Nevienam novadam nav jāstāv malā

Valsts prezidente: viesojoties Preiļu svētkos

Foto: Ligita Ieviņa Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freibergs sarunā ar “Preiļu siera” valdes priekšsēdētāju J.Šņepstu; un Preiļu novada domes priekšsēdētāju J.Eglīti

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 23.augustā apmeklēja Preiļus un svētku atklāšanas runā apsveica pilsētas iedzīvotājus 75. gadu pastāvēšanas jubilejā un 2. siera svētkos. Uzrunājot svētku dalībniekus, V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Latvija atrodas krustcelēs savas nākotnes izvēles priekšā.

Stāstot par pašreizējo vēsturisko situāciju, prezidente pieminēja 1939.gadu, kad divas lielvaras — Krievija un Vācija — izšķīra Latvijas likteni, viņa arī atgādināja par Baltijas ceļu, kas vienoja trīs Baltijas valstis neatkarības atgūšanā. Kā minēja prezidente, šobrīd Baltijas valstis cita pēc citas izšķir savu nākotni tautas nobalsošanā par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Prezidente aicināja cilvēkus referendumā apzināties, ka viņi ar savu balsojumu noteiks savu un savas tautas nākotni.

Uzrunājot to sociālo grupu pārstāvjus, kuri vēl šaubās, vai līdz ar iestāšanos ES uzlabosies viņu dzīve, V.Vīķe-Freiberga norādīja, ka pēc pievienošanās ES palielināsies labklājības līmenis valstī, kas var sekmēt arī pensiju palielināšanos, savukārt ES garantēs rūpes par bērniem un bērnubērniem.

Prezidente atzina, ka Latvijas siera ražotāji jau pierādījuši, ka spēj konkurēt ES tirgū. Viņa atzinīgi novērtēja siera ražotāju sadarbību konkurētspējas veicināšanai un norādīja, ka pēc Latvijas iestāšanās ES šāda veida sadarbība būs jāstiprina arī citās nozarēs. Viņa pauda gandarījumu, ka, savstarpēji konkurējot, siera ražotāji spēj vienoties, lai gādātu par nozares attīstību un svinētu panākumus.

Atklājot pieminekli sieram, Valsts prezidente atzīmēja, ka pilsēta kļūst krāšņāka, pievilcīgāka gan pašmāju, gan ārzemju tūristiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

Runa Preiļu pilsētas 75.gadadienā Preiļu tirgus laukumā 2003.gada 23.augustā

Augsti godātais Eglīša kungs, godātais ministra kungs, dārgie viesi, Preiļu iedzīvotāji un kaimiņi!

Es sveicu jūs šajā nozīmīgajā svētku dienā, kad Preiļi svin savu 75.gadadienu. Tas ir ievērojams un apaļš skaitlis, kas norāda uz nostaigātu ceļu, kas ir bijis ļoti daudzu un dažādu vēsturisku notikumu vīts, no kuriem, kā mēs zinām, daudzi bijuši asiņaini un smagi.

Atzīmējot jūsu pilsētas 75.gadadienu, iznāk to darīt 23.augustā, un tas ir datums, kas saistīts ar vairākiem vēsturiskiem notikumiem. Pirmais bija 1939.gadā, kad tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts un slepenos protokolos nacistiskā Vācija un komunistiskā Padomju Savienība sadalīja šo Eiropas daļu ietekmes sfērās un kad, vienam otru nododot, sākās asiņainais Otrais pasaules karš ar visām tā traģiskajām sekām. Turpretim tikai pirms 14 gadiem tajā pašā datumā visu trīs Baltijas valstu tautu iedzīvotāji sadevās rokās no ziemeļiem līdz dienvidiem, tā pilnīgā vienotībā rādot, ka Baltijas tautas ir izvēlējušās savu ceļu uz brīvību, neatkarību un suverenitāti. Toreiz, rokās sadevušies, latvieši, lietuvieši un igauņi apliecināja, ka viņi stāv vienoti savā vēlmē veidot sev neatkarīgas, demokrātiskas un brīvas valstis.

Šobrīd mēs savā ziņā atkal esam ceļa jūtīs, jo līdz 20. septembrim vēl igauņiem un mums ir atlicis sacīt savu vārdu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Ir skaidrs, ka jau tagad Igaunijā ES atbalstītāju skaits ir pietiekami liels, un var būt pilnīgi droši, ka arī viņi sekos to iepriekšējo astoņu kandidātvalstu paraugam, kas visas lielā vienprātībā ir apstiprinājušas to jau noieto ceļu, ko tās bija veikušas sarunu un sagatavošanās procesā. Arī Latvija kopš neatkarības atgūšanas lielā vienprātībā ir izvēlējusies integrēties demokrātiskā, brīvā Eiropā, tās tautu saimē un tās principos, kur valda viens likums visiem, kur ir brīvās tirdzniecības un konkurences principi, bet ir arī sociālais atbalsts un savstarpēja izpalīdzība.

