Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Vācijas Federatīvās Republikas federālais kanclers Gerhards Šrēders svinīgajās vakariņās aizvakar, 6.jūnijā, Rīgas Melngalvju namā            Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Diskusijā ar Latvijas studentiem Latvijas televīzijā 6.jūnijā

Otrdien, 6. jūnijā, noslēdzot sava Latvijas apmeklējuma darba kārtību, Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Gerhards Šrēders Latvijas Televīzijā piedalījās diskusijā ar Latvijas augstskolu studentiem. Žurnālista Kārļa Streipa vadītās sarunas temats bija — "Latvijas attiecības ar Vāciju un Eiropas Savienību".

Par diskusijas, kuras laikā gan jautāja tikai Latvijas jaunieši un atbildēja Vācijas kanclers, pamatmotīvu varētu nodēvēt G. Šrēdera pausto pārliecību, ka Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, tomēr būs ieguvēja. Politiskā stabilitāte un ekonomiskās izaugsmes iespējas, ko Latvijai nesīs dalība šajā valstu savienībā, pēc Vācijas kanclera domām, noteikti ir tā vērtas, lai pārvarētu arī paredzamās integrācijas procesa grūtības un nodotu šai organizācijai zināmu daļu savas valstiskās suverenitātes.

Paredzamās problēmas, kas Latvijai radīsies, iestājoties Eiropas Savienībā un labumus, ko valsts gūs tā rezultātā, Vācijas kanclers ilustrēja ar tēlainu salīdzinājumu: "Nevar nogaršot kūku, vienlaikus saglabājot to neskartu." Katrai valstij, kas vēlas iestāties Eiropas Savienībā, ir jābūt gatavai uz zināmām izmaiņām. Arī Latvijai ir jāturpina tas, ko tā jau paveikusi pēdējo desmit gadu laikā. Līdzīgi kā pārmaiņas turpināsies arī visās pārējās Austrumeiropas valstīs, kas nolēmušas iestāties Eiropas Savienībā. Tāpat kā no saviem agrākajiem ieradumiem mazliet ir atteikušās arī jau esošās Eiropas Savienības valstis.

Protams, ka šim iestāšanās procesam ir savas gaismas un ēnas puses. To izjūt jau esošās ES dalībvalstis, un to integrācijas procesā izbauda kandidātvalstis. Taču, kā atzina G. Šrēders, ja Latvija savu lēmumu realizēs līdz galam, tā pārliecināsies par ietā ceļa pareizību. Par to liecinās ekonomikas augšupeja, tautas labklājības celšanās, iespēja radīt jaunas darbavietas un lielākas saražoto preču noieta tirgus iespējas.

Atbildot uz jautājumu par to, vai Vācija, vērtējot Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā un šai sakarā izteiktos Krievijas pārmetumus, patur prātā savu vēlmi likvidēt vēl atlikušās Otrā pasaules kara sekas un atceras starp Vāciju un Padomju Savienību reiz noslēgto Molotova — Ribentropa paktu, G. Šrēders atzina, ka nelabprāt uzņemtos tiesneša lomu Latvijas un Krievijas attiecībās. Taču šīm abām suverēnajām valstīm visa reģiona stabilitātes vārdā būtu jācenšas dibināt savas attiecības uz līdzvērtīgas partnerības principiem.

Vienlaikus Vācija, saprotot Latvijas vēlmi pēc drošības, atbalsta šīs valsts integrāciju Eiropā. Gan attīstot Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības, gan veicinot Latvijas integrāciju Eiropas kopējās struktūrās.

Tieši vēlme pēc drošības ir pamatā arī Latvijas un citu Austrumeiropas valstu vēlmei iestāties NATO. Vācija ir par to, lai šīs organizācijas durvis būtu atvērtas visiem, kas tur vēlas iestāties.

Latvija vienmēr ir bijusi Eiropas daļa un pati to apzinās, un, kā atzina G. Šrēders, jācer, ka nākotnē vairs neatkārtosies gadījumi, kad, kā tas ir bijis nesenā vēsturē, pārējā Eiropa pret šo faktu nav izturējusies ar nepieciešamo pietāti.

Jautāts par Vācijas pilsoņu attieksmi pret Eiropas Savienības paplašināšanās iespējām, G. Šrēders atzina savas valsts iedzīvotāju daļas bailes no šī procesa. Arī to, ka uz veiklām manipulācijām ar šīm izjūtām balstās daudzu Vācijas politiķu popularitāte. Tieši tādēļ arī Vācijas iedzīvotājiem vēl daudz jāskaidro, ka Eiropa nedrīkst beigties pie Polijas rietumu robežas un tajā ir jāietilpst Austrumeiropas valstīm, to skaitā arī Baltijas valstīm. Un šie skaidrojumi, pēc G. Šrēdera domām, ir jābalsta uz argumentiem, ka šāda Eiropas Savienības paplašināšanās ir pirmkārt līdzšinējo tās dalībvalstu, arī Vācijas, pilsoņu interesēs. Tā nozīmēs gan visai Eiropai nepieciešamo politisko stabilitāti reģiona Austrumos, gan jaunas "veco" valstu ekonomiku attīstības iespējas jaunu tirgu veidā.

