu. Zemesgabalam lauku apvidos (izņemot Rīgas rajonu), ja privatizācijas (atsavināšanas) ierosinājums saņemts pēc 2003.gada 15.aprīļa — 70 procentu. Zemesgabalam Rīgā un Jūrmalā, ja privatizācijas (atsavināšanas) ierosinājums saņemts pēc 2003.gada 15.aprīļa – 20 procentu. Zemesgabalam republikas nozīmes pilsētās, izņemot Rīgu un Jūrmalu, ja privatizācijas (atsavināšanas) ierosinājums saņemts pēc 2003.gada 15.aprīļa – 50 procentu. Zemesgabalam pilsētā (izņemot republikas nozīmes pilsētas un Rīgas rajona pilsētas), ja privatizācijas (atsavināšanas) ierosinājums saņemts pēc 2003.gada 15.aprīļa - 70 procentu.

Noteikts, ka naudā maksājamo daļu aprēķina, summējot pārdošanas cenas atlikumu, kas noteikts, ņemot vērā noteikumos minētos nosacījumus, un privatizāciju (atsavināšanu) veicošās institūcijas apstiprinātos zemesgabala īpašuma tiesību noformēšanas un nostiprināšanas zemesgrāmatā faktiskos izdevumus (izņemot tiesvedības izdevumus).

Valsts vai pašvaldības zemes pircējs ir tiesīgs sertifikātos maksājamo daļu samaksāt latos, bet likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 31.panta septītajā un astotajā daļā, likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 63.panta sestajā daļā, Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma Pārejas noteikumu 2.punkta 4.apakšpunktā minētajos gadījumos latos maksājamo daļu samaksāt ar sertifikātiem.

Samaksas termiņus un kārtību, kas attiecas uz privatizējamo un atsavināmo valsts un pašvaldību zemi, reglamentē attiecīgā zemesgabala privatizācijas vai atsavināšanas noteikumi vai privatizācijas projekts. Zemes pircējam ir tiesības maksājumus par zemi veikt piecu gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi Nr.80 “Noteikumi par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldību zemi pilsētās un lauku apvidos, un par iegūto līdzekļu ieskaitīšanu privatizācijas fondos”.

Akceptēts rīkojums “Par mazuta aizdošanu Daugavpils pilsētas domei”.

Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm” Ministru kabinets atļauj valsts uzņēmumam “Materiālās rezerves” 2003./2004.gada apkures sezonā aizdot Daugavpils pilsētas domei no valsts rezerves 3000 tonnu mazuta siltumenerģijas ražošanai. Daugavpils pilsētas domei līdz 2004.gada 1.maijam uzdots nodrošināt 3000 tonnu mazuta atdošanu atpakaļ uzņēmumam “Materiālās rezerves”, kā arī kompensēt ar mazuta piegādi saistītos izdevumus.

Valsts uzņēmumam “Materiālās rezerves” uzdots: līdz 2004.gada 15.maijam informēt Valsts kasi par Daugavpils pilsētas domes un valsts uzņēmuma “Materiālās rezerves” noslēgtā līguma par 3000 tonnu mazuta aizdošanu Daugavpils pilsētas domei izpildi pēc stāvokļa uz 2004.gada 1.maiju; ja līguma nosacījumi nav izpildīti, iesniegt Valsts kasē rēķinu un pamatojumu par nepieciešamo līdzekļu apmēru, lai atjaunotu materiālo rezervju mazuta krājumus 3000 tonnu apmērā.

Valsts kasei saskaņā ar likumu “Par budžetu un finanšu vadību” uzdots norakstīt līdzekļus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas pienākas Daugavpils pilsētas domei, un (vai) dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, pamatojoties uz valsts uzņēmuma “Materiālās rezerves” iesniegto rēķinu.

Rīkojums sagatavots saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes lūgumu aizdot tai 3000 tonnu mazuta no valsts materiālajām rezervēm, lai nodrošinātu karstā ūdens padevi un pirmās nepieciešamības komunālo pakalpojumu sniegšanu sociāli svarīgiem objektiem – pilsētas pirtīm, bērnu veselības centram, 10 pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu invalīdu patversmei, Daugavpils cietumam un citiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments