“Būtu pareizi, ja mēs atteiktos no visām ambīcijām un kaislībām”

— Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs

Intervija Latvijas Radio 25.augusta raidījumā “Aktuālā intervija” plkst.12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Valdība 5.augustā no amata atbrīvoja visus Rīgas brīvostas valdes valsts locekļus, tādējādi paralizējot valdes darbu. Premjerministrs norāda, ka valdības lēmuma mērķis bija tieši stabilizēt vidi Rīgas brīvostā un nepieļaut gadījumus, kad nepamatoti izsniegti kredīti draud valstij ar saistībām. Einars Repše atzīst, ka nekādas īpašas steigas valdes iecelšanā pašlaik nav, jaunā valde varētu tikt izveidota pēc tam, kad Saeima izlems par Rīgas brīvostas likuma grozījumiem, kurus savukārt dome sola apstrīdēt Satversmes tiesā. Savukārt šodien Rīgas šķīrējtiesa skatīja lietu par brīvostas sūdzību pret uzņēmumu “Neste”, kura savukārt nelabvēlīga sprieduma gadījumā sola sūdzēt Latvijas valsti starptautiskajā šķīrējtiesā Stokholmā. Un tikko ir saņemta ziņa, ka Rīgas brīvostas prasība šajā Rīgas starptautiskajā šķīrējtiesā ir atlikta līdz 15.oktobrim. Šodien mūsu viesis “Aktuālajā intervijā” ir Sergejs Dolgopolovs, kurš Gundara Bojāra atvaļinājuma laikā pilda arī Rīgas mēra pienākumus. Sākumā jāpiebilst, ka brīvostas pārvaldnieks Loginova kungs jau divas nedēļas nevēlas nākt pie mums uz interviju, bet tas tā — jūsu izvērtēšanai, klausītāji. Šodien šķīrējtiesā lieta pēc brīvostas pārstāvju puses lūguma tika skatīta slēgtā sēdē, lai arī iepriekš brīvostai nebija pretenziju pret preses līdzdalību. Kāpēc?

Sergejs Dolgopolovs: — Kāpēc nebija pretenziju?

— Kāpēc bija pretenzijas pret to, ka piedalās prese, kāpēc bija slēgta sēde?

S.Dolgopolovs: — Domāju, ka šis tomēr ir komercjautājums un tur ir izskatīti varbūt arī tādi momenti, kas ne visai labi ietekmētu... ja jūs atceraties, “Neste” arī lūdza atsaukt dažus izteikumus, lai neradītu lieku ažiotāžu, tāpēc arī parādījās tāds lūgums. Jo tā nav prasība, tas ir lūgums...

— ... tieši Andra Amerika izteikumu par to, ka Rīgas brīvosta nepilda savas līgumsaistības, kā arī izdara rupju spiedienu pret šķīrējtiesu. Jūs tam piekrītat?

S.Dolgopolovs: — Nē, kas attiecas uz Rīgas brīvostas pārvaldi, nekāds spiediens no tās puses netika veikts, bet, ja mēs runājam par “Nesti”, es uzskatu, ka šeit ir tīra šantāža.

— Tad jūs piekrītat Andra Amerika izteikumiem.

Sergejs Dolgopolovs: — Jā, bez šaubām, jo redziet, ja jūs, nesagaidot šķīrējtiesas spriedumu vai lēmumu, jau piedraudat ar to, ka, lūk, Latvijas valsts cietīs lielus zaudējumus, tad kā savādāk to saprast – vai tā ir vai nav šantāža?

— “Neste” saka, ka ir vairākkārt vērsusies pie brīvostas ar lūgumiem apspriest domstarpības sarunu ceļā, tomēr pārvaldes valdība neesot uz tiem atbildējusi.

S.Dolgopolovs: — To es nevaru komentēt, jo visas vēstules, kas tika adresētas brīvostas pārvaldei un brīvostas valdei, tika izskatītas un valde ir gatava izskatīt jebkurā gadījumā jebkuru vēstuli, jebkuru ierosinājumu tikties un runāties.