Turklāt, pēc G. Šrēdera domām, nepamatotas ir arī Latvijas iedzīvotāju bažas, ka valsts, iestājoties Eiropas Savienībā, varētu kļūt par šīs lielās organizācijas atpalikušu provinci. Jau tām pozitīvajām pārmaiņām, kas desmit gadu laikā skārušas Austrumeiropas valstis, vajadzētu būt par pietiekamu pierādījumu šo valstu iedzīvotājiem, ka reformas ved uz pareizo pusi un ka izvēlētais mērķis — iestāja Eiropas Savienībā — nesīs līdzi arī ekonomisku uzplaukumu

Ministru prezidenta Andra Bērziņa rīkotajās oficiālajās vakariņās par godu Vācijas Federatīvās Republikas federālajam kancleram Gerhardam Šrēderam 6.jūnijā Rīgas Melngalvju namā viesus uzrunāja Andris Bērziņš (augšējā attēlā) un Gerhards Šrēders (apakšējā attēlā)             Foto: Māris Kaparkalējs, "LV

Viesu vidū: Vācijas vēstnieks Latvijā Reinharts Krauss, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, Saeimas deputāte Kristiāna Lībane

Nepamatotas, pēc G. Šrēdera domām, esot arī pārspīlētās ES kandidātvalstu bailes no šīs organizācijas institūciju izdotajiem bezgalīgi daudzajiem normatīviem. Kopīgai ekonomiskai telpai ir nepieciešams kopīgs regulējums — tādēļ atsevišķās jomās, kas skar visas ES dalībvalstis, piemēram,— vides aizsardzībā, šādu normu esamība ir pilnīgi attaisnojama. Taču lietās, kas ir nacionālās likumdošanas kompetence, valstis saglabā lemšanas tiesības. Un Vācijai tas līdz šim ir veiksmīgi izdevies.

Par šādu nacionālas "kompetences" jomu G. Šrēders atzina arī pilsonības jautājumu. Arī Vācijai šai ziņā ir sava specifika — likumīga iespēja saglabāt dubultpilsonību. Tādēļ, kā atzina Vācijas kanclers, arī Latvijai būtu jāļauj patstāvīgi lemt par savu nepilsoņu integrāciju.

Jautāts par to, kāda būtu Eiropas Savienības valstu reakcija, ja Latvijas pilsoņi tautas nobalsošanā lemtu par "Latvenergo" saglabāšanu valsts īpašumā, G. Šrēders atgādināja, ka Eiropas Savienības normatīvie akti nenosaka par obligātu tās dalībvalstīm kādas noteiktas īpašuma formas izvēli. Tādēļ gadījumā, ja šis energouzņēmums paliktu publiskajā īpašumā, tas nevarētu kļūt par šķērsli valsts integrācijai Eiropas Savienībā. Tomēr, kā atzina Vācijas kanclers, arī Eiropas valstu pieredze ir pierādījusi, ka uzņēmuma darbību efektīvāku tomēr neapšaubāmi padara tā atrašanās privātīpašumā. Un, viņaprāt, līdzīgi būtu arī "Latvenergo" gadījumā.

Analizējot lauksaimniecības vietu nākotnes Eiropas Savienībā, Vācijas kanclers atzina, ka tā varētu būt gan viena no smagākajām kandidātvalstu iestāšanās sarunu tēmām, gan grūtāk pārvaramajām Eiropas Savienības attīstības problēmām vispār. Pēc viņa domām, summu, kuru organizācija jau šobrīd atvēl ikgadējām lauksaimniecības subsīdijām, nebūs iespējams palielināt. Un tām valstīm, kuru lauksaimniecība jau ieguvusi augstāku konkurētspēju, no atbalsta, vismaz daļēji, būs jāatsakās par labu jaunpienācējām.

Jautāts par viedokli sakarā ar Vācijas ārlietu ministra Joškas Fišera nesen pausto viedokli par nepieciešamību, Eiropas Savienībai paplašinoties, no ekonomiski vairāk savstarpēji integrētajām valstīm veidot vēl vienu iekšēju "savienību", kas faktiski jau balstītos uz federācijas principiem, G. Šrēders pamatoja šī savas valdības ministra domas. Šādas iekšējas federācijas jeb Eiropas Savienības kodola izveidošana esot nepieciešama nākotnes Eiropas Savienības dalībvalstu visai atšķirīgā ekonomiskās attīstības līmeņa dēļ. Tā jau pašlaik tikai 11 no 15 esošajām ES dalībvalstīm esot apvienojušās kopīgajā eiro valūtas zonā. Un esot skaidrs, ka arī ne visas ES kandidātvalstis tūlīt būs spējīgas izpildīt eiro ieviešanai noteiktās prasības. Šis un daudzi citi kritēriji liekot ekonomiski spēcīgākajām Eiropas valstīm domāt par sava "interešu kluba" izveidi. Taču, kā vienlaikus atzina G. Šrēders, šis "klubs" nekādā gadījumā nebūšot slēgts — tā durvis vienmēr būs atvērtas ES dalībvalstīm, kuras spēs visciešākajā veidā integrēt savas ekonomikas ar šo spēcīgo valstu tautsaimniecībām.

Visas esošās Eiropas Savienības valstis vieno kopīgs vērtību mērs. Tā augšpusē atrodas tādi jēdzieni kā demokrātija, iespēju vienlīdzība un brīvība. Kā atzīmēja Vācijas kanclers, viņš ir pārliecināts, ka šīs eiropeiskās vērtības par savām uzskata arī Latvijas valsts, tās iedzīvotāji un politiķi. Tieši tādēļ Latvijas nākotnei ir jābūt cieši saistītai ar Eiropu un dalību tās organizācijās.

Dina Gailīte, "LV" nozaru virsredaktore

.