ES ir tāda savienība, kur bagātākās valstis sniedz subsīdijas un palīdzību nabadzīgākajām, kur bagātākie reģioni atbalsta nabadzīgākos. ES ir veidota, lai nekad vairs neatkārtotos tas, ko piedzīvojām vēl Otrā pasaules kara laikā, kad karoja kaimiņš ar kaimiņu un tik daudzu asinis tika izlietas. Mēs vēlamies pievienoties šai valstu saimei, kā to ir apliecinājušas visas līdz šim pēc neatkarības atjaunošanas ievēlētās Saeimas. Visas viena pēc otras ir uzturējušas šo virzienu, ka Latvijas nākotne ir saskatāma ES. Jūs paši, ievēlot vienu Saeimu pēc otras, esat šo virzību jau apstiprinājuši, un nav tā, ka šobrīd ļaudis kā ērkšķrozīte atmostos pēc gara miega, mirkšķinātu acis un brīnītos, kā nu tas ir iznācis, ka mums tagad ir jādomā, vai iestājamies ES vai ne.

Īstenībā tā izvēle jau ir gadu gaitā izdarīta, ir panākti sarunu rezultāti, kas Latvijai ir labvēlīgi. Bet tagad atliek tautai teikt savu vārdu, tas ir demokrātiskās iekārtas pamatā. Es kā Valsts prezidente aicinu jūs visus, Preiļu, Limbažu un visu citu pilsētu un šo apvidu ļaudis, — nopietni pārdomājiet savu lēmumu 20. septembrī! Domājiet par to, ko tas nozīmē mūsu nākotnei, ko tas nozīmē mūsu bērniem un bērnubērniem!

Man kādreiz ļaudis ir teikuši: es esmu pensionārs, ko man tas vairs dos? Taču dos arī pensionāram. Man saka: maniem bērniem būs labāk, bet vai man būs labāk? Būs, jo, ja labāk būs bērniem un mazbērniem, būs labāk valstij, valsts kļūs bagātāka, būs lielāka pārticība, un visiem tad būs labāk. Tāpēc priecājos arī sveikt šeit visus dalībniekus 2.Latvijas siera svētkos, jo šī pārticība un bagātība nāk no tā, ka Latvijā ļaudis māk strādāt, ka viņi māk veidot tādus produktus, kas ne tikvien pašiem ir noderīgi, rada darbavietas un valstij ienākumus, bet tādus produktus, kas nu jau gadu garumā ir spējīgi konkurēt ar labākajiem, kas ir pasaulē. Jo visiem it kā ir zināms, ka Eiropas sieri ir tie izcilākie, taču, ja no Latvijas eksportētie sieri ir spējīgi konkurēt ar tiem visur citur slavenajās siera zemēs, tad tā ir zīme, ka mums nav par ko baidīties, mēs jau esam spējīgi būt tikpat labi kā citi, mums nav jāstāv malā, mums nav jāmēģina paslēpties aizkrāsnē, mēs tāpat kā pārējās kandidātvalstis esam spējīgi izturēt konkurenci, jo tas jau ir novērtēts, tas jau ir pierādījies dzīvē. Es tamdēļ vēlreiz sveicu visus Preiļu jubilejā, es sveicu visus siera ražotājus, darinātājus, strādniekus, pārdevējus un ēdājus šajās Latvijas siera dienās un novēlu, lai jums visiem ir prieks savā darbā un labas sekmes! Es novēlu, lai Preiļi turpina augt, attīstīties un zelt, lai tiešām šī pilsēta kļūtu par tādu, uz kuru ir prieks atbraukt ciemiņiem un kurā ir prieks dzīvot, es novēlu, lai Preiļi nākamajos gados ieraksta sevi Latvijas kartē kā skaistu un attīstītu pilsētu, kā tādu, kuru arī tūristi no citām zemēm brauks apciemot.

Es novēlu mums visiem, lai 20. septembris nāk ar tādu lēmumu, kas atļaus mums pievienoties ne tikai pārējām kandidātvalstīm, bet jau esošajām ES dalībvalstīm. Lai mēs kļūstam par daļu no šī atjaunotā Eiropas kontinenta, kura galvenais mērķis un pamatideja bijusi nodrošināt mieru šajā kontinentā, nodrošināt pārticību, nodrošināt sadarbību un solidaritāti valstu starpā, lai nekad vairs neatkārtotos kari šajā kontinentā.