— Par to, kā pašās 90. gadu beigās “Neste” ieguva termināļu ne tikai importa, bet arī eksporta iespējas, pretējā gadījumā toreiz pat draudot nokārtot, ka Latvija neiestājas Eiropas Savienībā. Vai šis uz 30 gadiem slēgtais līgums nebūtu pārskatāms?

S.Dolgopolovs: — Es teikšu tā: man šķiet, ka brīvostai — izmantot tās teritoriju naftas glabāšanas bāzei — tas ir neracionāls izmantojums, jo brīvostas un valsts ieguvums no brīvostas darbības ir kravu apgrozījums. Ja mēs runājam par visu veidu nodokļiem, ko iekasē valsts no operācijām brīvostā, varu pateikt, ka no katras pārkrautās tonnas tas ienesums ir apmēram 10 dolāru, un, ja “Neste” un “Statoil” nenodarbojas ar kravu apgrozījumu ostā un izmanto savas tvertnes tikai naftas produktu uzglabāšanai un pēc tam izvadāšanai pa visu valsti ar mašīnām, nu jūs man piedodiet, tas ir neefektīvs un neracionāls izmantošanas veids. Un tāpēc būtu vēlams, ja mēs runājam par mierizlīgumu vai par ko citu, panākt, lai būtu ievērotas arī brīvostas un valsts intereses, ne tikai “Nestes” un “Statoil”.

— Tad jūs pieļaujat arī mierizlīgumu?

S.Dolgopolovs: — Bez šaubām, jo es vispār esmu par to, ka slikts miers ir labāks nekā labs karš.

— Runājot par brīvostas pārvaldi, satiksmes ministrs izteicies, ka brīvostas pārvaldi varētu organizēt līdzīgi valsts akciju sabiedrībām, kur valdes darbu uzrauga padome.

S.Dolgopolovs: — Gribu teikt, ka savā laikā eksistēja valsts akciju sabiedrība, kura saucās “Rīgas tirdzniecības osta”, kura “veiksmīgi” ir darbojusies un bankrotējusi. Nu var atkārtot to pašu, nav nekādu šaubu, ka te varētu atkal paeksperimentēt. Bet, runājot pat lielos vilcienos par to, ka, lūk, ja neapmierina brīvostas valdes darbs un līdz ar to jāmaina vai jāgroza likums, tādā gadījumā jābūt konsekventam un, teiksim, jāpieņem atsevišķs likums kā par Rendas pašvaldību, kur arī, godīgi sakot, padome nestrādā, līdz ar to tur noteiktas atkārtotas vēlēšanas, ja tā konsekventi rīkotos, tad vajadzētu izsludināt atsevišķu speciālu likumu šai pašvaldībai.

— Bet tur nav runa par līgumiem vairāku miljonu vērtībā.

S.Dolgopolovs: — Šeit arī nav līgumu par vairāku miljonu vērtību, šeit ir viens līgums, kurš skar ostas, šinī gadījumā infrastruktūras, attīstību. Un šeit tas strīdus akmens vai priekšmets, par ko visi strīdas un ap ko tik daudz visādu kaislību, ir galvojuma līgums 12 miljonu latu apmērā. Tas galvojums ir izsniegts brīvostā. Kam? Tas galvojums ir domāts tikai un vienīgi, lai būvētu pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk tādas ostas celtnes un ostas iekārtas, kā, piemēram, jaunuzbūvētā piestātne MK-4.

— 2,6 miljoni jau tam ir iztērēti.

S.Dolgopolovs: — Jā, bez šaubām. Blakus stāv piestātne, kura izmaksāja 5 miljonus latu, jo tas ir dārgs prieks. Un, piesaistot privātinvestīcijas, mēs izbrīvējām brīvostas naudu, teiksim, padziļināšanai, citiem projektiem un tā tālāk.

— “Parex” banka apsver iespēju lauzt līgumu ar Rīgas pasažieru termināli par šo kredītu. Pirms stundas es sazinājos ar “Parex” banku, un viņu pārstāvis teica, ka šobrīd eksperti vērtē, vai lauzt vai arī nelauzt šo līgumu ar brīvostu, un tas varētu izšķirties jau šīs nedēļas vidū. Kas notiks, ja šis līgums tiks lauzts?

S.Dolgopolovs: — Šeit ir dažādi līgumi, un šeit vajadzētu arī precizēt, par kādu līgumu ir runa. Ja tas ir līgums, kas ir noslēgts ar “Parex” banku un pasažieru termināli, tā ir šo divu institūciju savstarpēja lieta, un viņi to risina bez iejaukšanās no malas. Bet, kas attiecas uz galvojuma līgumu, ko ir izsniegusi brīvostas valde, šis jautājums tiešām tika apspriests, jo pirmās sarunas noveda pie tā, ka mēs varam, savstarpēji vienojoties, atteikties no šāda veida galvojuma, un tādas pārrunas jau bijušas, un piebremzēja visu šo lietu tikai valdības lēmums par brīvostas valdes darba paralizēšanu.

— 2,6 miljoni jau ir iztērēti. Kas notiks ar šo summu, ja “Parex” lauzīs līgumu?

S.Dolgopolovs: — Bet, jūs man piedodiet, šī summa ir ieguldīta piestātnei. Var lauzt dažāda veida līgumus, bet piestātne paliek Rīgas brīvostas rīcībā. Ja to neapsaimniekos pasažieru terminālis, to apsaimniekos brīvosta.

— Un no kredīta neiegūto peļņu banka domā piedzīt no Rīgas brīvostas.

S.Dolgopolovs: — Šāda veida nosacījumi šinī līgumā par galvojumu un galvojuma apkalpošanas līgumā nav paredzēti.

— Televīzijas intervijā jūs izteicāties, ka brīvosta varētu pārskatīt pasažieru termināļa nomas maksas.

S.Dolgopolovs: — Jā, un bija arī sagatavots tāds priekšlikums.

— Un cik tālu tas ir ticis?

S.Dolgopolovs: — Tas viss ir dokumentu projekta veidā, un ne tālāk un ne mazāk, un ne vairāk.

— Un kādas pārmaiņas ir plānotas?

S.Dolgopolovs: — Nu, protams — palielināt šo nomas maksu.

— Un par citu?

S.Dolgopolovs: — Es tagad neatceros, tad bija jāņem līdzi arī visi izstrādātie projekti. Bet es vēlreiz saku, ka šeit nemitīgi bija darbs pie tā, lai pilnveidotu un saskaņotu arī visas tās darbības, kas notiek ap šo.

— Līdz šim brīvostā izdevīgāki nosacījumi biznesā tika radīti “Latvijas ceļa” pelēkā kardināla Ojāra Kehra un daudzu partiju sponsora Gunta Indriksona pārstāvētajam “Rīgas centrālajam terminālim”, kā arī Tautas partijas Edmunda Krastiņa pārstāvētajai “Baltic Container Terminal”. Minētie uzņēmumi radās, pateicoties valsts akciju sabiedrības “Tirdzniecības osta” kustamā un nekustamā īpašuma, kā arī tās biznesa darbības slēptai privatizācijai un pēc tam arī lētai tās mantas pārdošanai. Vai šeit viss ir noticis tā, kā tam vajadzēja notikt?

S.Dolgopolovs: — Es tagad negribētu komentēt to, kas ir noticis tanīs laikos, varbūt tur arī bija pieļautas kādas nepilnības, nelikumības vai kaut kas tamlīdzīgi, bet es neesmu ne prokurors, ne valsts kontrolieris. Es domāju, ka šīs lietas ir jāpēta attiecīgām institūcijām. Kas attiecas uz to, ka šīm firmām vai tuvu stāvošām firmām ir veidota kāda īpaša vide, tam es gan negribu piekrist.

— Nomas maksas viņiem tur nav zemākas?

S.Dolgopolovs: — Nomas maksas viņiem ir pārskatītas sakarā ar to, ka bija nomas maksas pārskatītas visā ostas teritorijā, tai skaitā arī viņiem. Bet es gribu pateikt tikai vienu — pieņemot jebkādu ekonomisko lēmumu brīvostā, ir vērtēts arī tas galvenais rādītājs — cik attiecīgā firma pārkrauj kravu brīvostā. Un šie, par kuriem jūs runājāt, ir vieni no lielākajiem. Un, ja mēs gribam atbalstīt biznesu ostā, mums arī jāpalīdz firmām realizēt to ieceres ar tām metodēm, ko atļauj likums un brīvostas nolikums.

— Jaunās Rīgas projekts Andrejostā, kuru, starp citu, Aināra Šlesera biznesa partneri no brīvostas pārvaldes ieguva bez jebkāda konkursa, tā kopsumma tiek lēsta pat līdz pusmiljardam latu.

S.Dolgopolovs: — Nu un?

— Jūsuprāt, vai šeit nevajadzēja rīkot konkursu?

S.Dolgopolovs: — Kāda veida konkursu, ja tas ir attīstības priekšlikums šinī gadījumā. Līdz attīstības priekšlikuma realizācijai ir ārkārtīgi liels solis. Es nedomāju, un to pierāda arī prakse citās nozarēs. Teiksim, ir zināmas problēmas ar sporta haļļu celtniecību, piemēram, par to pašu, lai būtu pasaules hokeja čempionāts šeit, mēs nevaram atrast tik lielus investorus šeit, lai varētu realizēt tik ietilpīgus projektus. Tas pats arī ne tikai skar šo lietu, bet, ja jūs atceraties varbūt drusku no citas operas, tas ir Dienvidu tilts, kur arī neviena no vietējām bankām pati nevar uzņemties tik lielas saistības un piešķirt tik lielus kredītus. Kādu konkursu var izveidot šinī gadījumā, to man grūti pateikt.

— Runājot par Rīgas ostā plānoto muitas punkta celtniecību, lemt nespējīgā valde neko pašlaik nespēj paveikt, bet ostai par celtniecību jāizlemj līdz 9. septembrim. Lai noteiktu uzvarētājus konkursā, ostai ir jāpieņem lēmums par līdzfinansējumu, bet, runājot Gundara Bojāra vārdiem, “valsts pati ir sevi piečakarējusi”, jo, iespējams, šī visa dēļ tiks pazaudēts PHARE līdzfinansējums. Kas notiks ar šo muitas punktu?

S.Dolgopolovs: — Es jums teikšu tā: muitas punkts būs jāceļ, šis darbs ir mājas darbs saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, bez tā mēs nekur neliksimies, līdz ar to, ja mēs nevaram izmantot Eiropas līdzekļus, tie būs jāparedz valsts budžetā, turklāt ne pašvaldības, bet valsts budžetā, jo muita ir valsts iestāde.

— Cik lielas šīs summas varētu būt?

S.Dolgopolovs: — Šīs summas, viss projekts ir apmēram 3 miljonu latu vērts, puse no tā – 1 miljons 200, ja es nemaldos, bija PHARE līdzfinansējums. Nu, spriediet paši…

— Nākamā valdes sēde plānota 5.septembrī. Vai jūs pieļaujat, ka varētu būt kāds valsts pārstāvis, lai varētu izlemt par šo projektu?

S.Dolgopolovs: — Tas būtu ļoti pareizi, ja tomēr mēs atteiktos no visādām ambīcijām un kaislībām.

— Bet vai tas tā notiks?

S.Dolgopolovs: — To es nemāku pateikt.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā